You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
131. Rīts Galvas kalna virsotnē.<br />
1. Pēc nedaudz soļiem mēs jau atradāmies kalna augstākā virsotnē, bet kas izskatījās ļoti saplosīta,<br />
sairusi un sadrumstalota un piedāvāja apmešanās vietu tikko trīsdesmit cilvēkiem.<br />
<strong>2.</strong> Tas mūsu KAPTEINIM nepatika, un viņš teica: “Skats gan ir neparakstāmi grandiozi dižens, bet<br />
lielisko baudu man ļoti sagandē sliktā, uz visām pusēm ļoti slīpā un arī citādi ļoti nelīdzenā plaknkalne.”<br />
3. ES saku: “Draugs, ja tev reibst, apsēdies, un jūs, pārējie, dariet tāpat! bet es palikšu stāvam.”<br />
4. KAPTEINIS saka: “Būtu labi apsēsties, bet uz kā? Patiesi, ainava ir lieliska, var pārredzēt visu Galileju<br />
un lielu daļu Jūdejas, — redz arī Samarijas zemi; bet nemīlīgā augstiene un bailes no iespējamās<br />
nokrišanas lejā man pavisam briesmīgi laupa prieku par skaisto skatu. Es zinu, ka man nekas nevar notikt,<br />
un tomēr es baidos. Kādēļ tad tā?”<br />
5. Tādēļ, ka tu nepatver patreizējās nokrišanas neiespējamību; tajā ir tavu baiļu pamats. Aplūko<br />
Manu mīļo Jaru. Viņa lēkā apkārt tik jautra, kā kāda kalnu kaza, kamēr viņas māsas un pat Ebabs te<br />
stāv bāls no bailēm, un tomēr neviens bezdibenis viņu vēl nav aprijis, jo viņa ir pilna stingrākās ticības,<br />
ka manā klātbūtnē viņai nekas nevar notikt. Esiet visi līdzīgi stiprā ticībā, un jūs visi līdzīgi viņai būsiet<br />
līksmi!”<br />
6. KAPTEINIS, zem kura labās kājas kāds akmens, uz kura viņš tikko lika kāju, kļuva nedaudz vaļīgs,<br />
saka: “Ērglis gan te varētu būt stingrs ticībā, jo viņa spārni viņu nodrošina pret krišanu, bet cilvēks<br />
kā es, zem kura kājām katru acumirkli viens klints gabals pēc otra kļūst ļodzīgs, pie labākās gribas nevar<br />
sasniegt Jaras ticības nelokāmību. ja es uz šīs, tikko divu vīru garuma platās un augstākais, piecdesmit<br />
vīru garuma garās kalna klints drīkstētu pamēģināt tikai vienu Jaras kazas lēcienu, tad es arī drīz<br />
sadragāts gulētu lejā! Ak, ja es tikai jau atkal atrastos lejā!”<br />
7. Te JARA pielec pie kapteiņa un saka: “Bet es lūdzu tevi, mīļais Jūlij, neesi tomēr tik ļoti bailīgs! Ir<br />
neiespējami, ka tev kas notiek! Kungs mūs ir uzvedis augšā pāri stāvākām klinšu sienām. Īstenībā mēs<br />
tikai lidinājāmies augšup gaisā līdzās stāvošai klintij; jo šādu ceļu vēl nav gājis neviens cilvēks un vai<br />
pie nekad nedzirdētas uzkāpšanas šajā no visām pusēm kailajā un vertikāli stāvajā milzu klintī kādam<br />
no mums kaut kas ir noticis? Bet ja mēs pāri šīm bīstamajām vietām tik labi esam tikuši augšā, ko tad<br />
mums pēkšņi te jāsāk baidīties, it kā īstenībā būtu iespējams nokrist lejā! Ej, tu mans mīļais Jūlij, un<br />
man par prieku esi nedaudz jautrāks! Redzi, es nevaru redzēt nevienu tik izbijušos un bēdīgu seju!”<br />
8. Te mazā grib kapteini ņemt pie rokas un viņu nedaudz vest apkārt; bet KAPTEINIS skaļi iekliedzas:<br />
“Atpakaļ! Vienmēr tikai trīs soļu attālumā, tu mazā ragana! Pirmīt daudz netrūka, ka tu ar saviem<br />
pārgalvīgajiem lēcieniem mani būtu nogāzusi lejā pāri klints sienai! Ak, es pazīstu tevi! Citādi tu gan<br />
esi reti laba, mīļa un pat gudra meitenīte; bet dažkārt tev ienāk prātā kāda fauniska pārgalvība, un te es<br />
saku: Tikai trīs soļu attālumā! Citādi tu man esi ļoti mīļa, bet šeit, mazākais, divi tūkstoši vītu augstumā<br />
tev vienmēr vajag palikt trīs soļu attālumā no manis. Tu visu runāji pareizi un gudri, bet šajā augstumā<br />
es neko nevaru darīt, ka man reibst galva. Es zinu un ticu, ka mums visiem nekas nenotiks, bet, neskatoties<br />
uz visu, tomēr nevaru atradināties no šī apgrūtinošā reiboņa un tādēļ tev ar mani nevajag dzīt<br />
jokus!”<br />
9. JARA saka: “Kas tev nāk prātā? Kā tu tikai nedaudz vari iedomāties, it kā es ar tevi varētu dzīt jokus?!<br />
Redzi, es par savu lietu esmu tik droša, ka ne man, ne tev nekas nevar notikt, un tikai tādēļ es tik<br />
droši lecu pie tevis, bailīgā, lai tevi iespējami iedrošinātu. kā tu tādēļ vari uz mani pilnīgi sadusmoties<br />
un bārt mani par raganu? Redzi, mīļais Jūlij, tas no tevis arī nebija smalki!”<br />
10. Te mazajai acīs saskrien asaras. Kad KAPTEINIS to pamana, viņš nožēlo, ka mazajai ir tik stingri<br />
uzkliedzis, un saka: “Nu, nu, esi nu atkal laba! Lejā mēs jau atkal kopā pastaigāsimies pa skaisto<br />
zālīti, bet te tam šī vieta ir nedaudz par šauru un es, kā teikts, neko nevaru darīt ar savu apgrūtinošo<br />
reiboni!”<br />
11. JARA saka: “Reibonis arī ir slimība! Šeit ir visu dziednieku Dziednieks! Viņam, kam bija iespējams<br />
no ļaunām slimībām izdziedināt tik daudzus simtus slimnieku, gan arī būs iespējams tevi no tava<br />
reiboņa atbrīvot! Tādēļ lūdz Viņu, un Viņš tevi izdziedinās!”<br />
1<strong>2.</strong> KAPTEINIS saka: “Redzi, tu mana mīļā Jara, tas tev izdevās labāk, nekā viss iepriekšējais! Tas<br />
bija labāks lēciens, nekā agrākais, kur tu mani gandrīz nogrūdi lejā no klints! Un redzi, šim tavam padomam<br />
es arī tūlīt sekošu!”<br />
13. Te KAPTEINIS lūgdams griežas pie manis un teica: “Kungs, atbrīvo mani no manām bailēm un<br />
153