Views
4 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

personā sēž pie tevis

personā sēž pie tevis un mīl tevi ar visu debesu tīri dievišķāko liesmu un tev bija tiesības teikt, ka tu esi svētlaimīgāka, kā visu debesu pilnīgākie eņģeļi! Pacel savas acis, un tu redzēsi, ka viss ir tā, kā Es tev nu esmu sacījis!” 115. Jara redz atvērtas debesis. 1. Te piemīlīgā Jara savas skaistās, debeszilās acis paceļ augšup uz debesīm un kā apskaidrota, pilna augstākās aizgrābtības raugās viņas acīm atvētos debesu dziļumos. Tikai pēc kāda laika viņa savā debešķīgi tīrajā un maigajā balsī saka: “Ak, ak, o, Tu lielais, svētais Dievs, kādu es nu redzu neparakstāmu skaistumu! Bezgala lielās debesis pilnas svētlaimīgāko eņģeļu. Ak, cik viņiem vajag būt bezgala svētlaimīgiem! Bet nabaga Jara tomēr ir svētlaimīgāka! Jo bezgalīgi plašās debess vidū neaizņemts ir mūžīgais tronis, ap kuru uz Saules gaišiem mākoņiem nometušies ceļos neskaitāmi eņģeļu pulki un nepārtraukti sauc: “Svēts ir Tas, Kura tronis te stāv! Ak, priecājieties, mūžības! Drīz viņš uz Zemes pabeigs neaprakstāmi lielo darbu un nāks un ieņems šo dieva diženības troni!” Bet kam vienīgajam ir mūžīgas tiesības tajā sēdēt un kā Cilvēks sēž pie nabaga Jaras! Ak, slavējiet un cildiniet Viņu, jo Viņa ir visa dievišķā vara un diženības mūžīgais tronis!” 2. Pēc šiem vārdiem, pēc tam, kad parādība viņai atkal tika atņemta, viņa noslīgst pie Manām krūtīm un saka: “Ak, Tu lielais vienīgi svētais, atstum mani, nabaga vājo Jaru, tādēļ, ka pēc visa tā, ko es nu esmu redzējusi, iedrošinos Tevi pār visu mīlēt! Bet es neko nevaru darīt, ka mana sirds Tevi mīl arvien vairāk!” 3. ES saku: “Jā, tu man sirsniņa, redzi, Es tev tādēļ rādīju Manu diženumu un Manu valstību, ka Es gribu, ka pēc tam tev Mani jāmīl vienmēr vairāk un vairāk! Tādēļ mīli Manai spēcīgi; jo šāda mīlestība tev nenesīs nekādu zaudējumu!” 4. Tad Jara ar abām rokām Mani apkampj un cik iespējams, cieši spiež pie savas sirds, un tad es no pārsteiguma pavisam mēmajiem apkārtstāvošajiem saku: “Te skatieties un visi ņemiet no tā piemēru! Šī tikai divpadsmit gadus vecā meitenīte Man parāda tādu mīlestību, ka kas tāds man vēl nav nācis priekšā visā Izraēlā; bet kas Mani tā mīl kā viņa, tam arī Es došu, ka viņam tad pilnībā būs tas, kas pasaulei vēl nekad nav bijis un ko Izraēla vēl nekad nav jutusi un baudījusi!” 5. Pēc šīs pār mēru pacilājošās scēnas, kas turpinājās labu stundu, nāca Ebaba kalpotāji un jautāja, vai būtu laiks ienest vakariņas. 6. EBABS saka: “Ja mūsu Kungam Jēzum tas ir patīkami, tad nesiet tās!” 7. ES saku: “Nesiet, kas jums ir! Jo mīlestība dod un bauda, un arī Es gribu baudīt, ko Es esmu devis! Bet Mans mīļākais ēdiens šeit ir šī meitenīte; jo viņa Man dod, ko mūžība Man vēl nav devusi un arī nevar dot!” 8. Te kalpotāji attālinās, lai ienestu pagatavotos ēdienus. Bet visi ir šausmīgi pārsteigti, ka no visiem pagatavotajiem ēdieniem nekas vairs nav atrodams, bet to vietā ēdienu kambaris pilns ar labākiem un retākiem ēdieniem un ar cēlākiem augļiem un pilns vislabākiem vīniem. Viņi drīz atkal nāk un izbrīna pilnu dedzību stāsta, kas viss pa to laiku, kamēr viņi šeit jautāja, virtuvē noticis; un viņi jautā tālāk, vai viņiem jānes jaunie ēdieni, vai jāsāk gatavot no jauna. 9. ES saku: “Nesiet iekšā to, kas ir ēdienu kambarī; jo šodien jūs visi esat Mani viesi. Bet Maniem mācekļime, abiem esejiešiem un farizejiem jau tika ienesti jūsu sagatavotie ēdieni. Netraucējiet viņus; jo viņiem Manā Vārdā šodien vēl ir liels darbs, kas līdz pusnaktij viņiem prasīs daudz spēka.” Tad kalpotāji iet nest debesu ēdienu. 10. Bet ļoti priecīgā garastāvoklī EBABS un KAPTEINIS saka: “Kungs, nu tāda veida parādības mūs pavisam vairs nepārsteidz, tā ka mēs jau pārāk skaidri saprotam, ka Tu esi tas Kungs, kam neviena lieta nav neiespējama! Mums nepaliek pāri nekas cits, kā liels jautājums: Caur ko mēs esam šādas žēlastības cienīgi?” Bet nu jau nāk ēdieni no Debesīm! Pēc mielasta mēs par to runāsim tālāk!” 11. Ēdieni tiek likti uz galda, tiek sacīta pateicības runa un pēc Manas pavēles visi dūšīgi ķeras klāt un ēd un dzer. Un kapteinis saka, ka viņš vēl nekad nav ēdis tik patiesi debešķīgi labi garšojošus ēdienus un dzēris tik brīnišķīgu vīnu. Arī mana Jara ēd ar labu apetīti un arī saka, ka kas tik gards nekad nav bijis viņas mutē un kaut kas tāds vēl nekad nav pieskāries viņas māgai. Īsi, visi nevar vien pietiekami slavēt ēdienu labo garšu un sāk skaļi slavēt Mani un labo Tēvu Debesīs. 134

116. Jēzus Mācībai jākļūst kopējam īpašumam. 1. Bet Es viņiem saku: “Labi jums visiem, kas jūs ticat, ka Cilvēka Dēls izgājis no Tēva debesīm un nācis šajā pasaulē, pacelt kritušo un atbrīvot sagūstīto! Bet visi labi ievērojiet, ka jūs no visa tā, ko šeit no Manis esat redzējuši kā ārkārtējas zīmes, nevienam neko neizpaužat, jo tas būtu dubults ļaunums. 2. Puse, kas to dzirdētu, dusmotos, dzirdētajam ne tikai neticētu, bet pie tam jūs vēl pasludinātu par nelgām un jums visiem celtu neslavu. Jo kāds aklais savā niknumā ir bīstamāks, nekā simts redzīgie! Turpretī otra puse jūsu izteicienus pieņemtu pārāk lētticīgi un beigās savai rīcībai paši uzliktu tādas važas, ka pēc tam viņi vairs nebūtu spējīgi nekādai brīvai rīcībai, un tas nozīmēto nonāvēt cilvēka brīvo garu! 3. Bet Mācību, kuru jūs esat saņēmuši, dariet zināmu jūsu draugiem un paziņām! Jo Mans Vārds ir mūžīga patiesība, kas vienīgā var darīt brīvu katru cilvēku, kas to sevī uzņem, padara to par savas dzīvības principu un caur to atzīst, ka tā ir mūžīga patiesība no Dieva, kas te ir un bija un vienmēr būs katra cilvēka, kuram tas dzīvi ir sevī, esamība un mūžīga dzīvība. 4. Bet diemžēl būs daudzi, kas šādu patiesību negribēs dzirdēt un pieņemt un vajās to, it kā tā būtu ienaidnieks. Un atkal citi aiz bailēm no zemes vareniem no tās bēgs kā no nāvējošas sērgas. Bet tie, kas tā darīs, tie sevī nemantos mūžīgu dzīvību, bet gan viņu daļa būs mūžīga nāve. 5. Kam ir mīļa miesas dzīvība un kas to par katru cenu tiecas saglabāt, tas kopā ar ātri zūdošo miesas dzīvību pazaudēs arī dvēseles mūžīgo dzīvību! Bet kas mūk no miesas dzīvības, tas iemantos mūžīgu dzīvību! — To labi ievērojiet! Bet kam vēl ir kas jautājams, tas lai jautā! Es viņam atbildēšu!” 6. KAPTEINIS saka: “Kungs un Meistar, kas mums Tev tālāk jājautā!? Kas Tu esi, to mēs zinām un jūtam! Kas mums darāms, mēs arī zinām un atzīstam tā nepieciešamību. Mēs arī zinām un sevī dziļi sajūtam, ka Tu esi mūžīga dzīvība un to vari dot un dosi katram cilvēkam, ja viņš dzīvo un darbojas pēc Taviem vārdiem! Bet vairāk zināt mums, cilvēkiem, būtu nevajadzīgi un jo vairāk, — ka mēs, kā viens Tavs māceklis man uz dzīvāko apgalvoja, tavā Vārdā dzīvā ticībā jau tāpat varam pat dziedināt slimos. 7. Par šādu negaidītu un mūža nepelnītu žēlastību un līdzcietību mēs Tev esam parādā mūžīgu pateicību un dodam Tev uzticamāko apgalvojumu, ka Tu mūsu pateicīgajās sirdīs esi ierakstījis mūžīgu piemiņas zīmi, kuru elles vara un visu laiku vētras nekad neizdzēsīs! — Un, tā kā ir jau diezgan vēls, domāju, ka mums nu jādodas pie miera. Bet es uz to neuzstāju, kaut gan, kas attiecas uz mani, man vēlreiz vajadzēs apskatīties, kā stāv ar manu komandu.” 8. ES saku: “Lai tas paliek! Jo tur, tāpat kā vakar, viss ir labākā kārtībā! Bet Es šodien gribu palikt nomodā vēl pāri pusnaktij, jo jūs pārliecināsieties, ka mūsu nomodā palikšana nebūs veltīga. Šodien no Jeruzalemes vēl atnāks ceļinieki un starp viņiem farizeji un rakstu mācītāji, un mums būs daudz kas darāms.” 9. EBES saka: “Ak, tas ir ļoti nepatīkami; viņi gan labāk varētu izpalikt. Tāda veida viesi man vienmēr ir tie nepatīkamākie; jo viens no viņiem prasa tik daudz uzmanības kā simts svešinieku, kas samaksā par viņu uzņemšanu — kamēr tie visu grib par velti un beigās vēl ne ar ko nav apmierināti, sevišķi, ja viņi no tempļa ceļo dienesta dēļ! Ak, Kungs, te Tu man patiesi neesi pateicis neko iepriecinošu! Ak vai, kam tad te nu jānotiek?” 10. ES saku: “Neraizējies! Ēdienu kambari un pagrabi ir pilni. Šajā mājā jau sen ir gādāts arī par guļas vietām simts cilvēkiem un vairāk nav vajadzīgs. viņi no Jeruzalemes uz Nācareti ir sūtīti Manis dēļ, bet, tā kā viņi Mani atradīs šeit, viņi uz Nācareti vairs nedosies. Jūs visi rīt uz viņiem dusmosieties, bet viņiem no Manis jātiek pateiktai visai patiesībai, ka par to, pilni žults un dusmu, viņi vēl rīt šo vietu atstās!” 11. EBABS saka: “Bet tad mums ir velns uz kakla. Ja viņi tad par mums templī dos liecību, būs posts un kauns!” 12. ES saku: “Par to tiks gādāts, ka viņi mājās daudz ar to nerunās!” Pēc šī Mana paskaidrojuma iestājās pauze, kurā visi, kas atradās istabā, izturējās pavisam klusi un mierīgi un bija darbīgi vienīgi sirdī. 117. Pie Ebaba nāk slimnieki. Viesi no Jeruzalemes un viņu misija. (Mateja ev. 14:35) 1. Bet pēc dažiem acumirkļiem mājas priekšā bija jūtama rosība. Dzirdēja balsis visādās valodās. 135

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC