Views
2 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

ka man varētu

ka man varētu pārplīst asinsvadi, un tad tevi nekad vairs neatlaist; es vēlētos tavu seju noklāt neskaitāmiem skūpstiem un nekad nebeigt tevi skūpstīt! Īsi, es pavisam nemāku izteikt, ko visu aiz tīras mīlestības es tev vēlētos darīt! Bet tagad tu esi tā Vissvētākā, augstākā Dieva būtne, un es savā sirdī tātad domāju, ka es esmu par daudz necienīga tevi tā mīlēt, it kā tu būtu kāds cilvēks. Bet es nu jau varu domāt, kā es varu un spēju, tikpat mana sirds tomēr ar to nerēķinās un mīl Tevi vēl dedzīgāk, kā iepriekš!” 6. ES saku: “Tas viss jau tā ir pareizi! Lai tava dvēsele tikai vienmēr seko tavas sirds tīrajai tieksmei un tajā sakurina īsti gaišu liesmu, tad visā dvēselē drīz kļūs gaišs; un tajā kā saule uzlēks Dieva Gars, un tā gaismā un dzīvības siltumā uzdīgs Dieva sēkla un Dvēseli apgādās ar Dzīvības augļiem mūžībai! 7. Bet Dieva gars cilvēkā nevar tikt pamodināts citādi, kā caur mīlestību uz Dievu un, izejot no šādas mīlestības, caur mīlestību uz tuvāko. 8. Tādēļ tikai vienmēr paliec tavā mīlestībā; jo tā man un tev ir vairāk vērta, kā viss diženums, ko tu ar tavām acīm redzēji!” 145. Kopējā sapņa realitāte. 1. KAPTEINIS pavisam uzmanīgi sāk piecelties no zemes un saka:” Kungs un Meistar! Vispirms Tev visa pateicība, ka es uz šīs augstienes vēl dzīvoju! Cik viegli pie trīskārtējas apgriešanās es būtu varējis nokrist dziļumā, un ar manu nožēlojamo dzīvību šajā pasaulē būtu mūžīgas beigas! Bet es vēl dzīvoju un, proti, tajā paša vietā, kur es vakar apgūlos, un par to man jāpateicas tikai Tev, un tādēļ arī es Tev patiecos no visas manas sirds dziļumiem! Bet vienlaicīgi tev arī sirsnīgi lūdzu, lai tu vēlētos man un visiem pārējiem no šīs šausmīgās augstienes neskartiem nonākt lejā Ģenecaretē un cik iespējams, drīz; jo cik ilgi man manā prātā vajag nodarboties ar lejā nokāpšanu, par kādu labu garastāvokli pie manis nevar būt nekāda runa! ]2. ES saku: “Vai tu, mīļais draugs, šajā naktī pavisam neko nesapņoji?” 3. KAPTEINIS saka: “Jā, jā, pareizi, jā — no tīrām bailēm gandrīz būtu aizmirsis brīnišķo sapni! Jā, ja šis kalns būtu tāds, kādu es to šonakt redzēju sapnī, tad tas, protams, būtu prieks, tajā uzkāpt vēl tūkstoš reižu; bet sapnis paliek sapnis!” 4. Viņam līdzās stāvošais EBABS saka: “Pavisam nē, draugs! Es tev saku, ka šoreiz mūsu vienādais sapnis ir ieguvis pilnīgu realitāti. Piecelies un pieej pie virsotnes malas, un tu pārliecināsies, ka mūsu kalns nu pat jūras pusē pavisam maigi veido kritumu un itin visur, kā lejup, tā augšup uzkāpjams un nokāpjams bez niecīgākām briesmām. Es jau par visu pārliecinājos un saku tev pilnīgāko patiesību. Nāc un pats pārliecinies!” 5. Pēc šiem vārdiem kapteinis beidzot pieceļas, skatās apkārt uz visām pusēm, vispirms kalna virsmu atrod ļoti paplašinātu un saka: “Jā, jā, es nopietnībā redzu, ka naktī tā ārkārtīgi brīnumaini ir notikušas lielas pārmaiņas, bet tomēr vispirms ej tu pa jauno pamatu, lai es pārliecinos, ka tas patiesi ir stingrs!” 6. EBABS saka: “Draugs, cik cienījams vīrs tu citādi arī esi, tad tavas skepses dēļ tu man jau kļūsti pretīgs! Vai tad mans vārds tev vairs neko nenozīme? Kad es tev tomēr esmu teicis kādu nepatiesu vārdu, ka tu negribi man uz vārda ticēt? Nāc šurp, pārliecinies pats un turpmāk vairs nešaubies!” 7. KAPTEINIS saka: “Jā, draugs, jā, tev ir taisnība! Es pats par visu pārliecināšos.” 8. Te KAPTEINIS pavisam lēniem soļiem pienāk pie kalna malas iepretī Genecaretei, un, kad viņš pamana kalna maigo nogāzi, tad viņš, pie sevis ļoti brīnīdamies, saka: “Jā, te viss kalns ir ticis pārcelts! kad es vakar no šīs puses skatījos lejā uz Genecareti, tad man gandrīz likās, ka, man metot akmeni, tam to gandrīz vajadzētu sasniegt un tad tā atrodas labus simts lauku ceļus no šejienes, un mums būs ap sešu stundu ilgs gājiens, līdz mēs sasniegsim mūsu mīļo pilsētiņu! 9. Nē, kam te vēl ir kādas šaubas par to, ka mūsu Jēzus vienlaicīgi ir Dievs un cilvēks, tam arī dievs vairs nevar palīdzēt! Jā, brāli Ebab, tev pirmīt bija pilnīgi taisnība, kad tu mani nosauci par pretīgu skeptiķi; jo es patiesi tas biju! Bet nu pie manis visām šaubām ir beigas un es ticu un jūsu visu priekšā ar zvērestu atzīstu, ka mūsu meistars un dziednieks ir patiess Dievs, un, izņemot viņu, mūžam nevar būt kāds otrs vai trešs; jo tāpēc, ka manis sapņotais ir patiesība, tad arī viss pārējais būs pilnīga patiesība! Un tad viņš vienīgais ir Dievs un kungs pār visu bezgalību! 12. Bet nu pieejam pie Jaras, — viņai vajag mums parādīt abas piemiņas veltes! Jo kad kāds debesu gars līdz pēdējam pilienam pacēla ūdeni, es jūras dibenā redzēju viņu paceļam brīnišķīgu gliemežnīcu 168

un ieliekam savā priekšautā un redzēju arī mirdzošo akmeni, kuru viņa paņēma līdz no Kādas saules pasaules, kurā Debesu gars viņu bija aiznesis. Ja šīs abas pieminētās lietas sastopamas tikpat patiesi, kā šis atjaunotais kalns, tad mums ir vairāk pierādījumu, kā vajadzīgs!” 146. Jara rāda savas piemiņas veltes. 1. Pēc šiem vārdiem abi dodas pie Jaras un lūdz viņu, lai viņa vēlētos viņiem parādīt abas piemiņas veltes. 2. Un vismīļā JARA tūlīt liek roku viņas priekšauta lielajā maisā, iet tiem abiem pretī un saka: “Skaties te, tu mans mīļais Jūlij, te ir tās abas piemiņas veltes! Vai nu tu tici un reiz atstāsies no savām mūžīgajām bailēm?” 3. KAPTEINIS saka: “Jā, tu mana vismīļā un vismaigā Jara, nu mana ticība stāv stingrāk, nekā šis kalns un ar visvarenā Kunga palīdzību manas apgrūtinošās bailes arī ir prom uz visiem laikiem, — par to tu nu vari būt pilnīgi droša! Bet tavām piemiņas veltām ir arī nenovērtējama laicīga vērtība. Gliemežnīca kopā ar tās saturu atsver visas Jeruzalemes vērtību; jo tā satur divdesmit četras pērles mazu olu lielumā, no kurām katra ir simttūkstoš pfundu zelta vērtas. Bet cik vērtīgs ir šīs ļoti cietais, caurspīdīgais un skaistāk kā rīta zvaigzne mirdzošais akmens, pa to Zemei nav nekādas mērauklas! Īsi, tu nu netikai garīgi, bet arī laicīgi esi bagātākā meitene pasaulē! Patiesi, tu nu esi bagātāka, nekā visi pasaules ķēniņi un ķeizari kopā! Kā tev tas nu liekas?” 4. JARA pavisam vienkārši saka: “Tas man liekas tieši tā, it kā man nebūtu nekas; un man šīm abām piemiņas veltām nav nekāda cita vērtība, kā vienīgi tā, kādam nolūkam es tās paņēmu, proti, kā piemiņu par neparakstāmiem dieva brīnumdarbiem mums, nabadzīgajiem, vājajiem un grēcīgajiem Genecaretes pilsētas un novada iedzīvotājiem. 5. Tas Kungs miesīgi vienmēr nepaliks mūsu vidū, kā Viņš man to jau vakar pavisam skaidri pateica; bet šis veltes mūsu sirdīs vienmēr dzīvi atgādinās par Viņu un par jaunu iekvēlinās mūsu mīlestību uz Viņu! — Tās ir manas domas. 6. Bet no šīs brīnumnakts, kas man īstenībā ir visgaišākā diena, Kungs man ir atstājis vēl vienu zīmi! Arī šī zīme paliek pie manis redzama un vēlāk neredzama, līdz pēc kāda zināma laika, ja es būšu cienīga to saņemt, tā atkal kļūs man redzama.” 7. Tēvs EBABS jautā: “Nu, kur tev ir šī zīme? Vai tu mums to nevari parādīt?” 8. JARA, kurai līdzās atrodas eņģelis Rafaels, saka: “Ja tev nekas nav pretī, tā tas stāv te pie manis!” 9. EBABS, kas aplūko eņģeli no kājām līdz galvai, saka: “Tā, protams, ir kāda vēl dārgāka piemiņa! Bet es baidos, ka tu šajā pārāk skaistajā jauneklī daudz par agru iemīlēsies pāri acīm un ausīm; un, ja viņš tad tev kļūs neredzams, tad aiz tīrām skumjām tu arī kļūsi akla un kurla! 10. JARA saka: “Ak, raizējies tu par ko citu! Kas Dievu to kungu reiz tā mīl, kā es, tam arī visi debesu skaistumi ir tikpat kā nekas! Bet man arī jauneklis ir ļoti mīļš; jo viņš ir ļoti gudrs, ārkārtīgi spēcīgs, varens un žigls!” 11. KAPTEIIS jautā teikdams: “No kurienes viņš tad ir atnācis? Es neatceros, ka Ģeneceretē jebkad būtu viņu redzējis, bet tomēr viņš ir tērpies pilīgi pēc šī apvidus parašas! Es apbrīnoju viņa ārkārtīgi tīros, gleznos un pie tam ļoti maigos sejas vaibstus! Viņa būtība ir patiess burvīgums, pilns augstākās pievilcības! Cik brīnišķas, maigas, tīras un ārkārtīgi labi veidotas jau ir tikai viņa kājas! 12. Bet tīrās bikses, kas sniedzas līdz ceļiem, mirdzoši baltais krekls un pār viņa pleciem nevērīgi pārmestais, ielocēm bagātais mētelītis no zila auduma viņam arī tik labi piestāv, ka patiesi neko gaumīgāku nevar iedomāties, bet apaļā cepurīte viņa brīnumskaisto galvu grezno tādā veidā, ka tas pavisam nav aprakstāms! Patiesi, šim viscēlākajam jauneklim es nevarētu atteikt nevienu lūgumu! Viņš nesodīts varētu atņemt man ķeizarvalsti, ja tikai viņš par to mani mīlētu! 13. Nē, jo ilgāk es šo cilvēku aplūkoju, jo skaistāks un pievilcīgāks viņš man liekas! Viņa vecāki patiesi ir uzskatāmi par laimīgiem, ka viņiem ir tāds dēls, un tu mana vismīļotā Jara, par šādu dāvanu gan vari sevi uzskatīt par ļoti svētlaimīgu! Ja kaut kur pasaulē vēl būtu šāds jauneklis, patiesi, es par to atdotu visus savus dārgumus un lielos īpašumus! 14. Bet ko tu ar šo skaisto jaunekli nu darīsi? Tu gan esi brīnumskaista mīļa meitenīte; bet jauneklis skaistumā tevi tomēr ļoti pārspēj. Tu nu ieej trīspadsmitā gadā, un jauneklim būs sešpadsmit. Ja viņš kļūs tavs vīrs, nu, tad es to paciešu; bet, ja viņš tev paliek tikai kā rotaļu biedrs, tad tava viegli aizdedzi- 169

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Drums 2
2 - BECI
2 - Sven
Arduino 2
2 - EVITA
2 PIECE
DP_2012(2)
Page 2 FK-LIGHTPLANES
View slides Part 2
Ness - Part 2
1 2 - Arsenal Noticias
20 1 2 - Valkyrie
/ 2
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Latín-2 - Vicens Vives
Stretnutie s dôchodcami 2
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC
+ Vietnam 31+2 jours - Vacances Sinorama