Views
2 weeks ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

kat! Tu, mans mīļais

kat! Tu, mans mīļais Rafael, šķiet, jau gribi vadīties pēc mūsu slinkā pasaules laika! Patiesi, tas negāja tik ātri, kā mūsu ceļojums uz to lielo sauli! Tagad tikai nāciet ātri iekšā, jo ēdiens jau ir uz galda! — Abi nu ātri ieiet iekšā un uz draudzīgāko mūs sveicina. 2. Kapteinis gribēja Man pateikties par manām rūpēm, bet Es viņam teicu: “Draugs, Man pietiek ar tavu sirdi! Ēdienu jau gaida uz jums, tādēļ tagad pirmām kārtām nozīmē miesai dot spēcinājumu un tikai tad atkal pievērsties garīgajam.” 3. Visi patiecas un sāk pavisam dūšīgi ēst un dzert, un kapteinis vienmēr uzlūko eņģeli, ka tas tik dūšīgi ķer šķīvī un īsti čakli uzrunā arī savu vīna kausu. 4. KAPTEINIS beigās nevar noturēties un pusē jokodamies saka: “Nu, nu, tīriem gariem patiesi ir veselīga apetīte! Mans labais Rafaels šeit ēd par trim; nē, tā ko Zeme gan vēl nav piedzīvojusi!” 5. EBABS saka: “Tagad arī mani tas pār mēru pārstiedz; bet es redzu vēl ko, kas man liekas vēl vairāk brīnumains, nekā viņa diezgan labā apetīte. redzi, viņa šķīvjos tādēļ nekļūst tukšāks! Te patiesi der gudrais sakāmvārds: Ko debesis ņem, to tās nākamā acumirklī atkal atdod! Šim galdam no manis pie maniem pēcnācējiem uz visiem laikiem visā godā jāpaliek saglabātam kā paliekošam svētumam un katru gadu jānotiek svētkiem, ka pie šī galda visiem apvidus nabagiem jātiek paēdinātiem un padzirdinātiem!” 6. ES saku: “Ļauj galdam palikt galdam, un tu paliec, kāds tu biji! Un ja pie tevis nāk kāds nabags un tev kas ir, tad atbalsti viņu katrā dienā; bet ikgadējs svētku ēdiens neko nelīdz ne nabagam, ne tev, un man par to nav nekāda prieka. kas Mani atceras, tas lai to dara katrā dienas stundā; bet ikgadējas piemiņas dienas Man nav vajadzīgas! 7. Ja tu nosaki kādus šādus svētkus, tad tu līdzinies templiešiem Jeruzalemē, kuri arī trīs reizes gadā svin piemiņas svētkus un tradīcijas dēļ tajos liek izdalīt nabagiem maizi, it kā nabags no viena gabaliņa maizes bez tālāks barības varētu dzīvot no vieniem svētkiem līdz otriem! Ak, šādu smieklīgu svētku neptrāts! Farizeji gan vienos šādos svētkos saņem tik daudz bagātīgu upuru, ka tikai no vienu svētku ieņēmuma pavisam labi varētu dzīvot simts turpmākos gadus; bet nabagam jāapmierinās, ja viņš trīs reizes gadā saņem tikko vienu astotdaļpfunda smagu maize gabalu. Ak, lielā muļķība, dumjība, aklums un ļaunā savtība! — Tādēļ liec šim galdam būt tam, kas tas ir, un tā tu svinēsi man patīkamākos svētkus, ja tu katru dienu pēc taviem spēkiem uz šī vai arī kāda cita galda pabaro vienu vai otru nabagu! 8. Un ja katru dienu pie tevis nāktu viens un tas pats nabags, tad nejautā viņam, vai kur citur viņš neko nedabū; jo tā kas nabagu sabaidītu, tā ka viņš tad ilgi neuzdrošinātos atkal nākt pie tevis, un caur to tavs labais darbs Manā priekšā zaudētu visu vērtību. 9. Bet Es arī negribu, ka vēl spēcīgiem slaistiem, kas ir spējīgi strādāt, tev jāizdala nabagu maize. Tādiem, ja viņi nāk, dod kādu viņu spēkiem piemērotu darbu! Ja viņi tev vienu vai otru darbu padarīs, tad dod viņiem arī ēst un dzert; bet, ja viņi darbu nepieņems, tad arī nedod viņiem neko ēst! Jo kam te ir spēks, bet kas negrib strādāt, tam arī nav jāēd! 10. Redzi, ja tu tā rīkosies, tad tu man vienmēr sarīkosi patīkamākos piemiņas svētkus; bet ar taviem nodomātiem gada svētkiem nenāc man klāt! Jo kādi šādi gada svētki ir lielākais neprāts, ko cilvēks var izdarīt, jo ar to nevienam nekas nav pakalpots, izņemot svētku rīkotājiem, kas šādos svētkos no upura dāvanām var sev sagādāt kādu labumu. 11. Un ko tad kāds gada laiks ir labāks kā kādas dienas? Kas, piemēram, sava tēva dzimšanas dienu godā reizi gadā, tam katru dienu būtu jāgodā arī dzimšanas stunda, kas noteikti būtu labāk, nekā tā ikgadējā dzimšanas diena. 12. ES tev saku: “Visiem līdzīgiem cilvēku piemiņas svētkiem manā priekšā nav nekādas vērtības, izņemot, ja tie sirdī dzīvi tiek atzīmēti ikdienas, jā, ik stundu. Tā jauna Mēness, jubileju gadu, Jeruzalemes atbrīvošanas no babiloniešu gūsta svētki, pilsētas un tempļa atkaluzcelšanas svētki, Mozus, Ārona, Zamuela, Dāvida un Zālamana svētki ir tukšas lietas, kas pēc patiesības tikko tik daudz svarīgas, kā lietus, kas pirms tūkstoš gadiem krita jūrā. 13. Sākumā šie svētki gan tiek svinēti sava veida reliģiozā pacilātībā un svētītāji pie tam vēl ļoti dzīvi atceras kādu personu vai kādu nozīmīgu darbību, kuru viņi paši ir piedzīvojuši. Otrā, trešā vai pat desmitā ģenerācijā tas kļūst par tukšu ceremoniju, pie kuras tūkstoši tikko vairs zina, kādēļ tās tiek svētīta. — Un vēlāk visa tā lieta pāriet tukšā pagānismā. 14. Vispār ar to Es negribu atcelt patiesus piemiņas svētkus, bet līdzās ikgadējiem tos vajag turēt sir- 182

dī arī ikdienas, citādi tie ir uzskatāmi kā miruši un tātad bez rezultāta. Bet šeit ar galdu lai paliek tā, kā es tev esmu teicis un rādījis!” 15. EBABS saka: “Ko Tu, ak Kungs, nu vislaipni un vispatiesi esi norādījis, tam visam jātiek precīzi ievērotam; bet tā vietā mūsu sirdīs jo čaklāk svinēsim dienas svētkus un pie tam ar visiem mūsu spēkiem vingrināsimies tuvākā mīlestībā un caur to svinēsim brīnišķīgākos piemiņas svētkus!” 16. ES saku: “Ja jūs tajā paliksiet, tad arī Es palikšu jūsos, un no tā pazīs, ka jūs patiesi esat mani mācekļi! 17. Bet nu esam pietiekami ēduši un dzēruši; tādēļ ceļamies no galda un dodamies ārā pie mūsu kuģiniekiem, un viņi zinās mums atstāstīt daudz ko neparastu! Te mums būs maz miera, tā kā stundas laikā te atkal ieradīsies viena karavāna no Betlēmes, starp viņiem daži jauni rūdīti farizeji, ar kuriem es pavisam negribu nākt kādā saskarsmē; Lūkojiet, ka viņi vēl šodien tiek aizsūtīti prom uz Ziharu!” 18. KAPTEINIS saka: “Par to tiks gādāts! Jo tagad man uz zemes neviens cilvēks nav pretīgāks, kā rūdīts farizejs!” — Pēc šiem vārdiem mēs visi pieceļamies un steidzamies ārā uz jūru pie mūsu kuģiniekiem. 158. Dāvida 47. psalms. 1. Mēs tos astoņus kuģiniekus sastopam tieši pie Dāvida psalmu lasīšanas. Kad viņi mūs ierauga, viņi pieceļas no zemes, apsveic mūs, un VIŅUS MEISTARS pienāk pie Manis un saka: “Kungs, Tu vienīgais varētu mūs glābt no nepatikšanām! Vakar vakarā pie mums atnāca daži farizeji un rakstu mācītāji un prasīja pārvest uz Cebulonu un Horāciju, un mēs viņiem to atteicām, paskaidrodami, ka neesam kuģa saimnieki, bet gan kalpi un nu pirmssabatā esam aizņemti ar psalmu lasīšanu. Te viens jauns rakstu mācītājs pieprasīja psalmu rulli un uzšķīra četrdesmit septīto psalmu un lasīja: 2. “Visas tautas, līksmojiet, sasitot plaukstas, skaņām balsīm gavilējiet Dievam; jo tas Kungs, tas Visaugstākais ir bijājams, varens valdnieks pār visu pasauli. Viņš zem mums pakļauj visas tautas un ļaužu ciltis zem mūsu kājām! Viņš mums izrauga mūsu mantojumu, Jēkaba, sava iemīļotā lepnumu. Augsti ceļas, Dievs, tautām gavilējot, bazūnēm vareni pūšot. Dziediet slavas dziesmas dievam, dziediet slavas dziesmas, slavas dziesmas mūsu valdniekam. Jo Dievs ir valdnieks pār visu pasauli; dziediet dievam dziesmu, Dievs ir valdnieks arī pār visiem pagāniem; Dievs sēž uz sava svētā krēsla. Tie tautu lielie kungi ir sapulcināti pie vienas tautas, Ābrama Dieva priekšā; jo Dievs ir ļoti paaugstināts pie Zemes vareniem!” 3. Kad viņš šos psalmus tā bija lasījis, viņš, pilns nopietnības, jautāja: “Vai jūs šos psalmus saprotat?” Un mums uz viņa jautājumu diemžēl vajadzēja atbildēt ar “Nē”. Bet šodien kopš agra rīta mēs lauzām savas galvas, bet tomēr nezinām neko vairāk, kā vakar. Tūkstots reizes mēs domājam par tevi; ja Tu, ak Kungs, to gribētu, Tu jums par to gan varētu dot mazu gaismiņu!” 4. ES saku: “Uzlūkojiet šo meitenīti, kuru es vedu pie rokas! Jautājiet to viņai, viņa jums par to dos pareizu gaismu!” 5. KUĢA KALPU MEISTARS saka: “Šai meitenītei var būt tikko četrpadsmit vasaras! No kurienes viņai nāktu Zālamana gudrība?” 6. ES saku: “Jā, jā, ne tikai Zālamana gudrība, viņas tīrākajā sirdī mājo zemes gudro gudrība un ļoti daudz virs tās! Līdz šim vēl nevienam cilvēkam nav izdevies skatīties aiz zvaigznēm; jautājiet viņai, viņa jums to pasludinās. savā priekšautā viņa nes slaveno “Gudrības akmeni”, tādēļ viņa gan spēs jums izskaidrot šo īso, bet tomēr saturā bagāto psalmu. Pamēģiniet tikai, un jūs pārliecināsieties!” 7. KUĢA KALPU meistars saviem biedriem saka: “Bet viņa nopietnībā izskatās jau šausmīgi saprātīga! Tikai pie tam viņa nopietnībā ir eņģeļskaista izskata, kas tieši nerunā par labu viņas gudrībai! Jo līdz šim es vēl vienmēr esmu pieredzējis, ka skaistākās meitenes vienmēr bija arī dumjākās, kas ir kaut kas pavisam dabīgs. Skaistie bērni vienmēr tiek par daudz izlutināti un padarīti iedomīgi, un tādēļ maz vai nemaz nemācās; bet ar kādu mazāk skaistu bērnu parasti daudz neplātās. Pie katras nerātnības viņu ātri soda, caur to bērns kļūst pazemīgs un pieticīgs, viņš paklausa, pacieš un pie tam ļoti daudz mācās. Bet paskatīsimies, ko šī pilnā nopietnībā debešķīgi skaistā meitene spēs mums pateikt par mūsu psalmu.” 8. Pēc tam kuģa kalpu meistars vēršas pie JARAS un apvaicājas par to, un viņa ar mīlestības draudzīgāko seju pasaulē saka: “Mīļie draugi, nav tā, it kā es kā kāds rakstu mācītājs būtu ko tādu iemācīju- 183

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC