Views
6 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

tikai tava žēlastība

tikai tava žēlastība un mīlestība! Ak Kungs, dod mums tomēr kādu pavēli, kā mēs par to lai tevi slavējam un cildinām!” 11. Likdams savas rokas abiem esejiešiem uz pleciem, ES saku: “Mani mīļie draugi, dariet pēc tās, un ar to jūs Man sagādāsiet ne mazāku prieku, kā Es jums nu esmu sagādājis! Un jūsu alga nebūs niecīga, ja jūs arī citus cilvēkus uz to pamudināsiet! 150. Esejiešiem no kunga tiek uzdots dibināt brīvmūrnieku skolu. 1. (KUNGS): Pēc tās ierīkojiet skolu un mācekļus māciet turēt sabata svētkus un katru dienu paši tos turiet, un tad jūs tūlīt sevī sāksiet pamanīt lielu svētību! 2. Bet kad jūs ierīkojat skolu un tam nolūkam uzceļat lielu namu, tad tā mūriem jābūt brīviem no katriem šķēršļiem un katrām atslēgām! Kļūstiet jūsu skolas namu patiesi brīvmūrnieki, un jūsu jaunais nams būs praviešu skolas, bet lai jūsu galvenās rūpes ir virzītas uz to, ka jūs visi Manu mācību, kas jau tika dota un vēl tiks dota, uzticami saglabājiet un līdzīgi farizejiem un vecākajiem tajā neiemaisiet savus likumus! Jūsu tagadējiem likumiem vajag tikt līdz pamatiem izravētiem un to vietā pilnīgi jānāk manam Vārdam, un tas brīvā darbībā, citādi Mans Gars nevarētu darboties pēc apsolījuma, kas caur praviešu mutēm tika dots cilvēkiem!” 3. Esejieši patiecas par šo pamācību un visā nopietnībā Man apsola, ka viņi to visu burtiski ievēros; tikai lai Es vēlētos viņiem vienmēr dot pareizu aizsardzību un pietiekami spēka, lai šo tīri dievišķo, visiem laikiem svētīto darbu sekmīgi realizētu, ne tikai sev, bet daudziem citiem cilvēkiem, kam pēc tā slāptu! 4. ES saku: “Manis nekad netrūks, bet skatieties tikai uz to, lai turpmāk starp jums nerodas nekādi rangu strīdi! Jūsu lietas vadītājs un vadonis lai ir pieredzējušākais no jums; bet tādēļ lai viņš nekad neiedomāja esam vairāk, kā ir kāds niecīgākais starp jums! Bet ar to pavisam nav teikts un domāts, ka vājākiem tādēļ jāatsakās viņam dot pienācīgo cieņu. Lai viņš tiek mīlēts un godāts un lai viņa padomam visi seko tā, it kā tas būtu likums; bēdas tam, kas pie viņa pieliktu roku! Patiesi, tam no manis jātiek uzskatītam dusmīgām acīm! 5. Bet ja jūs izvēlat jūsu lietas priekšnieku un vadoni, tad lūdzat un pārbaudiet, lai amats netiek piešķirts kādam necienīgam; jo slikts un nesaprtātīgs vadonis kādai sabiedrībai ir tas, kas slikts gans ir savam ganāmpulkam. Ja viņš redz nākam vilkus, tad viņš bēg un savas avis atstāj vilkiem, jeb beigās viņš pats kļūst par vilku un tā garīgi ir savu avju slekava, kādi nu ir farizeji un viņu augstie priesteri. Viņi staigā apkārt avju ādās, bet iekšēji viņi ir plēsīgākie vilki! Viņi tikko mušai dod barību; bet ko viņi vienai mušai iedod, par to viņi prasa veselu kamieli! 6. Tādēļ nekļūstiet viņiem līdzīgi! Viņi dzīvo no akmeņiem celtās istabās, kas vienmēr ir tik labi noslēgtas un nosargātas, ka neviens pie viņiem nevar un arī nedrīkst nākt, lai neviens nenonāktu uz pēdām viņu krāpšanām; un ja kāds drosmīgais arī iedrošinātos ielauzties kādā šādā tempļa istabā, tad viņš tiktu nomētāts ar akmeņiem! 7. Tādēļ Es jums teicu, ka jums savus skolas namus jāceļ brīvus un atvērtus, lai katrs, ja viņš grib, var ieiet un iziet! Lai no jūsu skolām izzūd katrs noslēpums. Kas to grib, to iesvētiet, ciktāl viņš to var aptvert; jo Manā Mācībā es jums nepārdodu kaķi maisā, — Es jums visu saku atklāti un skaidri un ne no kā netaisu noslēpumu, izņemot, ja kur to gudrība prasa katra cilvēka labumam. Tādēļ arī jūs esiet atklāti pret katru, pie kura jūs redzēsiet labu gribu! Bet tomēr pie tam esiet arī gudri; jo tik tālu atklātībai nevajag iet, ka cūkām par barību mestu priekšā cēlas un dārgas pērles! 8. Man Pašam vēl būtu ļoti daudz, ko jums visiem teikt, vienīgi tagad jūs to vēl neaptvertu un nepanestu, bet, kad jūsos pamodīsies pilnīgas patiesības gars, tad tas pats jūs vedīs visā gudrībā; un šis gars ir tā Dieva līdzība jūsu sirdīs un caur pareizu Sabata svētīšanu jūs paši sevī to pamodināsiet. — Sakiet, vai jūs to visu nu esat aptvēruši?” 9. Pavisam satrauktām sirdīm ESEJIEŠI saka: “Jā, kungs! Kam Tavi svētākie vārdi nebūtu saprotami? Tie nav līdzīgi kāda cilvēka vārdiem! Visi tavi vārdi ir būtiski, tie ir pilnīga gaisma, siltums un dzīvība! Ja Tu, ak kungs, runā, tad mēs sevī jūtam būtisku tapšanu, tā, ka mums liekas, ka ar katru vārdu no tavas mutes rodas kāda neizmērojami liela jauna pasaule, un mēs sevī jūtam jaunu tapšanu! 10. Bet mēs tomēr saprotam tavu svētāko vārdu mums vajadzīgo nozīmi, kaut gan to galējo darbību mēs mūžam nekad nesasniegsim, jo mēs sevī dzīvi jūtam un sajūtam, ka tavi šeit izteiktie vārdi ir spēkā 174

ne tikai mums, bet gan visai mūžīgai bezgalībai! — Ak gavilē, tu Zeme, ka tu tiki izraudzīta no neskaitāmām pasaulēm, ka mūžības Kungs ar savām kājām uzkāpis uz tavas virsmas un tavā gaisā atskan viņa svētākā balss! Ak Kungs, cik daudzas būtnes tomēr radīsies no katra Tava vārda un no tavas mutes katras dvesmas! Ak, ļauj man tevi slavēt, mīlēt, cildināt un pielūgt; jo vienīgi tev tas viss pienākas!” 151. Svētītās brokastis uz kalna. 1. Es saku: “Labi, labi, Mani mīļie draugi un brāļi! Pēc šī dvēseles rīta mielasta mēs nu apskatīsimies pēc rīta mielasta mūsu miesām! — Ebab, vai tev vēl ir kas krājumā?” 2. EBABS saka: “Kungs, kaut kas te gan vēl ir, bet daudz vairs nē! Vakar vakarā gandrīz viss ir ticis apēsts; bet nedaudz maizes un vīna tomēr ir krājumā. 3. ES saku: “Nes visu šeit, lai es to svētīju, un mums visiem būs pietiekami, ko ēst un tāpat ko dzert!” — Ebabs tūlīt pie manis liek pienest pusklaipu maizes un ādas maisā vēl atlikušo vīnu, apmēram trīs kausus, un Es svētīju maizi un vīnu un teicu: “Izdali nu to un, ja kas paliek pāri, arī mēs šeit ieturēsim brokastis!” 4. EBABS nu dala maizi un, lai visiem pietiktu no pusklaipa, lauž tikai mazus gabaliņus, bet, kad viņš redz, ka, kaut gan viņš visiem kalna viesiem ir izdalījis vairākus kumosus, pusklaips negrib kļūt mazāks, tad viņš sāk izdalīt lielākus gabalus; bet arī te pusklaips negrib kļūt mazāks. Kad viņš nu redz, ka kalna viesiem ir laba apetīte, tad viņš sāk dalīt vēlreiz no sākuma un nu no klaipa lauž vēl lielākus gabalus. Un kad viņš apiet apkārt tos ap trīsdesmit cilvēkus, kas kopā ar mums bija uzkāpuši klanā, viņam rokās paliek vēl krietns maizes gabals, un viņš man saka: “Kungs, tas man vēl ir palicis pāri, vai tas gan būs pietiekami Tev, Rafaelam, Jarai un man?” 5. ES saku: “Dod tikai Jarai, lai viņa to izdala, tad gan jau pietiks!” Ebabs tā dara, un Jara nu vispirms dod gabalu Man, tad savam Rafaelam, tad Ebabam un tikai tad pārpalikušo patur sev, un mums visiem arī pietika. 6. Bet KAPTEINIS piezīmēja un teica: “Kādēļ tu, draugs Ebab, šajā pēdējā dalījumā arī man neiedalīji? Vai tu tam mani turēji par maz vērtu?” 7. ES saku: “Draugs, nekļūsti tādēļ dusmīgs! Jo redzi, Ebabs rēķināja, ka nekas pāri nepaliks, tādēļ sākumā viņš sāka dalīt, cik iespējams, trūcīgi; viņš negribēja arī tevi likt to skaitā, kuriem beigās būtu pietrūcis. Bet, tā kā pēc Manas gribas tomēr kaut kas palika pāri, tikai tad arī tika izdalīta otra dalīšana, bet ja tev otra dalīšana, kas neko nav labāka par pirmo, nav pa prātam, tad saki to, un Es labprāt no Mans daļas atsakos!” 8. KAPTEINIS saka: “Nu, nu, viss jau ir atkal labi; man tikai caur smadzenēm izskrēja senromiska rangu muļķība, — bet nu jau atkal esmu pilnīgā kārtībā! Bet kas mani te visvairāk pārsteidza, ir tas, ka debesu Rafaels maizi apēda ar tādu apetīti, it kā viņš starp mums visiem būtu visvairāk izalkušais! Tas patiesi ir ļoti dīvaini! Viņš tak tomēr vairāk ir gars, nekā miesas cilvēks un ēd tā, it kā reiz būtu piedzimis uz Zemes! Tas man ārkārtīgi patīk! — Bet es jūtu, ka ārkārtīgi gardā maize rada slāpes, un tā es vēlētos drīz dabūt ko dzeramu.” 9. Es Ebabam saku: “Izdali nu vīnu un sāc ar mūsu draugu Jūliju!” 10. KAPTEINBIS saka: “Kungs, es lūdzu tevi, dzer tomēr tu vispirms; jo kādai ranga kārtībai tomēr vajag būt arī pie galda!” 11. ES saku: “Ak jā, Es Pats esmu par to; bet te mums nav nekāds galds un mēs arī neesam ielūgti viesos, tā ka ņemam vīnu pēc dabīgas vajadzības. Kas ir visvairāk izslāpis, tas lai dzer pirmais, un mazāk izslāpušie lai viņam seko — katrs pēc savas vajadzības!” 12. Ar šo lēmumu KAPTEINIS arī bija mierā, viņam pasniegto kausu izdzēra līdz pēdējam pilienam un teica: “Kungs, es patiecos Tev! Tas bija patiesi debešķīgs spēcinājums un no rīta vīns man vēl nekad nav tā garšojis, kā tagad šeit; bet tas arī ir vīns, kāds uz zemes otrs nav!” 13. ES saku: “Mūs visus iepriecina tas, ka tev uz šīs augstienes nu tik ļoti patīk!” 14. KAPTEINIS saka: “Kungs, piedod man, ja savā labā garastāvoklī es pasaku ko neveiklu! Bet man nu liekas, ka šeit pat Sātanam būtu jābūt labā omā!” 15. ES saku: “Ja tu gribi viņu redzēt un ar viņu runāt, viņš var tikt šeit atsaukts, un tad tu tūlīt vari pārliecināties, vai viņam šeit liksies omulīgi!” 16. KAPTEINIS saka: “Ja nopietnībā ir kāda Sātana persona, tad viņš var šeit parādīties!” 175

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...