Views
8 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

17. Neviens jums nevar

17. Neviens jums nevar teikt, kā izskatās Indijā, kā tikai tas, kas tur bija un no turienes ir atnācis pie jums, — un tas esmu Es! 18. Kas Maniem vārdiem tic, tam būs mūžīga dzīvība; bet kas netic, tas pāries mūžīgā nāvē! Jo Mani vārdi nav kā kāda šīs pasaules cilvēka vārdi; tie ir dzīvība un dod dzīvību tam, kas tos savā sirdī uzņem un rīkojas pēc vārda skaņas un pēc tā visu atdzīvinošā gara! 19. Bet jūsu vārdi, kurus, jūs, esejieši, sludināt cilvēkiem, ir tīri meli un krāpšana, jo jūs paši neticat tam, ko jūs mācāt! Jo jums ir dubultmācība: viena tautai un viena pavisam citāda jums, par kuru jūs savā starpā sakāt, ka tā ir pareiza, bet tauta par to neko nedrīkstot dzirdēt, lai šķietamajos melos būtu mierīga un laimīga. 20. Bet Es jums saku, ka savos šķietamajos melos jūs tautai tomēr esat devuši vairāk patiesības, kā sev pašiem! Jo tas, ko jūs turat par patiesību, ir pilnīgi meli! Bet tas, ko jūs mācāt tautai, ir tikai pa pusei meli, tādēļ arī no Dieva ir paciests. 21. Bet turpmāk māciet patiesību un arī paši tai ticiet, tad jūs Dieva vīna kalnā būsiet algas vērti kalpi; bet jums uz visiem laikiem jāatsakās no meliem un krāpšanas un nekad vairs tos nelietot, citādi Pastarā dienā pār jums nāks ļauna tiesa. 22. ABI ESEJIEŠI saka: “Meistar, mēs gan atzīstam, ka Tu esi runājis patiesību, — un kas attiecas uz mums abiem, tad mēs darīsim visu iedomājamo, lai mūsu lielajā sabiedrībā ieviestu tavus vārdus; bet tomēr mēs ne par ko nevaram galvot! Mūsu brāļi nepavisam nav cietsirdīgi, pie slēgtām durvīm jau var arī runāt brīvi un tiek uzklausīti, — bet vai pārrunām ir kāda iedarbība, tas ir cits jautājums. Bet mēs abi runāsim un iepriekš esam droši, ka tiksim uzklausīti ar lielāko uzmanību!” 23. ES saku: “Dariet jūsējo, tad Es neatstāšu nepadarītu savējo! Pieņemiet patiesību, un tā jūs padarīs mūžam brīvus!” 24. ABI saka: “Kungs un Meistar, atļauj mums te uzturēties tik ilgi, līdz tu te uzturēsies!” 25. ES saku: “Jūs esat brīvi un varat te uzturēties, cik ilgi jūs gribat!” 105. Kungs un romiešu kapteinis. 1. Ar šo lēmumu abi bija mierā un Ebabs nāca un lūdza Mani un Manus mācekļus pusdienās, ko viņš bagātīgā mērā bija licis mums pagatavot. Izņemot viņa ģimeni, tajās nedrīkstēja piedalīties neviens cits viesis. Bet tas tos dažus farizejus ļoti aizskāra, jo viņu tieksme bija visur būt pirmajiem un no katra tikt sveicinātiem un godinātiem. Viņi kādā citā ēdamistabā gan tika ļoti labi apkalpoti, bet tomēr nebija apmierināti, jo viņi pamanīja, ka Ebabs Man veltīja daudz vairāk uzmanības, nekā viņiem. Pēc pusdienām viņi kādam apkopējam arī jautāja, vai mājas kungs viņu sabiedrību ir turējis par pārāk nenozīmīgu, ka viņš viņiem neļāva ēst pie sava galda. 2. Bet APKOPĒJS bija gudrs un teica: “Daudzo slimnieku dēļ kungam ar brīnumārstu ir daudz kas pārrunājams un tādēļ tas gribēja būt viens ar dziednieku!” 3. FARIZEJI UN RAKSTU MĀCĪTĀJI saka: “Vai tad tu un tavs kungs nezināt, ka kādā mājā, kur mēs esam iegriezušies, mums visiem noslēpumiem vajag tikt atklātiem? Jo mēs esam tie, kuri jūs attīra, ja jūs esat aptraipījušies un arī jūs dziedina, ja jūs tiekat no ļaunām slimībām mocīti!” 4. APKOPĒJS saka: “Bet ja jūs esat tādi svētības nesēji, kādēļ tad jūs sev nevarat palīdzēt? Ja dziednieks no Nācaretes varbūt gadījuma pēc no kāda vēja nebūtu ticis šeit atdzīts, jūsu spēcīgās locekļu sāpes jūs nebūtu pametušas! Ka nu jūs šajā ēdamzālē sēžat pilnīgi veseli, jums jāpateicas tikai Viņa brīnumspēkam. Bet kas tā ko spēj, tam tak pirms jums pienākas visa un katra godināšana!” 5. Uz šo pavisam trāpīgo apkopēja atbildi farizeji vairs nesaka ne vārda un paliek mierā, bet nevis no sirds, bet gan tikai aiz sava veida piespiestas nepieciešamības. 6. Bet pret vakaru no pilsētas mājām un tuvākās apkārtnes šeit jau atnāk vairāk kā simts ar visādām slimībām slimu cilvēku un lūdz Mani, lai Es padaru viņus veselus, un Es eju ārā starp viņiem un vienīgi caur Vārdu padaru viņus veselus. 7. Bet visi veseli kļuvušie slavē un cildina Dievu, kas cilvēkam devis tādu varu, un priecīgi un veseli iet uz mājām. 8. Bet vakarā atnāk arī kāds kapteinis, kas šajā apvidū komandēja karavīrus un lūdza Mani, vai Es nevēlētos palīdzēt arī daudzajiem slimajiem karavīriem. 9. Un Es viņam teicu: “Ej, un lai tev notiek pēc tavas ticības!” 124

10. Un augšā minētais kapteinis gāja nometnē un atrada, ka neviens no karavīriem vairs nebija slims. Tad viņš priecīgs atkal atgriezās atpakaļ pie Manis un gribēja Mani atalgot ar zeltu un sudrabu. 11. Bet Es to visu atraidīju un kapteinim teicu: “Draugs, par šīs zemes dārgumiem Es nevienu nedziedinu, bet gan tikai par dārgumiem no Debesīm un tie, pirmkārt, ir dzīva ticība un, otrkārt, patiesi nesavtīga mīlestība uz Dievu un tuvāko, kādas kārtas viņš arī nav! 12. Mīli tavus padotos, it kā viņi būtu tavi miesīgi brāļi, un neesi pret viņiem pārāk stingrs, tā ar to tu mani visvērtīgāk atalgosi! Bet zeltu un sudrabu, ko tu man gribēji dot, atdod Ebabam, jo viņa viesnīcas viņam daudz maksā un ir labi, ka tās tiek uzturētas. 13. Bet vispirms būtu labi, ja jūs, romieši jūsu daudzo elku tempļu vietā turpmāk vēlētos iekārtot pajumtes nabagiem, jo jūsu koka, dzelzs un akmens dievi ir cilvēku roku darināti miruši attēli, un jūs gadiem ilgi viņu priekšā varat gulēt uz ceļiem, un viņi tomēr jums neko nevarēs palīdzēt, jo viņi ir miruši. Bet, ja jūs labi iekārtotās pajumtās aprūpējat slimniekus, kropļus, tizlos, aklos un kurlos un cenšaties slimos izdziedināt, tad jūsu labos darbus uzlūkos viens patiess dzīvs Dievs un par to jūs daudzkārt svētīs, — bet jūsu mirušie dievi par labo, ko darāt, jūs nesvētīs un par ļauno nesodīs. 14. Un ja jūs savā valstī cenšaties sev uzturēt spēkā taisnīgumu un kārtību, jums vajag ķerties pie zobena un šķēpa. Te jūs tikai ar ieročiem rokās panākat to, ko Dievs jums darītu, ja jūs Viņu atzītu un turētu Viņa likumus. 106. Romiešu kapteiņa pasaules pieredze. 1. ROMIEŠU KAPTEINIS saka: “Mīļais draugs, es gan atzīstu, ka tu runā patiesību un tā būtu jābūt, kā tu nu ļoti gudri un cilvēciski draudzīgi man teici, bet cilvēku pasaule ir ļoti varena straume, pret kuru ļoti grūti peldēt. Kas to vēl kaut kur mēģināja, no varenās straumes virpuļa ir ticis aprīts. Tā kas var notikt tikai nelielās, mierīgās apdzīvotās vietās, kuras straume ar savu iznīcinošo varu nesasniedz; kas mestos straumes vidū, tas ir pazudis! 2. Tātad tev, mīļais draugs, kādā mierīgā vietā, kur cilvēki ir maigi un pakļāvīgi un vēl nav ieelpojuši lielās pasaules greznības sērgas dvašu, ir labi runāt patiesību; bet aizej uz Romu, uz Atēnām, uz Jeruzalemi, un ja tu neesi pilnīgi dievs, tad tu līdzīgi Jānim no Betaboras, kam varenais Erods cietumā lika nocirst galvu, pārāk drīz dabūsi nobaudīt zemes vareno zobenu asumu. 3. Redzi, šis Jānis tomēr noteikti bija vīrs, kas debess tālu atteicās no katra pasaulīga ieguvuma, iespējami dziļākā pašaizliedzībā ar aizraujošu runas spēku cilvēkiem teica sejā viskailāko patiesību un tūkstoši pieņēma viņa, patiesi no kāda dievišķa gara iedvesmoto mācību, aiz brīvas gribas nožēloja grēkus un pievērsās labajam. Bet kad viņš, kā man to atstāstīja, pirms it kā pāris mēnešiem atstāja Betaboru un sāka sprediķot un kristīt pie lielās Jordānas Jeruzalemes tuvumā, tad tas ilga tikai nedaudz dienas, — un Eroda tiesas kalpi viņu sagrāba un iemeta viņu cietumā, kurā tikai daži viņa pārtikuši mācekļi, pēc zināmas takses nomaksāšanas, tikai dažas reizes drīkstēja nākt pie viņa, pirms viņam nocirta galvupar ko es uzzināju pirms pāris dienām. Tagad viņa mācekļi no viņa saņemto mācību, protams, pavisam slepeni, gan var darīt zināmu saviem paziņām un tuviniekiem un tie saviem bērniem! Bet ir liels jautājums, vai pēc pāris simts gadiem viņa mācība tā tiks saglabāta, kāda tā nāca no viņa mutes! 4. Mūsu romiešu Dieva mācībai noteikti ir tā pati izcelsme, kā jūdu; arī tā pamatojas uz tikai vienu pirmpamatbūtni, kurai bez izšķirības ir padoti pat visi dievi! Mīti šai būtnei piedēvēja visādus vārdus: grieķi to vēl dēvē par nepazīstamo visu dievu Dievu, romieši to sauc par Fatumu, kuram ir pakļauta katra cita vara. 5. Aplūko tagadējo grieķu un romiešu dievu mācību, un tu neatradīsi neko citu, kā kādam domājošam cilvēkam ļoti muļķīgas, neko neizteicošas teikas un pasakas, dažkārt sanestas kopā no cilvēcisko tikumu visiem kaktiem, bet pa lielākai daļai tomēr no cilvēciskām kaislībām, vājībām un netikumiem; un, tā kā Dieva mācība tiek cilvēkiem uzspiesta ar uguni un zobenu! Bet dari citādi, ja tev tas ir iespējams! Mazākais, no manas puses tev ceļā netiks likti nekādi šķēršļi. 6. Bet skaistāko piemēru tev dod pati Mozus mācība! Lasi Mozu, pēc tam aplūko templi un saki man, vai tajā gan vēl ir atrodams kāds senās gudrības mācības ķeksītis! Pats Dievs tuksnesī pie Sarkanās jūras zem zibens un pērkona drebošai tautai uz akmens tāfelēm deva lejā patiesi svētītus likumus un apstiprināja seno savienību starp Sevi un Savu tautu; kuri iedrošinājās atkrist, acumirklī tika sodīti caur visādām nelaimēm, jā, pat caur nāvi; bet kam tas viss? Jautā nu pretīgām kļuvušām tempļa mistērijām, 125

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
2 - BECI
Drums 2
2 PIECE
DP_2012(2)
2 - EVITA
Arduino 2
2 - Sven
Ness - Part 2
20 1 2 - Valkyrie
1 2 - Arsenal Noticias
Page 2 FK-LIGHTPLANES
View slides Part 2
/ 2
Latín-2 - Vicens Vives
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Stretnutie s dôchodcami 2
+ Vietnam 31+2 jours - Vacances Sinorama