Views
7 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

sevi saprotams, ka mazā

sevi saprotams, ka mazā Jara vienmēr gāja man līdzas, un tāpat kapteinis un Ebabs. 4. Kad mēs nonācām pie stāvas klints, caur kuras plaisām augšā stiepās pavisam šauras un ārkārtīgi stāvas spraugas, te KAPTEINIS teica: “Kungs, ar dabīgiem spēkiem te nekāda augšā rāpšanās nav iespējama, jo plaisas ir milzīgi stāvas, mitras un šur un tur apaugušas ar visādiem ērkšķiem. ja nekāds cits ceļš te augšā neved, tad ar mūsu dabīgiem spēkiem mēs te netiekam augšā desmit dienās.” 5. 5. ES saku: “vai tad tu jau esi tik noguris? redzi, mums aiz muguras jau ir vairāk kā trešā daļa ceļa! Apskaties reiz apkārt, un tu manīsi, cik augstu mēs jau esam!” — te kapteinis apskatījās apkārt un izbijās, kad viņš manīja, ka mēs jau atrodamies gandrīz kalna vidū stāvākā smailē starp vertikālām akmens sienām. 6. Pēc neilga briesmīga pārsteiguma KAPTEINIS no bailēm nedaudz drebošā balsī saka: “Nē, to lai aptver, kas grib un var! Kā mēs visi līdz šejienei esam nonākuši, man ir mīkla! Mēs gan jau kāpām īsti stāvā kalnā; bet pie tam es nejutu nekādas sevišķas pūles. bet nu virs mums augšup ir tīri vertikālas klints sienas. jautājums: Kā mēs nonāksim augšā?” 7. ES saku: “Vai tad tu nemani, ka mēs nepaliekam stāvam, bet gan nepārtraukti ejam uz priekšu?” 8. KAPTEINIS saka: “Jā, to es labi manu, bet ja es pametu skatu uz priekšu, tad zūd katra iespējamība iet tālāk!” 9. ES saku: “redzi, te tad vajag labu, pieredzējušu vedēju, un tas atrod taisno ceļu cauri visiem šķietamiem šķēršļiem. redzi, aiza mūsu priekšā jau ir durvis uz augstāko kalna galotni.” 10. KAPTEINIS saka: “Jā, bet kā tas ir iespējams? Kā pa šīm gandrīz vertikāli stāvajām sienām mēs tik ātri varējām tikt augšā? Mēs vēl ne stundu neesam ceļā un jau esam tik tuvu kalna augstākai virsotnei, km mums vajadzīgi tikai vēl daži soļi, un mēs pilnīgi esam augšā!” 11. Pavisam priecīga, JARA saka: “Bet, Jūlija, kā tu te vari jautāt, kur Dievs tas Kungs ir mūsu vedējs?! Viņš mūs tikpat labi varētu pacelt augšup cauri pavisam brīvam gaisam, kā virs šīm stāvām klintīm, uz kurām neviens cilvēks vēl nav spēris kāju. ja mēs zinām, ka šeit mums darīšana ar visvareno, tad katrs tālākais jautājums ir lieks. Mēs tikai aiz mīlestības un augstas cieņas varam noliekties viņa priekšā un no mūsu dzīvības visdziļākajiem dziļumiem mūžam Viņam pateikties, ka Viņš mūs pagodinājis ar šādu nekad nedzirdētu žēlastību. bet viņam jautāt, kā viņa visvarenība un gudrība to spēj un kā tai tā kas ir iespējams, ir veltīgi! Un ja arī viņš vēlētos mums to darīt zināmu, tad jautājums, cik daudz mēs no tā saprastu un vai arī mēs tad kļūtu visvareni? Ak jā, ko un ciktāl Viņš to grib, mēs no sevis varam veikt ko brīnumainu; bet noteikti mūžam ne pāri viņa svētai un vienīgi visvarenai gribai!” 12. Es saku: “Ak tu mana gudrā, tu! Kas tevī meklētu tik daudz gaišākās gaismas?! Es tev saku, ka uz Zemes gan ir maz tev līdzīgu; bet pie visas manas ļoti lielās mīlestības uz tevi Man tikai nu vajag tev teikt vienu. Un tas pastāv tajā, ka turpmāk tev ar tavu tīro gudrību vajag apieties daudz taupīgāk un atvērt savu muti tikai tad, kad tas nopietni ir nepieciešams; bet te, kā tu redzi, tas nav nepieciešams. Es Pats esmu klāt un arī protu uz katru jautājumu pavisam piemēroti un pamatīgi atbildēt! 13. Redzi, ja mūsu draugs Jūlijs nebūtu tik īsti gudrs vīrs, tad nu tu viņa sirdi būtu sāpinājusi! Bet viņš ir gudrs vīrs, kas ar visiem domā labi un krietni, un tādēļ priecājas par tavu bērnišķi gudro pamācību. bet turpmāk tev tomēr pret katru vajag uzstāties tik vienkārši, cik vien tas arvien iespējams, un tikai caur to tu būsi mana pilnīgi patiesa līgava! — Vai tu savā sirdī šos manus vārdus esi pavisam skaidri aptvērusi?” 14. Nedaudz apbēdināta, JARA saka: “Ak jā, Kungs, bet nu baidos, ka Tu nu mani vairs tā nemīlēsi, kā agrāk, un tas dara skumju manu sirdi!” 15. ES saku: “Raizējies par ko citu! Tagad tu Man esi daudz mīļāka, kā iepriekš!” 16. JARA saka: “Bet mīļais kapteinis uz mani dusmosies!?” 17. KAPTEINIS saka: “Ak nē, tu mana patiesi debešķīgā Jara! Es tev tikai esmu ļoti pateicīgs par to, ka tu no tavas debesu tīrās sirds man esi teikusi debesu tīru patiesību! Ak, Jara, mēs savā starpā vēl daudz ko pārrunāsim, jo es pārāk labi manu, ka tava tīrā sirsniņa ir pilna debesu gudrības, un tādēļ mēs jau esam labākie draugi!” 19. JARA saka: “Ak jā, tagad gan; bet no šī brīža man vajadzēs ļoti saņemties. Jo vīzdegunība dažreiz gan ir bijusi mana vājā puse; bet turpmāk tam tā vairs nav jābūt, — jo Tavi vārdi man ir pār visu svēti!” 20. ES saku: “Nu tad labi, tad speram vēl dažus soļus un tātad nostājamies kalna augstākā virsotnē!” 152

131. Rīts Galvas kalna virsotnē. 1. Pēc nedaudz soļiem mēs jau atradāmies kalna augstākā virsotnē, bet kas izskatījās ļoti saplosīta, sairusi un sadrumstalota un piedāvāja apmešanās vietu tikko trīsdesmit cilvēkiem. 2. Tas mūsu KAPTEINIM nepatika, un viņš teica: “Skats gan ir neparakstāmi grandiozi dižens, bet lielisko baudu man ļoti sagandē sliktā, uz visām pusēm ļoti slīpā un arī citādi ļoti nelīdzenā plaknkalne.” 3. ES saku: “Draugs, ja tev reibst, apsēdies, un jūs, pārējie, dariet tāpat! bet es palikšu stāvam.” 4. KAPTEINIS saka: “Būtu labi apsēsties, bet uz kā? Patiesi, ainava ir lieliska, var pārredzēt visu Galileju un lielu daļu Jūdejas, — redz arī Samarijas zemi; bet nemīlīgā augstiene un bailes no iespējamās nokrišanas lejā man pavisam briesmīgi laupa prieku par skaisto skatu. Es zinu, ka man nekas nevar notikt, un tomēr es baidos. Kādēļ tad tā?” 5. Tādēļ, ka tu nepatver patreizējās nokrišanas neiespējamību; tajā ir tavu baiļu pamats. Aplūko Manu mīļo Jaru. Viņa lēkā apkārt tik jautra, kā kāda kalnu kaza, kamēr viņas māsas un pat Ebabs te stāv bāls no bailēm, un tomēr neviens bezdibenis viņu vēl nav aprijis, jo viņa ir pilna stingrākās ticības, ka manā klātbūtnē viņai nekas nevar notikt. Esiet visi līdzīgi stiprā ticībā, un jūs visi līdzīgi viņai būsiet līksmi!” 6. KAPTEINIS, zem kura labās kājas kāds akmens, uz kura viņš tikko lika kāju, kļuva nedaudz vaļīgs, saka: “Ērglis gan te varētu būt stingrs ticībā, jo viņa spārni viņu nodrošina pret krišanu, bet cilvēks kā es, zem kura kājām katru acumirkli viens klints gabals pēc otra kļūst ļodzīgs, pie labākās gribas nevar sasniegt Jaras ticības nelokāmību. ja es uz šīs, tikko divu vīru garuma platās un augstākais, piecdesmit vīru garuma garās kalna klints drīkstētu pamēģināt tikai vienu Jaras kazas lēcienu, tad es arī drīz sadragāts gulētu lejā! Ak, ja es tikai jau atkal atrastos lejā!” 7. Te JARA pielec pie kapteiņa un saka: “Bet es lūdzu tevi, mīļais Jūlij, neesi tomēr tik ļoti bailīgs! Ir neiespējami, ka tev kas notiek! Kungs mūs ir uzvedis augšā pāri stāvākām klinšu sienām. Īstenībā mēs tikai lidinājāmies augšup gaisā līdzās stāvošai klintij; jo šādu ceļu vēl nav gājis neviens cilvēks un vai pie nekad nedzirdētas uzkāpšanas šajā no visām pusēm kailajā un vertikāli stāvajā milzu klintī kādam no mums kaut kas ir noticis? Bet ja mēs pāri šīm bīstamajām vietām tik labi esam tikuši augšā, ko tad mums pēkšņi te jāsāk baidīties, it kā īstenībā būtu iespējams nokrist lejā! Ej, tu mans mīļais Jūlij, un man par prieku esi nedaudz jautrāks! Redzi, es nevaru redzēt nevienu tik izbijušos un bēdīgu seju!” 8. Te mazā grib kapteini ņemt pie rokas un viņu nedaudz vest apkārt; bet KAPTEINIS skaļi iekliedzas: “Atpakaļ! Vienmēr tikai trīs soļu attālumā, tu mazā ragana! Pirmīt daudz netrūka, ka tu ar saviem pārgalvīgajiem lēcieniem mani būtu nogāzusi lejā pāri klints sienai! Ak, es pazīstu tevi! Citādi tu gan esi reti laba, mīļa un pat gudra meitenīte; bet dažkārt tev ienāk prātā kāda fauniska pārgalvība, un te es saku: Tikai trīs soļu attālumā! Citādi tu man esi ļoti mīļa, bet šeit, mazākais, divi tūkstoši vītu augstumā tev vienmēr vajag palikt trīs soļu attālumā no manis. Tu visu runāji pareizi un gudri, bet šajā augstumā es neko nevaru darīt, ka man reibst galva. Es zinu un ticu, ka mums visiem nekas nenotiks, bet, neskatoties uz visu, tomēr nevaru atradināties no šī apgrūtinošā reiboņa un tādēļ tev ar mani nevajag dzīt jokus!” 9. JARA saka: “Kas tev nāk prātā? Kā tu tikai nedaudz vari iedomāties, it kā es ar tevi varētu dzīt jokus?! Redzi, es par savu lietu esmu tik droša, ka ne man, ne tev nekas nevar notikt, un tikai tādēļ es tik droši lecu pie tevis, bailīgā, lai tevi iespējami iedrošinātu. kā tu tādēļ vari uz mani pilnīgi sadusmoties un bārt mani par raganu? Redzi, mīļais Jūlij, tas no tevis arī nebija smalki!” 10. Te mazajai acīs saskrien asaras. Kad KAPTEINIS to pamana, viņš nožēlo, ka mazajai ir tik stingri uzkliedzis, un saka: “Nu, nu, esi nu atkal laba! Lejā mēs jau atkal kopā pastaigāsimies pa skaisto zālīti, bet te tam šī vieta ir nedaudz par šauru un es, kā teikts, neko nevaru darīt ar savu apgrūtinošo reiboni!” 11. JARA saka: “Reibonis arī ir slimība! Šeit ir visu dziednieku Dziednieks! Viņam, kam bija iespējams no ļaunām slimībām izdziedināt tik daudzus simtus slimnieku, gan arī būs iespējams tevi no tava reiboņa atbrīvot! Tādēļ lūdz Viņu, un Viņš tevi izdziedinās!” 12. KAPTEINIS saka: “Redzi, tu mana mīļā Jara, tas tev izdevās labāk, nekā viss iepriekšējais! Tas bija labāks lēciens, nekā agrākais, kur tu mani gandrīz nogrūdi lejā no klints! Un redzi, šim tavam padomam es arī tūlīt sekošu!” 13. Te KAPTEINIS lūgdams griežas pie manis un teica: “Kungs, atbrīvo mani no manām bailēm un 153

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf