Views
8 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

167. Kunga

167. Kunga atvadīšanās un aizbraukšana uz Sidonu un Tīru. (Mateja Ev. 15:21) 1. Pēc baudītām brokastīm mēs nodarbojāmies ar dažādām lietām un Es Ebabam devu dažus zemes apstrādāšanas likumus, kā viņam jāapstrādā savi lauki un jākopj augļu un vīna dārzi, lai tie viņam vienmēr dod bagātīgu ražu, kuru viņš vienmēr noteikti izlietos vislabāk. Es Ebabam rādīju, kā viņš augļus var padarīt cēlākus un pavairot un mācīju pazīt vairākus derīgus augus, kas kopš tā laika ir izmantoti ēdienu gatavošanās. Tāpat Es rādīju vairākus sakņaugus, kas tāpat var tikt izlietoti kā laba pārtika, un viņam arī rādīju visa tā, kā augu, tā sakņu, pagatavošanu. Īsi — divās turpmākās dienās, kuras Es vēl pavadīju Geneceretē, Es Ebabam vēl daudz ko mācīju pazīt lauksaimniecībā, ko pirms tam neviens jūds vēl neiznāja. Līdzīgi Es viņam mācīju, ka arī zaķa, truša, stirnas un brieža gaļu tā un tā pagatavotu vienmēr var baudīt kā tīru un labi garšojošu cepeti, bez kā caur to kļūst netīrs, bet vienlaicīgi viņam arī norādīju laiku, kādā šie dzīvnieki ir ķerami un nonāvējami. Un tā Es viņam vēl dažu labu ko rādīju, par ko krietnais Ebabs bija ļoti iepriecināts. 2. Vienlaicīgi Es ar mācekļiem Jarai ierīkoju mazu virtuves dārzu, apstādīju to ar visādiem derīgiem stādiem, augiem un sakņaugiem un ieteicu viņai šo dārzu ļoti rūpīgi kopt. Ar daudz prieka asarām viņa man to arī apsolīja un, ja Es drīz atgrieztos, tad man dārzs jāsastop ziedošā stāvoklī. Un tā mājās nu viss bija labākā kārtībā. 3. Tātad svētdiena, pirmdiena un otrdiena bija pagājusi visādās derīgās nodarbībās, un Es gatavojos doties tālāk. Bet kapteinis Ebabs, viņa sieva un bērni, starp viņiem it sevišķi Jara, sirsnīgi lūdza mani nakti vēl pavadīt viņu mājā; un Es tad arī uzkavējos līdz trešdienas rītam. 4. Bet no rīta atnāca daži no kuģa kalpiem un teica, ka iepriekšējā dienā pie viņiem bija atnākuši tie farizeji no Jesairas, bet ne ar zilbi vairs nepieminējuši četrdesmit septīto psalmu, bet toties jo dedzīgāk apjautājušies par mani, lai mani vestu pie atbildības, tādēļ ka Es visu Jesairu esot novērsis no Jeruzalemes. Bet kuģa kalpi uz tādiem jautājumiem viņiem nav devuši nekādu atbildi, bet gan paņēmuši no viņiem tos dažus sudraba grašus, kurus farizeji viņiem samaksāja ļoti negribīgi un lamājoties, pie kam viņi tad atkal kāpa viņu kuģī un pēc laivinieku izteicieniem esot devušies uz Kapernaumu, jādomā, lai tur tuvāk izpētītu par mani, kādam nolūkam viņi īstenībā no Eroda un no tempļa bija nolīgti. 5. Kad Es to no kuģa kalpiem uzticami atstāstīto dzirdēju, Es kuģiniekiem pavēlēju stundas laikā kuģi turēt pilnīgā gatavībā aizbraukšanai, un kuģinieki gāja un kuģi labi sagatavoja. 6. Bet kad Jara, kas no rīta bija izgājusi dārziņā, nāca istabā un tūlīt arī dzirdēja, ka Es tūlīt aizceļošu, viņa sāka rūgti raudāt un lūdza Mani, vai es nevarētu uzkavēties pie Ebaba vienu stundu ilgāk. Viņai pilnīgi lūzt sirds, ja viņai vajag stādīties priekšā, ka viņa nu mani, Dievs zin, cik ilgi, vairs neredzēs. 7. Bet Es viņu mierināju un apgalvoju, ka viņa pat miesīgi drīz mani atkal redzēs; bet garīgi viņai ar Mani jārunā, kad vien viņa tikai grib, un Es viņai sirdī skaidri un saprotami pateikšu atbildi. Bez tam Es manā vietā redzamu atstāšu eņģeli Rafaelu, kas viņu vedīs pa pareizu ceļu. Ar to raudošā apmierinājās. 8. Pēc tam Es svētīju visus Ebaba mājiniekus un tad devos ārā pie jūras, kur mūs gaidīja kuģis. Pats par sevi saprotams, ka Mani pavadīja visi Ebaba mājas ļaudis, kapteinis un vēl daudzi citi cilvēki. 9. Bet abi esejieši un tie daži atgrieztie farizeji un rakstu mācītāji lūdza mani, drīkstēt mani pavadīt uz turieni, kur Es dodos. 10. Bet Es teicu: “Palieciet, lai pirms laika pasaule nekļūst nemierīga!” 11. Jo putniem ir viņu ligzdas un lapsām viņu alas; bet Cilvēka Dēlam nav ne akmens, ka Viņš to liktu zem savas galvas kā savu pilnīgu īpašumu. Bet, tā kā man nav nekāda laicīga īpašuma, un tomēr ņemtu sev līdz lielu pulku cilvēku, tad sāktu teikt: “Kā viņš viņus pabaro? Viņam tak nav nekādu lauku, nekādu pļavu un nekādu ganāmpulku! Viņš ir vai nu zaglis, vai citādi kāds krāpnieks!” Lai no tā izvairītos, palieciet šeit, un jūs esejieši, ejiet pie jūsu brāļiem un atstāstiet viņiem visu, ko jūs šeit esat redzējuši un dzirdējuši; viņi visi izmainīsies un labi pārdomās. 11. Bet ja jūs, farizeji un rakstu mācītāji, it kā tiekat no tempļa atsaukti atpakaļ, lai dotu par Mani paskaidrojumu tiem, kas tīko pēc Manas dzīvības, tad neko nerunājiet par visiem šiem Maniem darbiem, bet gan jo vairāk un atklātāk par Manu mācību! Nebaidieties no tiem, kas ārkārtējākā gadījumā gan var nonāvēt jūsu miesu, bet nevar izdarīt nekādu ļaunumu jūsu mūžīgi dzīvot turpinošai dvēselei! Viņi tomēr jūs neaizskars. Bet ja viņi jūs padzen, tad dodieties pie esejiešiem! Viņi jūs uzņems ar atvērtām rokām!” 12. KAPTEINIS saka: “Ak, jūs varat arī palikt pie manis. Es padaru jūs par romiešiem, dodu jums 194

omiešu tērpu un zobenu, un tad jums būs pilnīgs miers no tempļa un tā ļoti ļauniem kalpiem.” 13. te ES piemetinu: “Jā, jā, arī to jūs varat darīt! Vienmēr esiet gudri, līdzīgi čūskām, un maigi kā baloži, tad jūs vislabāk sadzīvosiet ar pasauli!” 14. Pēc šiem vārdiem Es ar dažiem maniem, kopā divdesmit mācekļiem iekāpu kuģī, un, tā kā nāca labs vējš, tas ar lielu ātrumu brauca Sidonas un Tiras virzienā (Mt. 15:21), bet šīs pilsētas, protams, vēl atradās krietni tālu no Galilejas jūras pie Vidusjūras. 168. Scēna ar kanāniešu sievu pie Tiras. (Mateja Ev. 15:22–29) 1. Kad mēs pretējā krastā atstājām kuģi, mums vēl bija krietns gājiens kājām, lai sasniegtu tikai abu pildētu novadu. Kad mēs nonācām līdz Tiras novada robežai un to pārgājām jau krietni pret vakaru, mums pakaļ skrēja viena SIEVA, kas bija dzimusi Kanā galilejā, bet jau pirms piecpadsmit gadiem šajā apvidū bija apprecējusi kādu grieķi, un ceļā mani pazina un kliedza: “Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Mana meita no velna tiek ļauni mocīta! (Mt. 15:22) — Bet es ļāvu viņai kliegt, neteicu ne vārda un turpināju savu ceļu. 2. Bet, tā kā sieva kliedza pārāk skalļi, un MĀCEKĻIEM tas jau kļuva apgrūtinoši, viņi pienāca pie Manis, aizturēja mani un teica: “Atlaid tak viņu! Jo nu viņa jau pusstundu piebrēc mums pilnas ausis! (Mt. 15:23) Ja Tu nevari vai negribi viņai palīdzēt, tad liec viņai mūs atstāt, citādi pārējie cilvēki, kas arī staigā pa šo ceļu, vēl noticēs, ka mēs tai sievai esam ko nodarījuši, un mūs aizturēs un apgrūtinās ar visādiem jautājumiem.” 3. Uz to es mācekļiem teicu: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraeļa cilts pazudušajām avīm.” (Mt. 15:24) 4. Pārsteigti par šo manu lēmumu, mācekļi viens otru izbrīnījušies uzlūkoja un nezināja, kas viņiem būtu jādara; un JŪDA ISKARIOTS apvainoja Mani par augstākā mērā nekonsekvenci, pie kam viņš Tomam teica: “Dažreiz man no dusmām gribas no ādas izlēkt par tik rupjām pretrunām viņa runā un rīcībā! Pie šīs sievas, kas lūdz viņam palīdzību, viņš ir sūtīts vienīgi pie Izraela cilts avīm; bet kur Viņš romeišiem, kas tomēr tak ir vairāk pagāni, nekā šī nabaga, pa pusei grieķu un pa pusei jūdu sieva, ļauj saņemt visu iespējamo palīdzību, tur Viņš nedomā par to, ka Viņš ir sūtīts tikai pie Izraeļa cilts avīm!” 5. TOMS saka: “Šoreiz es, protams, nevaru teikt, ka tev pavisam nav taisnība; bet tomēr es palieku pie tā, ka šeit Viņam būs kāds sevišķs iemesls, kādēļ Viņš šai sievai negrib palīdzēt!” 6. Bet, kamēr mācekļi savā starpā tā pārmainās domām, SIEVA pienāk Man tuvu, nokrīt manā priekšā uz ceļiem un kliedz: “Kungs, palīdzi man!”(Mt. 15:25) 7. Bet Es uzskatīju sievu un teicu: “Neklājas bērniem atņemt maizi un to nomest priekšā suņiem!” (Mt. 15:26) 8. Uz to SIEVA teica: “Jā, kungs, bet sunīši tomēr ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kunga galda!” (Mt. 15:27) 9. Šī atbilde visus mācekļus pārsteidz, un PĒTERIS slepenībā piezīmē: “Nē, tas ir spēcīgi! Tik daudz gudrības es reti esmu atradis pie kādas jūdietes; un tā sieva pēc izcelšanās ir grieķiete, kaut gan dzimusi Kanā Galilejā. Es pazīstu viņu un esmu viņai pārdevis daudz zivju, bet, protams, jau pirms piecpadsmit vai sešpadsmit gadiem.” 10. Bet ES uzskatīju sievu un viņai teicu: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu to gribi!” 11. Te sieva piecēlās, patiecās un steidzās prom uz savu māju un meitu atrada veselu (Mt. 15:28) — Bet ļaudis, kas bija pie meitenītes, mājās pārnākušai sievai atstāstīja, ka pirms pusstunas velns saredzams plosoties un lādoties pazuda. Te sieva atzina, ka tas notika tajā pat laikā, kad Es uz Tiras novada robežas viņai teicu: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu to gribi!” 12. Bet bija pienācis jau vakars un mācekļi Man jautāja, vai Es došos uz Tiru, jeb vai viņiem šeit pie novada robežas būtu jāpaskatās pēc kādas viesnīcas, tā kā Tiras pilsēta no šejienes atrodas vēl triju ceļa stundu attālumā. 13. Bet Es mācekļiem teicu: “Ziniet ko? Tā vietā, lai dotos uz vakariem, kur atrodas Tira, nogriežamies pret dienvidaustrumiem! Tur mēs vēlreiz nonāksim pie Galilejas jūras. Tūlīt pie krasta paceļas skaists kalns, kura pavisam klajo virsotni mēs no šejienes viegli sasniegsim divās stundās; tur pārnakšņosim.” 14. Pēc šiem Maniem vārdiem mēs turpinājām iet, pēc kādas stundas nonācām pie Galilejas jūras un vienlaicīgi pie kalna pakājes, un nesteidzoties mēs stundas laikā arī sasniedzām tā virsotni. 195

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Untitled-2 - Luis Vidal + Architects