Views
3 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

īpašumu nododam citam,

īpašumu nododam citam, kuram tie simts graši nebūs svarīgi!” 10. Tā kā tas ļoti tuvu attiecas uz EBABU, tad beidzot arī viņš atver savu muti un saka: “Mani kungi, te jūs nedaudz maldāties! Jo, pirmkārt, šis apvidus kopš seniem laikiem ir brīvs novads, no kura, izņemot Dievu un ķeizaru, nekas nav prasāms un, otrkārt, es šajā vietā ieprecējos caur manu otro sievu, kas no dzimšanas ir grieķiete un tikai caur mani kļuvusi jūdiete. Viņa bija mājas īpašnieka vienīgā meita, un tātad viss šis lielais īpašums nepieder man, bet gan manai otrajai sievai un pēc viņas — viņas meitām. Man tātad nepieder nekas un tādēļ man arī nekas nevar tikt atņemts; un tos simts grašus jums pašiem vajadzēs samaksāt! Ja jūs tam negribat ticēt, tad jautājiet te kapteinim, kurš ir mana vienīgā priekšniecība, viņš jums to pateiks!” 11. KAPTEINIS tūlīt saka: “Jā, jā, tā tas ir! Jūs paši samaksāsiet tos simts sudraba grašus! Pret to nelīdz nekādi lūgumi un nekādi tālāki iebildumi, jo šeit vienīgi es esmu tas, kas te pavēl un prasa!” 12. PRIEKŠNIEKS saka: “Bet ja mēs tūlīt uz Jeruzalemi sūtām vienu sūtni, kas ir labs jātnieks, tad rīt līdz pusdienas laikam viņš ar prasīto dokumentu ir šeit!” 13. KAPTENIS saka: “Tas ir vienalga; jo šos simts grašus jums jau tādēļ vajag samaksāt, ka jūs šeit esat atnākuši bez vajadzīgā dokumenta; tādēļ par šo lietu nu vairs nekādas tālākas runas!” 14. PRIEKŠNIEKS saka: “Bet mums nav klāt naudas, jo, ja mēs ceļojam, mēs naudu nekad nevedam līdz; šāda izturēšanās mums ir likums! No kurienes mums nauda jāņem?” 15. KAPTEINIS saka: “Tās jau būs manas rūpes! Kur trūkst naudas, tur iestājas apķīlāšanas tiesības. Kā es esmu dzirdējis, jūs vedat līdz daudz kustamā īpašuma, kas gan būs vērts simts grašus?” 16. PRIEKŠNIEKS saka: “Tas gan ir tūkstoš reiz tik daudz vērts, bet tās ir tīri Dieva svaidītas lietas un kas pie tām pieskartos, tam Dievs liktu mirt pēkšņā nāvē! Tādēļ tu šīs lietas nedrīkstēsi aizskart un vēl mazāk paņemt!” 17. KAPTEINIS saka: “Nebūs tik ļauni! Mēs pamēģināsim, vai ar jūsu Dieva iesvaidīto īpašumu patiesi ir tik bīstami!” 18. VISI FARIZEJI kliedz: “Nē, nē, nē! Mēs tos simts grašus gan jau vēl savāksim; jo mūsu ļaudis naudu ved sev līdz!” 19. Te viens farizejs iziet ārā un makā atnes tos simts grašus, pasniedz to kapteinim un kapteinis to nodod apakšvirsniekam, kuram naudu vajag saskaitīt. Kad skaits ir pareizs, kapteinis apakšvirsniekam pavēl naudu ielikt nabaga grēcinieku kasē, ko apakšvirsnieks tūlīt arī izdara. 20. Bet PRIEKŠNEIKS saka: “Tas ir dīvains paradums, svētītu naudu likt nabaga grēcinieku kasē, pie kam mēs tak esam Dieva kalpi! Vai tad tu nezini, kas tas, kas apvaino Dieva kalpu, apvaino arī Dievu?” 21. KAPTEINIS saka: “Kāda man daļa par jūsu Dievu? Es esmu romietis un zinu, ko es zinu un kam es ticu! Bet jūsu Dievs, kam jūs nu kalpojat, nekad nav un nebūs mans Dievs! Man jūs tātad esat vislielākie noziedznieki, jūsu Dieva svaidītā nauda pieder nabaga grēcinieku kasei! — Vai jūs to saprotat?” 22. PRIEKŠNIKS saka: “Jā, kungs, mēs to saprotam un aptveram, ka mums ir darīšana ar stingru pagānu, kas, kā visi stingrie romieši, mūs kopā ar mūsu Dieva mācību cik iespējams, stingri nicina!” 23. KAPTEINIS saka: “Ne tik dziļi, kā jūs to domājat; jo arī mēs atzīstam patieso seno jūdaismu; tikai jūsu jaunos statūtus, jūsu pašu neticību un jūsu visāda veida uz debesīm kliedzošo krāpšanos mēs nicinām trīs reizes ļaunāk, nekā pašu nāvi. Jo pie jums gan vairs nav ne pēdas no senā jūdaisma; jums ir palicis tikai vārds, bet kur ir to, no kuriem jūs cēlāties, izcilie darbi un kas deva mācību un gudrus likumus? Es to ļoti labi zinu, kā reiz izskatījās ar jūsu Derības šķirstu. Bet kā nu tas izskatās? Kur ir virs tā lidojošais Dieva Gars?” 24. PRIEKŠNIEKS saka: “Tas viss vēl ir tā, kā tas bija Ārona laikā.” 25. KAPTEINIS saka: “Jeb vai arī citādi? Izbeidz! Tikko pirms trim gadiem es pats biju jūsu tā saucamajā Vissvētākajā vietā un, proti, pret septiņsimt sudraba grašu lielu samaksu. Bet ko es redzēju un saodu? Uz statīva kādu dzelzs kasti, no kuras iekšienes liesmoja īsti dzīva naftas liesma, kuras nedaudz pretīgo smaku ne tieši patīkami sajuta mans deguns. Zināmās ingrediences tā dēvētājā Derības šķirstā noteikti bija daudz jaunākas, nekā Mozus un Ārons, un mans naudas maks bija ļoti noskumis par to, ka jūsu muļķības un krāpšanas dēļ tika tik ļoti iztukšots! par to gan vairs nerunājiet ne zilbi; jo es esmu viens, kas debesu tāli noprot jūsu krāpšanas! Ziniet, ja es ar savām tagadējām zināšanām būtu ķeizars, tad es rīt liktu iznīcināt visu templi. Jūsu laime, kas es tieši neesmu ķeizars; bet ko jums nedara ķeizars, to jums darīs viņa nākamais pēcnācējs!” 138

26. PRIEKŠNIEKS saka: “Kungs, ja tu zini, tad tautas dēļ es tevi lūdzu klusēt; jo, ja tā kas kļūtu zināms tautai, tad jums jābaidās visnevaldāmāko sacelšanos!” 27. KAPTEINIS saka: “Par to nav ko baidīties. Jo tā ko nu jau zina gandrīz katrs galilietis, un par kādu tautas sacelšanos tomēr nav ne mazākās runas! Jo tam jau mēs, romieši, te esam, ka esam pietiekami vareni, katru sacelšanos nosamcēt dīglī!” 28. PRIEKŠNIEKS saka: “Nu, kungs, mēs esam samaksājuši un tātad esam nolīdzinājušies; tādēļ atstājam šo lietu! Bet ja tu par bēdīgi slaveno magu Jēzu zini ko tuvāk, tad esi tik laipns mums to darīt zināmu, kā arī par viņa apšaubāmo mācību un viņa darbiem, lai mēs par to ko varam paziņot templim.” 29. KAPTEINIS saka: “Es jums jau teicu, ka es Viņu pavisam precīzi pazīstu un es jau sen būtu licis Viņu sagūstīt, ja tikai niecīgākā mērā kaut kas būtu parādījies, kas līdzinās kādai musināšanai; bet, tā kā es par daudz labi esmu pārliecinājies par tieši pretējo, es Viņam varu dot tikai labāko liecību. Jo ja jūs būtu kā Viņš, tad Jeruzaleme visos laiku laikos būtu pirmā Dieva pilsēta un virs Derības šķirsta vēl kā Ārona laikos lidinātos Dieva Gars! Bet jūs esat tieši pretējais Viņam un tādēļ jūsu pilsēta un jūsu templis ilgi vairs nepastāvēs! To paziņojiet jūsu kolēģiem, lai viņi uzzina, uz kāda smilšu pamata ir celta jūsu pilsēta un jūsu templis! — Tomēr rīt ar jūsu acīm un ausīm jums jāuzzina vairāk, un tā šai dienai jūs varat doties pie miera!” 30. PRIEKŠNIEKS saka: “Mēs paliekam šeit sēžam pie galda; jo tavi nozīmīgie vārdi mums ir aizdzinuši miegu! Kas te var snaust, tas lai snauž, bet es noteikti palikšu nomodā! — Tur galda stūrī sēž viens viesis ar kādu jaunavu. Kas tad viņš ir? Vai mums viņš jāgodā, vai viņš kopā ar jaunavu ir tavs gūsteknis? Varbūt arī viņam uz rokām nav ceļošanas dokumenta?” 31. KAPTEINIS saka: “Par Viņu jums nav jāapjautājas; Viņš stāv manā aizsardzībā! Bet tomēr es ceru, ka rīt jūs Viņu iepazīsiet tuvāk.” 119. Mīlestības vara. 1. Pēc šiem vārdiem neviens farizejs neko tālāk vairs nejautā. 2. Bet Es pieceļos, sveicinu kapteini, kas ar lielu siltumu un sirsnību sveicienam atbild, un Ebaba un viņa sievu un bērnu klātbūtnē Mani kopā ar Jaru pavada citā istabā, kur Man ir sagatavota laba nakts guļa. 3. Bet ES kapteinim saku: “Ja jūs visi cauru nakti gribat palikt pie Manis, tad palieciet; bet ja jūs gribat doties pie miera, tad varat darīt arī to. Bet ja jūs paliekat, te tādēļ rīt nevienam nebūs trūcis miega. — Vispār tu, kā Mans patiess draugs, ar farizejiem sarunas esi vedis ļoti labi; viņi nu ir lielās bailēs un saspringti skaitīs viņu pulksteņu smilšu graudus un ar lielu nepacietību gaidīs rītu! 4. Tas bija tikai labi, ka Mani mācekļi, kas vēl nopūlas ar abiem esejiešiem un tiem dažiem farizejiem un viņus jau gandrīz dabūja savā pusē, uz ievērojamo troksni neatnāca pie mums ēdamzālē! Jo tas būtu izraisījis nesavlaicīgu ievērību! Tomēr — Es to tā gribēju, un tā arī citādi nevarēja notikt! — Bet ko Es iesākšu ar Manu vismīļo Jaru? Šī meitenīte Mani nekad neatstāj!” 5. MAZĀ saka: “Kungs, cik ilgi Tu uzturēsies mūsu mājā, es no Taviem sāniem neatkāpšos; un ja būtu iespējams, ka Tu nomirtu, tad Jara nomirtu kopā ar Tevi! Bet kad Tu mūsu māju atkal atstāsi un Jara nevarēs doties kopā ar Tevi, tad viņa mājās nopūtīsies un savā sirdī lūgs Tēvu, lai Viņš vēlētos Tevi atkal vest pie viņas; jo bez Tevis Jara vairs nevar dzīvot!” 6. ES saku: “Redziet, tas ir īsts piemērs, kā vajag mīlēt Dievu, lai no Viņa līdzīgā mērā atkal tiktu mīlēts! Dieva mīlestība gan ietver visu un tajā mūžam nav nekādu dusmu un nekādas atriebības; bet tomēr ir liela atšķirība starp to, kā viens cilvēks no Dieva tiek mīlēts. Cik ilgi kāds cilvēks elpo un dzīvo, tas ir pierādījums, ka Dievs caur Savu mīlestību viņam dod dzīvību. Citādi viņš jau sen būtu pilnīgi miris. 7. Bet kas Dievu mīl tā, kā šeit šī mazā, tas piespiež Dievu, ka Viņš nāk pie viņa un mīlošā cilvēka sirdī ņem mājvietu. Un Dievs nāk un caur Savu Garu un Savu žēlastību pildīs cilvēka sirdi un viņam mūžam nekad neļaus krist bezdibenī. Ja viņš jau paklups, tad viņam atkal tiks palīdzēts un viņš vienmēr būs un paliks mūžīga dzīvība. 9. Un nu, Mana vismīļā Jara, tādēļ, ka tu Man esi tik ļoti mīļa, tad tev nu arī vajag mums pastāstīt kādu nelielu atgadījumu; jo Es zinu, ka tu esi bagātīgi apgādāta ar visāda laba veida atgadījumiem!” 10. Mīļi bērnišķīgi smiedamās, JARA saka: “Ak Kungs, tikai ar to pasaudzē mani! Jo Tavā bezgala gudrākā klātbūtnē, tā kas tomēr izklausītos pārāk dumji!” 139

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC