10.04.2018 Views

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

131. Rīts Galvas kalna virsotnē.<br />

1. Pēc nedaudz soļiem mēs jau atradāmies kalna augstākā virsotnē, bet kas izskatījās ļoti saplosīta,<br />

sairusi un sadrumstalota un piedāvāja apmešanās vietu tikko trīsdesmit cilvēkiem.<br />

<strong>2.</strong> Tas mūsu KAPTEINIM nepatika, un viņš teica: “Skats gan ir neparakstāmi grandiozi dižens, bet<br />

lielisko baudu man ļoti sagandē sliktā, uz visām pusēm ļoti slīpā un arī citādi ļoti nelīdzenā plaknkalne.”<br />

3. ES saku: “Draugs, ja tev reibst, apsēdies, un jūs, pārējie, dariet tāpat! bet es palikšu stāvam.”<br />

4. KAPTEINIS saka: “Būtu labi apsēsties, bet uz kā? Patiesi, ainava ir lieliska, var pārredzēt visu Galileju<br />

un lielu daļu Jūdejas, — redz arī Samarijas zemi; bet nemīlīgā augstiene un bailes no iespējamās<br />

nokrišanas lejā man pavisam briesmīgi laupa prieku par skaisto skatu. Es zinu, ka man nekas nevar notikt,<br />

un tomēr es baidos. Kādēļ tad tā?”<br />

5. Tādēļ, ka tu nepatver patreizējās nokrišanas neiespējamību; tajā ir tavu baiļu pamats. Aplūko<br />

Manu mīļo Jaru. Viņa lēkā apkārt tik jautra, kā kāda kalnu kaza, kamēr viņas māsas un pat Ebabs te<br />

stāv bāls no bailēm, un tomēr neviens bezdibenis viņu vēl nav aprijis, jo viņa ir pilna stingrākās ticības,<br />

ka manā klātbūtnē viņai nekas nevar notikt. Esiet visi līdzīgi stiprā ticībā, un jūs visi līdzīgi viņai būsiet<br />

līksmi!”<br />

6. KAPTEINIS, zem kura labās kājas kāds akmens, uz kura viņš tikko lika kāju, kļuva nedaudz vaļīgs,<br />

saka: “Ērglis gan te varētu būt stingrs ticībā, jo viņa spārni viņu nodrošina pret krišanu, bet cilvēks<br />

kā es, zem kura kājām katru acumirkli viens klints gabals pēc otra kļūst ļodzīgs, pie labākās gribas nevar<br />

sasniegt Jaras ticības nelokāmību. ja es uz šīs, tikko divu vīru garuma platās un augstākais, piecdesmit<br />

vīru garuma garās kalna klints drīkstētu pamēģināt tikai vienu Jaras kazas lēcienu, tad es arī drīz<br />

sadragāts gulētu lejā! Ak, ja es tikai jau atkal atrastos lejā!”<br />

7. Te JARA pielec pie kapteiņa un saka: “Bet es lūdzu tevi, mīļais Jūlij, neesi tomēr tik ļoti bailīgs! Ir<br />

neiespējami, ka tev kas notiek! Kungs mūs ir uzvedis augšā pāri stāvākām klinšu sienām. Īstenībā mēs<br />

tikai lidinājāmies augšup gaisā līdzās stāvošai klintij; jo šādu ceļu vēl nav gājis neviens cilvēks un vai<br />

pie nekad nedzirdētas uzkāpšanas šajā no visām pusēm kailajā un vertikāli stāvajā milzu klintī kādam<br />

no mums kaut kas ir noticis? Bet ja mēs pāri šīm bīstamajām vietām tik labi esam tikuši augšā, ko tad<br />

mums pēkšņi te jāsāk baidīties, it kā īstenībā būtu iespējams nokrist lejā! Ej, tu mans mīļais Jūlij, un<br />

man par prieku esi nedaudz jautrāks! Redzi, es nevaru redzēt nevienu tik izbijušos un bēdīgu seju!”<br />

8. Te mazā grib kapteini ņemt pie rokas un viņu nedaudz vest apkārt; bet KAPTEINIS skaļi iekliedzas:<br />

“Atpakaļ! Vienmēr tikai trīs soļu attālumā, tu mazā ragana! Pirmīt daudz netrūka, ka tu ar saviem<br />

pārgalvīgajiem lēcieniem mani būtu nogāzusi lejā pāri klints sienai! Ak, es pazīstu tevi! Citādi tu gan<br />

esi reti laba, mīļa un pat gudra meitenīte; bet dažkārt tev ienāk prātā kāda fauniska pārgalvība, un te es<br />

saku: Tikai trīs soļu attālumā! Citādi tu man esi ļoti mīļa, bet šeit, mazākais, divi tūkstoši vītu augstumā<br />

tev vienmēr vajag palikt trīs soļu attālumā no manis. Tu visu runāji pareizi un gudri, bet šajā augstumā<br />

es neko nevaru darīt, ka man reibst galva. Es zinu un ticu, ka mums visiem nekas nenotiks, bet, neskatoties<br />

uz visu, tomēr nevaru atradināties no šī apgrūtinošā reiboņa un tādēļ tev ar mani nevajag dzīt<br />

jokus!”<br />

9. JARA saka: “Kas tev nāk prātā? Kā tu tikai nedaudz vari iedomāties, it kā es ar tevi varētu dzīt jokus?!<br />

Redzi, es par savu lietu esmu tik droša, ka ne man, ne tev nekas nevar notikt, un tikai tādēļ es tik<br />

droši lecu pie tevis, bailīgā, lai tevi iespējami iedrošinātu. kā tu tādēļ vari uz mani pilnīgi sadusmoties<br />

un bārt mani par raganu? Redzi, mīļais Jūlij, tas no tevis arī nebija smalki!”<br />

10. Te mazajai acīs saskrien asaras. Kad KAPTEINIS to pamana, viņš nožēlo, ka mazajai ir tik stingri<br />

uzkliedzis, un saka: “Nu, nu, esi nu atkal laba! Lejā mēs jau atkal kopā pastaigāsimies pa skaisto<br />

zālīti, bet te tam šī vieta ir nedaudz par šauru un es, kā teikts, neko nevaru darīt ar savu apgrūtinošo<br />

reiboni!”<br />

11. JARA saka: “Reibonis arī ir slimība! Šeit ir visu dziednieku Dziednieks! Viņam, kam bija iespējams<br />

no ļaunām slimībām izdziedināt tik daudzus simtus slimnieku, gan arī būs iespējams tevi no tava<br />

reiboņa atbrīvot! Tādēļ lūdz Viņu, un Viņš tevi izdziedinās!”<br />

1<strong>2.</strong> KAPTEINIS saka: “Redzi, tu mana mīļā Jara, tas tev izdevās labāk, nekā viss iepriekšējais! Tas<br />

bija labāks lēciens, nekā agrākais, kur tu mani gandrīz nogrūdi lejā no klints! Un redzi, šim tavam padomam<br />

es arī tūlīt sekošu!”<br />

13. Te KAPTEINIS lūgdams griežas pie manis un teica: “Kungs, atbrīvo mani no manām bailēm un<br />

153

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!