Views
3 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

daudz ļaužu, dabīgi,

daudz ļaužu, dabīgi, kopā ar ļoti daudziem slimiem un apsēstiem cilvēkiem. Kā jau iepriekš minēts, tikko bija iesākusies diena, kad Man jau sekoja pie tūkstoš svētceļnieku un atrada un ielenca Manu apmešanās vietu. 6. Bet Mana apmešanās vieta, kuru Es tuksnesī biju izraudzījis, bija plaša ala, bez kādas apslēptas atveres. Šī ala atradās diezgan augstu un bija cieši apaugusi kokiem. Tās priekšā bija arī ļoti plaša brīva vieta, uz kuras vairāk kā pietiekami apmešanās vietu varētu atrast vairāk nekā tūkstotis cilvēku, un šajā vietā tad arī cilvēki kopā ar saviem slimniekiem bija apmetušies. 7. Bet, tā kā Mani mācekļi, kuri labi zināja manu apmešanās vietu, redzēja, ka no visā pusēm devās cilvēku masas un arvien vairāk ielenca Manu apmešanās vietu, tad viņiem kļuva bail par Mani. Viņi atstāja kuģi viņu astoņiem kuģa kalpiem un devās augšup pie Manis, lai Man pavēstītu, kādas cilvēku masas te sanāk kopā un ka viņi nopietnībā vairs nevar galvot, vai starp tiem it kā neatrastos erodieši. 8. Kad labsirdīgie un norūpējušies mācekļi Man atnesa par to ziņu, kam arī Man vajadzēja būt zināmam, tad Es izgāju grotas priekšā un aplūkoju patiesi lielo ļaužu pulku, un Man patiesi bija viņu žēl, kad ar asarām acīs viņi Man lūdza, lai Es vēlētos izdziedināt viņu līdzatnestos slimniekus. 9. Un tad Es arī vienā acumirklī izdziedināju visu klātesošos slimniekus (Mt. 14:4), kā arī visus, kas vēl bija grūtajā ceļā pie Manis. Pēc tam slavinājumiem un cildinājumiem, protams, nebija gala. Kaut gan viņu slimnieki ceļā bija tikuši izdziedināti, vēl līdz vakaram šurp plūda cilvēki, lai nestu viņu pateicību un cildinājumus. Vieta grotas priekšā bija jau gandrīz stāvgrūdām pilna, tā ka Mani mācekļi sāka pilnīgi baidīties, jaunie cilvēki pat sakāpa kokos, lai varētu labāk Mani apskatīt. 10. Bet kad sāka iestāties vakars, te pie Manis pienāca MĀCEKĻI un runāja: “Kungs, šeit ir tuksnesis; jau iestājas nakts un, kā mēs vispār pamanījām, nevienam nav klāt nekā ēdama. Tādēļ liec viņiem Tevi atstāt, lai viņi dodas uz tuvākiem tirgiem un sev nopērk maizi un ēdienu. (Mt. 14:15) 11. ES mācekļiem teicu: “Tas nav vajadzīgs, ka cilvēki tādēļ iet uz tirgiem, bet gan jūs dodiet viņiem ēst. (Mt. 14:16) Dzeršanai viņiem nav vajadzīgs nekas cits, kā ūdens, kas šeit ir dabūjams bagātīgajos avotos.” 12. Nedaudz izbrīnīti par Manu prasību, MĀCEKĻI saka: “Kungs, mums šeit nav līdz nekas cits, kā piecas kviešu maizes un divas ceptas zivis. (Mt. 14:17.) Kas tas ir tik daudziem cilvēkiem? 13. Es mācekļiem saku: “Atnesiet man tās šurp!”(Mt. 14:18) 14. Kad mācekļi tā darīja, Es visiem ļaudīm liku apmesties zālājā, tad ņēmu tās piecas maizes un divas zivis, skatījos uz debesīm un patiecos Tam Kungam, pēc tam pārlauzu maizes un devu tās mācekļiem, un viņi tās deva ļaudīm (Mt. 14:19). Bet abas zivis un nedaudz maizes šoreiz palika mācekļiem. 15. Un visi, kas te bija, no tām ēda un pietiekami paēda, bet, tā kā viņi visu nevarēja apēst, tad pārpalikušās druskas viņi savāca grozos, kurus ļaudis parasti ņēma līdz ceļojumos; un grozi bija diezgan lieli, tā ka ar plecu lenču palīdzību tie tika nesti uz muguras, un no pārpalikušajām druskām kļuva pilni divpadsmit tādi grozi. (Mt. 14:20). Bet to, kas te bija ēduši, — neskaitot sievas un bērnus — bija pie pieci tūkstoši vīru. (Mt. 14:21) 16. Ka šī paēdināšana, kas vilkās labu stundu, pie šiem ļaudīm izsauca lielu izbrīnu, tas, cerams, būs viegli aptverams, kā arī tas, ka šie ļaudis tūlīt pēc tam savā starpā nolēma Mani izsludināt par savu ķēniņu. 17. Bet, tā kā Es šo ļaužu plānu manīju, tad Es mācekļiem pavēlēju kāpt laivā un pirms Manis pārcelties pretējā krastā, līdz Es ļaudis atlaižu (Mt. 14:22). Bet Es to darīju, lai caur to ļaudīm traucētu realizēt viņu plānu. Jo aiz ļoti lielas pateicības daži vīri ar mācekļiem sāka vest sarunas par to. bet neviens neiedrošinājās Man tuvoties. 18. Ar tūlītēju mācekļu promsūtīšanu Es tātad ļaudīm no rokām izņēmu iespēju to darīt un, kad Mēness gaišajā naktī Manā Vārdā mācekļi ātri devās uz laivu, te arī ļaudis tūlīt no sava plāna arvien vairāk un vairāk atteicās. Pēc mācekļu aiziešanas, kad viņi jau bija diezgan tālu jūrā, Es visus ļaudis tūlīt atlaidu, un viņi arī labprātīgi tūlīt devās prom no turienes. 19. Pēc tam Es pavisam viens uzkāpu kādā tuvējā gandrīz kailā kalnā un tur lūdzu, lai Mans miesiski — cilvēciskais vēl vairāk apvienojas ar Tēvu. Šajā kalna smailē Es tad uzkavējos pavisam viens (Mt. 14:23) un gaišajā mēness gaismā pat ar miesas acīm pavisam labi varēju pamanīt, ka mācekļu laiva, tā kā tā te tieši nebija ļoti plata, jau atrodas jūras vidū un ka tai bija lielas grūtības ar viļņiem, kurus kuģim pretī dzina diezgan spēcīgs nepatīkams pretvējš. (Mt. 14:24) 112

98. Mācekļi vētrainajā jūrā. 1. Ka pie tam mācekļi nebija tieši labākajā omā, viegli iedomāties; viņi par Mani izteica dažādas kritiskas piezīmes un pat PĒTERIS teica: “Vai tad Viņš šai naktij mums nezināja nekā labāka, ka lai mūs pamestu drošai nāvei viļņos? Tas patiesi no Viņa ir nedaudz dīvaini! Es tikko iedrošinos airēt tālāk; jo tālāk mēs nonākam uz sēkļiem un zemūdens klintīm un es, kā sirms kļuvis kuģinieks, tad tālāk nekā laba negalvoju! Tādēļ ir labāk, ka līdz pat rītam mēs noturamies šeit.” 2. TOMS saka: “Bet gribētu arī zināt, ko Viņš ar to gribēja, ka tik pēkšņi Viņš mūs no Sevis aizraidīja un pilnīgi pavēlēja, ka mums jāpārceļas pirms Viņa.” 3. ANDREJS saka: “Cik man zināms, tuksnešainajā krastā nav nevienas laivas; es jautāju: Kā Viņš mums sekos? Ja Viņš it kā grib ceļot pa sauszemi, tad Viņam vajadzīgas labas četrpadsmit stundas, lai caur Sibaru un Kisu sasniegtu jūras apakšējo krastu, kur mēs nodomājām izkāpt krastā; bet ja Viņš tur grib nonākt pāri jūras augšējai daļai, tad Viņam vajag divu dienu ceļojuma, jo tur mūsu jūra ir visplatākā un tur ir arī daudz līču un plaši purvāji.” 4. JŪDA IZSKARIOTS saka: “Jūs visi kopā neko nezināt! Es jau sen manīju, ka mēs Viņam esam kļuvuši apgrūtinoši; bet tikai negadījās nekāda labvēlīga izdevība, lai kādā labā veidā no mums atbrīvotos. Un redzat, izdevība radās, un Viņš ir brīvs no mums un mēs no Viņa. Tagad mēs varam iet Viņu meklēt ar visām lāpām un diezin vai mēs Viņu jebkad atkal ieraudzīsim! Bet vai tas, starp mums runājot — no viņa ir tieši slavējami, tas ir cits jautājums!” 5. MĪLULIS JĀNIS saka: “Nē, to viņš mūžam nekad nedara! Es Viņu pārāk ilgi un pārāk labi pazīstu! Viņš to nedarītu pat kā cilvēks, nerunājot kā Dieva Dēls, kur Viņš nu bez kādām tālākām šaubām visā pilnībā ir Dieva Gara īpašnieks. Kā visam, kas līdz šim ir noticis, ir savs ļoti gudrs iemesls, tā arī tam, ka Viņš tā darīja, noteikti būs ļoti gudrs iemesls! Un es sevī dzīvi jūtu, ka mēs drīz par to pārliecināsimies. 6. Mans Dievs, ja Viņš, Kuram paklausa debesis un zeme, gribētu mūs dabūt prom, tad Viņam no viņa mutes vajadzētu tikai vieglāko dvesmu, un mēs visi stāvētu pasaules otrā malā, līdzīgi it kā tikai pirms trim nedēļām, augstākais mēneša, augstkalnē pie Kisas, kuru mēs no šejienes arī vēl ļoti labi redzam, Viņam arī bija vajadzīga tikai vēsmiņa no Viņa mutes, un mēs zibens ātrumā lidojām cauri gaisam, un vienā acumirklī mēs jau arī bijām augšā pie Viņa. — Mans mīļais brāli Jūda, tev tikai nevajag nākt pie manis ar tādām ļoti smieklīgi dumjām domām par Viņu; jo ar to tu vienmēr apliecini savu neticību!” 7. NATANAELS, kas arī bija laivā, saka: “Parasti es pilnīgi domāju tā, kā mīļais brālis Jānis, — bet es tikai domāju to, ka pie visām mūsu rūpēm par sirdsapziņu, varbūt tomēr būtu iespējams, ka mēs kaut kur un caur kaut ko esam pret Viņu nogrēkojušies un Viņš mums to negribēja teikt, bet par to mūs atstāja mums pašiem, ka mums sirsnīgāk un dziļāk sevi jāpārbauda. Kad mēs būsim sevi pilnīgi attīrījuši, tad jau Viņš atkal nāks pie mums. 8. Protams, es nu jau pavisam pamatīgi esmu izpētījis savu sirdsapziņu, bet diemžēl nevaru atrast neko, kas man šķistu kā netaisns. Patiesi, apzināts grēks tagad man būtu pilnīgākais baudījums, jo tas man būtu gaisma, pie kuras es izprastu, ka es šo izraidīšanu no Kunga esmu nopelnījis, un patiesa nožēla būtu balzāms manai sirdij! Bet tā es ar visu dedzību pie sevis meklēju kādu grēku un nevienu nevaru atrast, kura dēļ vērts maisā un pelnos nožēlot grēkus! Patiesi, tagad es apskaužu kādu grēcinieku! Lai ir tālu no tā, ka tādēļ es vēlētos būt grēcinieks, bet ja es nu tāds būtu, man ap sirdi būtu vieglāk. Ak, cik saldi vajag Dieva un cilvēku priekšā būt patiesam grēku nožēlotājam! Bet kā viens vienmēr taisnīgs cilvēks, bez kā Dieva priekšā kļūtu smieklīgs, var uzvilkt stingrāko grēku nožēlošanas tērpu?” 9. BARTOLOMEJS saka: “Bet kādas tev tomēr dažkārt ir dīvainas idejas! Kam tad jebkad varētu nākt prātā, kādu grēcinieku slavēt kā laimīgāku, nekā kādu taisnīgo?” 10. JĀNIS saka: “Tas pavisam nav tik nepareizi! Protams, šeit tiks saprasts tikai kāds grēcinieks aiz vājuma un dažkārt nepārdomātas kaislības, bet ne kāds rūdīts elles kalps, un te mūsu brālim Natanaelam varētu būt taisnība!” 11. JĒKABS saka: “Jā, jā, brāļi! Mūsu Natanaels ir vīrs, kuram mēs, kas attiecas uz gudrības dziļumu un asumu, visi kopā nevaram pasniegt ūdeni; jo viņš to tā īsti spēj izcelt no dziļuma! Viņš vienmēr ir klusākais un mazrunīgākais; bet, kad viņš runā, te vajag viņu uzklausīt, jo viņa vārdi vienmēr ir satura bagāti!” 113

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC