Views
9 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

sākuma pavisam

sākuma pavisam piesardzīgi uzlika uz ūdens vienu kāju. Bet kad viņa pārliecinājās, ka ūdens nepašķiras, bet kāja jūt tādu pat pretestību kā pret akmens virsmu, tad viņa, pavisam mundri lēkādama, sāka Man tuvoties, un viņai bija liels prieks par to, ka ūdens viņu nesa. 22. Pēc meitenes to tad pamēģināja arī pārējie, izņemot kapteini, un visi uz nu, protams, pavisam mierīgā jūras spoguļa jutās ļoti labi un priecīgi. 23. Pārsteigts un nu tomēr jau pa pusei drosmīgs, KAPTEINIS Man jautāja: “Kā tad notiktu tad, ja nāktu vētra?” 24. ES saku: “Nāc un pārliecinies!” 25. Beidzot arī kapteinis pamēģināja uz ūdens uzlikt vienu kāju un, tā kā viņš pārliecinājās, ka ūdens nepadodas, tad beidzot pavisam uzmanīgi uzlika arī otru kāju, ar aizturētu elpu sevi darīdams ļoti vieglu, pagāja tos desmit soļus pie Manis un bija pavisam laimīgs stāvēt pie Manis uz tādā veidā nekad nestaigātas virsmas. 26. Bet Es teicu: “Tagad, kur jūs esat pārliecinājušies, ka stingri ticīgam arī ūdens ir stingrs pamats, tad mēs nu mūsu pastaigu varam turpināt tālāk!” 27. Kapteinis gan mīļāk būtu gājis uz cietzemi krastā, bet Ebaba sešas ļoti mundrās meitas ar savu priecīgo apkārtskraidīšanu iedvesa viņam drosmi, tā ka viņš tad arī nāca kopā ar mums ap piectūkstoš soļus tālu atklātā jūrā. 28. Bet te sacēlās diezgan straujš vējš un sāka dzīt diezgan spēcīgus viļņus. Visiem sāka kļūt baismi, un kapteinis lūdza Mani atgriezties krastā. 29. Bet Es teicu: “Nebaidies, viļņi nāk tikai tādēļ, lai tevi pārliecinātu, ka arī tiem kopā ar vēju vajag Man paklausīt.” 30. Bet pēc kāda laika, kad viļņi nāca arvien varenāki, kapteinis pagriezās un skrēja, cik vien ātri varēja, sveiks un vesels drīz sasniedza krastu un bija ļoti priecīgs zem kājām atkal sajust necaurredzamu stingru pamatu. — Bet drīz pēc tam arī mēs gājām atpakaļ un pienācām pie pārsteigtā kapteiņa. 11. Par patiesu lūgšanu. 1. Kad mēs visi nu atkal atradāmies krastā, te KAPTEINIS runāja: “Kungs, nu man lielā daudzumā ir pierādījumi, ka vai nu Tu esi pats visaugstākais Dievs, vai kāds tā dēls; jo to nespēj neviens mirstīgais!” 2. Pēc tam viņš nokrita Manā priekšā ceļos un gribēja sākt Mani pielūgt 3. Bet Es liku viņam piecelties no zemes un viņam teicu: “Klausies, tas viss Dievam un man nav vajadzīgs, bet gan vienīgi īstā lūgšana pastāv patiesā mīlestībā uz Dievu, to Tēvu debesīs un līdzīgā kārtā uz līdzcilvēkiem, kas ir jūsu tuvākie. Visām citām lūgšanām Dieva priekšā nav nekādas vērtības un arī Manā priekšā nē. 4. Dievs arī cilvēkiem nekad nav mācījis Viņu godināt ar lūgšanām un sirdis turēt aukstas. Bet, tā kā Zamuels tautas priekšā lūdza skaļi, līdzīgi arī vairāki pravieši un tādēļ ka Dāvids Dievam tam Kungam dziedāja savus psalmus un Zālamans savu Augsto dziesmu, tā tauta nonāca pie tukšām lūpu lūgšanām un pie aukstiem upuriem. 5. Bet Dieva priekšā šāda lūgšana un upuris ir pretīga! Kas nevar lūgt sirdī, tas lai labāk pavisam nelūdz, lai tas Dieva priekšā neizturētos piedauzīgi! Dievs cilvēkam, ka viņam ar tām ārišķi tukši jālūdz, nedeva kājas, rokas un lūpas, bet gan vienīgi sirdi! 6. Bet tomēr katrs cilvēks var lūgt arī ar kājām, rokām, acīm, ausīm un lūpām, — un, proti, ar kājām, ja viņš iet pie nabagiem un nes viņiem palīdzību un mierinājumu; ar rokām — ja viņš cietēju ņem zem rokas; ar acīm, ja viņš laipni uzlūko nabagos; ar ausīm — ja viņš labprāt un dabīgi uzklausa Dieva Vārdu un tās neaizslēdz nabagu lūgšanām; un beigās ar lūpām: ja viņš labprāt mierinot aprunājas ar nabaga pamestām atraitnēm un bāreņiem un pēc savas varas un spēkiem par sagūstītiem labprāt aizliek kādu labu vārdu pie tiem, kuri nabagus, bieži bezvainīgus, tur sagūstītus, lai tie viņus atbrīvo. 7. Tāpat cilvēks lūdz arī ar lūpām, ja viņš pamāca nezinošos un viņus pārliecina patiesai ticībai, pareizai Dieva izpratnei un visādiem derīgiem tikumiem. Tas viss tad arī ir Dievam ļoti patīkama lūgšana. 8. Bet ja jūs to nu zināt, tad arī dariet pēc tā, un jums nekad netrūks Dieva svētības! Jo tas nozīmē: Dievu pielūgt Garā un Patiesībā! 9. Stāv gan rakstīts, ka cilvēkam jālūdz bez mitas, ja viņš krīt kādā kārdinājumā; bet cik tas būtu 130

muļķīgi un pilnīgi neprātīgi, ja Dievs no cilvēkiem prasītu nepārtrauktas lūpu lūgšanas! Te cilvēkiem, lai būtu Dievam patīkami, dienu un nakti bez apstājas vajadzētu tupēt uz ceļiem un līdzīgi putniem gaisā nepārtraukti tarkšķēt tukšas, bez sirds un bezjēdzīgas lūpu lūgšanas! Bet kad viņi varētu darīt kādu parasti ļoti nepieciešamu darbību? Bet ja jūs bez mitas esat darbīgi ar rokām, kājām, acīm, ausīm un lūpām un savās sirdīs vienmēr mīlat Dievu un jūsu nabaga tuvāko, tad jūs Dievu lūdzat pareizi un patiesi bez apstājas, kas jūs arī tādēļ vienmēr svētīs un tādēļ arī reiz viņpasaulē dos vislaimīgāko mūžīgu dzīvību! — Vai jūs to nu esat labi sapratuši?” 10. VISI saka: “Jā, kungs un Meistar, tas ir tik skaidri un patiesi, cik skaidra un patiesa ir Saules gaisma, un mēs visi pēc tā rīkosimies!” 11. Bet Ebabs lika, ka dažiem no tiem astoņiem kalpiem jānāk līdz; viņš viņu uzturam iedos viņiem maizi, vīnu, zivis un augļus. — Te seši tūlīt devās līdzi ceļā, un Ebabs viņus ar visu bagātīgi apdāvināja. 112. Mājas kārtība un mīlestība. 1. Kad mēs nonācām mājās, te arī bērni gribēja palikt Manā sabiedrībā. 2. Bet, tā kā EBABS ievēroja stingru mājas disciplīnu, tad viņš, sevišķi meitenēm un abām sievām, to aizliedza un teica: “Jūs nu esat pietiekami redzējušas, piedzīvojušas un dzirdējušas; to labi ievērojiet un dariet pēc tā, tad jūs nepaliksiet bez svētības, kā Pats Kungs ārā pie jums to pasludināja. — bet nu atkal ejiet pie jūsu darba!” 3. Meitenes un abas sievas ar skumjām sirdī atvadījās un devās viņu istabās, kuru Ebaba mājās bija daudzas. Jo tas bija lielākais nams visā Genaceretē. 4. Bet pēc tam ES Ebabam teicu: “Draugs, kādēļ tad tu viņas aizsūtīji prom? Redzi, tas gan ir pareizi, pie bērniem ievērot stingru mājas disciplīnu, un tas ir ļoti slavējami — meitenes pasargāt no draudīgās pasaules; bet redzi, šeit, kur esmu Es, nav pasaule, kurā draud briesmas, bet gan tikai svētību pilnākās debesis, un to tev taviem bērniem jānovēl!” 5. Kad EBABS to no Manis dzirdēja, viņš teica: “Ak, ja tikai viņi Tevi neapgrūtina, tad es tūlīt gribu likt viņus atkal atvest šeit! Bet mani bērni skatās, acis iepletuši, un labprāt pļāpā, un es viņus aizsūtīju prom, lai viņas Tevi neapgrūtina.” 6. ES saku: “Izņemot cilvēku lielo ļaunumu, kas uz pasaules būtu tāds, kas Man varētu būt apgrūtinošs? — Ej un ved viņas visas atkal šeit!” 7. Ebabs gāja un veda viņas visas atkal pie Manis, un jaunākā meitenīte tūlīt piesēdās pie Manis un sāka mani glāstīt un apmīļot. 8. Bet Ebabs viņu norāja un teica, ka tā kas būtu nerātnība. 9. Bet ES viņam teicu: “Draugs, ļauj viņai to; jo viņa sev izraudzījusies labāko daļu! Es tev un jums visiem saku: Kas pie Manis nenāk, kā šī meitenīte, neatradīs ceļu debesu valstībā. Bet viņa to jau ir atradusi! Ar mīlestību, ar karstāko mīlestību jums vajag nākt pie Manis, ja jums gribas iegūt mūžīgu dzīvību. 10. Šī meitenīte darbos pierādījusi, ko tā sirdī sajūt; bet jūs turat gudras runas un jūsu sirdis turat vēsas! Vai tad jums vēl vienmēr neienāk prātā, kas Es varētu būt un arī patiesi esmu?” 11. Te visi nokrīt ceļos un EBABS satver manas kājas un pazemīgi tās noskūpsta un pēc godbijīga apmulsuma brīža Man saka: “Kungs, es to jau sen sajutu, man tikai trūka drosmes!” 12. ES saku: “Nu, tad nenosodi meitenīti, kas jums visiem deva drosmi pa ūdeni nākt pie Manis! Bet te viņa jums atkal deva drosmi Mani mīlēt! Ak, bet šī meitenīte tad arī Man ir ārkārtīgi mīļa! Viņai jau ir, ko jūs vēl meklējat un tik drīz vēl neatradīsiet! Bet sevī tiecieties pēc patiesas, dzīvas mīlestības uz Dievu un tuvāko, tad jums pilnībā būs žēlastība un svētība!” 13. KAPTEINIS saka: “Kungs, izņemot uz manu sievu un dažiem maniem bērniem, kuri atrodas Romā, es nekad ne uz vienu neesmu jutis nekādu mīlestību, bet vienmēr rīkojies krietni, pēc tiesas un taisnības. Es likumu nekad nepielietoju pēc tā bardzības, bet gan vienmēr vairāk pēc tā maiguma un pie tam vienmēr esmu labi ticis galā. Bet tagad es jūtu, ka varu cilvēkus mīlēt un aiz mīlestības viņiem darīt labu, t.i., varu pats gribēt, pēc spēkiem un iespējas cilvēkiem darīt to, ko pats pret sevi atzīstu kā pareizu un nepieciešamu — un tā ir mīlestība uz tuvāko. 14. Ja nu tuvāko tā mīl, tad caur to jau mīl arī Dievu; bet ja pie mīlestības uz Dievu apsver, ka Dievam Pašam vajag būt pirmajai un pilnīgākajai mīlestībai, vienīgi kādēļ Viņš ir radījis dabas un gara pa- 131

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...