Views
1 week ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

viņi pie sevis slepeni

viņi pie sevis slepeni domāja: “Aha, te nu mums ir! Tas ir viegls rājiens, ka mēs neesam paņēmuši līdz maizi! (Mt. 16:7) Bet, tā kā es pārāk drīz manīju šādas viņu bailīgas domas, tad es viņiem teicu: “Ak, jūs vēl vienmēr mazticīgie, ko jūs tomēr raizējaties, ka neesat sev paņēmuši maizi?! (Mt. 16:8) Vai tad jūs vēl nesaprotat? Vai tad jūs vairs neatceraties tās piecas maizes pieciem tūkstošiem pirms Geneceretes brauciena un cik grozu no tām palika pāri?! (Mt. 16:9) Arī it kā vairs vakardienas septiņas maizes starp četriem tūkstošiem, neskaitot sievas un bērnus un cik daudzus grozus jūs vēl salasījāt?” (Mt. 16:10) Kā jūs to tomēr nevarat saprast, ka Es, kad Es uz jums teicu: “Sargieties no farizeju un saduķiešu ierauga!” nedomāju maizi, ko jūs neesat paņēmuši līdz, — zem tā ir saprotama neīsta mācība, kuru viņi, saldām un šķietami dievbijīgām un draudzīgām sejām izkaisa starp ļaudīm ar visādiem apgalvojumiem un apliecinājumiem un pie tam aiz muguras slepeni smejas, jo no nabaga dumjām dvēselēm guvušiem labu lomu. (Mt. 16:11) 12. Kas asāk kā tieši seduķieši sprediķo par cilvēka dvēseles nemirstību, kas kā viņi par kādu Edeni un par kādām mūžīgām uguns mokām ellē, — un viņi paši no visa tā netic ne zilbei, un pie tam ir labākie Dieva noliedzēji! Vai jūsu reiz saprotat, ko es esmu domājis zem “ierauga”? — Tikai tad mācekļi saprata, ka es neesmu teicis, ka viņiem jāsargās no maizes ierauga, bet gan no farizeju un saduķiešu ļaunās mācības. (Mt. 16:12) Bet šo nakti mēs pavadījām kuģi, kur mūs apgādāja ar nepieciešamo maizi, un nedaudz zivīm. 13. Bet nākamajā dienā Es dažus mācekļus aizsūtīju uz Filipu Cezariju, arī nelielu diezgan labi nocietinātu pilsētu grieķu — galiliešu novada daļā, no Galielejas jūras nedaudz zemes iekšienē. Pēc Manas pavēles viņiem šajā apvidū iepriekš vajadzēja apjautāties, ko tie cilvēki tur domā par Mani un vai viņi vispār par Mani būtu kaut ko dzirdējuši. 14. Un vairāki mācekļi, kas šo apvidu labi pazina, pēc baudītās rīta maizes tūlīt steidzās minētajā apvidū un čakli apjautājās par to, ko turienes iedzīvotāji par mani domā un vai un cik daudz viņi par mani kaut ko bija dzirdējuši. Bet pa priekšu izsūtītie mācekļi ne mazums brīnījās, kad viņi pamanīja, ka viss apvidus, kurā Es vēl nekad nebiju spēris kāju, bija pilns Mana Vārda un katrs cilvēks zināja par Mani daudz ko pastāstīt. Jo mācekļi izlikās, ka arī viņi par Mani kaut ko zina tikai no dzirdēšanas, un tā iztaujātajiem bija jo lielāka rīcības brīvība atstāstīt par dažādām lietām. 15. Ka starp tām bija daudzi viskolosālākie pārspīlējumi, to var viegli iedomāties; tā starp viņiem bija viens, kuram tālākstāstīšanu mācekļi visā nopietnībā pilnīgi aizliedza. Šis atstāstījums nesastāvēja ne no kā miesīgāka, kā ka Es varētu drīz izplēsties kādā vismilzīgākā lielumā, bet pie tam tūlīt atkal sarauties par kādu pirksta lielu pundurīti; Es arī esot drīz ļoti vecs, drīz atkal ļoti jauns. Tā Mani jau arī redzējuši kā pilnīgu sievieti. Jā, daži no viņiem zināja vēl vairāk, jo viņi bija dzirdējuši, ka Es varu pieņemt viena vai otra dzīvnieka izskatu. 16. Kad mācekļi atstāstītājam šādas pasakas pārmeta, to katrs cilvēks gan pats spēs labi saprast. Bet ka šādas aplamības varēja parādīties pat vietās, kur Es biju mācījis un dziedinājis, tas ir kaut kas tāds, kas vēl šajā stundā ir pilnīgākā mīkla daudziem debesu eņģeļiem. Bet tādēļ arī kādi piecdesmit evaņģēliji, kuri pie pirmajām lielajām rīta zemju baznīcu sanāksmēm ir tikuši sadedzināti kā apokrifi, kas bija ļoti labi, jo pamatā tomēr tikai abi Jāņa un Mateja Evaņģēliji ir pilnīgi autentiski (īsti — izd.), un apustuļu stāstījumi un vēstules, un Jāņa Atklāsme. Bet abiem Marka un Lūkasa evaņģēlijiem arī ir sava noteikta un svēta vērtība, kaut gan tie dažos mazos notikumos atšķiras no Mateja. Tā kā mēs arī to zinām, tad dodamies tālāk evaņģēliskā ceļojumā. 175. Kungs pie Fīlipa Cezarijas kādā nabadzīgā būdā. (Mateja Ev. 16:13) 1. Kamēr tie daži iepriekš izsūtītie mācekļi nodarbojās ar Filipas Cezarijas apvidus un tā cilvēku izpētīšanu, Es vēl gandrīz līdz vakaram paliku līcī pie kalna; bet apmēram pāris stundu pirms saules rieta Es kopā ar pārējiem mācekļiem atstāju līci un pret vakaru arī nonācu Filipas Cezarijas apvidū. (Mt. 16: 3) un iepriekš izsūtītos mācekļus atradu pie kādas nabadzīgas būdas, kurās ļoti vienkāršie iemītnieki tieši nodarbojās ar to, lai jau nogurušajiem un izsalkušajiem mācekļiem pagatavotu vakariņas. 2. Bet mājas ļaudis tur jau esošajiem mācekļiem tūlīt jautāja, kas mēs esot, un viņi nekautrējoties viņiem tūlīt arī atklāja, ka es esmu tieši tas Jēzus, par kuru viņiem iepriekš tika daudz runāja. 3. Kad MĀJAS KUNGS to dzirdēja, tad viņš tūlīt pilnīgi visu pameta un nokrita manā priekšā uz ceļiem un runāja: “Ko es, nabaga grēcīgais cilvēks, jebkad esmu darījis labu, ka Tu nu man parādi tādu 202

nenovērtējamu žēlastību? Ak, Tu, lielais, svētais vīrs no debesīm, sūtīts uz šīs zemes pie mums, nabaga grēciniekiem! Kās man kā nabaga un ļoti vienkāršam cilvēkam Tevi tādēļ cienīgi jāgodina un jāslavē? Kas man tev jādara, lai tas tev patiktu?” 4. ES saku: “Mīļais drugs, piecelies un lūko, ka arī mēs dabūjam vakariņās maizi, zivis un nedaudz vīna, tad parūpējies par vienkāršu guļas vietu, un tu esi darījis visu, ko es no tevis vēlos!” 5. Te NABAGA MĀJAS KUNGS tūlīt pieceļas un ar diezgan skumju seju saka: “Labais meistar, kas man ir, es atdodu, jo manai būdai ir parādīts tāds liels gods un žēlastība; jo es zinu, ka tu esi Dāvida dēls un pie tam vēl liels pravietis. Šodienai un rītdienai maize un zivis man gan vēl ir krājumā, bet ar vīnu izskatās diezgan slikti, un ne tikai pie manis, bet gan visā šajā apvidū; arī netālu no šejienes atrodošajā Filipa Cezarijas pilsētā ar vīnu izskatās diezgan nožēlojami. Nedaudz aveņu un kazeņu sulas man gan ir, bet tās jau ir diezgan vecas un tādēļ ieskābušas; lai remdētu slāpes, mēs tās dzeram tikai ar ūdeni un nedaudz medus. 6. Bet man ir daži podi, pilni ar sarūgušu kazas pienu; ja tev tas varbūt būtu patīkami, es tūlīt dažus ienestu. Kopā ar maizi tas patiesi ir labs ēdiens. 7. Es saku: “Nu tad nes, kas tev ir! Bet es redzu, ka tu savā mājā glabā vairākus ādas vīna maisus; ja tu nekad neiegūsti vīna, kam tev tie vina maisi?” 8. NABADZĪGAIS BŪDAS ĪAPŠNIEKS saka: “Jā, jā, tie man gan ir, jo es esmu vīna maisu darinātājs; bet tajos vēl nekad nav bijis ne piliena vīna! Es tos esmu sagatavojis nākamajam tirgum pilsētā; nu esmu izgatavojis ap piecdesmit un pārdodu par labu grasi gabalā.” 9. ES saku: “Tad ej un ņem vīna maisus, un tos visus piepildi ar ūdeni!” 10. NABADZĪGAIS VĪRS jautā: “Labais Meistar, kāds no tā būs labums?” 11. Es saku: “Draugs, nejautā, bet gan dari, kā es tev saku, tad tu būsi laimīgs laicīgi un mūžīgi!” 12. Pēc šiem vārdiem nabadzīgais vīrs tūlīt pasauca sievu un savus astoņus jau pieaugušos bērnus, starp tiem sešas meitas un divus dēlus, un gāja pie akas un tos piecdesmit maisus drīz piepildīja. kad vīna maisi bija pilni, viņš man jautāja, kas viņam nu ar tiem jāiesāk. 13. Te Es viņam saku: “Ienes tos visus vēsajā akmens grotā, pie kuras ieejas ir uzcelta tavas būdas aizmugure. 14. NABADZĪGAIS BŪDAS SAIMNIEKS, kuram šajā grotā glabājas salmi, tos izklāja uz zemes un labā kārtībā citu pēc cita tos ar ūdeni pildītos maisus nolika uz salmiem, un kad viņš ar darbu bija galā, viņš atkal iznāca priekšā un teica: “Kungs un Meistar, vai viss ir noticis tā, kā tu to esi pavēlējis? Varbūt ar tiem vēl tālāk ir kas darāms?” 15. Es saku: “Nu jau viss ir labākā kārtībā. Bet nu ej un paņem dažas savas labākās atnes krūzes un piepildi tās no kāda no piecdesmit maisiem, no kura tu gribi, bet no piepildītām krūzēm arī nobaudi, kā tev tas garšo. tad nes tās mums un saki, kā tev tas ūdens, tā sagādāts, garšo?” 16. Nabadzīgais tūlīt iet, ņem divpadsmit krūzes un tās piepilda. Jau piepildot viņam degunā iesitas lieliska vīna smarža, un, kad viņš plūstošo saturu nogaršo, viņš no pārsteiguma pilnīgi nezina, ko darīt un saviem bērniem, kas viņam palīdz, saka: “Klausieties, to nepatver neviens cilvēka saprāts! Ūdens, ar ko mēs piepildījām maisus un nu iepildījām krūzēs, ir par viscēlāko, labāko vīnu! Nogaršojiet, pārliecinieties paši!” 17. Bērni nogaršo un arī nevar pietiekami vien nobrīnīties par šo brīnumu, un VECĀKAIS DĒLS teica: “Tēvs, tu zini, ka es rakstos esmu labi izglītots. Es zinu visus praviešus un viņu darbus; bet šādu darbu nav paveicis neviens no viņiem! Šim ārkārtējam cilvēkam acīmredzami vajag būt vairāk, nekā pravietim. 18. Arī MEITA saka: “Jā, jā, tēvs, arī mums tā liekas! Beigās viņš ir pat Elija, kuram vēlreiz jānāk uz Zemes, lai cilvēkus sagatavotu uz lielā mesijas ierašanos! Jeb varbūt Viņš it kā ir pats lielais mesija?” 19. TĒVS saka: “Iespējams ir kā viens, tā otrs! Hm, hm, bet kā tas tomēr ir noticis tik pēkšņi un negaidīti?” 20. Kamēr nabaga vīrs prātodams tā vēl runā, steidzīgi nāk viņa SIEVA un, gandrīz bez elpas aiz sajūsmas, saka: “Nāciet, nāciet un skatieties, kas te mūsu būdā ir noticis! Mūsu ēdienu kambaris ir pavisam pilns ar dažādiem labiem ēdieniem un labāko maizi! To nevar būt darījis neviens cits, kā tas pats meistars, kas pirms stundas nāca mūsu būdā un no mums prasīja pajumti un vakariņas!” 21. VĪRS saka: “Par to nav nekādu šaubu! Bet kā? Kas mums par to dod kādu izskaidrojumu? Kas viņš ir? Ja mēs sakām: “Viņš ir viens pravietis!”, tad mēs acīmredzami sakām par maz. Ja mēs sakām: 203

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC