Views
5 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

sauli, tad šai

sauli, tad šai skaidrajai domai radītajā cilvēkā nepieciešami vajag atmodināt augstāko mīlestību uz Dievu to Radītāju, un tad cilvēks vairs nevar citādi, kā ar visiem spēkiem, kas viņu atdzīvina, pāri visam mīlēt Dievu kā mīlestības pilnāko visu lietu Radītāju. 15. Bet, tā kā nu es pēc visa tā, ko es šajās pāris dienās esmu no Tevis redzējis un dzirdējis, bez visām šaubām pieņemu, ka Tu kopš mūžības te esi vai nu Pats Pirmradītājs, vai tomēr noteikti Viņa Dēls un šeit uz zemes mūsu formā mums rādi un māci pazīt Dievu un Tevi, tad tā nepieciešamas sekas, ka arī man vajag Tevi mīlēt pār visu. Ja arī man nav drosmes Tevi piespiest pie sirds, kā šī patiesi ārkārtīgi maigā meitenīte, tad tomēr es Tevi apkampju sirdī un cildinu tevi pār visu! Un es domāju, kā tā tas arī ir pareizi” 16. ES saku: “Tā tas ir pavisam pareizi; bet labāk ir, ja mīlestība tā aug, kā pie šī meitenītes! Uzlūkojiet tikai viņu, vai viņa pilnīgi nekvēlo aiz mīlestības uz Mani!” 113. Pareiza uzslava un uzslavas briesmas. 1. VECĀKĀ MĀSA, kuru nedaudz sāk mocīt greizsirdība, saka: “Jarai jau vienmēr bija tāda daba, kas ātri iemīlējās visā, kas tai nāca priekšā; kāds brīnums, ja viņa līdz nāvei iemīlas kādā tik skaistā vīrā, kāds esi tu! Tā patiesi nav pārāk liela dzīvības māksla! Arī es to varētu; bet ko tas man līdzētu, ja mazā iemīlējusies Jara tevi pilnīgi pārņēmusi savā varā?” 2. ES saku: “Redzi, tu greizsirdīgā muša, ja tev tavā sirdī jebkad būtu bijusi īsta mīlestība, tad tātad tu tā arī nerunātu; bet tā kā tev tavā sirdī nekad nebija īsta mīlestība vai maigums, tad tu arī nevari citādi, ka tu tieši runā, kā tagad. 3. Redzi, Jara mīl un nejautā, vai viņa tiek pretmīlēta! Draugs un ienaidnieks viņai ir vienādi; viņa ir pavisam svētlaimīga, ja tikai viņa visu var apskaut ar mīlestību. Domāt par to, vai arī viņa tiek mīlēta, tas viņai vēl nekad nav nācis prātā; viņa mīl tevi un visus savus brāļus un māsas, tāpat arī savus vecākus vairāk, nekā viņa no visiem tiek mīlēta! Bet viņa jūsu mīlestībā stāv kā pēdējā, kas viņu viņas lielajā mīlestībā uz jums vēl nekad nav samulsinājis. Redzi, tas nozīmē patiesi mīlēt! 4. Ja tu mīli, tad tu par to gribi tikt mīlēta desmit reizes vairāk! Un ja mīlestība tev tā netiek atbildēta, tad tu tavā savtības pilnajā sirdī kļūsti īgna un pilna visādām aizdomām. 5. Turpretī uzlūko mīļo Jaru, vai viņa jebkad pretendējusi uz vienalga, kāda veida pretmīlestību! Aiz šī iemesla viņa arī nu var Mani mīlēt, cik tikai viņas sirds vienmēr spēj! Jo Es šeit atnācu vienīgi viņai par prieku un viņai par prieku dažas dienas šeit vēl uzturēšos — un tā jums visiem jāpateicas šai meitenītei, ka Es nācu šeit un izārstēju jūsu un visa apvidus slimniekus un turpmāk izārstēšu vēl vairāk slimnieku. 6. Jo kur Es nāku, Es meklēju viszemāko un apspiestāko! Bet viss, kas pasaules acu priekša ir liels un augstu godāts, Dieva priekšā ir riebīgs. Tādēļ centieties būt tādi, kāda te ir mīļā Jara, tad arī jūs garīgi un miesīgi, laicīgi un reiz mūžīgi, stāvēsiet man tikpat tuvu, kā viņa! 7. Bet, ja jūs kādu slavējat, tad slavējiet to, kas pelna kādu uzslavu. Bet ja uzslavētais no uzslavas kļūst iedomīgs, tad vairs neievērojiet viņu; jo iedomība ir augstprātības sēkla un tā ir Sātana gara!” 8. EBABS saka: “Bet Kungs, ja Tu Jaru viņas pārējo māsu priekšā tik ļoti izcel, vai nav jābaidās, ka viņa kļūs iedomīga?” 9. ES saku: “Par to tikai neraizējies! Kas Mani reiz ir apskāvis, no tā uz visiem laikiem katra iedomība ir atkāpusies. Jara, saki Man, vai tādēļ, ka tu Man esi tik ļoti mīļa, vai tādēļ tu sevi turi labāku par savām māsām?” 10. Pavisam kautrīgi JARA saka: “Ak Kungs, Tu mans vienīgais mīļotais! Tur es neko nevaru darīt un arī manas māsas ne. Bet es vēlētos, lai manas piecas māsas Tev būtu vēl mīļākas, nekā es. Viņas mani vienmēr dēvēja par neglītu un dumju, bet ko es arī labi esmu pelnījusi; jo tik skaista es noteikti neesmu, ka viņas, un — nu jā — dumja es patiesi arī esmu. Bet es vēl esmu jauna un kad es būšu tik veca, kā viņas, jau vēl kļūšu gudrāka. 11. Ak, manām mīļajām māsām es nevaru atlīdzināt, jo viņas man vienmēr māca visādas derīgas lietas un visas mani mīl, bet arī es viņas mīlu ar visiem maniem dvēseles un miesas spēkiem. Kungs, Tev arī viņas vajag mīlēt! Jo redzi, ja es savas māsas ieraugu par kaut ko nedaudz norūpējušās, es tūlīt sirdī jūtu stipras sāpes un te es tūlīt vēlētos atdot visu, lai tikai manas mīļās māsas būtu īsti jautras un priecīgas! 132

12. Es nevaru redzēt nevienu noskumušu un nevienu nelaimīgu; es labāk vēlētos visas skumjas un visas nelaimes ņemt uz sevis, ja tikai caur to visi nelaimīgie un skumjie kļūtu laimīgi, priecīgi un līksmi! Tādēļ Tu, mans vismīļais Kungs Jēzu, mīli manas māsas tāpat kā mani; jo arī viņas to pelna!” 13. ES saku: “Jā — tev, mana vismīļotā Jara, Es, protams, neko nevaru atteikt. Bet tavas māsas nu jau arī saprot, kādēļ Es tevi tik ļoti mīlu, un ja viņas viņu sirdīs kļūs tev pilnīgi līdzīgas, Es arī viņas mīlēšu tā kā tevi; tādēļ esi pilnīgi bez raizēm! 14. Jo redzi, tāpat kā tu nevari redzēt nevienu nelaimīgo un skumstošo, nevēloties viņam palīdzēt, tā tas ir arī pie manis — tikai kādā daudz lielākā mērā — vēlēšanās un kopā ar to visuvarena stingra griba palīdzēt katram cilvēkam laikā un mūžībā. 15. Meklēt pazudušo, dziedināt slimo, un visus, kas te ir sagūstīti, atbrīvot — tāds ir Mans prāts, Mans nodoms un Mana griba, bet tomēr katram cilvēkam viņa brīvākai gribai arī jātiek atstātai nogrozītai. — Tu Mana vismīļā Jara, saki Man, vai tev mans nodoms īsti labi nepatīk?” 114. Jara par viņas lūgšanu dažādām pieredzēm. 1. JARA saka: “Ak, kā man tas varētu nepatikt! Es arī vēlētos to darīt, ja tikai es to varētu! Bet ko man līdz mana cilvēciski draudzīgā griba, ja es nevaru palīdzēt? Tikai tad, ja tās ir mazas lietas, es varu saviem vecākiem lūgt, lai viņi vēlētos palīdzēt nabagiem un cietējiem, un te es gandrīz vienmēr esmu tikusi uzklausīta, — protams, dažkārt par to arī nedaudz norāta, jo man ir tik ļoti dumji maiga sirds; bet par to es nekad nebiju apbēdināta, — ja tikai nabagiem tika palīdzēts! 2. Bet ar lūgšanām Dievam, visvarenajam Kungam, man vienmēr tik labi negāja! Jo te es arī bieži esmu lūgusi, un kad es jau ticēju, ka Dieva manu lūgumu noteikti uzklausīs, un es tad gāju, lai pārliecinātos, vai mana bērnišķā ticība nesusi augļus, — te nekas no tā nebija. Visa senā nelaime vēl bija. 3. Es tad, protams, atkal gāju pie mana tēva un viņam jautāju, kādēļ Visvarenais Dievs dažkārt ir tik nedzirdīgs. 4. Te tēvs man teica: “Dievs zina, kādēļ Viņš vienam vai otram viņa dvēseles svētības dēļ sūta lielākas ciešanas, un ļoti labi nomērī laiku, cik ilgi vienam vai otram viņa grēki izpērkami, un tad te nekādas lūgšanas sevišķi nelīdz, izņemot, ja tāds grēcinieks būtu ātri pilnīgi atgriezies. Redzi, ar to es kļuvu mierīgāka, bet tādēļ es nepārstāju lūgt par nabagiem. 5. Bet dažkārt mīļais, lielais Dievs mani ātri uzklausīja, un te man gan arī bija lielākais prieks! Jo līdzcietīgai sirdij šajā pasaulē gan nav neviena lielāka svētlaime, kā pieredzēt, ka lielais Dievs uzklausa pat kādas gandrīz vēl nepilngadīgas meitenītes lūgšanu! 6. Un ka Tu, ak Kungs, esi atnācis pie mums, man gandrīz arī liekas, ka lielais Dievs būtu uzklausījis manu lūgšanu! Jo mēs visi, no daudziem, kas te ir atnākuši, esam dzirdējuši, ka Nācaretē un tās apkaimē zināmais namdaris Jēzus pie slimniekiem veicis tik ārkārtīgi lielas nedzirdētas izdziedināšanas, jā, pat mirušos atkal atdzīvinājis; aklos padarījis redzīgus, kurlie pilnīgi atguva dzirdi un mēmie valodu, nolēmētie un kroplie atkal kļuva taisni, — īsi, neesot nevienas slimības, kuras Viņš acumirklī neiedziedinātu! 7. Sākumā mēs to turējām par pasaku; bet kad pie mums vienmēr atkal nāca ļaudis, pat tādi, kuri no Jēzus bija brīnumaini izdziedināti, te mēs sākām ticēt, ka tas tā patiesi būs. 8. Te mani uz šo vīru, kam tā kas ir iespējams, pārņēma spēcīga mīlestība, un es tad katru dienu lūdzu mīļo Dievu tik bijīgi un paļāvīgi, cik vien tas bija man iespējams, lai Viņš caur Savu visvarenību vēlētos Tevi vest pie mums! Un redzi, Dievs mani patiesi uzklausīja un atveda Tevi pie mums! 9. Kad teica, ka Tu esot atnācis, ai, tas ir neaprakstāmi, kādu es sajutu svētlaimi! Ak, cik labprāt, ja tikai man būtu bijusi drosme, es būtu Tev kritusi ap kaklu! Bet vecāku un brāļu un māsu dēļ man manas sirds vēlēšanos vajadzēja apspiest. Bet šodien man ir pienācis neaprakstāmi laimīgais laiks sēdēt pie Tevis, tā Meistara un Kunga, Kuru es pār mēru mīlu jau, kopš par Viņu dzirdēju pirmo vārdu. 10. Ak, tagad Tu esi te, Tu esi man un — ak, kāda neaprakstāma svētlaime, — drīkstu Tevi mīlēt un arī no Tevis tieku mīlēta! O, pilnīgākie eņģeļi gan nevarētu būt svētlaimīgāki, kā nu es! — Bet tu nu arī nekad nedrīksti mūs atstāt, jo tad no pārāk lielām skumjām mana vajadzētu nomirt!” 11. ES saku: “Nē, nē, tu Mana sirds, Es tevi nekad neatstāšu! Es tev arī saku, ka tu neredzēsi un nejutīsi nāvi. Mani eņģeļi tevi reiz aiznesīs no šīs pasaules un vedīs tevi pie Manis, tava Tēva kopš mūžības! Jo redzi, tu Mana vismīļā Jara, pie Kā tu tik sirsnīgi lūdzi par Manu šeit atnākšanu, Tas nu manā 133

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC