Views
2 weeks ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

8. Es saku: “Nu tad,

8. Es saku: “Nu tad, tā kā es redzu, ka attiecībā uz dziednieku Jēzu tevi neiedvesmo nekāda savtība, bet gan tev pilnā patiesībās ir tikai vēlēšanās palīdzēt cietējiem, kādai nācijai viņi arī nepiederētu — kas tad arī mani šeit atveda — , tad tev par prieku un mierinājumu zini, ka Es tieši esmu tas pats Jēzus, kuru tu tik bieži veltīgi esi meklējis un slimniekiem tavā viesnīcā šajā acumirklī jātiek palīdzētam. Sūti nu savus kalpus uz viesnīcu un jautā viņiem, vai tajā vēl ir atrodams kāds slimnieks!” 9. Te EBABS no prieka gandrīz nevarēja savaldīties un runāja: “Meistar, ja tu tas esi, tad es ticu taviem vārdiem un tālāk neko vairs negribu izdibināt! Tu tas jau būsi pavisam noteikti, un es jau iepriekš nevaru vien pietiekami slavēt un cildināt Dievu, ka Viņš manai mājai ļāva uzsmaidīt tik negaidīti lielai svētībai! Meistar, lielais, dievišķais meistar, prasi nu sev un savējiem; jo tagad tu manā mājā esi pilnīgs kungs! Visam, ko tu tajā atrodi, vajag pakļauties tavai gribai!” 10. Kad viņš tā vēl turpināja runāt, no viņa lielās viesnīcas pienāca ziņa, ka ap divtūkstoš slimnieku pēkšņi ir kļuvuši pilnīgi veseli. Te vajag būt notikušam kādam brīnumam, citādi tā kas būtu pilnīgi neiespējami! Izdziedinātie paši drīz atnākšot, lai viesnīcas kungam vārdiem un darbiem izteiktu viņu karstāko pateicību. 11. EBABS saka: “Ejiet un sakiet viņiem, ka, pirmkārt, man tas nav vajadzīgs un ka man arī tādēļ nepienākas ne niecīgākā pateicība, bet gan vienīgi Dievam, kas mūsu apvidū visžēlīgi ir atvedis brīnumdziednieku! No bagātiem svešiniekiem prasāt kādu mērenu pajumtes samaksu, bet ne pret vienu neesiet pārāk stingri; bet vietējie ir brīvi no maksas.” 12. Pēc šiem vārdiem ziņu atnesēji attālinājās un darīja, kā Kungs viņiem bija pavēlējis. 13. Bet pēc tam Ebabs atkal vēršas pie Manis, nokrīt Manā priekšā uz ceļiem un, aiz liela prieka raudādams, Man patiecas par viņa mājai parādīto brīnumaino labdarību. 14. Bet Es lieku viņam piecelties un Manā priekšā atvest viņa sievas un bērnus. 15. Un viņš iet un dara, ko Es no viņa prasu. 16. Kad EBABS pie Manis atveda abas sievas un sešpadsmit bērnus, starp tiem desmit zēnus un sešas meitenes, viņš teica: “Manī vēl redzi īstu izraēlieti! Kā reiz Jēkabam, mūsu ciltstēvam, par sievu bija Lea un Rahele, un viņš ar abām radīja bērnus, tā arī es sev esmu ņēmis divas sievas, kuras tomēr nav māsas, un ar vecāko radīju desmit dēlus un ar jaunāko sešas meitenītes; vienīgi, kā tu redzi, tie desmit zēni nu jau ir nobrieduši vīri un jaunekļi, un tās sešas meitenes arī jau katra pāri par desmit gadiem nobriedušas par jaunavām, un es skaitu septiņdesmit gadus. 17. Visi šie bērni ir audzināti pēc rakstiem, un mans vecākais dēls ir rakstu mācītājs, bet gan nestāvēs tempļa algā, bet gan tikai sev un reiz saviem pēcnācējiem. Bet arī mani pārējie bērni ir rakstos krietni izglītoti, pazīst Dieva tīro gribu un vienmēr ir stingri audzināti pēc tās rīkoties. Viņi mīl Dievu, bet viņi Viņu arī bīstas; jo dieva bijāšana ir gudrības sākums. Manā mājā Jēzus no patiesi gudrības izteicieni tiek stingri pielietoti. Vai tu, lielais Meistar, esi apmierināts ar manu mājas kārtību?” 18. ES saku: “Kā tas līdz šim bija pieņemts, tavā mājas kārtībā nav nekā peļama. Es arī nevienam neaizliedzu, ka kādam ir divas, trīs un vēl vairāk sievas; jo sieva ir tikusi radīta cilvēku vairošanās dēļ. Neauglīga sieva Dievam nav patīkama, tad vajadzētu būt, ka viņa ir neauglīga no Dieva, — kas ir lieta, kur neviens cilvēks neko nevar darīt. 19. Bet turpmāk katram vīram nav jāņem vairāk kā tikai viena jaunava vai atraitne, kas vēl ir dzemdēt spējīga. Jo ja tā būtu bijusi Dieva griba, ka vienam vīram ir vairāk, nekā viena sieva, tad Dievs arī Ādamam noteikti būtu radījis vairāk, nekā tikai vienu sievu. Bet Dievs gribēja, ka katram vīram jābūt tikai vienai sievai, un tādēļ arī Ādamam deva tikai vienu sievu. 20. Ka pēc tam cilvēki no šī pirmā likuma ir aizgājuši — kas sevišķi pie pagāniem pārgāja ļaunā netiklībā, kur sevišķi kāds firsts par savām sievām ņēma visas skaistākās savas zemes jaunavas un pie tam vēl sev pirka vairākas arī no svešiem firstiem —, tā nebija Dieva, bet gan juteklisko cilvēku griba. Jo kāda firsta vai cita bagātnieka daudzās sievas nebija sievas dzemdēšanai, bet gan tikai prieka meitas zūdošās vīrišķības un baudkāres pamodināšanai. Bet tad katrs vīrs, ja viņš netur Dieva pirmo pamatlikumu, vairs pilnīgi nedzīvo dievišķā kārtībā! 21. Ak, pavisam kas cits tas ir tad, ja kāda sieva būtu dzemdētnespējīga, kā tas bija pie Raheles; te vīrs var sev ņemt arī otru sievu un viņā pamodināt pēcnācējus. Tomēr pie tevis viss ir kārtībā; tev vienmēr bija taisnīga daba, kas Dievam ir patīkama, un tā tu Dieva un cilvēku priekšā esi taisnīgs, citādi Es nebūtu nācis tavā namā. 122

104. Kungs svētī Ebaba ģimeni un nopeļ esejiešus. 1. Tad Es svētīju bērnus un abas sievas kā vienu sievu, tā ka abas bija viena prāta un vienas sirds, un nekad nav strīdējušās un ķildojušās. Pēc svētīšanas Es abas sievas un sešpadsmit bērnus atlaidu un Ebabam teicu: “Tev par taviem bērniem var būt īsts prieks; jo starp viņiem nav neviena samaitāta, ne garīgi, ne dabīgi. Visi ir pati veselība un viņiem vēl ir pavisam kristāltīras sirdis, pilnas dievbijības un paklausības, un abas tavas sievas vēl izskatās pavisam jaunavīgi labi! Šī apvidus slimīgais gaiss, šķiet, uz taviem mājiniekiem neatstāj nekādu iespaidu!” 2. EBABS saka: “Jā, šeit dzimušiem gaiss un ūdens ir pavisam nekaitīgs, — bet ne tā svešiniekiem; jo te kāds bieži drīkst uzturēties tikai pāris dienas, un viņš tik smagi saslims, ka nereti slimības gultu nevar atstāt veselu gadu! Ja viņš slimību reiz ir pārvarējis, tad pēc tam viņš te var uzturēties, cik ilgi grib, — un viņš paliek vesels. 3. Bet tas šai zemei tomēr ir liels posts! Jo mēs tikai ar pūlēm varam dabūt strādniekus un svešie ceļinieki, ja viņiem šeit nav īpašu darījumu, no šī apvidus izsargājas kā no maitas, un tie, kuri nāk neatliekamos darījumos, vairāk nekā puse pie mums noteikti paliek slimi. Tā arī no romiešu karavīriem divas trešdaļas guļ slimi, un neviens ārsts nevar kļūt viņu slimību meistars! Pēc viena, bieži arī tikai pēc diviem gadiem viņi paši no sevi s atkal kļūst un paliek veseli. 4. Bet dīvainākais ir, ka te divi nekad nesaslimst ar vienu un to pašu slimību! Viens saslimst ar drudzi, otrs ar lepru, trešais ar caureju, ceturtais ar pastāvīgu klepu un tā katrs ar kaut ko citu, un neviens ārsts tad nezina, kas viņiem ar slimajiem jāiesāk, un tā mūsu mazajā zemē ir daudzi ar visādām slimībām slimojoši cilvēki, un te nevienam nav līdzams. Kopā ņemot, mirstība gan ir niecīga, bet toties jo lielāks nepārtraukti slimojošo skaits. 5. Varbūt tev arī tas būtu iespējams, ka tu izdziedinātu visus slimniekus un pēc tam man visai zemei dotu kādu dziedniecisku līdzekli, caur kura savlaicīgu pielietošanu cilvēki varētu pasargāties no šī apvidus slimību uzbrukumiem?” 6. ES saku: “Tā kā Es jau tāpat uzturēšos šeit vairākas dienas, zemes slimnieki caur izdziedinātiem uzzinās, ka Es esmu šeit. Tiem, kas te atnāks, tiem arī jātiek palīdzēts! — Bet tie, kuri nenāks, tiem arī nav jātiek izdziedinātiem! Jo visā zemē neviens nav tik smagi slims, ka viņš nevarētu šeit atnākt!” 7. EBABS saka: “Ja tas tev, tu mans dievišķais meistar, būtu patīkami, tad es visā zemē arī izsūtītu sūtņus!” 8. ES saku: “Lai tas paliek, viņi visā zemē to uzzinās pietiekami agri!” 9. Drīz pēc tam nāk vairāki izdziedinātie, starp viņiem farizeji un rakstu mācītāji no Jeruzalemes un divi esejiešu brāļi, lai Man pateiktos par izdziedināšanu un, ja iespējams, no Manis iemācītos zināšanas, kā Es tikai caur Vārdu acumirklī spēju izdziedināt slimniekus. 10. Bet Es ar viņiem daudz nenodarbojos, bet gan tikai teicu: “Ko jūs pētāt? Jūsu lieta ir šī pasaule un tās jums vienīgi dārgā matērija; bet šeit ir runa par tīri garīgo! Bet jūs vēl nekad neesat aptvēruši, kas ir matērija, kā jūs gribat aptvert, kas te ir tīri garīgs? Un jūs, esejieši, jo sevišķi, kur jūs jūsu piekritējiem sprediķojat Dievu un augšāmcelšanos un ar lieliem izdevumiem panākat brīnumlietas, lai caur to jūsu aklai mācībai iegūtu piekritējus! Jūsu princips ir: Ja cilvēkus grib darīt laimīgus, ar labu gribu vajag viņus apkrāpt un viņiem melot. Jo patiesība nonāvē šīs zemes cilvēku labklājību. 11. Bet, ja jūsu cilvēku aplaimošanas pamats ir meli, kā jūs varat gribēt no Manis dzirdēt patiesību? Jums trūkst izpratnes par Dieva žēlastību uz Zemes, un jūs esat vispēdējie, kaut gan gribat būt vispirmie! Patiesi, ja jūs paliekat, kādi jūs esat, jums mūžam nebūs daļa pie Dieva Valstības! 12. Ko jums līdz jūsu labā griba, caur krāpšanu un meliem cilvēkus darīt laicīgi laimīgus, bet ja caur to jūs nonāvējat aklo dvēseles? 13. Bet Mans pamats (cilvēku aplaimošanas pamats; izd.) ir: par miesas un visas tās laimes cenu glābt dvēseles un tām sagatavot patiesu mūžīgu dzīvību. 14. Bet kā jūs jutīsieties un jums vajadzēs justies viņpasaulē, kur no jums apkrāptie kļūs jūsu tiesneši? Jūs jau, protams, neticiet, ka tas tā būs; bet tomēr viss būs tā, kā Es nu jums esmu teicis. 15. Bet ja jūs neticat Maniem vārdiem, tad tomēr ticiet Maniem darbiem, kurus Es veicu un kurus pirms Manis nekad nav veicis neviens cilvēks! 16. Bet, ja Mani darbi ir īsti un patiesi un tie maniem vārdiem dod liecību, tad tak arī Mani vārdi būs patiesi!? 123

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC