Views
3 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

piemiņai!” 17. Dismas

piemiņai!” 17. Dismas paņem tos trīs grašus un gliemežnīcas noliek Ebaba priekšā; bet viņš tās dod Jarai un saka: “paglabā tās līdzās citām tavām piemiņas lietām, — mums tām jābūt lielā vērtībā!” 18. JARA tās trīs gliemežnīcas saņem ar lielu prieku un saka: “Ak, tās ir brīnumskaistas lietas! Kāds no tām atspīd brīnišķīgs krāsu spožums! patiesi, te var un vajag kopā ar Hiobu izsaukties: “Ak Dieva, cik brīnišķi ir tavi darbi! Kas tos godā, tam pie tiem nav tukšs prieks!” Kas gliemezim mācīja uzbūvēt tik skaistu māju? Bez baļķiem un ķieģeļiem tā te stāv brīnišķīgāka, nekā bija Zālamans savā spožākajā ķēniņa greznībā!” 19. Pēc tam viņa vēršas pie Rafaela un pateicas viņam par šo skaisto dāvanu, bet vienlaicīgi, tā kā gliemežnīcās nebija to dzīvais saturs, viņam jautā, kas ir noticis ar šajās skaistajās mājās reiz dzīvojušajiem dzīvniekiem. 20. Un RAFAELS saka: “Mana mīļotā Jara, šie dzīvnieki ir nomiruši jau kopš vairākiem gadu tūkstošiem un tātad arī jau sen satrūdējuši; bet mājas var pastāvēt vēl vairākus gadu tūkstošus un caur to sevišķi nezaudē ne no viņu formas, ne viņu skaistuma. Viņu matērija ir tīrākais kaļķis un tas brīvā stāvoklī, sevišķi zem ūdens, nekad nesatrūd! Tika daudz tu pagaidām gan drīksti zināt, kas iet pāri tam, to tu reiz viņpasaulē iepazīsi visā dziļumā!” Jara ļoti izbrīnās, dzirdot par šādu vecumu. 162. Farizeju sagaidīšana Geneceretē. 1. Bet šajā acumirklī no pilsētas pienāk ziņa, ka no Betlēmes atnākuši tie daži pieteiktie jaunizceptie farizeji un rakstu mācītāji un, proti, ar rakstītu un no tempļa parakstītu orderi, ka geneceretes pilsoņiem pie stiprākā soda viņus tūlīt bez kavēšanās bez atlīdzības pa ūdeni vai zemi jānogādā uz Nācareti. 2. Pavisam sašutis par šādu prasību no tempļa puses, EBABS saka: “Kungs, tā tas iet gadu no gada. Tu nu šeit esi tikko piecas dienas un jau esi piedzīvojis šo slaistu ceturto procesiju, kas šajā zemē nepārtraukti dodas šurp un turp un katru vietu, uz kuru viņi viņu ceļojumā uzkrīt, bieži apstrādā ļaunāk, nekā siseņu bars! Ja tas gadā notiktu it kā desmit reizes, nu, tad es to lietu vēl pacietīgi panestu; bet katru nedēļu izturēt divas, trīs līdz četras šādas procesijas un pie tam vēl viņus visādi atbalstīt, te pat eņģelim vajag kļūt nepacietīgam un pie tam vēl gluži nabagam! Kas man nu jādara? Patiesi, es katram nabagam pēc saviem spēkiem katru dienu labprāt daru visu iespējamo labu; bet šiem neliešiem, šiem nabaga cilvēces īstiem mocītājiem, es uz kala vēlētos novēlēt nāvi un visus velnus!” 3. Es saku: “Draugs, lai tas paliek; ar pacietību tu tomēr vienmēr tiksi tālāk! Vispār atstāj to mūsu draugam jūlijam! Viņš viņus noteikti ātri aizgādās tālāk, un tad viņi šādu atbalstu labi iegaumēs un pamazām daudz retāk dosies uz Geneceertes apvidu!” 4. KAPTEINIS savam padotam virsniekam saka: “Steidzies, ņem divdesmit vīrus un ātri dodies pilsētā! Tiem nekaunīgajiem salašņām izskaidro, ka militāra garnizona dēļ šī vieta vienmēr atrodas aplenkuma stāvoklī, kurā bez kategoriska ordera no kāda romiešu vieskomandanta puses neviens nesodīts nedrīkst ienākt un ja viņš tajā ir ienācis, tad pēc saņemtā miesas soda viņam tiek aizsietas acis un ar mīkstu mālu aizbāztas ausis; pēc tam viņam tiek sasietas rokas un kājas. Tā sagatavots, viņš tiek nests barkā un tur nolikts uz salmiem un tad nogādāts zināmā vietā, kur pie bargā soda piedraudējuma par atkalatnākšanu kādā šādā militārā vietā bez derīgas atļaujas no kāda romiešu militārā virskomandanta puses, tiek atkal atbrīvots no visām acu, ausu, kāju un roku važām un izcelts krastā. Ja betlēmiešiem šādas apliecības nav, tad bez izņēmuma ar viņiem tā apejaties. Ja viņiem ir nauda, tad ar divsimts pfundiem viņi no miesas soda var atpirkties, bet ne no četrkārtējām važām! bet ja viņiem naudas nav vai viņi to negrib dot, tad pirms sasiešanas viņu līdz jostas vietai kailām mugurām jāsaņem piecpadsmit rīkšu cirtieni! Dixi, fiat! (Es esmu runājis, lai notiek! — izd.) 5. Pēc šiem kapteiņa vārdiem oficieris ar piecpadsmit vīriem steidzas uz pilsētu. Tur Ebaba mājā atrod četrpadsmit farizejus un rakstu mācītājus, kuri ar visādiem lāstiem apkrauj mājas kalpotājus, jo viņi negribēja viņiem pilnīgi kalpot pēc viņu nekaunīgās gribas. 6. Kad oficieris viņiem jautāja pēc atļaujas kartes, te NEKAUŅAS teica: “Mēs esam Dieva priesteri; te ir tempļa zīme, un visā pasaulē mums nekas vairāk nav vajadzīgs!” 7. OFICIERIS saka: “Pagaidām šī vieta atrodas pastāvīgā aplenkuma stāvoklī; te pastāv stingākais ķeizariskais likums, pēc kura bez izņēmuma neviens svešinieks nedrīkst nākt šajā vietā bez zināmas likumīgi dokumentētas kartes! Likuma nezināšana te nevienu neattaisno! Tā kā jums, kā es redzu, zinā- 188

mās kartes nav, tad vai nu jūs samaksājiet dicvsimts pfundu sudraba sodu, vai, ja jums tas ir patīkamāk, tad katrs no jums uz kailas muguras saņems piecpadsmit rīkšu cirtienus! Pēc tam jūs tiekat aplikti ar jums zināmām romiešu četrkāršām važām un nogādāti no jums nozīmētā vietā. tam visam nu jānotiek bez niecīgākās pretimrunāšanas; jo katra vilcināšanās un katrs pretī izteikts stūrgalvīgs vārds ved sev līdz dubultsoda paasināšanu!” 8. Kad farizeji un raktu mācītāji dzird šādu uzrunu, viņi pasauc Ebaba mājas PĀRVALDNIEKU un prasa viņam tūlīt aizdot viņiem divsimts pfundu sudraba. Bet viņš saka: “Mans kungs tak nekad nav licis jūs aicināt; kādēļ viņam par jums nu jāmaksā? Jo jums kaut ko aizdot, nozīmē savu naudu iemesst jūrā! Jums tak ārā ir četrpadsmit ar mantām apkrauti ēzeļi! Šo dzīvnieku nastas padariet par divsimts pfundiem vieglākas, un caur to jūs savas muguras pasargāsiet no asajiem rīkšu cirtieniem! Es jums nedodu neviena statera! 9. Kad farizeji un rakstu mācītāji no Ebaba labā un uzticamā mājas pārvaldnieka dzirdēja šādu piezīmi, viņi rādīja pavisam skābas sejas, oficiera ļoti nepatīkamā pavadonībā devās ārā pie saviem nastu nesējiem dzīvniekiem un ar vieglām pūlēm to pārāk smagās nastas atbrīvoja no divsimt pfundiem. 10. Kad virsnieks naudu ir noglabājis, viņš viņiem tūlīt uzliek zināmās vazās un kopā ar viņu dzīvniekiem liek nogādāt plašā barkā, kur viņi kā teļi tiek nolikti uz salmiem un tad stingrā pavadonībā pa ūdeni tiek nogādāti tur, no kurienes viņi sakās atnākam. Gados jaunie farizeji un rakstu mācītāji, protams, pavisam šausmīgi vaimanā, bet tas viņiem nu reiz nekā nelīdz. — bet pēc kādas stundas virsnieks nāk atkal pie mums un atstāsta, kā viņš precīzi izpildījis visu, ko kapteinis viņam pavēlējis. 11. Un kapteinis uzslavē viņu un jautā, kur viņš licis atņemto naudu. 12. Un VIRSNIEKS saka: “Kungs, es uz laiku uzglabāšanai to nodevu Ebaba godīgajam mājas pārvaldniekam, bet vēlāk tu ar tiem divsimts pfundiem sudraba vari darīt, ko gribi.” 13. KAPTEINIS saka: “Viss pavisam labi, un šie zeļļi atcerēsies mūsu Genecereti! Vai viņi šeit dosies cauri, jeb ņems virzienu caur mazo augšējo Armu, jeb it kā pat pa ūdens ceļu, kas augšpus mazās Armas, resp., no tās šķirts caur pavisam šauru zemes strēli, ved jūrā, bet tomēr ir pietiekami dziļa un plukata nest barku ar trīsdesmit cilvēku kravu, nepieskaroties grunts dūņām?” 14. 14. VIRSNIEKS saka: “Lai šodienas jūsu sabata dēl neizsauktu apgrūtinošu ievērību, es norādīju uz ūdens ceļu.” 15. KAPTEINIS saka: “Atkal pavisam labi un gudri! Tev drīz jātiek paaugstinātam, — to tev saka kapteinis Jūlijs! — Viņi Genecereti atcerēsies un tik drīz atkal šeit nenāks!” 163. Kapteinis Jūlijs atstāsta dažas epizodes par templiešiem. 1. (KAPTEINIS): “Es jums saku: Ar šiem cilvēkiem tieši vajag apieties bez kādas saudzības, citādi ar viņiem nekas vairs nav iesākams. Es noteikti nekad nebiju tas cilvēks, kas jebkad varētu sajust prieku par to, ka apstākļu spiestam man vajadzēja likt sodīt kādu stūrgalvīgu ļaundari; es vienmēr sīki apsvēru visus apstākļus, kas cilvēku varēja novest līdz noziegumam. Bet šiem jūdu tempļa kalpiem es ar prieku pat ar paša roku varētu nocirst galvas un to tādēļ, ka viņi nopietnībā ir lielākie un neatlaidīgākie noziedznieki pret nabaga cilvēci. Patiesi, viņu, īstenībā ar ļoti nožēlojamu krāsu pārkrāsotā reliģiozi morāliskā tendence, ja tajā tā īsti ieskatās, vairāk pāriet velnišķi neģēlīgā! 2. Es pats savām acīm un ausīm esmu pārliecinājies, kad es biju nozīmēts Jeruzalemē, kā viņi vienu cilvēku, kuram kabatā vēl bija pāris grašu, uz dzīvību un nāvi piespieda savu naudu likt Dieva kastē! Labais, bet, dabīgi, vājais cilvēks patiesi kastē ielika vienu grasi un atvainojās par to, ka otru grasi tādēļ nevar likt kastē, ka viņam ir tālu līdz mājām un bez šī viena graša viņam ceļā vajadzētu ciest slāpes un izsalkumu! Bet tas neko nelīdzēja! farizeji viņam to lietu apskaidroja, ka viņa dvēselei ir augstākā mērā svētīgi, par prieku un godu Dievam un Viņa templim ceļā uz mājām nomirt badā! Bet ja viņš to grasi, ko Dievs caur viņu mutēm no viņa prasa, paturētu, tad viņa dvēsele mūžam nekad nevarētu skatīt Dievu un viņa alga būtu mūžam degt Dieva dusmu ugunīs! Cilvēks tad nobāla, sāka drebēt, ar drebošu roku paņēma savu pēdējo grasi un arī to ielika Dieva kastē. Pēc tam tie zeļļi nomurmināja it kā kādu lūgšanu par to nabaga velnu un lika viņam iet.” 3. Bet Es noskumušajam cilvēkam sekoju un, kad mēs atradāmies pilnīgi ārpus tempļa, es piegāju pie viņa un draudzīgi nopietnā tonī viņam teicu: “Labais draugs, kā tad jūs varat būt tik ļoti vājš, ļaut šiem laupītājiem sev izmānīt pēdējo grasi?! Ko viņi templī uz jums runā, tam viņi paši vēl nekad nav ti- 189

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC