Views
7 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

apklusa. 5. ANDREJS

apklusa. 5. ANDREJS teica: “Pie debesīm, tas ir Jēzus, mūsu Kungs un Meistars!” 6. Bet PĒTERIS vēl nedaudz šaubījās un teica: “Ja tas ir Viņš, tad Viņam vajag likt man kāpt jūrā, lai arī es kā Viņš ūdenī atrodu cietu pamatu manām kājām!” 7. ANDREJS saka: “Ja Viņš tevi pasauktu, vai tev gan būs drosme iziet pie Viņa viļņojošā jūrā?” 8. PĒTERIS saka: “Katrā ziņā! Es labi zinu, ka te jūra ir visdziļākā; ja tas ir Viņš, tad man nenotiks nekas ļauns, — bet ja tas nav Viņš, bet gan kāds mūs mēdošs spoks, tad mēs jau tāpat esam pazuduši. Te es tikai eju lejā dziļajā dzelmē dažus acumirkļus pirms jums un jums visiem pasūtīšu mājvietas!” 9. Tad PĒTERIS iet kuģa zemākajā vietā vidū un kliedz uz Mani: “Kungs, ja tas esi Tu, tad pavēli man pa ūdeni aiziet pie Tevis! (Mat. Ev. 14., 28). 10. Te Es viņam saku: “Nāc ārā un pārliecinies!” 11. Te, brāļiem bailēs kliedzot, Pēteris izkāpa no kuģa uz ūdens, bet, kad brāļi redz, ka Pēteris nenogrimst, bet gan tāpat kā Es staigā pa ūdens virsu, te viņiem visas šaubas zuda un katrs ticēja, ka tas esmu Es. 12. Bet Pēteris steidzās, lai nokļūtu pie Manis (Mat. 14., 29), bet, kad viņš no Manis bija tikko septiņu nelielu soļu attālumā, te viņš redzēja tuvojamies lielu vētru, kas sev pa priekšu dzina augstus viļņus. Tādēļ viņš ļoti izbijās, sāka domāt par to, ka augstie viļņi viņu tomēr it kā varētu aizraut sev līdz, pie tam tikai nedaudz zaudēja stingro ticību un pamanīja, ka sāka jau grimt jau virs ceļiem. Te viņš sāka pavisam izmisīgi kliegt: “Kungs, palīdzi man!” 13. Bet Es ātri pienācu pie viņa, izstiepu pēc viņa Savu roku un izvilku viņu ārā un atkal noliku uz ūdens virsmas, kas nu viņu atkal nesa kā iepriekš, — bet pēc tam Es viņam teicu: “Ak tu mazticīgais! Kāpēc tu šaubījies?”(Mat. Ev. 14., 31.) Vai tad tu vēl nezini, ka vienīgi nešaubīga ticība ir visu elementu Meistars?” 14. Bet PĒTERIS teica: “Kungs, piedod to man! Jo Tu redzi, ka es vēl vienmēr esmu tikai vājš cilvēks. Vējš un mums tuvojošies viļņi mani nobaidīja!” 15. ES teicu: “Nu jau viss ir atkal labi! Mēs stāvam pie kuģa, un tā kāpjam tajā!” 16. Tad mēs iekāpām kuģī un tajā pat acumirklī vētra norima. (Mat. Ev. 14., 32.) 17. Bet VISI mācekļi un kuģa kalpi steidzās pie Manis un cildināja Mani un vienbalsīgi teica: “Tikai tagad mēs pazīstam, ka Tu patiesi esi Dieva Dēls!” (Mat. 14., 33.) 18. Un Mans JĀNIS apkampa Mani, ar visiem saviem spēkiem spieda Mani pie sirds un runāja: “Ak Tu, mans Jēzu, Tu, ka tikai Tu mums atkal esi! Visas mūsu bailes tagad ir prom! Bet tikai nekad mūs neatstāj; jo ir pārāk izmisīgi šausmīgi, būt bez Tevis! Patiesi, šīs nakts jūras braucienu es atcerēšos visu Manu mūžu! Jo tik daudz baiļu un šausmu es vēl nekad neesmu pārcietis! Tagad jūra par mums var uzjautrināties, kā tā grib; jo nu mūsu vidū ir mūsu Meistars, kas tai var pavēlēt klusēt, un briesmonim vajag paklausīt Visuvarenā balsij.” 102. Ierašanās Genacaretes brīvpilsētā. (Mateja Ev. 14:34) 1. ES saku: “Vai jūs Manai redzat vai neredzat, tad Es tomēr esmu pie jums; jo, ja jūs Man ticat, uz Manu Vārdu paļaujaties, uzticaties un cerat, tad Es vienmēr esmu pie jums un starp jums; bet kas par Mani šaubās, pie tā Es tomēr neesmu un, lai arī viņš redzētu Mani stāvam sev cieši līdzās! 2. Bet vispār brālis Bartolomejs darīja ļoti labi, ka viņš, sevišķi Jūdam, atvēra acis par esejiešu būtību. Viņam no tā gan cēlās maz svētības, bet tādēļ jo vairāk jums citiem. Jo slepenībā Jūdam patīk šādas krāpšanas un viņš domā: “Ja es no Jēzus brīnumu veikšanu neiemācīšos, tad es eju pie esejiešiem!” — jo viņš ir un paliek skopulis, un desmit pfundu zelta viņam ir mīļāks, kā visbrīnišķīgākā patiesība un pie tam mūžīga dzīvība! Ja Erods viņam šodien izsaka izdevīgu piedāvājumu, tad viņš nodod un pārdod mūs visus! Šī zeme diezin vai viņu jebkad izlabos! 3. Tādēļ cilvēku mūžīgai dzīvībai nekas nav bīstamāks, kā šīs pasaules lielie dārgumi! Bet ko tomēr līdz cilvēkam, ja arī viņam piederētu visi pasaules dārgumi, bet par to viņa dvēsele ciestu zaudējumu? Pirms viņš to būs gaidījis, viņa dvēsele tiks no viņa ņemta un mesta lielā tumsībā, kur valda mūžīga vaimanāšana un zobu griešana! Cik daudz tad viņam līdzēs visi viņa dārgumi? 4. Tādēļ katrs no jums lai krāj gara dārgumus, kuri nevar tikt samaitāti no rūsas un kodēm. tad jums mūzām visā būs liela pārpilnība! 120

5. Redziet, te jūras dibenā jau guļ aprakti daudzi piekrauti kuģi kopā ar saviem kungiem un kuģiniekiem. Viņi tur tirgos gribēja iegūt lielas summas, kāds viņiem nu ir ieguvums? Vētra darīja galu visām viņu tukšajām darbībām un dziņām, un viņu dvēseles ir tikušas līdz apraktas bezdibenī! 6. Bet jūs jūsu kuģi, kas visu šo nakti cīnījās ar ļoti straujo vētru, neesat pielādējuši ne ar ko citu, kā ar neiznīcināmiem dārgumiem no Dieva garam un dzīvībai — un ar visu savu nevaldāmo varu orkāns nespēja jūs iesviest bezdibenī, un Es tādēļ kājām nācu pie jums pāri krācošiem viļņiem, lai jums patiesi rādītu, ka tas, kas sevī nes vienīgi Debesu mūžīgos dārgumus, viegli paceļas pāri visām pasaules dziņu trakām vētrām un viļņiem, bez zaudējumiem var virs tiem staigāt un beigās tomēr ir un paliek kungs pār visām pasaules bēdām. 7. Bet, kad viņš dzīvības kuģi apgrūtina ar visādiem pasaules dārgumiem un pāri viļņiem viņu pārsteidz viņa pasaules rūpju vētra, tad kuģis un kuģinieki abi nogrims! — Vai šo teikto jūs visi labi aptvērāt?” 8. VISI saka: “Jā, Kungs, tas bija skaidrs, ļoti saprotams un pār mēru pilnīgi patiess.” 9. Es saku: “Nu tad labi, kuģojam pāri uz Ģenecaretes pilsētiņu un mazo, brīvo valstiņu, kas te nes savas mazās pilsētas vārdu!” 10. Un kalpi sāka airēt, un nepilnā pusstundā mēs izcēlāmies krastā lejpus Ģenecaretes. (Mt. 14:34) Bet iepretī Ģeneceretei jūra veido lielu ieliekumu un ar to savienota tikai caur tikko desmit asis platu jūras šaurumu, tādēļ šis līcis īpaši nesa “Ģeneceretes jūras” vārdu. Mēs tad arī izkāpām krastā pie kreisā zemes raga, jo kuģiem, kuri izgāja cauri jūras šaurumam un brauca Ģeneceretes virzienā, vajadzēja maksāt muitu. Mēs tad mūsu kuģi pietauvojām zemes ragā un tajā kā sardzi atstājām tikai divus kalpus, bet pārējie seši kopā ar mums devās pilsētā un tajā visu vajadzībām nopirka maizi, sāli un nedaudz vīna, jo pēc aizvadītās nakts viņiem bija nepieciešams spēcinājums. 11. Bet Es viņiem svētīju to nedaudzo, ko viņi nopirka, lai viņiem visiem vairākas dienas būtu, ko ēst un dzert. 12. Genaceretē Es uzturējos vairākas dienas; jo tā bija brīvpilsēta un tur nevarēja tikt sagūstīts ne no Jeruzalemes, ne no tempļa un tikpat maz no Eroda, tā ka šī pilsēta stāvēja zem stingras romiešu aizsardzības, kuriem tur bija pastāvīga nometne, kas tika komandēta no Kapernaumas. Tas gan nevienā rakstā nav atzīmēts, tādēļ, ka tas bija pārāk nenozīmīgi, bet, neskatoties uz to, viss bija tieši tā. 103. Kungs ar savējiem pie saimnieka Ebaba. 1. Kad mēs nonācām pilsētā, mēs iegriezāmies kāda krietna vīra, kuru sauca Ebabs, viesnīcā. 2. EBABS mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi un teica: “Pēc visa spriežot un pēc apģērba, jūs esat galilieši no Nācaretes apvidus!” Mēs to apstiprinājām, un viņš tūlīt lika mums atnest maizi, vīnu un zivis un teica: “Trīs dienas un naktis jums ne par ko nav jāmaksā! Bet ja jūs kā nācarieši varat man ko paskaidrot par slaveno dziednieku vārdā Jēzus, kurš brīnumainā kārtā varot izdziedināt visas iespējamās slimības, tad es jūs turu bez maksas visu jūsu dzīvi un jūs varat ēst un dzert, ko jūs gribat un spējat! 3. Ja tā lieta ar slaveno Jēzu ir tāda, tad es daru visu iespējamo, lai viņu atrastu un tad uz ceļiem ejot viņam līdzās atvestu viņu šeit! Jo mūsu citādi labai un brīvai zemītei tomēr ir tāda nelaime, ka tā bez mitas tiek piemeklēta no visādām ļaunām slimībām. Slimības gan nav tik ļoti nāvējoša veida; bet par to jo apgrūtinošāks, un no tām netiek vaļā! 4. Ja tas nu būtu iespējams, šo dziednieku atvest pie manis, — pie Jehovas, es nezinu, ko es par to dotu! Man pašam ir pavisam liela viesnīca pilna slimnieku, kuri aiz sāpēm nevar tālāk ceļot ne soli, un starp viņiem ir daudzi no tālienes; pat ēģiptieši, persieši, indieši nevar tikt prom. Tā pie manis smagi slimi guļ arī farizeji un rakstu mācītāji no Jeruzalemes un divi esejiešu brāļi, un neviens ārsts un dziednieks, cik daudzi viņi arī no visām vietām šeit nebija, nevar kļūt viņu slimību meistars. 5. Tātad, ja jūs man sagādājat šo Jēzu no Nācaretes, vai, mazākais, tikai varat man pateikt, kur es viņu puslīdz droši sastopu, tad jūs visi, kā teikts, esat mani viesi visu mūžu!” 6. ES saku: “Kādēļ tad tu jau sen nesūtīji pie Viņa sūtņus, kur tu zināji, ka Viņš uzturas Nācaretē?” 7. Ebabs saka: “Es to esmu darījis ne reizi, bet gan vairākkārt, bet man nekad nebija tā laime, no sūtņiem, kas atgriezās atpakaļ, dzirdēt: “Mēs viņu atradām!” Viņi man par viņu gan atstāstīja tūkstoš brīnumlietas, kas viņiem no citiem ir tikušas atstāstītas, bet viņiem pašiem vēl nekad nebija tā laime ar viņu personīgi iepazīties.” 121

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf