Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
26. PRIEKŠNIEKS saka: “Kungs, ja tu zini, tad tautas dēļ es tevi lūdzu klusēt; jo, ja tā kas kļūtu zināms<br />
tautai, tad jums jābaidās visnevaldāmāko sacelšanos!”<br />
27. KAPTEINIS saka: “Par to nav ko baidīties. Jo tā ko nu jau zina gandrīz katrs galilietis, un par<br />
kādu tautas sacelšanos tomēr nav ne mazākās runas! Jo tam jau mēs, romieši, te esam, ka esam pietiekami<br />
vareni, katru sacelšanos nosamcēt dīglī!”<br />
28. PRIEKŠNIEKS saka: “Nu, kungs, mēs esam samaksājuši un tātad esam nolīdzinājušies; tādēļ atstājam<br />
šo lietu! Bet ja tu par bēdīgi slaveno magu Jēzu zini ko tuvāk, tad esi tik laipns mums to darīt<br />
zināmu, kā arī par viņa apšaubāmo mācību un viņa darbiem, lai mēs par to ko varam paziņot templim.”<br />
29. KAPTEINIS saka: “Es jums jau teicu, ka es Viņu pavisam precīzi pazīstu un es jau sen būtu licis<br />
Viņu sagūstīt, ja tikai niecīgākā mērā kaut kas būtu parādījies, kas līdzinās kādai musināšanai; bet,<br />
tā kā es par daudz labi esmu pārliecinājies par tieši pretējo, es Viņam varu dot tikai labāko liecību. Jo<br />
ja jūs būtu kā Viņš, tad Jeruzaleme visos laiku laikos būtu pirmā Dieva pilsēta un virs Derības šķirsta<br />
vēl kā Ārona laikos lidinātos Dieva Gars! Bet jūs esat tieši pretējais Viņam un tādēļ jūsu pilsēta un jūsu<br />
templis ilgi vairs nepastāvēs! To paziņojiet jūsu kolēģiem, lai viņi uzzina, uz kāda smilšu pamata ir celta<br />
jūsu pilsēta un jūsu templis! — Tomēr rīt ar jūsu acīm un ausīm jums jāuzzina vairāk, un tā šai dienai<br />
jūs varat doties pie miera!”<br />
30. PRIEKŠNIEKS saka: “Mēs paliekam šeit sēžam pie galda; jo tavi nozīmīgie vārdi mums ir aizdzinuši<br />
miegu! Kas te var snaust, tas lai snauž, bet es noteikti palikšu nomodā! — Tur galda stūrī sēž<br />
viens viesis ar kādu jaunavu. Kas tad viņš ir? Vai mums viņš jāgodā, vai viņš kopā ar jaunavu ir tavs<br />
gūsteknis? Varbūt arī viņam uz rokām nav ceļošanas dokumenta?”<br />
31. KAPTEINIS saka: “Par Viņu jums nav jāapjautājas; Viņš stāv manā aizsardzībā! Bet tomēr es<br />
ceru, ka rīt jūs Viņu iepazīsiet tuvāk.”<br />
119. Mīlestības vara.<br />
1. Pēc šiem vārdiem neviens farizejs neko tālāk vairs nejautā.<br />
<strong>2.</strong> Bet Es pieceļos, sveicinu kapteini, kas ar lielu siltumu un sirsnību sveicienam atbild, un Ebaba un<br />
viņa sievu un bērnu klātbūtnē Mani kopā ar Jaru pavada citā istabā, kur Man ir sagatavota laba nakts<br />
guļa.<br />
3. Bet ES kapteinim saku: “Ja jūs visi cauru nakti gribat palikt pie Manis, tad palieciet; bet ja jūs gribat<br />
doties pie miera, tad varat darīt arī to. Bet ja jūs paliekat, te tādēļ rīt nevienam nebūs trūcis miega.<br />
— Vispār tu, kā Mans patiess draugs, ar farizejiem sarunas esi vedis ļoti labi; viņi nu ir lielās bailēs un<br />
saspringti skaitīs viņu pulksteņu smilšu graudus un ar lielu nepacietību gaidīs rītu!<br />
4. Tas bija tikai labi, ka Mani mācekļi, kas vēl nopūlas ar abiem esejiešiem un tiem dažiem farizejiem<br />
un viņus jau gandrīz dabūja savā pusē, uz ievērojamo troksni neatnāca pie mums ēdamzālē! Jo<br />
tas būtu izraisījis nesavlaicīgu ievērību! Tomēr — Es to tā gribēju, un tā arī citādi nevarēja notikt! — Bet<br />
ko Es iesākšu ar Manu vismīļo Jaru? Šī meitenīte Mani nekad neatstāj!”<br />
5. MAZĀ saka: “Kungs, cik ilgi Tu uzturēsies mūsu mājā, es no Taviem sāniem neatkāpšos; un ja<br />
būtu iespējams, ka Tu nomirtu, tad Jara nomirtu kopā ar Tevi! Bet kad Tu mūsu māju atkal atstāsi un<br />
Jara nevarēs doties kopā ar Tevi, tad viņa mājās nopūtīsies un savā sirdī lūgs Tēvu, lai Viņš vēlētos Tevi<br />
atkal vest pie viņas; jo bez Tevis Jara vairs nevar dzīvot!”<br />
6. ES saku: “Redziet, tas ir īsts piemērs, kā vajag mīlēt Dievu, lai no Viņa līdzīgā mērā atkal tiktu mīlēts!<br />
Dieva mīlestība gan ietver visu un tajā mūžam nav nekādu dusmu un nekādas atriebības; bet tomēr<br />
ir liela atšķirība starp to, kā viens cilvēks no Dieva tiek mīlēts. Cik ilgi kāds cilvēks elpo un dzīvo, tas ir<br />
pierādījums, ka Dievs caur Savu mīlestību viņam dod dzīvību. Citādi viņš jau sen būtu pilnīgi miris.<br />
7. Bet kas Dievu mīl tā, kā šeit šī mazā, tas piespiež Dievu, ka Viņš nāk pie viņa un mīlošā cilvēka<br />
sirdī ņem mājvietu. Un Dievs nāk un caur Savu Garu un Savu žēlastību pildīs cilvēka sirdi un viņam<br />
mūžam nekad neļaus krist bezdibenī. Ja viņš jau paklups, tad viņam atkal tiks palīdzēts un viņš vienmēr<br />
būs un paliks mūžīga dzīvība.<br />
9. Un nu, Mana vismīļā Jara, tādēļ, ka tu Man esi tik ļoti mīļa, tad tev nu arī vajag mums pastāstīt<br />
kādu nelielu atgadījumu; jo Es zinu, ka tu esi bagātīgi apgādāta ar visāda laba veida atgadījumiem!”<br />
10. Mīļi bērnišķīgi smiedamās, JARA saka: “Ak Kungs, tikai ar to pasaudzē mani! Jo Tavā bezgala<br />
gudrākā klātbūtnē, tā kas tomēr izklausītos pārāk dumji!”<br />
139