Views
5 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

nesaudzēju, un manam

nesaudzēju, un manam zobenam vajag tikt izmēģinātam pie dažādiem priekšmetiem!” 2. Bet šādi viņa kara vingrinājumi viņu nereti noskaņoja apciemot kādu vēršu, buļļu, govju un teļu ganāmpulku un ar vienu cirtienu nocirst viņiem galvas. Reiz viņš nocirta galvas ganāmpulkam, sastāvošam no simts vēršiem un pēc tam lielījās par šādu viņa varoņdarbu, kas mums kā zaudējuma atlīdzību maksāja tūkstoti smagus sudraba grašus! Te es uz to cilvēku tomēr tā sadusmojos, ka aiz dusmām pats būtu vēlējies viņu saplosīt gabalos. 3. Bet es ar stiprām ķēdēm liku viņu piesiet pie koka, viņa rokas un kājas vēl papildus sasiet ar spēcīgām virvēm un tad veselu stundu pērt, tā ka viņš no tā ļoti savārga. Te tad es liku viņu kopt, un divdesmit dienās viņš tad atkal pilnīgi atkopās. Un redzi, tas šo cilvēku, ar kuru visa mīlestība iepriekš neko nepanāca, pilnīgi izmainīja! Pēc tam viņš kļuva nosvērtākais un pieticīgākais cilvēks un pēc viena gada es viņu iecēlu par virsnieku, un viņš man vēl šodien pateicas par šo ārkārtējo sodīšanu, bez kā viņš nekad nebūtu kļuvis virsnieks. Bet uz šādu sodīšanu mani nekad nepamudināja mīlestība uz cilvēku, bet gan vienīgi taisnīgas dusmas, un tā es domāju, ka taisnīgas dusmas iepretī cilvēkam bieži ir svētīgākas, nekā pārāk daudz, lai cik tīra, mīlestība!” 4. ES saku: “Ak jā, bet tās nav dusmas vārda īstajā nozīmē, bet gan tikai sevišķa mīlestības dedzība sirdī, kurai piemīt svētīts spēks. Ja tas kaut kur ir nepieciešams, arī es ar to darbojos. Ja mīlestībai šādas dedzības nebūtu, tad vēl līdz šim laikam bezgalība būtu pilnīgi bez būtnēm. Visai radībai par tās esamību jāpateicas tikai dieva mīlestības lielajai dedzībai. 5. Un tā tas, kas tavu sirdi noskaņoja tā pārgalvīgā karavīra taisnīgai sodīšanai, nebija dusmas un no tām izejošās atriebības slāpes, bet gan tavas mīlestības sevišķa dedzība uz to karavīru, kas sava noderīguma dēļ tev bija ļoti tuvs sirdij. Ja tev uz to cilvēku būtu bijušas īstas dusmas, tad tu viņu būtu licis nonāvēt; bet mīlestības dedzība skaitīja nepieciešamos rīkšu cirtienus, un tu viņu liki pērt tikai tik ilgi, cik tu spēji aprēķināt, ka šādu pēršanu viņš izturēs. 6. Tātad nepieciešamības gadījumā tu ar tiem miestiem gan arī vari spert nepieciešamos soļus, bet pirmais mēģinājums tomēr lai notiek caur tīru mīlestību un caur pareizu pamācību. Jo ja tie cilvēki saprot, ka stingros likumus viņiem dod tikai viņu svētības dēļ, tad viņi to visu pacietīgi panesīs, bet, ja bargie likumi viņiem liekas tikai kā kāda barga despota tirāniska patvaļa, tad tie nevienu nepadara labāku un beigās vēl miesa eņģeļus padara par velniem, kas netīkos neko citu, kā kad viņi varētu atriebties tam, kas vienmēr par neko un atkal neko viņus moka bez gala un bez kāda redzama pamata. — Vai tu to saproti?” 7.KAPTEINIS saka: “Jā, kungs, tas man jau atkal ir saules skaidrs, un es vēl šodien vienam sūtnim likšu iet pie turienes virsnieka ar orderi, un jau rītu tas tiem miestiem ir iesniegts ievērošanai. Tādēļ es uz dažiem acumirkļiem došos pie maniem ļaudīm un tūlīt likšu to nokārtot.” 156. Par pirmradīto eņģeļu dzimumu. 1. Pēc šiem vārdiem kapteinis dodas uz mājām; bet Ebabs lūdz viņu ilgi neizpalikt, tā kā drīz būs gatavas pusdienas. Un KAPTEINIS ejot runā: “Ja nekas sevišķs nav noticis, es tūlīt atkal būšu šeit; un ja noticis kas sevišķs, es šeit atsūtīšu kādu sūtni.” 2. Pēc tam kapteinis steidzīgi aiziet un kad viņš nonāk mājās un savam padotajam liek atstāstīt visu, kas pa to laiku noticis, viņš ne mazums brīnās, ka uz sava darbagalda atrod guļam uz pergamenta ar viņa roku rakstītu orderi augšā minētajiem miestiem. Viņš to ātri pārlasa un visu atrod tieši tā, kā viņš to sevī bija domājis. Viņš nu tūlīt sūta pie kāda žigla sūtņa, un redzi, romiešu karavīra tērpā ierodas tieši mūsu eņģelis Rafaels un piedāvā kapteinim savus pakalpojumus. 3. Sākumā kapteinis eņģeli nepazīst un domā, ka tas ir jauns karotājs, kas it kā no Kapernaumas no Kornēlija viņam šeit ir piekomandēts. Tādēļ viņš viņam jautā, vai viņš gan uzdrīkstas pārņemt šo diezgan attālo sūtījumu Gadarenes komandanta vietniekam. 4. EŅĢELIS saka: “Savas varas kungs, dod tikai man to, un es to nonesīšu vietā ar izšautas bultas ātrumu, un nedaudz acumirkļos tev tavās rokās jābūt atbildei!” 5. Tikai tagad KAPTEINIS aplūko priekšā stāvošo vīru un viņā pazīst eņģeli Rafaelu, un tad saka: “Jā, jā, tev gan tā kas ir iespējams; jo tikai tagad es tevi pazinu!” 6. Tad kapteinis Rafaelam nodod orderi un nepilnā ceturtdaļstundā viņš jau arī ir atpakaļ ar atbildi, kurā Gedaranas komandanta vietnieks apliecina, ka no kāda pieklājīga jauna karavīra orderi ir saņēmis 180

un pēc tā gan to tūlīt arī izpildīs. 7. Kapteinis nu vairs nebrīnās par Rafaela ātrumu, bet gan tikai, kā viņš tomēr ceturtdaļstundā nu varēja atgādāt šo sūtījumu. 8. RAFAELS saka: “Tas bija tava padotā komandanta Gabarenā rakstīšanas laiks. Nebrīnies tādēļ, jo man nav vajadzīgs nekāds rakstīšanas laiks. — Bet nu kopā ejam pie Ebaba, jo pusdienas ir pagatavotas un pēc pamatīgā ceļojuma lejā no kalna visi ir izsalkuši. 9. Kapteinis nu tūlīt iet kopā ar eņģeli, bet kas Ebaba mājas priekšā atkal parādās savā Ģeneceretes tērpā; un kapteinis viņam jautā, kur viņš nu tik ātri licis karavīra tērpu. 10. Bet EŅĢELIS smējās un teica: “Redzi, mums tas ir vieglāk, nekā jums! Jo mēs savu ārkārtīgi bagātīgi apgādāto drēbju skapi nesam mūsu gribā; ko mēs vēlamies apvilkt, ar to mēs tad jau arī esam apģērbti. Bet ja tu mani redzētu manā gaismas tērpā, te tu zaudētu acu gaismu manā priekšā un tava miesa sairtu; jo pret mana tērpa spožumu Zemes Saules spožums ir tīrākā krēsla!” 11. KAPTEINIS saka: “Šīs Zemes cilvēku draugs! Pirmā īpašība, varēt apģērbties bez auduma kā grib, izejot tikai no savas gribas, man ļoti patīk, un sevišķi ziemas laikā nabaga cilvēki to ļoti labi varētu izmantot. Bet tikpat iespējamais tava gaismas tērpa pārāk spēcīgais spožums, kura priekšā nevar pastāvēt neviens cilvēks, man nepatīk, mazākais, ne tagad uz šīs pasaules. Tādēļ par to arī tālāk nepētīsim. Bet vienu es no tevis vēl vēlētos uzzināt; jo mēs nu tā vieni esam kopā un neviena priekšā mums nevajag kautrēties, tā ka tu gan varētu man to atklāt, un tas viens pastāv tajā: Vai starp jums ir kāda dzimuma atšķirība?” 12. EŅĢELIS saka: “Tas gan ir it kā diezgan neveikls jautājums; bet, tā kā pie tevis tas nāk tīri no zināšanas tieksmes, tad es tev uz to negribu atbildēt ar “Nē!” Kas mēs esam pirmradīti gari, pie mums neskaitāmiem kā pilnīgi bez izņēmuma valdošā ir vienīgi tikai vīrišķi — pozitīva būtība; bet tomēr katrā no mums pilnīgi klātesošs ir arī sievišķi negatīvais princips. Un tā katrs eņģelis sevī attēlo Dieva debesu pilnīgāko laulību. Tas gan ir atkarīgs pilnīgi no mums, vai mēs sevi gribam rādīt vīrišķā vai sievišķā formā, un to visu vienā un tajā pat ādā. 13. Bet tajā, ka mēs paši mūsos esam dubultbūtnes, ir arī iemesls, ka mēs nekad nevaram novecot, jo poli mūsos mūžam nepārtraukti viens otru atbalsta; bet pie jums, cilvēkiem, poli ir šķirti viena dzimuma šķirtā personībā un tādēļ katrai par sevi esošai sevī nav nekāda atbalsta. 14. Bet ja personīgi šķirtie poli ārēji saskaras, tie zaudē un līdzinās kādam ādas maisam, kurā glabājas vīns, kas kļūst jo grumbaināks, jo vairāk tiek laupīts tā garīgais saturs. Bet ja tu vīnam varētu iedomāties ādas maisu, kas sevī nepārtraukti varētu ražot to, ko no tā paņem, tad tu tā virspusē nekad nevarētu atklāt krokas un grumbas, kas tā formu padara izskatā vecu. — Vai tu to gan saproti?” 15. KAPTEINIS saka: “Pavisam skaidra man tā lieta vēl nav; bet nedaudz jēgas man nu gan ir. Pie izdevīgiem apstākļiem mēs viens ar otru par to jau parunāsim vēl vairāk. bet nu ejam mājā; jo mūs jau gaida!” 16. EŅĢELIS saka: “Jā, jā, tas gan, un es arī sevī jau jūtu to, ko jūs saucat par izsalkumu.” 17. KAPTEINIS saka: “Oho, tu tak esi tīrākais gars!? Kā tu varēsi baudīt materiālu ēdienu?” 18. Smiedamies RAFAELS saka: “Labāk, nekā tu! Pie manis viss, ko es sevī ieņemu, tiek pilnīgi patērēts un pārveidots kontemplatīvā dzīvībā, — pie tevis tikai tas, kas atbilst tavai izolētai dzīvības polaritātei, bet neatbilstošais caur dabīgu gaitu tad tiek no tevis izgādāts ārā; un tā attiecībā uz ēšanu un dzeršanu es esmu daudz parāks, nekā tu!” 19. KAPTEINIS saka: “Vai tad arī debesīs tiek ēsts un dzerts?” 20. EŅĢELIS runā: “Ak jā, bet ne tādā veidā, kā uz Zemes, bet gan garīgi! Kopš mūžības arī mūsos ir Dieva Vārds, kā tieši no Vārda pastāv Debesis un visa radība, un visur ar to ir piepildīts; un tas Vārds pirmām kārtām ir mūsu būtiskā esamība un šādai esamībai arī vienīgā, patiesākā dzīvības maize un patiesākais dzīvības vīns. Tas riņķo mūsu āderēs kā jūsu asinis, un mūsu zarnas ir pilnas Dieva maizes.” 21. KAPTEINIS saka: “Ak, tas patiesi ir gudri teikts; es gan to nepatveru, to Kungam Pašam vajag man tuvāk atklāt! — Bet nu mums it kā ir augstākais laiks ieiet mājā, un tādēļ vairs neielaižamies nekādās tālākās pārrunās.” 157. Par dāvanu došanu un piemiņas dienu svinēšanu. 1. Kamēr kapteinis tā vēl runā, pretī viņiem nāk mūsu dievbijīgā JARA un saka: “Bet jūs ilgi izpalie- 181

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Drums 2
2 - BECI
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
2 - Sven
Arduino 2
2 PIECE
DP_2012(2)
2 - EVITA
Ness - Part 2
1 2 - Arsenal Noticias
20 1 2 - Valkyrie
Page 2 FK-LIGHTPLANES
View slides Part 2
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
/ 2
Latín-2 - Vicens Vives
Stretnutie s dôchodcami 2
Revistas 2
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC