Views
9 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

cējuši; bet jūs,

cējuši; bet jūs, vājie cilvēki, savā aklumā viņus turat par viszinošiem pusdieviem, tādēļ viņi jums izbaida visu jūsu mantu un tad to izšķērdē lielā pārticībā, kamēr nabags ceļā nomirst badā. — Te tev atkal ir abi grasi un dodies uz mājām; bet nekad nenāc atkal šeit! Jo es jums saku: “Tam, kam jābūt Dieva namam, ir laupītāju ala un slepkavu bedre, pie kuras patiesam Dievam nekad nevar būt nekāda labpatika!” 4. CILVĒKS apmulsis kādu laiku mani uzlūkoja, paņēma naudu no manām rokām un beidzot teica: “Lielais kungs, tev vajag vairāk zināt, nekā man; te tev būs taisnība! — tad viņš mani atstāja un devās uz savu dzimteni. 5. Līdzīgus notikumus es templī esmu redzējis un dzirdējis tūkstoškārt; jā, es biju klāt, kad viens šāds dvēseļu gans apstrādāja kādas bagātas mātes meitu, bet māte kā saprātīga un gaiši domājoša sieviete Dieva kasti templī vēl nekad nebija padarījusi bagātāku ne par grasi. Dvēseļu gans meitai it kā saules gaiši rādīja, ka viņa būs mūžam pazudusi, ja viņa nepielietos visas pūles, lai māti slepeni totāli apzagtu un naudu liktu Dieva kastē. Laimīgā kārtā meitai, tāpat kā viņas mātei, bija stingri samarītiski uzskati, un lišķim un krāpniekam neizdevās meitu pavedināt uz zādzību, par ko man bija liels prieks. 6. Pie šādiem apstākļiem es vairāk nekā reizi domāju: ja es būtu zemes pārvaldnieks Jeruzalemē, templis jau sen būtu ticis iztīrīts no visiem tiem salašņām, bet kā romiešu zemes kādam pārvaldniekam stingri pakļauts cilvēks es neko citu nevaru darīt, kā izpildīt viņa pavēli. 7. Bet ar Ponciju Pilātu nekas nav iesākams; viņš ir dabas pētnieks, Pompejas un Herkulānes zinātnieku sirdsdraugs un par valdīšanas lietām maz raizējas, ļauj Erodam un templim valdīt pēc viņu patvaļas, ja tikai viņi punktīgi un pareizi samaksā viņu nomas nodokļus. laimīgā kārtā es te nestāvu zem Poncija Pilāta zižļa, bet gan zem Kornēlija, un tas zem gudrā un ļoti taisnīgā veca tēva Kirenija, kas, līdzīgi man, ir noteikts Jeruzalemes ienaidnieks, un tā es šajā manā brīvajā un no Jeruzalemes pilnīgi neatkarīgajā amatā varu, kā pienāks, apkalpot farizejus un dieva noliedzējus rakstu mācītājus, ja viņi trāpās man ceļā. Un Tu, mans patiesais Dievs un Kungs, man to noteikti nepierakstīsi par kādu grēku?!” 164. Par Jēzus sekotājiem. 1. ES saku: “Nu Mans puses tu esi tīrs; bet pie tavas cilvēkus vadošas darbības vienmēr tikai ievēro, ka pie tam tu neaizmirsti, ka arī grēcinieks ir tavs brālis! 2. Ja tu uz taisnīgu sodu pelnījušu noziedznieku savā sirdī jūti dusmas, tad noliec soda rīksti, kas ir tavās rokās; jo caur tavām dusmām tā nekļūs par svētīgu ceļa rādītāju, bet gan par čūsku, kas rētā, ko viņa ar savu dzēlienu iecirta ceļiniekā, nes nevis dziedinošu balzāmu, bet gan nāvējošu indi, kas ceļinieku nonāvē. 3. Netici arī, ka caur to tu esi ticis vaļā no kāda ienaidnieka, ja tu viņam esi piespriedis nāvi; jo ja zemes dzīvē viņš tev bija vienkārši ienaidnieks, tad pēc miesas nāves kā brīvs gars viņš tev kļūs simtkārtīgs un visu tavu dzīvi tevi mocīs ar simtējādām nelaimēm, un tu nevarēsi atrast nekādu līdzekli, kas tevi no tava neredzamā ienaidnieka atbrīvotu. 4. Tādēļ, ja tu kādu sodi, tad sodi viņu ar mīlestību un nekad ar dusmām! Tādēļ turpmāk arī ar farizejiem neaizej par daudz tālu! Padomā: Redzi, tie ir akli aklo vadoņi! Bet pasaule ir tā, kas viņus padara aklus, bet tā ir Sātans, kuru tu esi iepazinis. 5. Redzi, Manī ir visa vara pār debesīm un zemi. Es viņus varētu iznīcināt ar vienu domu, un tomēr līdz īstam laikam, kur viņu mērs būs pilns, Es viņus panesu ar visu pacietību. 6. Arī mani sadusmo cilvēki un caur viņu nelabošanos skumdina manu sirdi, bet es tomēr viņus paciešu un sodu viņus vienmēr ar mīlestību, lai viņi labotos un vēlētos ieiet mūžīgās dzīvības valstībā, vienīgi kādēļ viņi ir tikuši radīti. ja tu tātad gribi būt taisnīgs tiesnesis, tad tev visā vajag sekot man! 7. Ir gan vieglāk par kādu izteikt kādu spriedumu, nekā spriedumu pacietīgi panest! Bet kas kāda cilvēka, kas tika notiesāts, spriedumu ņem uz sevi un tad rūpējas, lai notiesātais pareizi tiek uz augšu, tas Dieva Valstībā reiz tiks dēvēts liels. Šo nu teikto visi labi ievērojiet! Jo ja Es tā kārtoju un tā gribu, tad jūs tak nevarat kārtot un gribēt citādi! Es esmu kungs pār dzīvību un nāvi! Es vienīgais zinu to, kas ir dzīvība un kas tai nepieciešams, lai to uz mūžību uzturētu un to baudītu visā svētlaimē! 8. Ja jūs dzīvosiet pēc Manas Mācības, tad jūs dzīvību saglabāsiet visā svētlaimē; bet ja jūs rīkosieties pretēji, tad jūs to pazaudēsiet un ieiesiet nāvē, kas ir visas dzīvības nelaimīgākais stāvoklis, uguns, kas nekad nenodziest un tārps, kas nekad nemirst!” 9. KAPTEINIS saka: “Kungs, es pārāk labi saprotu visa tā nepieciešamību, bet vienlaicīgi arī milzī- 190

gās grūtības, stingri pēc tā dzīvot. Nolīdzināt mazu pakalniņu gan nav nekāda liela māksla; bet kur pretī stājas vesels kalns, pilns grūtību un šķēršļu, tur tad jau ir tīri neiespējami doties tālāk. Te, kungs, tev vajag mums palīdzēt!” 10. ES saku: “Bet tieši tādēļ Es jau arī esmu nācis šajā pasaulē, lai jums visiem sniegtu palīdzību, kur jūs paši no sevis mūžam vairs neatrastu nekādu izeju! Tādēļ vienmēr uzticieties un paļaujieties Manam Vārdam, un caur to šķietami neiespējamais jums kļūs iespējams! Bet nu atkal dodamies mājā; jo saules tuvojas rietam.” 11. Bet kuģa kalpu priekšnieks jautā, līdz kuram laikam kuģi jātur gatavībā iespējamai aizbraukšanai. 12. ES saku: “Jums vajag būt gataviem aizbraukšanai katrā stundā, lai tad, ja te pirms laika nāk kuģa kungs, viņš jūs neatrod slinkus un bezdarbīgus, tad jums neatrēķina algu un jūs neatbrīvo no dienesta! Tomēr — Dievam kalpot ir viegli, bet cilvēkiem kalpot ir grūti!” 13. KUĢA KALPU PRIEKŠNEIKS jautā tālāk: “Kungs, ja it kā rītu šeit atkal atnāktu farizeji, kas vakar, jādomā, kā misonāri un atgriezēji uz pareiza ceļa ir devušies uz Jeruzalemi, lai turienes iedzīvotājus, pa lielākai daļai grieķu ticībā pārgājušos jūdus, atkal iegūtu templim un, kā viņi mums to apsolīja, gribētu ielaisties kādā disputā par četrdesmit septīto psalmu, kas mums viņiem jāsāk?” 14. ES saku: “Te jūs viņiem apsoliet septiņus labus grašus, ja viņi jums to psalmu labi izskaidro; ja viņi jums to izskaidro slikti, tad viņiem nekas nav jāsaņem, un, ja viņi jums to pavisam nevar izskaidrot, tad jums ir tiesības no viņiem prasīt septiņus labus grašus, un, ja viņi atteiktos jums maksāt, to ņemt, piedraudot ar militāru palīdzību!” 15. KAPTEINIS saka: “Tad lai tikai nāk pie manis, un viņiem bez kādas žēlastības un saudzības jāsamaksā septiņi reiz septiņus grašus!” 16. Ar to kuģa kalpi ir pilnīgi apmierināti, un mēs dodamies pilsētā un tur Ebaba Mājā, kur kalpotāji, tā kā Saule ir jau norietējusi, ir ļoti nodarbināti, lai mums pagatavotu labas vakaiņas. Bet KAP- TEINIS paņem tos divsimts pfundus sudraba un nodod tos Ebabam ar vārdiem: “Ņem to tavā īpašumā kā nelielu atlīdzību par tiem daudzajiem simts un vēlreiz simts nabagiem un slimniekiem, kurus tu esi kopis, no kuriem tu arī nekad neesi prasījis ne statera! Bet tu arī patiesi šajā pilsētā esi vienīgais cilvēks, kas pelnījis nest cilvēka vārdu! Visi pārējie šīs pilsētas ļaudis nepelna šo cienījamo vārdu; jo viņi ir totāli miruši un ne par ko nerūpējas un arī neko nedara! Vai jūs domājat, ka visi brīnumi, kas šeit šajās dienās ir veikti, uz šiem ļaudīm it kā atstāja kādu iespaidu? Pavisam nē! Šie gļēvuļi klaiņo apkārt, it kā te nekas nebūtu! Jā, kas te bija slimi, gan ļāva sevi dziedināt, bet tikko par to pateicas un šodien arī tikko vairs domā par to, ka viņi bija slimi un brīnumaini no viņu slimībām ir tikuši pilnīgi izdziedināti! Tādēļ arī Mans Ebabs šajā pilsētā ir vienīgais cilvēks; visi pārējie patiesi ir vairāk dzīvnieki, nekā cilvēki!” 165. Scēna starp Rafaelu un Jaru. 1. Pēc šīs sarunas kalpotāji jau arī nes vīnu un maizi un daudz labi pagatavotas zivis, un visi dodas pie labi klātiem galdiem. Jara mūsu Rafaelu ved pie galda un liek viņam priekšā lielu zivi, lai viņš to ēstu. Bet RAFAELS saka: “Mīļā māsa, tas gan vakariņām būtu par daudz; tādēļ liec man priekšā kādu mazāku zivi!” 2. JARA saka: “Ak, es tak šodien pusdienās redzēju tevi apēdam vairākas šādas zivis, un tā tu arī vakarā ar to tiksi labi galā! Ēd tikai! Redzi, mans Kungs Jēzus gan ir bezgala lielāks un diženāks gars, nekā tu, un tomēr Viņš ar redzamu prieku ēd jau otru zivi, uzdzer vīnu un vienmēr apēd arī kādu gabalu maizes — dari tu tāpat! Tagad tu kopā ar mums reiz esi cilvēks, un tādēļ tev nevajag noniecināt mūsu cilvēcisko, kaut citādi tu esi viens Dieva pirmais eņģelis!” 3. RAFAELS saka: “Nu, ja jau tu to noteikti tā gribi, tad man tavai gribai gan vajag pakļauties, jo tu jau esi viens mīlestības cienīgs bērns, un aiz mīlestības tev neko nevar atteikt! — Tad Rafaels ņēma rokās veselu vismaz piecus pfundus smagu zivi, lika to mutē un apēda vienā tikko ticamā ātrākā acumirklī. 3. Kad JARA to manīja, viņa pavisam apmulsusi teica “Draugs, pie tik lielām ēšanas spējām tu gan viegli varētu apēst arī ceptu jūras briesmoni! Lielā zivs, kuras vēderā Jonass smaka trīs dienas, tev beigās būtu tikai joks, ar vienu kumosu to dabūt māgā?!” 5. RAFAELS saka: “Arī daudz tūkstoš šādu zivju man būtu tikai joks, tā teikt, dabūt zem jumta. bet 191

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf