Views
6 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

7. Bet tas, protams,

7. Bet tas, protams, nenotiks no šodienas uz rītu, bet gan īstā laikā un pie īstiem apstākļiem; jo vispirms sēklai vajag tikt izsētai, tad tā dīgst un beigās nes daudz augļu. 8. Bet ka līdztekus šī mana Mācība no īstenās pasaules, kas nenomirs, vienmēr tiks apstrīdēta, to es zinu jau mūžību iepriekš. 9. Jā, ar laiku šī Mana vismaigākām Mācība pat uzkurinās asiņainākos karus, bet tas arī nevar tikt novērsts; jo dzīvība izgāja no varenas cīņas Dievā, tādēļ ir un paliek nepārtraukta cīņa un var tikt uzturēta tikai caur derīgu cīņu! — Vai tu to saproti?” 10. GRIEĶIS saka: “Kungs un meistar, kādam no mums tas ir par dziļu! To gan spēj aptvert Tu un tavi skolnieki; bet man tas ir kaut kas pārāk nepatverams un neizmērojami dziļš.” 11. ES saku: “Jā, jā, Es arī tā domāju; bet tomēr mūžīgi ir un paliek tā, kā es tev to esmu atklājis!” 12. Arī visi pārējie ļaudis bija ļoti pārsteigti par šo manu runu, un VAIRĀKI savā starpā piezīmēja un teica: “Mūsu sentēvsm, gudrais grieķis, dzimis Pathamā, runāja patiesi ļoti gudri, bet tomēr bija skaidri manāms, ka no cilvēka runāja tikai cilvēks. Bet kad runā šis īsti jaunais vīrs un meistars, tad ir tā, kā runātu nevis viņš, bet gan no viņa runātu pats Dievs; un katrs vārds no viņa mutes tā iespiežas sirdī kā vecs, labs vīns, un to dara caur un caur līksmu.” — Līdzīgas piezīmes tika izteiktas vēl daudzkārt, sevišķi trešajā dienā, kur šie ļaudis jau vairāk un vairāk bija iesvaidīti Manā Mācībā. 178. Četru tūkstošu brīunumainā paēdināšana. (Mateja Ev. 15:32–39) 1. Bet vēl ir piezīmējams, ka ļaudis aiz tīra prieka un pārsteiguma par manu draudzību un manu mācību aizmirsa, ka viņiem vairs nekā nebija, ko ēst un dzert. Pret vakaru tomēr pieteicās izsalkums, un viņi savā starpā sāka jautāt, vai starp viņiem kādam tomēr nebūtu kāds ēdamā krājums. Bet jautāšana bija veltīgas pūles; jo līdzpaņemtos krājumus viņi līdz pēdējai drupatiņai bija apēduši jau iepriekšējā dienā. 2. Kad viņi to pārāk labi manīja, ES pieaicināju pie sevis mācekļus un viņiem teicu: “Klausieties! Man ir žēl šo ļaužu; jo viņi pie Manis ir jau palikuši trīs dienas, un viņiem vairs nav, ko ēst. Bet Es viņus negribu no Sevis atlaist neēdušus, lai viņi ceļā uz mājām nenonīkst badā (Mt. 15:32.)! Jo daži no šiem ļaudīm šeit ir atceļojuši no tālienes. Dodiet viņiem ēst!” 3. MĀCEKĻI saka: “Kungs, Tu zini mūsu arī diezgan sarūkošos krājumus! Šeit ir tuksnesis, no kurienes mēs ņemsim tik daudz maizes, lai paēdinātu šos ļaudis?” (Mt. 15:33) 4. Tad Es jautāju mācekļiem, teikdams: “Cik daudz maizes jums vēl ir jūsu krājumā?” 5. Un MĀCEKĻI atbildēja: “Vēl ir septiņi klaipi maizes un dažas zivtiņas, kas vēl ir labas.” (Mt. 15:33) 6. Te ES mācekļiem saku: “Atnesiet maizi un zivis šeit!” 7. Un mācekļi gāja un atnesa maizi un zivis. Tad Es liku ļaudīm apsēsties uz zemes. (Mt. 15:35) Kad ļaudis bija apsēdušies, Es ņēmu maizi un zivis, patiecos Tēvam, kas visā pilnībā mājoja Manā sirdī, par svētību, tad maizi un zivis lauzu gabalos un tos devu mācekļiem, un viņi tos deva ļaudīm (Mt. 15:36.) Un redzi, visi ēda pēc sirds vēlēšanās un pēc viņu māgas vajadzības un kļuva paēduši. bet kad viņi izsalkumu bija pilnīgi apmierinājuši, viņi vairs nevarēja ieēst, un tā palika pāri daudz drusku, tā ka ar tām salasīja pilnus septiņus lielus grozus. (Mt. Ev. 15:37) Bet tie, kas te tika paēdināti, bija četrtūkstoš vīri un vēl tikpat daudz sievas un bērni, kas te nav ierēķināti. (Mt. 15:38) 8. Bet kad ļaudis tā bija tikuši paēdināti, Es viņiem liku atkal doties uz mājām. Un ļaudis drīz piecēlās, jo diena jau diezgan tuvojās vakaram; liels un mazs, jauns un vecs Man pateicās un tad devās mājupceļā. 9. Kad pēc kādas pusstundas ļaudis jau bija izklīduši un uz kalna augstienes bez Manis un mācekļiem neviens vairs neatradās, tad arī Es kopā ar mācekļiem devāmies lejā no kalna uz jūras krastu, kur kāds kuģis tieši jau gaidīja uz pārvadāšanas peļņu. Tādēļ šim kuģim mēs nācām ļoti gaidīti. bet kad kuģa ļaudis Mani pazina, te viņi dziļi noliecās Manā priekšā; jo viņi mani pazina no Kānām Galielejā. Tādēļ viņi no manis arī neprasīja nekādu samaksu, bet gan lūdza no Manis svētību viņu jaunuzsāktajam darījumam. 10. Un Es kuģiniekiem teicu: “Ja tas nav pārāk tālu no jūsu ceļa, tad stūrējiet kuģi uz Magadanas robežu, kur Man ir kaut kas darāms!” Un kuģinieki atraisīja kuģi no krasta bluķa, un drīz nāca labs ceļa vējš un īsā laikā aizdzina kuģi līdz Magadanas novada robežai (Mt. 15:39) 200

Jēzus Cezarijas Filipijas novadā. Mateja Ev. 16. nodaļa. 174. Farizeji un saduķeji kārdina Kungu. (Mateja Ev. 16:1–12) 1. Bet pie robežās bija liela viesnīca, kurā vienmēr atradās visādi cilvēki — kā jūdi, grieķi, romieši, ēģiptieši, saduķeji, esejieši, arī vairāki farizeji un rakstu mācītāji. Un kad Es ar maniem mācekļiem tur nonācām, tad farizeji un rakstu mācītāji, dabīgi, pirmām kārtām apjautājās, kas Es esot un kas mani mācekķli. Bet šajā vakarā neviens neko nezināja, kas mēs esam. 2. Bet šajā viesnīcā bija kāda jaunava, kas kopā ar daudziem no šī apvidus arī bija kāpusi kalnā un kas tika izdziedināta no ļaunas spitālības. Šī jaunava pazina mani, nokrita manā priekšā ceļos un vēlreiz Man pateicās par viņai sniegto dziedināšanu. To redzēja daži farizeji un sāka nojaust, ka es esmu viņiem kā ļauns izdaudzinātais Jēzus no Nācaretes. 3. Vakarā, kad Es ierados, viņi Mani un manus mācekļus gan atstāja mierā; bet kopā ar saduķiešiem viņi cauru nakti sprieda, kā viņi nākamajā dienā, kas tieši bija pēcsabats, ar vārdiem un darbiem it kā varētu mani dabūt slazdā. 4. Kad Es no rīta kopā ar maniem mācekļiem ārā ēdām brokastu maizi un vienlaicīgi viņiem darīju zināmu, ka šeit šajā vietā nekas daudz nebūs darāms, te no mājas iznāca farizeji un saduķieši un pavisam kundziski nekaunīgi tūlīt pienāca pie manis un zem draudzīgas maskas sāka Mani ar visādiem jautājumiem pārbaudīt un daudzi pat slavēja Manus dubļus, kas esot pilni slavas, lai caur to mani it kā padarītu īsti runīgu, — bet kur viņi ļoti maldījās. VIENS SADUĶIETIS pat teica: “Meistar, redzi, mums būtu tieksme tev sekot un kļūt par taviem mācekļiem, ja tu kā Dieva bērns un kā Dieva dēls, kā daudzi cilvēki tevi jau dēvē, mums tādēļ dotu kādu zīmi no Debesīm! (Mt. 16:1) Veic mūsu acu priekšā kādu zīmi, un tu vari mūs dēvēt par savējiem!” 5. Bet kad Es skatījos viņu sirdīs, Es tur neatradu neko citu, kā tīru ļaunumu! Katrs vārds, ko viņi runāja, bija visslīpētākie meli, un tādēļ Es viltīgajam jautātājam un pārbaudītājam teicu: “Vakarā jūs sakāt: “Ak, rīt būs skaists laiks; jo debesis ir sārtas!” (Mt. 16:2) Un no rīta jūs sakāt: “Ak, šodien būs slikts laiks; jo debesis ir sārtas un apmākušās!” Ak, jūs ļaunie lišķi! debesu izskatu jūs varat novērtēt; kādēļ arī ne šīs lielā laika zīmes cilvēka garīgās dzīvības sfērā? (Mt. 16:3) Ja jūs, kā jūs atzīstat, no citiem esat dzirdējuši tik ārkārtējas lietas un sakāt, ka jūs saprotat rakstus, vai tad arī jums nevajag uzkrist, ka caur Mani tiek veikts viss tas, par ko ir pareģojuši pravieši? Savas sejas jūs gan protat padarīt tik saldas kā piens un medus, bet jūsu sirdis ir pilnas žults, pilnas naida, pilnas izvirtības un pilnas laulības pārkāpšanas!” 6. Pēc šīs atbildes augstākā mērā aizskarti un aizvainoti pārbaudītāji atkāpās un vairs neuzdrošinājās Man teikt ne vārda; jo visi ļaudis, kas bija ap mani sapulcējušies, vērsa uz viņiem ļoti jautājošus skatus un viņi turēja par prātīgāku ar Mani vairs neielaisties nekādās tālākās sarunās. 7. Bet kad tie pārbaudītāji bija atkāpušies, ļaudis mani slavēja, ka Es šiem fanātiķiem tā īsti stingri zem deguna esmu ierīvējis kailāko patiesību. 8. Bet Es nevērsos pie ļaudīm, kas pamatā arī nebija skaitāmi pie labākiem, bet it kā garāmejot teicu mācekļiem: “Šī ļaunā un laulības pārkāpēju cilts no manis meklē kādu zīmi, bet viņiem nav jātiek dotai nekādai citai, kā pravieša Jonasa!” (Mt. 16:4) Tad Es ļaudis un vēl vairāk pārbaudītājus atstāju stāvam un kopā ar Maniem mācekļiem steidzīgi gāju prom no turienes, iekāpu vēl gaidošajā kuģī un pavēlēju vest uz turieni, no kurienes tas vakarā bija izbraucis. 9. Bet kad mēs tā saulainajā dienā, daudz ko pārrunājot par vietām un cilvēkiem, kur bijām tikuši labi uzņemti, bijām pārcēlušies otrā krastā un atradāmies pie tā kalna pakājes, kura augstienē mēs ar septiņām maizēm un dažām zivtiņām bijām pabarojuši tik daudzus tūkstošus cilvēku, tikai te mācekļi atcerējās, ka pie Magadanas robežas aizmirsuši nopirkt un paņemt līdz maizi (Mt. 16:5); jo bija jau diezgan vēla pēcpusdiena, un viņeim to visvairāk atgādināja izsalkums. Tātad daži no viņeem nolēma vai nu kaut kur šajā apvidū sagādāt maizi, vai pat atgriezties Magadanā, jo pie laba vēja Magadanu viegli varētu sasniegt vienā stundā. 10. Bet kad mācekļi Man jautāja pēc nepieciešamā padoma, te Es viņiem teicu: “Dariet, ko jūs gribat! Bet sargieties no farizeju un saduķiešu ierauga! (Mt. 16:6). — Kad mācekļi to no Manis dzirdēja, te 201

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf