Views
4 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

nas iestāde. Viņi

nas iestāde. Viņi pavisam veikli no mirušā noņem attēlu, bet pašu mirušo pēc tam viņi drīz un īsti dziļi ierok zemē. Ar attēlu viņi tad iet viņu lielajā iestādē un starp vairākiem tūkstošiem katra vecuma bērnu izmeklē līdzīgāko, ņem to līdz un tad uz rūpīgāko audzina visā tajā, ko viņi par nomirušo bērnu ir dzirdējuši un pavisam slepeni bieži to aizved vietās, kurās mēdza būt nomirušais, pamazām klosterī ielūdz arī viņa draugus un jaunaudzināmo laipni ar viņiem iepazīstina. Viņi viņu arī iespējami sīki iepazīstina ar turpmāko vecāku mājas iekārtojumu, apraksta visas istabas, lai viņš tad saviem vecākiem var par visu jautāt un lai caur to viņa vecākiem par viņu dēlu vai viņu meitu ir patiess prieks. Īsi, tā lieta tiek veikta tik gudri, ka vecākiem arī nav ne niecīgākās šaubas, ka no atkalatmodināšanas iestādes viņiem atkal dzīvs atdotais dēls vai meita ir īsts. Dabīgi, ka pie atkalatdošanas tiek milzīgi samaksāts, un tas ar lielu prieku. 4. Nabadzīgiem vecākiem, bez šaubām, šāds brīnums gandrīz nekad nenotiek; bet tā vietā viņi tiek ļoti sirsnīgi mierināti un caur dažādiem maziem, dārgi nemaksājošiem brīnumiem stiprināti ticībā, ka viņu nomirušais bērns taisnā līnijā uzbrauks Elizejā, un arī tas nabaga vecākus atkal noskaņo priecīgi. 5. Bet pamatā šiem esejiešiem pavisam nav slikti dzīvības principi; jo viņi saka: “Starp cilvēkiem vajag būt dziļi izglītotu cilvēku sabiedrībai, kura tad dara visu iespējamo viņu līdzcilvēku aplaimošanai, kādus arī vienmēr līdzekļus viņu mērķa sasniegšanai neatrod par pilnīgi derīgiem. Šāda izglītota sabiedrība caur gadiem ilgo mācīšanos, pētīšanu un domāšanu ir atradusi, ka nāve ir visu lietu pēdējā līnija un ka pēc nāves ne zem kādām formām vairs nav nekāda apziņa un nekāda dzīvība. Bet sabiedrības locekļi ir pietiekami filozofi, lai dzīvību nicinātu, un ne tuvu neuzskatītu kā augstāko labumu; bet, lai citus cilvēkus darītu laimīgus, viņiem vēl vajag tikt sprediķotai vēl kādai dvēseles pilnīgākai dzīvībai pēc miesas nāves. Bet, lai cik cilvēkiem to noteikti izskaidrotu, vajag ņemt palīgā šķietamus brīnumus. Jo ārkārtējāki tie var tikt izvesti, jo iedarbīgāki tie ir! 6. Bet tam nolūkam no iesvaidīto biedru puses vienmēr vajadzīga visdziļākā klusēšana un katram ir stingrākais pienākums citu cilvēku priekšā bēgt no patiesības vairāk kā no mēra; jo katra patiesība cilvēkus padara par nāves vergiem! Tādēļ jau arī Mozus savā Radīšanas grāmatā šajos apstākļos vienā vienīgā īsā pantā nāca klajā ar tīru patiesību, kur viņš teica: “Kad tu ēdīsi no atziņas koka — tad tu mirsi!” Un tā iet ar katru cilvēku, kas visur tiecas pēc patiesības un tādējādi metas rokās nāvei. Tādēļ arī Mozus, kā visā ēģiptiešu kastas gudrībā un patiesībā iesvaidīts, jūdiem tūlīt veidoja kādu priesteru kārtu, kas, protams, jau pavisam izvirtusi, ir saglabājusies līdz šim laikam. 7. Bet galvenajam principam, kā no Dieva uzliktam pienākumam, vajag būt mīlestībai, ar kuru nesaraujamām saitēm jādzīvo cilvēkiem. Un tādēļ cilvēkus pat caur likumiem, kurus Dievs ir parādījis, vajag mudināt šo tikumu pildīt. Lai viņi šo tikumu arvien vairāk cenšas izpildīt, un sprediķotā dievība tiek vairāk padarīta uzskatāma kā klātesoša, tad viņiem pirmām kārtām, cik iespējams, cieši pie sirds vajag tikt liktai mīlestībai uz Dievu — un Pats Dievs, no vienas puses, tiek attēlots kā labs Tēvs, pilns augstākās mīlestības, bet no otras puses iepretī stūrgalvīgajiem arī kā vistaisnīgākais tiesnesis, kas visu labo, pēc sprediķotās mīlestības mēra, visur atmaksā, bet visu ļauno, kā pretējo sprediķotajai mīlestībai, laicīgi un mūžīgi soda, — caur to cilvēks visvieglāk tiek turēts grožos un pievēršams visādām labām un derīgām lietām. 8. Ja tomēr atrastos kāds cilvēks, kas saviem līdzcilvēkiem sāktu sprediķot patiesību un viņējo padarītu apšaubāmu, tad no iestādes puses arī jādara viss, lai šādu briesmoni, kas caur savu patiesības mācību miljoniem nes nāvi, cik iespējams, ātri nogādātu no ceļa, vai vēl labāk, ja iespējams, to iegūtu iestādei. Jo cilvēkiem nekas nav bīstamāks, kā ticības vienam Dievam un mūžīgas dzīvības apgaismošana. 9. Redzi, tas ir, no tevis, brāli Jūda, tik slavēto un pievesto esejiešu dzīvības princips! Pasaulīgi ņemot, to nevar pārāk nopelt, bet garīgi, kur mums nu ir pavisam cita gaisma, viņi pār mēru nosodāmi. Jo kāds neiesvaidītais no viņu mutēm nekad nedzird nevienu patiesu zilbi; un, ja viņš viņu priekša grib runāt patiesību, tad caur to viņš sev paraksta drošāko nāves spriedumu!” 10. JŪDA, pavisam dusmīga izskata, saka: “Tie tak tomēr ir bestijas! Nē, ka šie zeļļi ir svaidīti tādām ziedēm, par to bez tevis es nekad nebūtu ticējis ne zilbei, bet, tās kā tu, pats kā kādreizējais esejietis, mums to dari zināmu, es tam ticu! — Bet kā tu tiki ārā no klostera ar veselu ādu?” 11. BARTOLOMEJS saka: “Es ļāvu sevi pilnīgi iesvaidīt, noliku manus pārbaudījumus, un tad nācu šeit izpildīt darbu ārpus klostera, un, tā kā es pilnā mērā baudīju uzticību, tad es arī tiku atstāts ārā. Šo priekšrocību klosteris piešķir ļoti labprāt, jo no tā var iegūt tikai labumu un jelkad zaudējumu. 12. Bet tagad, tā kā melu vietā esmu iepazinis pilnīgāko patiesību, es jo noteiktāk palieku ārā uz vi- 118

siem laikiem. Tiem klosterī no manis nekad nav jāuzzina to, ko es nu zinu; tomēr ar laiku, tiem, kas ir ārā, jāuzzina, ko esejieši klosterī dara.” 100. Nomāktie mācekļi uz jūras. 1. PĒTERIS saka: “Nu jau būs trešā nakts sardze (apmēram viena stunda pēc pusnakts), un tomēr ne no vienas puses jūrā nav atklājama kāda laiva.” 2. ANDREJS, kuram ir ļoti asa redze, saka: “Es arī neko neatklāju — varu skatīties, cik gribu. 3. Muitnieks MATEJS saka: “Ja tikai reiz pārstātu mums ļoti nepatīkamais pretvējš! Kuģa kalpi no spēcīgās airēšanas jau ir pavisam noguruši, neskatoties uz to, ka mēs viņiem jau vairākas reizes esam pavisam krietni palīdzējuši. Saviļņotajā jūrā varam noturēties uz vietas tikai ar vislielāko piepūli. Ja tikai reiz sāktu aust gaisma! Rīts mums noteikti atnesīs citu vēju!” 4. NATANAELS saka: “Par visu citu es jautātu maz, ja tikai Kungs mums sekotu, — citādi varbūt tad tomēr būtu ieteicams, ka mēs atkal atgriežamies un ejam Viņu meklēt! Beigās tomēr it kā ir iespējams, ka Kungs nokļuvis Eroda kalpu rokās?!” 5. SĪMANIS saka: “Ak, kas viss vēl nē! Viņš, kura rīcībā ir visas debesis un visi elementi — un tie nožēlojamie Eroda kalpi! Viņš reiz ir sacījis, ja Viņš visus ļaudis atlaidīs, Viņš mums sekos un kas mums jābrauc pāri pirms Viņa! Tas, ko Viņš saka, ir svēts un tātad pilnīgi patiess! Pie šī pretvēja mēs otru krastu vēl ilgi nesasniegsim, un Viņš būs pie mums! Jo kas var pavēlēt vējiem, tas pār jūru nāk viegli un ātri!” 6. JĀNIS saka: “Esmu pilnīgi tavās domās! Tādēļ tikai visi stingri paļaujamies uz Viņu. Viņš mūs mūžam nepametīs! Redziet, pie spēcīgā vēja, kas mūs moka jau pie piecām stundām, mūsu airētājiem pret vētru būtu maz panākuma, ja Viņa vara mūs neturētu virs ūdens. Bez Viņa iedarbības mēs jau sen atkal būtu tur, no kurienes esam izbraukuši. Jo, kā es īsti pareizi manu, tad mūsu kuģis stāv vienās punktā kā piemūrēts un es domāju, ka mēs, īsti stingri uz viņu ticot, airēšanu, kas kuģa kalpus jau pavisam ir nogurdinājusi, pavisam labi varētu pārtraukt! Kuģis no šīs vietas tomēr neizkustēsies un, jādomā, šajā vietā Kungs gribēs mūs panākt, citādi mēs šajā vētrā jau sen būtu diezin kur!” 7. PĒTERIS saka: “Jā, jā, tev ir pilnīga taisnība! Es arī manu, ka ļoti straujais vējš mums neko nevar nodarīt un, ja Viņa dievišķā vara mums acīmredzami nepalīdzētu, mūsu airētāji nespētu kļūt šīs vētras meistari. Es nu arī teikšu kalpiem, ka viņiem ar airēšanu nav tik ļoti jācenšas. 8. Pēteris nu gāja pie kalpiem un viņiem teica, ka viņiem ar airēšanu nav pārāk jānomokās. 9. Bet KALPI teica: “Mēs redzam, ka gar tuksnesi piekraste ir balta no putām. Krasta bangām vajag būt ļoti spēcīgām! Ja mēs līdz rītam nepaliekam uz vietas, mēs visi ejam bojā!” 10. PĒTERIS kalpiem saka: “Tad mums visiem nevajadzētu būt Visvarenā Kunga mācekļiem. Bet, tā kā mēs esam Viņa mācekļi, tad arī bez neauglīgas pastāvīgas airēšanas vētra mums neko vai ļoti maz varēs ko nodarīt. — Mums vairs nav tālu līdz rītam, un dienā mums visiem klāsies labāk. 11. Pēc šiem Pētera vārdiem kalpi pamazām pārtrauca airēt un mana, ka arī bez viņu airēšanas kuģis paliek uz vietas. Un tā arī tie astoņi kalpi sāk ticēt, ka kuģis pilnākā nopietnībā tiek turēts uz vietas caur Manu spēku. 101. Pētera ticības pārbaudījums. (Mateja Ev. 14:25–33) 1. Bet pie šādiem apstākļiem pienācis ceturtās nakts sardzes laiks. Te vējš nedaudz norimstas un asu redzi apveltītais Andrejs visos virzienos lūkojas virs vēl spēcīgi viļņojošās jūras virsmas un pa jūras viļņiem, pilnīgi kā pa sausu zemi, redz staigājam kādu cilvēku. (Mt. 14:25.) 2. Te ANDREJS pasauca brāļus un darīja viņus uzmanīgus uz pa jūras viļņiem staigājošo stāvu, un teica: “Brāļi, tā nav nekāda labā zīme, tas ir kāds jūras spoks! Kad šādas būtnes ļauj sevi ieraudzīt, tad kuģiniekiem nekas labs nav gaidāms!”(Mt. 14:26) 3. VISI drīz pievienojas Andreja domām un ļoti izbīstas, un sāk kliegt: “Ak Jēzu, kādēļ Tu mūs esi atstājis, ka mums nu visiem neglābjami jāiet bojā?! Ak, ja Tu vēl kaut kur esi, tad padomā par mums un izglāb mūs no drošas bojāejas!” 4. Kamēr mācekļi tā vēl kliedz un sauc pēc palīdzības, ES pienāku pie kuģa desmit soļu attālumā un bailēs drebošos uzrunāju tā: “Esiet mierināti, tas esmu Es! Tādēļ nebīstieties!” (Mt. 14:27) — Te mācekļi 119

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC