Views
2 weeks ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

na ar visu elli.

na ar visu elli. Vienlaicīgi šie pārdevēji ir tik uzmācīgi un rupji, ka beigās no viņu mēsliem labprāt ko nopērk, lai tikai caur to tiktu no viņiem vaļā. ja viņu acu priekšā mēslus tad iemet ūdenī, tad viņi par to neko neiztaisa un iet savu ceļu tālāk; jo viņi zina, ka pēc gada viņi atkal tiks piespiesti mēslus pirkt.” 12. PĒTERIS saka: “Jā, jā, visāda veida krāpšana, meli un viltus ir tempļa kalpu, kas sevi dēvē par Dieva kalpiem, tikumi! Viņi gan nes cilvēciskas sejas, bet viņu iekšiene ir no elles! Kādēļ, ak Kungs, tu tā ko pielaid un paciet, to gan zini tikai tu viens un neviens cits visā pasaulē!” 13. Bet Es visiem saku: “Atstājam nu to, ir jau gandrīz pusdienas laiks! Diena ir skaista un tieši ne pārāk karsta, tādēļ dodamies nedaudz ārā un apskatāmies, vai te kaut kur nebūtu kāda vietiņa, no kuras varētu būt labs skats tālumā. Sakārtojam tad sev tādu vietiņu, lai dienas, kuras šeit pavadīsim, mēs pavadām ar visādām sarunām.” 14. Uz to MARKUS saka: “Kungs, tikai pāris simt soļus aiz manas dzīvojamās būdas, un īstenībā aiz grotas, pie kuras uzcelta mana būda, vēl manā trūcīgajā īpašumā atrodas tāda vietiņa, kā Tu vēlies. Pakalna virsotne ir izgreznota ar kādu vecu ēnainu kastaņkoku, ap kuru esmu ierīkojis ērtu atpūtas solu. No šī sola bauda skaistāko skatu pār visu plašo apvidu. Redz visu Cēzariju Fīlipu. Un pāri jūrai, cik tālu skats sniedz, ļoti skaidrās dienās viegli redz līdz Geneceretei un tālāk līdz Kisai, un daži pat jau redz līdz Sibarai; bet tam manas acis ir par vājām un tās vietas es nevaru saskatīt, — bet augšup līdz Agdarenai es redzu viegli un daudzas citas apdzīvotas vietas.” 15. ES saku: “Tātad izvēlamies šo punktu un mūsu laiku pavadām, cik iespējams, lietderīgi! Ved mūs augšā!” 16. Būdas īpašnieks Markus pa kādu ļoti šauru, bet citādi ne tieši neērtu taku veda mūs uz to vietiņu, kas nopietnībā neko vairāk neļāva vēlēties. redzama Cēzarija Filipa un tāpat pārredzama visa Galilejas jūra un daudzas apdzīvotas vietas. 181. Markus un farizeju desmitās tiesas piedzinēji. 1. Bet mēs tūlīt arī pamanījām, ka no Cēzarijas Filipas pilsētas pa ceļu, kas veda tieši uz Markus nabadzīgo dzīvojamo būdu, steidzās vairāki farizeji. MATEJS, jaunais muitnieks no Ziharas, kas jau reiz pie Kapernaumas, kad tika izdziedināts kāds slimnieks, kuru ļaužu pūļa dēļ manā priekšā neplaida caur izplēstu mājas jumtu un istabas griestiem, ar savu muti ļoti aizskāra farizejus, teica: “Šim perējumam vajag būt uzzinājušam par tavu atrašanos šeit! Bet caur ko? Par mums vajag būt izpaudušiem tikai Markus dēliem, kas ar zivīm divas reizes brauca uz pilsētu!” 2. VECAIS MARKUS saka: “Tas jau ir iespējams; jo, lai cik krietni citādi mani dēli ir, tad tomēr viņiem ir tas netikums, ka viņi labprāt pļāpā, caur ko viņi jau sagādājuši daudz posta. bet es tūlīt iešu un viņiem jautāšu.” 3. ES saku: “Tādēļ pavisam mierīgi tikai paliec šeit! Jo ne tavi dēli, ne kāds cits no šī apvidus Mani nav nodevuši, bet viņi te nāk tikai zivju dēļ, jo viņi kā dāvanu grib dabūt it kā simts zivis, kādas viņi redzēja pilsētā, bet nepirka. Tu jau zini, ka viņiem visur ir tiesības ņemt desmito tiesu, kur tikai ir kāds ieguvums; bet tagad tāds bagāts loms arī ir ieguvums. Un tad viņi arī domā, ka viņiem ir tiesības arī no tā dabūt desmito tiesu. Tādēļ ej lejā un dod viņiem simts zivis, un viņi tevi uzslavēs un zivis paņems un ar tām pavisam mierīgi atkal dosies uz mājām!” 4. MARKUS saka: “Bet kā viņi tās simts aizgādās tālāk?” 5. Es saku: “Par to neraizējies, tās jau būs viņu rūpes! Paskaties tik turp, jo viņi mums jau ir pienākuši diezgan tuvu, un viņu vidū tu redzēsi nastu nesēju dzīvnieku, kura mugura jau apgādāta ar visu nepieciešamo, lai zivis aizgādātu tālāk.” 6. MARKUS ciešāk ieskatās mazajā karavānā, kas tuvojas viņa mājai, un viegli atklāj to, uz ko Es viņu darīju uzmanīgu, un saka: “Kungs, viss jau irtā, kā tu teici; bet nu es ātri steidzos lejā, un tām simts zivīm lielā vannā jābūt jau viņiem sagādātām, kas viņus noteikti nedaudz samulsinās!” 7. ES saku: “Ej un dari tā! Bet ja viņi tev jautās, kā tu to varēji zināt, te padomā par gudru atbildi, tomēr ar meliem tu nedrīksti viņus apkalpot.” 8. Markus iet, no zivju rezervuāra tūlīt liek izcelt simts zivis un tās likt lielā vannā. Tikko viņš ar darbu bija galā, jau nāca tie daži jaunie farizeji un prasīja pēc zvejnieka Markus. MARKUS ātri pieteicās un, tā kā viņš vēl atradās pie vannas ar zivīm, teica: “Es esmu te, un te vannā ir tas, pēc kā jūs, jādomā, esat atnākuši! Tā ir godīgi jums atskaitītā zivju desmitā tiesa, pastāvoša no simts visizmeklētākām zi- 210

vīm, kādas jebkad mūsu jūrā tikušas noķertas!” 9. Par šādu viņa uzrunu farizeji ir pavisam pārsteigti, un VIENS no viņiem saka: “Vecais, vai tad tu esi kāds pravietis, ka tu iepriekš zini, kādēļ mēs no pilsētas esam šeit atnākuši?” 10. MARKUS saka: “Tam pavisam nav vajadzīgs būt pravietim, bet gan tikai vajag būt visiem pieciem prātiem un pie tam nedaudz saprāta, un uz mata var izdibināt, kādēļ jūs esat šeit atnākuši! Tā kā te ņemiet tās zivis un mierā atkal dodieties tālāk! Man šodien vēl daudz kas darāms, un pusdienas laiks vairs nav tālu; mēs šodien esam daudz strādājuši, un vajag iet mums pagatavot pusdienas!” 11. VIENS no farizejiem saka: “Bet pie tām simts zivīm tev kā sodu vajadzētu pielikt vēl trīsdesmit; jo tas nebija smalki, ka tu mums kā Dieva kalpiem, kas nepārtraukti lūdzam Dievu to kungu tavai svētībai, tūlīt pēc nozvejošanas caur saviem bērniem tās neatsūtīji pilsētā!” 12. MASRKUS saka: “Te klāt vēl ir ne trīsdesmit, bet gan četrdesmit zivis! Un nu es lūdzu, lai jūs esat apmierināti, un — ka jūs mani drīz atkal atstājat!” 13. FARIZEJI saka: “Mums no Dieva ir tiesības nākt, kad mēs gribam, un tā arī iet! Saliec tās zivis mūsu līdzpaņemtajās mucās, un tad mēs atkal dodamies tālāk!” Markus tūlīt pavēl saviem bērniem izpildīt farizeju gribu, un viņi tad arī tūlīt ķeras pie darba un pilda farizeju mucas nu ar simt četrdesmit zivīm. 15. Kad darbs ir galā, MARKUS saka: “Tagad ir izpildīts viss, ko jūs prasījāt. Vai nu jūs esat apmierināti?” 16. Kāds ļoti nekaunīga izskata FARIZEJS saka: “Nē, un vēl simts reizes nē! Jo tu ar mums runāji, kā ar apgrūtinošiem pasaules ļaudīm un aizmirsi, ka mēs esam visvarenā Dieva kalpi, kas ar vienu dvesmu var tevi uz mūžību pazudināt! Tādēļ tavai spītīgai uzvedībai pie mums jātiek sodītai ne tikai ar simt četrdesmit zivīm, bet gan ar visu tavu mantu.” 17. Te Markum kļūst par raibu. Viņš skrien būdā un tūlīt nāk ārā pie farizejiem ar pergamenta rulli, kurā ar lieliem burtiem stāvēja rakstīts, ka viņš caur un cauri ir romietis un kā tāds, ja viņš tikai grib, pilnīgi var izmantot visas Romas pilsoņa tiesības. 18. NEKAUNĪGAIS FARIZEJS nu nedaudz apmulsis saka: “Nu, cik ilgi jau esi pagāns? Jo, cik mēs zinām, vēl nesen tu biji jūds. 19. MARKUSS saka: “Markus nekad nebija jūds, bet gan dzimis romietis, kas trīsdesmit gadus ar zobenu, ķiveri un vairogu kalpoja Marsam. Bet uz triju gadu pārbaudījumu laiku Markus tapa neapgraizīts jūds; bet, tā kā, neskatoties uz jūsu diženo Dieva Mācību, viņš pārāk drīz pārliecinājās, kādi šie diženās Dieva Mācības priesteri ir negodīgi, slepenībā viņu Dievu un viņu mācību ar kājām minoši un bez sirdsapziņas nelieši, kas aklās tautas priekšā gan kalpo viņu dievam, bet savas sirdis tur apraktas visos elles dziļumos un tādēļ bez sirdsapziņas visapkaunojošākā veidā tirgojas ar samariešu bērnu asinīm, tad es atkal esmu kļuvis pilnīgs romietis un kā tāds atkal nomiršu! Ņemiet nu savu laupījumu un dodieties ar to mājup! Es jums to dodu tikai tādēļ, ka nesen es trīs gadus biju neapgraizīts jūds!” 20. FARIZEJI saka: “Bet Marku, kā tas ir iespējams, ka tu nu pēkšņi esi kļuvis tik ļoti gudrs cilvēks? Mēs tevi jau sen pazinām kā garā ļoti aprobežotu cilvēku! Mūsu priekšā tu tikko zināji, vai tu esi vīrietis vai sieviete; kā tu pēkšņi garā esi kļuvis tik spējīgs?” 21. MARKUS saka: “Tā bija ļoti romiski viltīga maska, lai kā visdumjākais zellis tā pavisam viegli uzzinātu jūsu ļaunās viltības, nedarbus un kauna darbus! Bet es tomēr galvoju par to, ka labāk, nekā jūs pazīstu Mozu un visus praviešus, — kaut gan īstenībā esmu romietis, bet sirdī jau sen esmu īsts jūds!” 22. FARIZEJI saka: “Bez apgraizīšanas neviens nevar būt jūds un tuvoties Dievam!” 23. MARKUS saka: “Es jau arī nekad neesmu tiecies tuvoties Dievam jūsu veidā, bet gan vienīgi sirdī pēc pravieša Jesaja mācības, un tas man ir pietiekami. Bet ja tādēļ man būtu jābūt no Dieva nolādētam, ka es neļāvu sevi apgraizīt, tad jums par to nav jāraizējas. Bet es domāju: Dievs ir gudrāks, nekā visi cilvēki, un bezgala gudrāks, taisnīgāks un labāks, nekā jūs, un skatās tikai uz tīru, apgraizītu sirdi un nevis uz priekšādas apgraizīšanu, kam var būt tikai laicīgs cēlonis, bet kas garīgi pamatu pamatā ir muļķība. Bet kā sirdī jūds es jums tomēr dodu desmito tiesu; bet to es jums dodu brīvprātīgi, un jums nav ne dzirkstelītes tiesību to no manis, kā no romiešu pilsoņa, prasīt. Bet nu ejiet, citādi es ņemšu tās zivis atpakaļ un likšu jums iet mājā tukšā! — Vai jūs mani labi sapratāt?” 24. Pēc šīs mūsu Markus enerģiskās runas farizeji vairs nesaka ne vārda un ar zivīm dodas mājup. 211

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC