2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

98. Mācekļi vētrainajā jūrā.
1. Ka pie tam mācekļi nebija tieši labākajā omā, viegli iedomāties; viņi par Mani izteica dažādas
kritiskas piezīmes un pat PĒTERIS teica: “Vai tad Viņš šai naktij mums nezināja nekā labāka, ka lai mūs
pamestu drošai nāvei viļņos? Tas patiesi no Viņa ir nedaudz dīvaini! Es tikko iedrošinos airēt tālāk; jo
tālāk mēs nonākam uz sēkļiem un zemūdens klintīm un es, kā sirms kļuvis kuģinieks, tad tālāk nekā
laba negalvoju! Tādēļ ir labāk, ka līdz pat rītam mēs noturamies šeit.”
2. TOMS saka: “Bet gribētu arī zināt, ko Viņš ar to gribēja, ka tik pēkšņi Viņš mūs no Sevis aizraidīja
un pilnīgi pavēlēja, ka mums jāpārceļas pirms Viņa.”
3. ANDREJS saka: “Cik man zināms, tuksnešainajā krastā nav nevienas laivas; es jautāju: Kā Viņš
mums sekos? Ja Viņš it kā grib ceļot pa sauszemi, tad Viņam vajadzīgas labas četrpadsmit stundas, lai
caur Sibaru un Kisu sasniegtu jūras apakšējo krastu, kur mēs nodomājām izkāpt krastā; bet ja Viņš tur
grib nonākt pāri jūras augšējai daļai, tad Viņam vajag divu dienu ceļojuma, jo tur mūsu jūra ir visplatākā
un tur ir arī daudz līču un plaši purvāji.”
4. JŪDA IZSKARIOTS saka: “Jūs visi kopā neko nezināt! Es jau sen manīju, ka mēs Viņam esam
kļuvuši apgrūtinoši; bet tikai negadījās nekāda labvēlīga izdevība, lai kādā labā veidā no mums atbrīvotos.
Un redzat, izdevība radās, un Viņš ir brīvs no mums un mēs no Viņa. Tagad mēs varam iet Viņu
meklēt ar visām lāpām un diezin vai mēs Viņu jebkad atkal ieraudzīsim! Bet vai tas, starp mums runājot
— no viņa ir tieši slavējami, tas ir cits jautājums!”
5. MĪLULIS JĀNIS saka: “Nē, to viņš mūžam nekad nedara! Es Viņu pārāk ilgi un pārāk labi pazīstu!
Viņš to nedarītu pat kā cilvēks, nerunājot kā Dieva Dēls, kur Viņš nu bez kādām tālākām šaubām
visā pilnībā ir Dieva Gara īpašnieks. Kā visam, kas līdz šim ir noticis, ir savs ļoti gudrs iemesls,
tā arī tam, ka Viņš tā darīja, noteikti būs ļoti gudrs iemesls! Un es sevī dzīvi jūtu, ka mēs drīz par to
pārliecināsimies.
6. Mans Dievs, ja Viņš, Kuram paklausa debesis un zeme, gribētu mūs dabūt prom, tad Viņam no
viņa mutes vajadzētu tikai vieglāko dvesmu, un mēs visi stāvētu pasaules otrā malā, līdzīgi it kā tikai
pirms trim nedēļām, augstākais mēneša, augstkalnē pie Kisas, kuru mēs no šejienes arī vēl ļoti labi redzam,
Viņam arī bija vajadzīga tikai vēsmiņa no Viņa mutes, un mēs zibens ātrumā lidojām cauri gaisam,
un vienā acumirklī mēs jau arī bijām augšā pie Viņa. — Mans mīļais brāli Jūda, tev tikai nevajag
nākt pie manis ar tādām ļoti smieklīgi dumjām domām par Viņu; jo ar to tu vienmēr apliecini savu
neticību!”
7. NATANAELS, kas arī bija laivā, saka: “Parasti es pilnīgi domāju tā, kā mīļais brālis Jānis, — bet es
tikai domāju to, ka pie visām mūsu rūpēm par sirdsapziņu, varbūt tomēr būtu iespējams, ka mēs kaut
kur un caur kaut ko esam pret Viņu nogrēkojušies un Viņš mums to negribēja teikt, bet par to mūs atstāja
mums pašiem, ka mums sirsnīgāk un dziļāk sevi jāpārbauda. Kad mēs būsim sevi pilnīgi attīrījuši,
tad jau Viņš atkal nāks pie mums.
8. Protams, es nu jau pavisam pamatīgi esmu izpētījis savu sirdsapziņu, bet diemžēl nevaru atrast
neko, kas man šķistu kā netaisns. Patiesi, apzināts grēks tagad man būtu pilnīgākais baudījums, jo tas
man būtu gaisma, pie kuras es izprastu, ka es šo izraidīšanu no Kunga esmu nopelnījis, un patiesa nožēla
būtu balzāms manai sirdij! Bet tā es ar visu dedzību pie sevis meklēju kādu grēku un nevienu nevaru
atrast, kura dēļ vērts maisā un pelnos nožēlot grēkus! Patiesi, tagad es apskaužu kādu grēcinieku! Lai ir
tālu no tā, ka tādēļ es vēlētos būt grēcinieks, bet ja es nu tāds būtu, man ap sirdi būtu vieglāk. Ak, cik
saldi vajag Dieva un cilvēku priekšā būt patiesam grēku nožēlotājam! Bet kā viens vienmēr taisnīgs cilvēks,
bez kā Dieva priekšā kļūtu smieklīgs, var uzvilkt stingrāko grēku nožēlošanas tērpu?”
9. BARTOLOMEJS saka: “Bet kādas tev tomēr dažkārt ir dīvainas idejas! Kam tad jebkad varētu
nākt prātā, kādu grēcinieku slavēt kā laimīgāku, nekā kādu taisnīgo?”
10. JĀNIS saka: “Tas pavisam nav tik nepareizi! Protams, šeit tiks saprasts tikai kāds grēcinieks aiz
vājuma un dažkārt nepārdomātas kaislības, bet ne kāds rūdīts elles kalps, un te mūsu brālim Natanaelam
varētu būt taisnība!”
11. JĒKABS saka: “Jā, jā, brāļi! Mūsu Natanaels ir vīrs, kuram mēs, kas attiecas uz gudrības dziļumu
un asumu, visi kopā nevaram pasniegt ūdeni; jo viņš to tā īsti spēj izcelt no dziļuma! Viņš vienmēr ir
klusākais un mazrunīgākais; bet, kad viņš runā, te vajag viņu uzklausīt, jo viņa vārdi vienmēr ir satura
bagāti!”
113