Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
izpratnē un caur to visa veida mīlestībā, gudrībā un skaistumā, ir Dieva neizsīkstošs prieks un svētlaime!<br />
Jo viss, ko ietver bezgalība, te ir vienīgi mazā cilvēka dēļ, un mūžam nav nekā cita, kas te nebūtu<br />
vienīgi mazā cilvēka dēļ. — Tagad tu arī to zini! Bet nu ejam ārā no šīs alas, lai Arhiels iespējami drīzāk<br />
var izpildīt savu uzdevumu!”<br />
6. Mēs nu steidzamies ārā no grotas un drīz sasniedzam tās izeju. — Kad mēs atrodamies ārpus<br />
grotas, Es Arhielam dodu mājienu, un acumirklī noskan spēcīgs rībiens, un ļoti plašā grotas ieeja nu<br />
parādās kā augsta granīta siena, caur kuru nevienam mirstīgam gan nekad nebūtu iespējams izlauzties,<br />
lai cik nopietni viņš to apņemtos. Bet lai ieiešanu padarītu, tā teikt, pilnīgi neiespējamu, pēc tam, kad<br />
mēs no ieejas vietas attālināmies apmēram trīstūkstoš soļu, zeme alas priekšā iegrima, tā ka iepriekšējā<br />
ieejas vieta tika atvirzīta simts vīru augstumā no pieejamās zemes virsmas, kas tika iebīdīta dziļumā,<br />
bet, lai pa stāvo sienu sasniegtu ieejas vietu, vajadzētu vairāk kā simts vīru augstas kāpnes — bet kas tad<br />
tomēr būtu bezauglīgi, jo pati ieeja kļuvusi par spēcīgāko un stāvāko klints sienu.<br />
7. Kad Fausts un arī visi klātesošie redzēja šīs kalna izmaiņas, FAUSTS Man sacīja: “Kungs un<br />
draugs! Patiesi, es vēl vienmēr nevaru to aptvert. parādības kļūst pārāk radoši lielas; tās atrodas mūžības<br />
attālumā no manas izpratnes horizonta! Es nu patiesi nezinu, vai es vēl dzīvoju, jeb es sapņoju! Te<br />
notiek tik dīvaini mīklainas brīnumainākās lietas, ka pat pilnīgi skaidrā prātā te stāv kā totāli apreibis,<br />
un paša apziņa tikko vairs spēj atšķirt, vai pieder vīriešu, vai sieviešu dzimumam. — Te nu aplūko šo<br />
briesmīgo klints sienu! Kur tā bija pirmīt, kad pa ērtu taku mēs pavisam viegli devāmies grotā?<br />
8. Bet kas pie visas tās lietas tomēr ir tas dīvainākais, tas pastāv tajā, ka pie vairāk nekā 1000 morgens<br />
zemes pilnīgākām izmaiņām, te nav atklājamas nekādas pēdas no kādas varmācīgas nopostīšanas.<br />
— Te izskatās tieši tā, it kā kopš Zemes pirmsākuma te nekad nekas nebūtu ticis mainīts!? Patiesi, ja šeit<br />
simts gadus būtu strādājuši simts cilvēki, tad vēl Būtu jautājums, vai viņi šādu masu izkustinātu no vietas.<br />
Klints siena, kas visumā ir ap simt piecdesmit vīru augsta un vairāk kā stundas gājiena plata, tagad<br />
stāv tā, it kā vienmēr te būtu bijusi, kur vēl pirms pāris acumirkļiem nekā tamlīdzīga vēl nebija, nerunājot,<br />
ka nav ne mazākās kādas sagrūšanas pēdas! Tas pilnīgākā nopietnībā ir kas nedzirdēts! Es tikai nu<br />
esmu ziņkārīgs, kādu seju par to rādīs daudzie jūras braucēji, jo iepriekšējā skaistā meža apvidus vietā<br />
viņi nu atklās šo milzu sienu! — Daudzi pavisam neorientēsies, kur viņi atrodas; un daudzi uz to skatīsies<br />
kā vērsis uz jauniem vārtiem, pie kuriem viņš vēl nav pieradis.”<br />
9. ES saku: “Tādēļ es jums visiem saku, lai jūs par to klusējat un pat sievietēm par to neko nesakiet;<br />
jo arī tādēļ Es viņām šoreiz neļāvu nākt līdz; jo pie ārkārtējiem atgadījumiem, neskatoties uz visiem<br />
aizliegumiem, viņas savas mēles nekad nevar piespiest klusēšanas paklausībai. Tādēļ arī savām sievām<br />
neko nestāstiet par ārkārtējiem notikumiem, kas te atgadījās! Jūs gan varat viņām aprakstīt grotas veidojumus<br />
un arī par no jauna atrastajiem dārgumiem, bet tālāk vairs ne zilbi!” — Visi uz svinīgāko to<br />
apsola, un mēs pavisam mierīgi turpinām savu ceļu uz Kisu un tur nonākam līdz ar Saules rietu. Te<br />
mums, protams, nāk pretī mājās atstātās sievas un kalpones un nevar vien pietiekami ātri iztaujāt, ko,<br />
protams, brīnumainu, mēs visi esam piedzīvojuši. Bet viņas saņem atbildi, ka vēl ir agri jautāt un ka pie<br />
visas tās lietas nav nekas cits, kā atrasti no farizeju puses vēl noklusēti dārgumi. Visas ziņkārīgās sievas<br />
ar šo atbildi apmierinās un tālāk vairs daudz nejautā.<br />
10. Bet tad mēs tūlīt dodamies vakariņās, tā kā visi, kas bija līdzi, nebija pusdienojuši un tādēļ ļoti<br />
ilgojās pēc labi pagatavotam vakariņām.<br />
7. Fausts noliktavā atrod labi sakārtotus un apsargātus dārgumus.<br />
1. Tikai pēc drīz nobaudītām vakariņām Fausts pēc Manas pavēles iet lielajā noliktavā, lai apskatītos,<br />
vai caur Arhielu no grotas uz Kisu atgādātie dārgumi tur būtu sakārtoti. Visu dažādo dārgumu, kā<br />
tie ir tikuši atrasti grotā, uzskaite, kopā ar novērtējumu, viss te ir labākā kārtībā. Fausts jautā sargiem,<br />
kas te šos sarakstus ir sastādījis.<br />
<strong>2.</strong> Bet SARGI atbild: “Kungs, kad mēs tikām šeit nozīmēti sardzei, mēs tos tā jau atradām. Tādēļ<br />
mēs nevaram tev uzrādīt, kas to izdarījis.”<br />
3. FAUSTS jautā tālāk: “Sakiet man, kā tad šie dārgumi ir šeit nonākuši un kas tos atgādājis!”<br />
4. SARGI saka: “Arī to mēs nezinām; tikai atnāca viens jauneklis, kuru mēs šeit jau vairākas dienas<br />
redzējām brīnumārsta no Nācaretes sabiedrībā, un pavēlēja, lai dārgumi tiek apsargāti. Tas ir viss, ko<br />
mēs zinām par dārgumiem un to šurp atgādāšanu un ne zilbi ne mazāk, ne vairāk!”<br />
10
Change language