Views
2 weeks ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

nāmā sirsniņa drīz

nāmā sirsniņa drīz noteikti nokļūs ielās nepatikšanās! Bet tagad saki mums tomēr, kādam nolūkam tu viņu izlietosi!” 15. JARA saka: “Jūs runājat pēc jūsu prāta, jo jūs nepazīstat garu! Līdz manam sešpadsmitam gadam šis jauneklis būs mans aizstāvis un vadonis un mani mācīs dieva debess gudrībās — un arī jūs, ja jūs gribēsiet viņu dzirdēt!” 16. KAPTEINIS saka: “Bet kad tev pienāks sešpadsmit gadi, tad gan viņš kļūs tavs vīrs?” 17. JARA saka: “Ak tu mans mīļais Jūlij, tas no tevis atkal reiz bija jautājums, par kuru es tev nevaru paklanīties! Vai es tev jau tūlīt sākumā neteicu, ka pēc mana sešpadsmitā gada šis jauneklis, kā Kungs to ir noteicis, uz kādu laiku mani atstās, kas man arī neko nenodarīs; jo mana sirds pilnīgi pieder Kungam, kas man paliek mūžīgi! Bet ja mana sirds ir Dieva īpašums, tad tā pie tam nevar kļūt arī kāda cita īpašums!” 18. EBABS saka: “Jā, mana vismīļā meita, tev nu ir pilnīga taisnība! Bet tavi gadi vēl nav klāt; bet kad tie pienāks, tad tu ar tavu miesu nonāksi spēcīgā cī’mā! labi tev, ja tu kļūsi tās meistars!” 19. KAPTEINIS pie tā piebilst: “Jā, jā, tēvam ir taisnība! Tagad tu vēl esi tikai bērns, un tavā sirsniņā jau deg kā kaļķu krāsnī! Tagad tai, protams, ir alkas pēc visaugstākā, un tā nevar ilgoties pēc kā niecīgāka; bet kad šis augstākais, lai tevi liktu kādā nepieciešamā pārbaudījumā, no tavas sirds atkāpies, tad tava sirds kļūs izsalkusi pēc mīlestības! Un ja šis augstākais ēdiens ilgi pietrūks, tad drīz tā savas garās rokas sāks izstiept pēc kaut kā cita, lai savu izsalkumu apmierinātu! Jo lai cik sāpīgs te ir māgas izsalkums, tad mīlestības izsalkums tomēr ir tūkstoškārt sāpīgāks. 20. Ņemam tikai kādu karavadoni, kas ir savu padoto cietsirdīgs tirāns! Visi atradīsies nožēlojamā stāvoklī, un kur viņiem par viņu būs jāiet cīņā, tur viņi ienaidniekiem padosies, lai caur to atbrīvotos no viņu cietsirdīgā kunga. Bet ja kāds ir gudrs karavadonis, kas savus padotos mīl kā tēvs savus bērnus, tad var nākt ienaidnieks, un viņi ar visu drosmi un pašaizliedzību līdz pēdējam asins pilienam cīnīsies par viņu mīļoto karavadoni un ienaidnieku iznīcinās! 21. Jā, tu mana vismīļā Jara, mīlestība ir viena ļoti varena lieta, un, ja tā beigās negrib pati sevi nomocīt, tad tai vienmēr vajag gudru vadību!” 22. Pārdomādama, pēc kāda laika JARA saka: “Jā, jā, tev gan var būt taisnība; bet pie Kunga tomēr vajag pieņemt, ka Viņš nebūs tirānisks kara kungs kādai viņu pār visu mīlošai sirdij!” 23. JŪLIJS saka: “Tas tieši nē! Bet — cik es atceros, ko viņš ar tevi šonakt runāja, — Viņš ir un paliek Dievs, Kuram cilvēcisks gars tikai tad var pilnīgi tuvoties, ja tas pēc tam, dotajiem spēkiem pats sevi izveidojis, kamēr pašizglītošanās periodā tas no Viņa tiek atstāts bez ievērības! bet ja tā, tad šajā periodā Dievs ir nepieciešami tirāns ar aizsietām acīm un aizbāztām ausīm. Un kad pie tevis pienāks šis no Viņa Paša pavēstītais periods, tad, mana vismīļā Jara, mēs par to runāsim tālāk!” 24. JARA saka: “Es paļaujos un stingri ticu, ka arī tad Viņš mani pilnīgi neatstās!” 25. KAPTEINIS saka: “To Viņš gan diez vai darīs, jo tu jau mums visiem esi daudz priekšā; bet tu pie tavas lielās mīlestības uz Viņu ļoti smagi sajutīsi arī tikai nelielu un īslaicīgu zaudējumu! — Bet nu ejam pie Viņa, jo viņam, šķiet, kas ir padomā!” 147. Ticīgo saskarsme ar Kungu sirdī. 1. Tie trīs nu dodas pie Manis, un KAPTEINIS man jautā: “Kungs, kam nu jānotiek? Kā man liekas, tad tev nu kas ir padomā?” 2. ES saku: “Vai tad tu neredzi brīnišķo rīta ausmu? — Nu visi uzmaniet, jo te jūs redzēsiet skaistāko saules lēktu! Tas gan ir tikai dabas saules lēkts, bet tam tomēr ir dziļi garīga nozīmē, kurai jums jākļūst skaidrai; jo te viena ausma satiekas ar otru!” 3. PĒTERIS jautā: “Kungs, kā mums tas jāsaprot?” 4. ES saku: “Ak, cik ilgi man vēl būs jūs jāpacieš!? Mēs nu jau esam kopā labu laiku, un tomēr tu vēl nemani, ka caur mani jūsu dvēselēm ir uzaususi saule no Debesīm un dienu no dienas uzaust vienmēr vairāk?!” 5. PĒTERIS saka: “Kungs, neesi tādēļ dusmīgs! Tu jau zini, ka mēs esam pavisam vienkārši cilvēki un nekad nevarējām piesavināties vairāk, kā nepieciešamāko lasīt un nedaudz rakstīt! Ja mēs Tevi būtu sapratuši, tad gan jautājumu varētu pelt kā pārgalvību, bet mēs Tavu izteicienu nesapratām un tādēļ jautājam.” 170

6. ES saku: “Tas ir pavisam labi un pareizi, ja nezina, ka ar Mani klusi var aprunāties arī sirdī; bet ja to zina, tad kļūda ir nevis pats jautājums, bet gan negudrais veids, kā jautāt, un tikai to es pie jums gribu nopelt. Aplūkojiet tur tos abus esejiešus un tos dažus farizejus, kā viņi par jums nu brīnās, ka jūs Man par kaut ko spējat jautāt skaļi, kamēr jums kā viņu meistariem tomēr jāzina, ka katram jautātājam Es arī sirdī spēju klusi likt pilnīgāko atbildi. 7. Pie jums te gan nav vainīga jūsu nezināšana vai stūrgalvība, bet gan jūsu senais ieradums. Bet turpmāk saņemieties vairāk, lai cilvēki spēj pazīt, ka jūs patiesi esat mani mācekļi un pasaules priekšā jūs nezaudējiet cieņu, kas jums jūsu jaunajā amatā pirmām kārtām vajadzīga. 8. Bet nu ejiet pie jūsu mācekļiem un pamāciet viņus par to, citādi viņi jums sāks jautāt, par ko un kādēļ jūs Man esat skaļi jautājuši!” 9. PĒTERIS saka: “Kungs, tad mēs nekad nedrīkstam ar tevi apmainīt kādu skaļu vārdu?” 10. ES saku: “Ak jā, bet visu īstā laikā un kad Es jums to norādu! — Bet nu ejiet un dariet, kā es jums esmu pavēlējis!” 11. Pēc tam mācekļi pieiet pie abiem esejiešiem un tiem dažiem farizejiem un viņiem saka: “Nebrīnieties, ka dažreiz arī mēs vēl par vienu vai otru kungam jautājam skaļi; jo arī mēs vēl e4sam cilvēki, un šad un tad esam pieķērušies seniem ieradumiem!” 12. UN abi ESEJIEŠI saka: :”Mēs jau arī tā domājam, jo pēc mūsu mācības mūsu sirdīs kungam jautājām par to pašu, un mums sirdī acumirklī tika likta gaišākā atbilde. Tieši tādēļ mums likās nedaudz dīvaini, ka jūs jautājāt skaļi. Bet kā jau teikts, mēs tūlīt domājām, ka pie jums bieži tā kas vēl var notikt aiz tīra sena ieraduma un tūlīt arī pilnīgi apmierinājāmies; jo šajā naktī mums bija tik dīvaini sapņi, ka nevaram atcerēties, ka mums jelkad būtu bijuši līdzīgi. Un kas pie visa tā brīnumainākais: katrs no mums sapņoja uz mata to pašu un viss, ko mēs dīvainajā sapnī redzējām, gaišā dienā nu īstenojās! Nē, tā kas vēl nekad nav piedzīvots! 13. Tagad arī mēs stingri ticam, ka šis nācarietis ir vairāk, nekā tikai pilnīgākais cilvēks. Pēc miesas Viņš gan ir cilvēks kā kāds no mums, bet viņa sirdī un viņa iekšienē mājo dievišķā spēka un varas visa pilnība, kurai paklausa visa bezgalība! — Bet tagad pēc viņa vārdiem vēršam savas acis uz saules lēktu, lai skatītu brīnumu!” 14. PĒTERIS saka: “Vai te būs redzams tieši kāds sevišķs brīnums, mēs tikko zinām; bet ar sārtu gaismu ietvertie mākonīši pie tālā horizonta mums jau tagad pavēsta, ka mēs no šīs augstienes piedzīvosim skaistāko radības ainu un no tās varēsim ņemt mācību, ka līdzīga ausma tikusi piešķirta un mūžam paliks mūsu dvēselēm!” 15. VIENS ESEJIETIS saka: “Jā gan, Saules ausma ne tikai mums, bet gan visai Zemei, jā, visai bezgalībai! Jo mums šķiet, ka šī visaugstākā dieva gara iemiesošanās cilvēkā ir svarīga ne tikai šai zemei un tās radībai, bet gan visai bezgalībai! 16. Ka dievišķais gars izvēlējies īpaši šo zemi, mūsu garam, protams, ir diezgan neizdibināma lieta, tā kā Viņam — kā mēs nu zinām — ir neskaitāmi miljardi brīnišķīgi lielu gaismas pasauļu, uz kurām Viņš ar sevi pašu būtu varējis radīt īpašus cilvēkus; bet viņš vislabāk zinībās, kādēļ viņš ir izvēlējies tieši šo Zemi! 17. Agrāk, kad mēs vēl domājām, ka šī Zeme Universā esot vienīgā pasaule, tā lieta būtu pavisam labi aptverama; jo te pēc lietu dabīgas gaitas nekas cits neatliktu. Pēc mūsu saprašanas šīs zeme bija vienīgā, bezgala liela pasaule, kuras ūdeņi sniedzās līdz debesjumam, un mēs ticējām, ka Saule, Mēness un zvaigznes te bija tikai tādēļ, lai ar savu gaismu apgaismotu šo pasauli! Bet nu pēkšņi viss ir pieņēmis pavisam citu izskatu; mēs nu zinām, kas ir visas zvaigznes, Mēness un Saule, un zinām, cik maza ir mūsu Zeme pret kādu Saules zemi! 18. Nu gan var jautāt un teikt: “Kā šis smilšu graudiņš, dēvēts par Zemi, nonāca pie šādas žēlastības?” Patiesi, šis jautājums kādreiz vēl būs ļoti svarīgs un daudziem kļūs par varenu klupšanas akmeni. Tādēļ pēc mūsu domām gan pavisam nebūtu lieki arī par šo punktu saņemt pietiekamu apgaismojumu! — Kā jūs domājat, mēs drīkstam Viņu par to iztaujāt?” 19. PĒTERIS saka: “Pamēģiniet pajautāt par to savās sirdīs! Ja kāda atbilde nāk, tad tas būs labi, bet ja uz to nekāda tālāka atbilde neatklājas, tad tā ir zīme, ka šādai pamācībai mēs vēl neesam pietiekami nobrieduši! — Bet nu skatāmies tur, saule jau ir ļoti tuvu ausmai; jo rīta mākonīši jau mirdz tik spēcīgi, ka uz tiem tikko vairs var lūkoties!” 20. ESEJIETIS saka: “Jā, patiesi! Ak, tas ir neaprakstāmi brīnišķīgs skats! Bet vai jūs nemanāt, ka tur 171

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Drums 2
2 - BECI
2 - Sven
Arduino 2
DP_2012(2)
2 - EVITA
2 PIECE
Page 2 FK-LIGHTPLANES
View slides Part 2
Ness - Part 2
1 2 - Arsenal Noticias
20 1 2 - Valkyrie
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
/ 2
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Stretnutie s dôchodcami 2
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC
+ Vietnam 31+2 jours - Vacances Sinorama
Latín-2 - Vicens Vives