Views
2 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

un pār visu mīlēt,

un pār visu mīlēt, kā es! — Un redzi, pēc manām domām tas ir daudz vairāk, kā būt kādai bezgala lielai saulei kādos bezgalīgās radības telpas cilvēkam nekad neizmērojamos dziļumos! Un kas zina, vai Kungam es neesmu tikpat mīļa, kā kāda tik liela saule!? 3. Un redzi, tu daiļākais jaunekli, šī mūsu Zeme uz tās ļoti lielās saules varbūt varētu tikt uzskatīta kā tikko pamanāms puteklītis, un tomēr uz tās nu ir nācis Kungs, no kura vieglākās dvesmas atkarīga visu neskaitāmo Galveno Vidussauļu esamība! Un tā es domāju, ka kunga acīs ne vienmēr tieši tas ir vislielākais, kas bezgalīgajā radības telpā ieņem kādu tikko izmērojamu daļu, bet gan tas, kas ir iekšēji liels! 4. Kas es kā bērns, attiecībā uz ķermeņa lielumu, esmu pret mūsu mazo Zemi, un tomēr es savās krūtīs jūtu kādu telpu, kurā pārpilnībā ir vieta visām tavām vidussaulēm kopā ar to neskaitāmajām Blakus saulēm un Zemēm! manas nelielās acis ar vienu skatu pārskata tūkstotis reiz tūkstotis zvaigznes; jautājums, vai visām lielajām saulēm piemīt šādas spējas!? — Vai man ir taisnība, vai nē?” 5. Es nu atkal saku: “Tev ir pilnīga taisnība un tā tas ir, un tu viena atsver tūkstoti Visuma sauļu, kas piepilda bezgalīgo radības telpu; bet cilvēka vienmēr ir labi, ka viņš pazīst manu darbu, lai vairotu viņa mīlestību uz mani, viņa Tēvu! 6. Bet nu sāk aust gaisma, un mēs sāksim modināt mūsu draugus; bet viņiem jātiek modinātiem tikai pamazām, bet par visu redzēto tev iepriekš nevienam neko nevajag teikt, līdz tam laikam, kad mans un tagad arī tavs eņģelis, kuru es tev redzamu, bet citā tērpā gribu atstāt līdz tavam briedumam, tev dos kādu mājienu. bet pārējiem enģeļiem nu atkal jākļūst neredzamiem; lai tā notiek!” 7. Acumirklī visi eņģeļi, izņemot vienu, kas saucās Rafaels, pazūd; un viņš bija tērpies tērpā, kādā parasti ģērbjas Nācaretē. 8. Kad nu JARA eņģeli redz tā tērptu, viņa saka: “Tik skaisti, — tā tu man patīc labāk, nekā iepriekš tavā debešķīgajā spožumā; jo tā tu nu pilnīgi līdzinies kādam cilvēkam un es gribu tevi īsti mīlēt, — tikai jautājums, kas pa to laiku pārņems tavu lielo pasauļu vadīšanas darbus? 9. EŅĢELIS saka: “Neraizējies tādēļ, tu Dieva daiļākā meita; jo es vienmēr varu būt visur šeit un tur, bez kā tu kaut ko pamanīsi no manas prombūtnes, izņemot šad un tad dažus acumirkļus. Tas viss paliek nemainīgs. Vispār es vienmēr ļoti steigšos atpakaļ pie tevis, jo nu tu man esi mīļāka, nekā visas manas neskaitāmās saules, no kurām pie labas izdevības mēs vēl apmeklēsim vairākas. — bet tagad kungs grib brāļus modināt no miega, tādēļ mums nu vajag būt skaisti klusiem!” 10. JARA saka: “Jā, jā, es labprāt paklausu un jau esmu pavisam klusa kā pelīte!” 143. Mācekļi tiek modināti no miega. 1. ES Rafaelam saku: “Ej un vispirms pamodini mani Simonu Pēteri!” 2. Rafaels pamodina PĒTERI un tas pārsteigts skatās apkārt un pēc kāda laika saka: “Vai tad es nopietnībā esmu gulējis? Man tak bija tā, it kā es visu nakti būtu bijis pilnīgi nomodā! Bet tagad es tomēr redzu, ka esmu ļoti cieši gulējis. Bet miegā man bija tik brīnišķīgi sapņi, ka nevaru atminēt, ka man jebkad būtu bijuši kādi līdzīgi. Patiesi, kungs, šie sapņi nevar būt bijuši tukšas putas!” 3. ES saku: “Apskaties nedaudz apkārt, — varbūt tu kalnā atklāj kādas pārmaiņas, par kurām tu noteikti arī esi sapņojis!” 4. PĒTERIS tūlīt paskatās uz visām pusēm un saka: “Ak Kungs, patiesi, patiesi, es to redzēju sapnī, un — skaties tur — visās pusēs gaišais sapnis ir pilnīga īstenība!” 5. Pēteris gribēja vēl runāt tālāk, bet Es viņam teicu: “Pirms tu runā tālāk, vispirms pamodini pārējos mācekļus!” — un Pēteris to darīja. 6. Mācekļi pieceļas no zemes un arī ļoti brīnās, ka viņi tikai tagad pamana, ka viņi ir gulējuši, kamēr viņu dvēselēs viņiem likās, it kā viņi cauru nakti būtu bijuši pilnīgi nomodā un skatījuši nedzirdētas brīnumlietas. 7. Bet JŪDA teica: “Es vēl vienmēr neticu, ka es esmu gulējis! Es tak ar tevi, Simon Jūda, Šo to pārrunāju, un tu negribēji man piekrist un man arī teici: “Visi šie brīnumi tevi nepasargās no tā, ka tu par nedaudz sudraba gabaliem kļūsi mūsu nodevējs!” Par to es nu kļuvu pilnīgi traks un gribēju pāri klints sienai tevi nogrūst lejā jūrā; bet te mans Toms mani saķēra un nogāza mani atpakaļ pie zemes! Saki man, brāli Simon, vai tu par to nopietnībā neko nezini?” 8. PĒTERIS saka: “Nevienu zilbi! Es pavisam nezinu, vai es par tevi kaut ko esmu sapņojis!” 166

9. ES saku: “Paskaties nedaudz apkārt, vai dažs kas, ko jūs sapnī esat redzējuši, nav īstenojies!” 10. Mācekļi nu dodas uz visām kalna pusēm un viens pārsteigums seko otram, un ANDREJS saka: “Mēs līdz šim īsajā pusgada laikā esam redzējuši un dzirdējuši tik daudz brīnumaina, ka nu tikko jāspēj pieņemt, ka it kā te kaut kas vārētu būt iespējams, kas attēlotu vēl kādu lielāku brīnumu; un tomēr mums visiem atkal no jauna prāts sastingst un paliek mums! Mūsu sapņu ainas kļūst par īstenību!” 11. Es redzēju Jaras izvēlēto eņģeli, kas vispirms pacēla augšā visu jūras ūdeni un brīvā gaisā to padarīja par milzīgi lielu pilienu; un es ar savām acīm redzēju pavisam sauso jūras pamatu un skaisto pērļu gliemežnīcu, kuru jara pacēla un par piemiņu paslēpa savā priekšautā, bet tad, kā pēc mīlīgākās Dieva meitas prasības eņģelis šo klanu no visām pusēm padarīja viegli pieejamu, un to visu vienā ātrākā acumirklī! — Un redzat, tas viss nu arī patiesi ir te! 12. Ar kādiem vārdiem un tīriem darbiem mums tad nu ir jāsāk slavināt mūsu kungu un Meistaru? Kur tad ir tas eņģelis, kas mūsu sirdīs liktu kvēlojšās domas, kuras izteikt mēs atrastu viņa cienīgas? Ak, viņa, visvarenā Dieva priekšā mēs nu būsim pavisam nekas! 13. Mūsu tēvi drebēja Sinaja pakājē, kad viņš virs liesmojošā klana zem zibens un pērkona Mozum deva svētos mīlestības likumus! Un kad Mozus nāca no kalna, aiz dievišķas majestātes viņa seja mirdzēja gaišāk kā pusdienas Saule; un viņam sava vaiga priekšā vajadzēja aizklāt trīskārtēju aizsegu, lai tauta varētu viņam tuvoties. Kunga svētie pravieši vēl ilgi pēc tam pareģoja, ja pēc iepriekšējas sagatavošanās viņiem tikai uz īsu laiku galvas tika apklātas ar Mozus apsegu, un mēs vēl šodien brīnāmie spar viņu augsto gudrību! Un te ir Viņš Pats, kas dārdēja Sinaja kalnā! Zem Viņa kāju soļiem Sinaja kalns kļuva par liesmu, — un Viņa visvarenākajā klātbūtnē mēs varam palikt vēsi kā silta ziemas nakts?! Tādēļ steidzamākiem soļiem pie Viņa; jo vienīgi viņš ir visu svēts! Viņam vienīgajam pienākas viss gods, visa slava, visa mīlestība un visa pielūgšana!” 14. Pēc šīs Andreja uzrunas visi mācekļi, izņemot Jūdu, kas Andreju dēvēja par pārspīlētu jūsmotāju, pilni mīlestībā kvēlojošas dedzības pienāca pie Manis un kā rīta sveicienu man sniedza kvēlojošu “Ozianna!”. 144. Jaras slavas runa. 1. No šīs skaļās dziedāšanas pamodās arī visi pārējie vēl guļošie un pamodušies tūlīt piebalsoja mācekļiem; un es ļāvu viņiem izkratīt viņu sirdis, un KARA apkampa manas kājas un aiz pārāk liela prieka un svētlaimes raudāja! Kad viņa pie manām kājām bija raudājusi un mācekļi pabeiguši viņa rīta sveicienu, mazā piecēlās un ļoti nozīmīgā balsī teica: “Ak Zeme, kad, kad tu atkal būsi tik laimīga, tikt mīta no šīm kājām? Vai tu, netikumu mēmā māte, jūti, kas ir Tas, kas tevi nu min? Nē, nē, tu to nejūti, tu to nevari just; jo tu esi par mirušu un par mazu! Kā tev jāaptver tas, kas ir pārāk neiedomājami liels un svēts bezgalīgajai telpai un visām neskaitāmajām miljardu būtnēm tajā! Kur man jāsāk un kur jābeidz, lai apdziedātu viņa diženumu tikai vienā rasas pilienā? Jo Viņš, mūžīgais dievs, jā, ir tas, kas tikpat labi rada rasas pilienu, kā tās bezgala lielās gaišās pasaules! Ak Kungs, ak mans Dievs, tomēr iznīcini mani; jo mana sirds nepanes pārāk lielo mīlestību uz tevi! 2. Kad es vēl nepazinu tavu diženumu, es tevi mīlēju kā pilnīgāko cilvēku. Es tevī gan jutu tīri dievišķu garu un šo svētāko garu tevī mana sirds neizsakāmi mīlēja. Bet tomēr es tevi domāju kā kādu visaugstākā dēlu! Bet tagad viss ir pieņēmis citu veidu! Tu esi Pats Visaugstākais! Izņemot tevi, vairs nav neviena! Tādēļ piedod man, mazākam putekļu tārpiņam, ka savā iedzimtā aklumā iedrošinājos tevi mīlēt kā kādu cilvēku!” 3. ES saku: “Mans bērniņ, te nav nekā, ko piedot; paliec tu pie šīs mīlestības! Jo es nu jums visiem saku: kas mani nemīl kā tu, mana vismīļā Jara, nav mani mīlējis un vēl nemīl, tā mīlestība no Manis tiks uzlūkota kā nekāda! 4. Kas Dievu nemīl kā vispilnīgāko Cilvēku, tas jo mazāk var mīlēt savu tuvāko, kas ir vēl ļoti nepilnīgs cilvēks! Bet ja stāv rakstīts, ka Dievs cilvēku radīja pēc Savas līdzības, kam tad dievam jābūt citam — ja cilvēks ir viņa līdzība — kā tieši arī vienam, bet pavisam dabīgi, pilnīgākam Cilvēkam? Jeb vai es izskatos citāds, nekā kāds cilvēks, tādēļ ka tu, mans bērniņ, esi redzējusi dažus pilienus no mana diženuma?” 5. JARA saka: “Ak nē, Tu vēl vienmēr izskaties tāds pats un arī manā sirdī neesi kļuvis citāds. Jā, es aiz tīras mīlestības tieksmes vismīļāk vēlētos Tevi turēt pilnīgi sirdī! Es vēlētos tevi tik spēcīgi apkampt, 167

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC