11. Kā tas viegli paredzams, ar šādiem cilvēkiem būs grūti runāt un darboties, jo kas no jau daudz pieredzētā nav nokļuvis pie gaišākām domām, tas šo, lai cik gaismas pilno patiesību, kas tā ir, tomēr kā pavisam dzīvi sevī neuzņems, bet gan aiz senā sarūsējušā ieraduma paliks pielipis senmistiskajam. Savas senās ierašas un paradumus uzskatīs kā pāri visam augsti godājamu dievkalpojumu un šo jauno, gaismas pilnāko patiesību beigās uzlūkos kā ķecerību, un to nicinās un vajās. Un tā būs grūti ļoti daudziem jūdiem šīs visgaišākās patiesības ieskaidrot kā arī viņiem iedarbīgas. 12. Tā pie jūdiem pastāv sens paradums, saskaņā ar kuru, caur atzīšanos viņi kādam priesterim sevi parāda, lai viņš zinātu par viņu ļauniem, kā arī par viņu labiem darbiem, tos vienu pret otru nosvērtu un salīdzinātu, un pēc tam grēku izpirkšanas noteiktu sodu un attīrīšanās upurus. Nu, kad cilvēks sevi tā kādam priesterim ir parādījis, un pēc tam arī darījis un izpildījis, kas viņam no priestera tika uzlikts, tad sevi uzskata par pilnīgi attīrītu un Dieva priekšā taisnīgu, bet, ja viņu aplūko tuvāk, pēc attīrīšanas viņš ir un paliek gluži tāds pats nelabojies, kā bija, un līdz nākamai attīrīšanai ne tikai atkal atkārto savus vecos grēkus, bet bieži vien vēl klāt dažus jaunus, un tā, acīm redzami, rāda, ka šādas senas attīrīšanas paražas cilvēku ne tikai nepadara labāku, bet gan bieži tikai sliktāku, kāds viņš bija agrāk. 13. Bet, lai mēģinātu uzstāties un mācīt pret šīm nebūšanām, tad vajadzēs bēgt, ja negrib tikt nomētāts ar akmeņiem! Bet ko Tu, Kungs un Meistar, uz to saki?” 43. GRĒKU PIEDOŠANA 1. ES teicu: „Tieši tādēļ jums cilvēkiem jāsprediķo tikai patiesību! Kas to pieņems, tie kļūs brīvi un svētīti. Bet kas to nepieņems, tie tad arī paliks savos grēkos un to tiesā, un garīgā nāvē. 2. Es jums neuzlieku par pienākumu šo dzīvības patiesību īsā laikā tā darīt zināmu, ka viņiem tūlīt jau arī pēc tās jādzīvo. Pagaidām Es tikai jums devu saprast Dieva Valstības noslēpumus, un ne visiem šī laika ļoti ļauni akliem cilvēkiem, bet vēlāk jūs jau arī atradīsiet daudzus cilvēkus, kas visā dedzībā jums piesliesies, un kopā ar jums darbosies par svētību Manai jums sludinātai patiesībai. 3. Bet kas attiecas uz jūsu pieminēto grēku atzīšanu priesteriem, tad tāda, kāda tā tagad pastāv, tā ir slikta un līdz ar to pilnīgi atmetama, tādēļ, ka tā cilvēkus nepadara labākus, bet gan tikai līdz viņu beigām nocietina viņus grēkos; bet Es atkal neesmu pret to, ka vājš un dvēselē slims cilvēks no laba prāta savas vājības uztic stipram un dvēselē veselam cilvēkam, lai veselais un gaišais cilvēks tuvākā mīlestībā var viņam dot pareizus līdzekļus, lai vājā cilvēka dvēsele var kļūt stipra un vesela. Jo šādā veidā cilvēks cilvēkam kļūst īsts dvēseles dziedinātājs. Bet Es arī to nepadaru par likumu, bet ar to dodu jums tikai labu padomu, un ko Es daru, to dariet arī jūs, un māciet katram patiesību. 4. Bet vienīgi atzīšanās kādu cilvēku tikpat maz attīra no viņa grēkiem, kā kādu miesīgi slimu cilvēku jau padara veselu tas, ka viņš ārstam lai cik uzticami izstāsta savas ciešanas un kā viņš pie tām nonācis, bet gan viņam vajag uzklausīt gudrā un zinošā ārsta padomus, tad tiem arī jāseko un turpmāk jāizvairās no visa, kas viņiem sagādā ciešanas. 5. Tāpat ir labi, ka kādā draudzē viens brālis pazīst otru kā viņa spēcīgās, tā vājās vietās, lai viens otru pēc pilnas patiesības var un spēj dvēseliski un miesīgi atbalstīt. Bet kas domā, ka ar savu atzīšanos viņš kādu varētu sadusmot un tādēļ paliek un grib palikt sevī noslēdzies, to nevienam nevajag iztaujāt. 6. Bet ja kāds no jums ir gudrais un viņa gars viņam atklāj vājā un bailīgā brāļa vājības, tad lai gudrais dod viņam padomu zem četrām acīm un viņa nelaimē lai palīdz viņam ar padomu un darbiem, un alga kaut kur viņam neizpaliks. 70
7. Tomēr, katram atstājiet viņa brīvo gribu un nevienam neko neuzspiediet, jo nu jūs zināt, ka katrs morālisks spaids ir pilnīgi pret Manu mūžīgo kārtību. Ko nedaru Es, to nedariet arī jūs! 8. Un tā mēs nu pareizi runājām arī par vājību un slepenu grēku atklātu atzīšanu, viss, kas ir vairāk vai mazāk par to, ir pret Manu kārtību un ir no ļauna. 9. Bet pret brāli, ka stiprākam no jums ir sevi uzticīgi atklājis, nevajag izturēties tiesājoši dusmīgi, bet gan ar visu mīlestību un draudzību dariet viņam zināmu patiesību, un dodiet arī rokās līdzekli, caur kuru viņš viegli un noteikti var tikt dziedināts, tad viņš nezaudēs drosmi un kļūs brīvās patiesības pateicīgs māceklis! Bet, ja jūs viņam nāksiet pretī ar dažādiem sodu sprediķiem, tad jūs maz vai arī neko nepanāksiet, bet gan padarīsiet viņu vēl daudz nelaimīgāku, kāds viņš bija jebkad iepriekš. 10. Bet vēlākos laikos, diemžēl notiks, ka Manā Vārdā grēku atzīšana neīsto praviešu priekšā izplatīsies vairāk kā jebkad bija zem farizejiem un nocietinātajiem jūdiem. Jo viņi, līdzīgi pagāniem, cilvēkiem teiks, ka vienīgi viņiem ir no Dieva piešķirtas tiesības visiem grēciniekiem grēkus atlaist vai arī pārmest; tāpat pret lieliem upuriem saviem akliem mīluļiem apsolīs visu Debesu Valstību. 11. Kad tas notiks, tad drīz pienāks tas laiks, kurā pār jaunajiem pagāniem nāks lielā tiesa; tādēļ esiet uzmanīgi ar atklātu atzīšanos, lai neīstie pravieši pārāk drīz neatdarī[ms?] jūs vēl ļaunākā nozīmē, kā tas tagad ir pie farizejiem un nocietinātiem jūdiem! 12. Es jums, sevišķi Maniem pirmajiem mācekļiem arī reiz teicu, ka jūs tiem, kas pret jums ir grēkojuši, variet grēkus piedot, un kam jūs tos piedosiet šeit uz šīs zemes, tiem jātiek piedots arī debesīs; bet, ja acīmredzamas nevēlēšanās laboties dēļ jums tiem, kas pret jums grēkoja, būtu labs iemesls viņiem grēkus pārmest, tad tie viņiem arī debesīs tiks pārmesti. 13. Bet mēs jau toreiz norunājām, ka jums tikai tad jābūt tiesībām grēciniekiem, kas pret jums grēkoja, viņu grēkus pārmest, ja jūs viņiem iepriekš jau septiņas reiz 77 reizes jau esat piedevuši. 14. Bet ja jums, kā Maniem tuvākiem mācekļiem ir no Manis tiesības tikai minētā veidā grēciniekiem pret jums grēkus pārmest vai arī piedot, tad ir skaidrs, ka nevienam priesterim nevarēja būt no Dieva dotas tiesības piedot vai pārmest arī svešus grēkus. 15. Kas p.p. ir nogrēkojies pret Kaifu, tam arī Kaifs var piedot vai arī pārmest, bet kas ir nogrēkojies pret Erodu, tam ar Kaifu un viņam ar to nav nekāds sakars, bet gan tikai ar Erodu, bet, kas ir nogrēkojies pret templi, tam jāredz, kā viņš ar to izlīgst! 16. Bet šeit Es, protams, nedomāju templi, kāds tas ir tagad, bet kāds tas reiz bija – jo tagad arī Es būtu grēcinieks pret templi, tāpat kā jūs visi tie esat. – Un mēs tad arī tempļa priekšā nesūdzēsim grēkus, jo tagad mēs esam pilnīgi patiesais Dieva templis, bet tas tur, lejā, ir kļuvis par slepkavu bedri. Tādēļ drīz arī pienāks tā ļauno augļu raža, ko tas izsēja savos tīrumos. Tad no saviem ērkšķiem un dadžiem [tas] neievāks vīnogas un vīģes. 17. Bet kāds tagad – saku – Jehova Vārdā ir templis, tāds pats un vēl daudz sliktāks reiz būs jaunais pagānisms Manā Vārdā un tā augļu raža padosies vēl daudz sliktāka, kā tur, lejā, drīz padosies šī tempļa raža. 18. Jūs gan nebūsiet vainīgi pie jaunā pagānisma, tāpat kā pravieši nav vainīgi, ka templis tur, lejā, ir kļuvis tāds, kādam tam nevajadzēja būt, bet gan visu vainu nesīs tie cilvēki, kuriem viņu omulīgais slinkums neļāva pašdarbīgi iet pa patiesības ceļu, bet gan mīļāk priekš sevis lika iet citiem, un, proti, tieši priesteriem par viņiem sniegtajiem netīrajiem upuriem, - bet arī ne pa patiesības ceļu, bet gan pa krāpšanas un melu ceļu. Un tad viens aklais ved otru aklo tik ilgi, līdz abi nonāk pie bedres un tad abi arī iekrīt. 19. Kad jūs no Manas mutes to nu dzirdat, tad arī saprotiet to pilnā patiesībā, un nekad neļaujiet sevi savaldzināt no augstmaņu slinkuma. Jo kas pats negrib strādāt, tam arī nav jāēd no dzīvības trauka!” 20. Rakstu mācītājs teica: „Nu Tu runāji pavisam skaidri un teiktā patiesība ir rokām aptverama! Ja arī Mozus un pravieši ar tautu būtu runājuši tikpat skaidri, kā Tu, ak, Kungs un 71
LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 8. GR
Saturs 1. Pārģērbtie farizeji at
96. Vēja izcelšanās ............
197. Par svinamo dienu svinēšanu.
14. Bet tagad man pietiek jūsu mu
suņu vietā, bet, lai gan viņi ir
8. Tiesa, mūsu Dieva mācība ir a
nesagādā cilvēkiem ciešanas, be
3. Pirmais runātājs teica: „To
11. Bet jūs nu variet darīt, ko t
savām asarām, un atkal atnāca un
vēlams, bet gan tikai pretējais.
12. Tātad, kas pilnīgi dzīvos un
1. Kad arī par šo rakstu mācīt
24. Mēs nu Tev ticam, un tā arī
un par to arī darāt visu, lai to
3. Jā, kādā draudzē jābūt br
uzskatus ieteicu pavisam ievērojam
Piedod mums mūsu parādus, kā mē
1. Kad Es to izteicu, tad visi klā
5. Un, redziet, tāpat tas arī ir,
97. PAR MATERIĀLISTISKIEM DABAS P
14. Bet Es jums to nu teicu tieši
100. IERADUMI 1. Pēc tam, kad šaj
9. Lācars teica: „Kungs un Meist
16. Tādēļ, ka šeit minētie dz
neatradām, mēs visi baidījāmies
3. Ja tu, draugs, to aplūko un nov
jebkad sajutuši, kādu prieku un s
veģetācijas, dabas un īpašībā
ejiet un pamāciet viņas, un tad r
15. Te Agrikola aiz dusmām sāka p
10. Bērni teica: „Bet kā tu to
1. Beidzot pie mums atkal pienāca
4. Bet, ka karavīri kopā ar labi
2. ES Teicu: „Te nu daudz kas nav
10. Redzi, tur pilsētas tuvumā ne
caurspīdīgs, kas zālēs un istab
120. PAR TUVĀKĀ MĪLESTĪBU 1. ES
5. Vispirms mēs devāmies pa labi
7. Bet garu valstībā vairs nav la
124. JĀŅA MĀCEKĻU SATRAUKUMS 1.
likumīgi tirgojamies, un vēl neka
8. Bet, ja Es nu mācu pazīt pilnu
ķēniņi, un kā tādi arī vienm
lielo žēlastību, bet no visas si
spēkam, šķiet, ir kāds pavisam
garīgam, jo tikai viņa garīgais
dzīviem palikušiem cilvēkiem nea
dēļ no tīra, patiesa un dzīva D
12. Kapteinis to darīja un teica:
personīgi vairs nebūšu pie viņi
ļaunas dizantērijas rīt jau nomi
un negaiss norims, un tādēļ rīt
11. Tālāk pret dienvidiem arī bi
16. Un, redziet, šāda sajūta tie
pretējā gadījumā pie glāstīš
11. Tie desmit galvenie romieši, k
6. Tad Agrikola saņēmās un teica
saviem tuvākiem virsniekiem un gal
meistaram. Ja tu tas nekļūsi, tad
līdzekļiem sākt cīnīties. Ja v
sniedzas Tavs, mums Tevis dotais sp
4. Tad viņi visi trīs dziļi pakl
daudzus citus atkal no jauna nostip
20. Tad, labā kārtībā, gājām
22. Pēc tam Lācars ar savējiem a
ka tu zināji, ka Es pēcpusdienā
1. Bet, kad mēs bijām diezgan tā
15. No pasaules jūras pastāvīgā
1. Pēc šī Mana pareģojuma mēs
9. Pēc muitnieka rīkojuma tas tad
jaukumiem, tik ilgi viņa arī ir k
12. Šī lieta šai vietai ir pavis
4. Viens vīrs teica: „Kungs un m
171. SAIMNIEKA JAUTĀJUMI PAR SAVU
skolotāji, kas ir spējīgi cilvē
13. ES teicu: „Draugs, tas nav ne
175. CEREMONIJU MĒRĶIS UN NOZĪME
ausmu, un, kas no koka sev jau iev
tā kā es no Tevis nu uzzinu, ka i
jauni un veci - kļūstot taisni un
18. Bet, tiklīdz brīnumainais mā
darbīgais priesteris, kura vārdie
1. Kad vecais kalpotājs atradās p
„Redzi, šo lielo Zemes gabalu es
184. GARĪGĀ ATTIECĪBA STARP EPIK
tām likšu izliet Manu gaismu, un
10. Kad Es izteicu šo vēlēšanos
visšaurākā, bet pusstundu tālā
atrodas tuvu senajai, ļaunajai vie
7. ES teicu: „Pavisam noteikti,
essejiešu pilī, un viņam viņiem
5. Bet Es viņiem teicu: „Kā jū
10. Bet, ja jūs to zināt, un no M
1. (Kungs: ) „Uz visas Zemes nav
tālab mums arī nebūs vajadzīgs
cilvēku dēļ starp cilvēkiem bū
palīdzību, tā kā arī tu Man ne
2. Arī tie daži pirmie essejieši
tūkstoši ielenc lielo brīnumpili
caur manu vārdu un lūgšanu Dievs
7. Rokluss teica: „Klausieties, d
2. ES teicu: „Jā, Es jums to dar
8. Pēc tam sūtnis farizejiem un t
5. Farizejs teica: „Jūs esat pil
14. No tā jūs atzīsiet, ka mēs,
22. Un Rokluss teica pēc tam: „P
starp Maniem draugiem, kas Mani lab
13. Rokluss, tie citi essejieši un
Un tādēļ Es tavai runai saku „
216. ESSEJIEŠU NABAGO VIESNĪCA 1.
ceļot atpakaļ tālā dzimtenē be
no dienas nāca vairāk, šo naudu
Rokluss pats jums visu jau skaidri
10. Un tā, tu nu zini visu, kas ju