Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
apgādājis ar miesu un asinīm veselu kaudzi<br />
ģindeņu. Tāpat pie kādas citas izdevības viņš uz veseliem trim gadiem lika izsīkt visiem lielās Eifratas<br />
galvenajiem avotiem un pie tam pavēlējis mākoņiem pie debesīm neparādīties trīs gadus. Tikai tad,<br />
kad cilvēki patiesi nožēloja grēkus, viņš upes avotus atkal atvēra un pavēlēja mākoņiem, lai tie parādās<br />
pie debesjuma un izkaltušajai zemei dod ūdeni. Un tā vēl daudz ko stāsta par šo dīvaināko no visiem<br />
praviešiem, kas gan ar laiku varētu būt ļoti sagrozīts, un saka, ka tieši šis Elija pirms pasaules beigām<br />
vēlreiz atgriezīsies, lai caur lielām zīmēm atgrieztu cilvēkus pie grēku nožēlošanas, pie kam zināms, ka<br />
šis mīklainais pravietis nekad nav nomiris, bet ugunīgos ratos ir uzbraucis debesīs. Tādēļ ļoti viegli var<br />
būt, ka šis Jēzus ir lielā pravieša gara nesējs un tādēļ kā ciešākā savienībā ar Jehovu stāvošs, tagad veic<br />
tādas lietas, kas varētu būt iespējamas tikai Dievam.<br />
3. ŠHIVARS saka: “Tavi uzskati pavisam nav slikti, un es tev gandrīz varētu piekrist, ja es tieši pie<br />
šī Jēzus ar paša acīm nebūtu redzējis tik daudzas lietas, kas visu Eliju bezgala tālu atstāj aiz sevis. Tu te,<br />
protams, vari prasīt un teikt: Kādas tad? Bet man vajadzētu tev atklāti atzīties, ka man, lai to aprakstītu,<br />
pilnīgi pietrūktu vārdu; jo to pašam vajag dzirdēt, redzēt un sajust, citādi to pavisam nevar stādīties<br />
priekšā. Un tādēļ es, tāpat kā vairāki tūkstoši, uzskatu, ka šis Jēzus pilnīgi ir apsolītais Mesija. Jo es katram<br />
jautāju, vai tas, ja Viņam vēl būtu jānāk kādā citā laikā, darītu lielākas zīmes? Turklāt pēc hronikas,<br />
kas sniedzas līdz Jāzepa vectēvam, Viņš taisnākā līnijā ir cēlies no Dāvida (Mat. Ev. 1. nod. 1.-7.) Jakins<br />
bija Elihuda tēvs, Elihuds Elezara tēvs, Elezars Natana tēvs, tas Jēkaba tēvs, Jēkabs bija Jāzepa tēvs un<br />
tas — mūsu Jēzus tēvs. Ej pēc šīs hronikas tālāk atpakaļ, un tu taisnā līnijā vari atgriezties pie Dāvida;<br />
bet stāv rakstīts, ka Mesija celsies no Dāvida un katrs viņu pazīs pēc Viņa darbiem.<br />
4. Pēc maniem uzskatiem šim Jēzum nu netrūkst nekas; izcelsme ir autentiski noteikta un darbi, kā<br />
šie, arī ir pārliecīgā pilnībā, tādēļ es patiesi nezinu, kas mums būtu jātraucē viņu pieņemt kā To, kas viņš<br />
acīmredzami ir?<br />
5. Ka varaskārajam templim tas nebūs parocīgi, tas tak gan ar rokām aptverams; bet te mums vairs<br />
nav jāvadās pēc tempļa, kas pēc maniem uzskatiem ir pilnīgi miris un turpmāk vairs nevar dot nekādu<br />
aizsardzību, ne kādu gudrību un vēl mazāk kādu paliekošu iztiku, — izņemot, ja mēs par kādu amatu<br />
tam iepriekš dodam tik daudz, ka no tā desmit cilvēki pavisam labi varētu dzīvot simts gadus.<br />
6. Parēķini tikai summu, kuru tu ar zeltu un sudrabu esi templim samaksājis par priekšnieka amatu,<br />
un tu viegli atradīsi, ka ar to naudu tev ļoti viegli, un tas ķeizariski, būtu pieticis simts gadiem! Bet ja<br />
tu no romiešiem tiec apspiests un templī pret to meklē aizsardzību, tad te ne tikai neviens nevarēs to<br />
sagādāt, bet arī negribēs, un tevi atraidīs, augstākais, ar dažām riekšavām sudraba monētu un ar divdomīgiem<br />
mierinājumiem, apmēram tāda veida, kā slavenais Delfu orākuls — protams, vienmēr par<br />
daudz zelta un sudraba — jautātāju apkalpo tā, ka orākulam vienmēr ir taisnība, vai jautātājam atgadās<br />
kas labs vai ļauns.<br />
7. Paldies Dievam, es pazīstu visas tagadējās tempļa nelietības un tādēļ, iespējams, rupji, to vienmēr<br />
piekrāpju. Jo, draugs, kas šajā laikā negrib tikt uz visrupjāko no tempļa pievilts, tam vajag gudri pūlēties,<br />
cik tikai vienmēr iespējams, pašam templi pievilt! Jeb vai tu domā, ka ar godīgu un taisnu dabu un<br />
izskatu templī ko panāksi? Ak, ar to lai neviens nelielās! Bet ej ar īsti viltīgu seju un sirdi, un es tev galvoju,<br />
ka tu pēc vēlēšanās templi locīsi kā auklu.<br />
8. Es vēl ļoti labi varu atcerēties zināmo Baru, kas te bija apgraizīts grieķis. Viņam jau vajadzēja piederēt<br />
lielam īpašumam, jo viņam bija daudz pērļu un dimantu. Šim cilvēkam bija ļoti viltīgs izskats, viņš<br />
runāja maz un, ko viņš runāja, tas, kā es saucos Šhivars, tomēr bija visslīpētākie meli. Bet viņš prasīja<br />
tikai tūkstoti pfundu zelta un par to deva kādu pergamenta rulli, kura vērtība bija, augstākais pus statera.<br />
Augstais priesteris gan ļoti raustīja plecus, bet Bars savieba tādu seju, kādu otru reizi dzīvē es tikko<br />
varētu ieraudzīt, un pie tam pavisam ironiski teica: “Hm, aut casar — aut nihil (vai nu ķeizars — vai<br />
nekas!), uz ko augstais priesteris — Dievs zina, kāda iemesla dēļ — kļuva pavisam bāls, tūlīt lika Baram<br />
izsniegt tūkstoti pfundu zelta, no kura templis nekad vairs nedabūja atpakaļ ne par mata smagumu; jo<br />
tikai pēc kāda gada noskaidrojās, ka šis Bars nebija nekas cits, kā visviltīgākais krāpnieks, kas bija svaidīts<br />
ar visām Sātana burvju ziedēm, lai arī augstajam priesterim izbaidītu tūkstoti pfundu zelta.<br />
9. Bet līdztekus templī ļoti bieži nāk arī pavisam godīgi jūdi, kuri pret labām ķīlām templī gribētu<br />
aizņemties zeltu; viņi nesaņem neko, jo viņi rīkojas pārāk godīgi, un viņiem arī ir pārāk taisnīgs izskats!<br />
— un tādēļ man arī ir stingrs princips: ja negribi tikt no tempļa apkrāpts, vajag piekrāpt templi! Un tā<br />
es arī mūžam nejautāšu templim, vai Jēzus ir apsolītais Mesija, bet gan Viņš man tas ir, arī bez tempļa!<br />
103