11. Kā tas viegli

11. Kā tas viegli paredzams, ar šādiem cilvēkiem būs grūti runāt un darboties, jo kas no jau daudz pieredzētā nav nokļuvis pie gaišākām domām, tas šo, lai cik gaismas pilno patiesību, kas tā ir, tomēr kā pavisam dzīvi sevī neuzņems, bet gan aiz senā sarūsējušā ieraduma paliks pielipis senmistiskajam. Savas senās ierašas un paradumus uzskatīs kā pāri visam augsti godājamu dievkalpojumu un šo jauno, gaismas pilnāko patiesību beigās uzlūkos kā ķecerību, un to nicinās un vajās. Un tā būs grūti ļoti daudziem jūdiem šīs visgaišākās patiesības ieskaidrot kā arī viņiem iedarbīgas. 12. Tā pie jūdiem pastāv sens paradums, saskaņā ar kuru, caur atzīšanos viņi kādam priesterim sevi parāda, lai viņš zinātu par viņu ļauniem, kā arī par viņu labiem darbiem, tos vienu pret otru nosvērtu un salīdzinātu, un pēc tam grēku izpirkšanas noteiktu sodu un attīrīšanās upurus. Nu, kad cilvēks sevi tā kādam priesterim ir parādījis, un pēc tam arī darījis un izpildījis, kas viņam no priestera tika uzlikts, tad sevi uzskata par pilnīgi attīrītu un Dieva priekšā taisnīgu, bet, ja viņu aplūko tuvāk, pēc attīrīšanas viņš ir un paliek gluži tāds pats nelabojies, kā bija, un līdz nākamai attīrīšanai ne tikai atkal atkārto savus vecos grēkus, bet bieži vien vēl klāt dažus jaunus, un tā, acīm redzami, rāda, ka šādas senas attīrīšanas paražas cilvēku ne tikai nepadara labāku, bet gan bieži tikai sliktāku, kāds viņš bija agrāk. 13. Bet, lai mēģinātu uzstāties un mācīt pret šīm nebūšanām, tad vajadzēs bēgt, ja negrib tikt nomētāts ar akmeņiem! Bet ko Tu, Kungs un Meistar, uz to saki?” 43. GRĒKU PIEDOŠANA 1. ES teicu: „Tieši tādēļ jums cilvēkiem jāsprediķo tikai patiesību! Kas to pieņems, tie kļūs brīvi un svētīti. Bet kas to nepieņems, tie tad arī paliks savos grēkos un to tiesā, un garīgā nāvē. 2. Es jums neuzlieku par pienākumu šo dzīvības patiesību īsā laikā tā darīt zināmu, ka viņiem tūlīt jau arī pēc tās jādzīvo. Pagaidām Es tikai jums devu saprast Dieva Valstības noslēpumus, un ne visiem šī laika ļoti ļauni akliem cilvēkiem, bet vēlāk jūs jau arī atradīsiet daudzus cilvēkus, kas visā dedzībā jums piesliesies, un kopā ar jums darbosies par svētību Manai jums sludinātai patiesībai. 3. Bet kas attiecas uz jūsu pieminēto grēku atzīšanu priesteriem, tad tāda, kāda tā tagad pastāv, tā ir slikta un līdz ar to pilnīgi atmetama, tādēļ, ka tā cilvēkus nepadara labākus, bet gan tikai līdz viņu beigām nocietina viņus grēkos; bet Es atkal neesmu pret to, ka vājš un dvēselē slims cilvēks no laba prāta savas vājības uztic stipram un dvēselē veselam cilvēkam, lai veselais un gaišais cilvēks tuvākā mīlestībā var viņam dot pareizus līdzekļus, lai vājā cilvēka dvēsele var kļūt stipra un vesela. Jo šādā veidā cilvēks cilvēkam kļūst īsts dvēseles dziedinātājs. Bet Es arī to nepadaru par likumu, bet ar to dodu jums tikai labu padomu, un ko Es daru, to dariet arī jūs, un māciet katram patiesību. 4. Bet vienīgi atzīšanās kādu cilvēku tikpat maz attīra no viņa grēkiem, kā kādu miesīgi slimu cilvēku jau padara veselu tas, ka viņš ārstam lai cik uzticami izstāsta savas ciešanas un kā viņš pie tām nonācis, bet gan viņam vajag uzklausīt gudrā un zinošā ārsta padomus, tad tiem arī jāseko un turpmāk jāizvairās no visa, kas viņiem sagādā ciešanas. 5. Tāpat ir labi, ka kādā draudzē viens brālis pazīst otru kā viņa spēcīgās, tā vājās vietās, lai viens otru pēc pilnas patiesības var un spēj dvēseliski un miesīgi atbalstīt. Bet kas domā, ka ar savu atzīšanos viņš kādu varētu sadusmot un tādēļ paliek un grib palikt sevī noslēdzies, to nevienam nevajag iztaujāt. 6. Bet ja kāds no jums ir gudrais un viņa gars viņam atklāj vājā un bailīgā brāļa vājības, tad lai gudrais dod viņam padomu zem četrām acīm un viņa nelaimē lai palīdz viņam ar padomu un darbiem, un alga kaut kur viņam neizpaliks. 70

7. Tomēr, katram atstājiet viņa brīvo gribu un nevienam neko neuzspiediet, jo nu jūs zināt, ka katrs morālisks spaids ir pilnīgi pret Manu mūžīgo kārtību. Ko nedaru Es, to nedariet arī jūs! 8. Un tā mēs nu pareizi runājām arī par vājību un slepenu grēku atklātu atzīšanu, viss, kas ir vairāk vai mazāk par to, ir pret Manu kārtību un ir no ļauna. 9. Bet pret brāli, ka stiprākam no jums ir sevi uzticīgi atklājis, nevajag izturēties tiesājoši dusmīgi, bet gan ar visu mīlestību un draudzību dariet viņam zināmu patiesību, un dodiet arī rokās līdzekli, caur kuru viņš viegli un noteikti var tikt dziedināts, tad viņš nezaudēs drosmi un kļūs brīvās patiesības pateicīgs māceklis! Bet, ja jūs viņam nāksiet pretī ar dažādiem sodu sprediķiem, tad jūs maz vai arī neko nepanāksiet, bet gan padarīsiet viņu vēl daudz nelaimīgāku, kāds viņš bija jebkad iepriekš. 10. Bet vēlākos laikos, diemžēl notiks, ka Manā Vārdā grēku atzīšana neīsto praviešu priekšā izplatīsies vairāk kā jebkad bija zem farizejiem un nocietinātajiem jūdiem. Jo viņi, līdzīgi pagāniem, cilvēkiem teiks, ka vienīgi viņiem ir no Dieva piešķirtas tiesības visiem grēciniekiem grēkus atlaist vai arī pārmest; tāpat pret lieliem upuriem saviem akliem mīluļiem apsolīs visu Debesu Valstību. 11. Kad tas notiks, tad drīz pienāks tas laiks, kurā pār jaunajiem pagāniem nāks lielā tiesa; tādēļ esiet uzmanīgi ar atklātu atzīšanos, lai neīstie pravieši pārāk drīz neatdarī[ms?] jūs vēl ļaunākā nozīmē, kā tas tagad ir pie farizejiem un nocietinātiem jūdiem! 12. Es jums, sevišķi Maniem pirmajiem mācekļiem arī reiz teicu, ka jūs tiem, kas pret jums ir grēkojuši, variet grēkus piedot, un kam jūs tos piedosiet šeit uz šīs zemes, tiem jātiek piedots arī debesīs; bet, ja acīmredzamas nevēlēšanās laboties dēļ jums tiem, kas pret jums grēkoja, būtu labs iemesls viņiem grēkus pārmest, tad tie viņiem arī debesīs tiks pārmesti. 13. Bet mēs jau toreiz norunājām, ka jums tikai tad jābūt tiesībām grēciniekiem, kas pret jums grēkoja, viņu grēkus pārmest, ja jūs viņiem iepriekš jau septiņas reiz 77 reizes jau esat piedevuši. 14. Bet ja jums, kā Maniem tuvākiem mācekļiem ir no Manis tiesības tikai minētā veidā grēciniekiem pret jums grēkus pārmest vai arī piedot, tad ir skaidrs, ka nevienam priesterim nevarēja būt no Dieva dotas tiesības piedot vai pārmest arī svešus grēkus. 15. Kas p.p. ir nogrēkojies pret Kaifu, tam arī Kaifs var piedot vai arī pārmest, bet kas ir nogrēkojies pret Erodu, tam ar Kaifu un viņam ar to nav nekāds sakars, bet gan tikai ar Erodu, bet, kas ir nogrēkojies pret templi, tam jāredz, kā viņš ar to izlīgst! 16. Bet šeit Es, protams, nedomāju templi, kāds tas ir tagad, bet kāds tas reiz bija – jo tagad arī Es būtu grēcinieks pret templi, tāpat kā jūs visi tie esat. – Un mēs tad arī tempļa priekšā nesūdzēsim grēkus, jo tagad mēs esam pilnīgi patiesais Dieva templis, bet tas tur, lejā, ir kļuvis par slepkavu bedri. Tādēļ drīz arī pienāks tā ļauno augļu raža, ko tas izsēja savos tīrumos. Tad no saviem ērkšķiem un dadžiem [tas] neievāks vīnogas un vīģes. 17. Bet kāds tagad – saku – Jehova Vārdā ir templis, tāds pats un vēl daudz sliktāks reiz būs jaunais pagānisms Manā Vārdā un tā augļu raža padosies vēl daudz sliktāka, kā tur, lejā, drīz padosies šī tempļa raža. 18. Jūs gan nebūsiet vainīgi pie jaunā pagānisma, tāpat kā pravieši nav vainīgi, ka templis tur, lejā, ir kļuvis tāds, kādam tam nevajadzēja būt, bet gan visu vainu nesīs tie cilvēki, kuriem viņu omulīgais slinkums neļāva pašdarbīgi iet pa patiesības ceļu, bet gan mīļāk priekš sevis lika iet citiem, un, proti, tieši priesteriem par viņiem sniegtajiem netīrajiem upuriem, - bet arī ne pa patiesības ceļu, bet gan pa krāpšanas un melu ceļu. Un tad viens aklais ved otru aklo tik ilgi, līdz abi nonāk pie bedres un tad abi arī iekrīt. 19. Kad jūs no Manas mutes to nu dzirdat, tad arī saprotiet to pilnā patiesībā, un nekad neļaujiet sevi savaldzināt no augstmaņu slinkuma. Jo kas pats negrib strādāt, tam arī nav jāēd no dzīvības trauka!” 20. Rakstu mācītājs teica: „Nu Tu runāji pavisam skaidri un teiktā patiesība ir rokām aptverama! Ja arī Mozus un pravieši ar tautu būtu runājuši tikpat skaidri, kā Tu, ak, Kungs un 71