Views
7 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

pas un diezgan plašo

pas un diezgan plašo pagalmu apgaismoja minētās zvejnieku lāpas. Drīz pēc tam uz galdiem tika novietoti gardi sagatavoti ēdieni, labi pagatavots zivis, maize, vīns un dažādu augļi. 13. Pirms ēšanas Jara norunāja priekšā vienu Dāvida psalmu un tad lūdza Mani, lai Es svētītu ēdienu un dzērienu, un Es to darīju, un pēc tam mēs visi sēdāmies pie galdiem un pavisam labā garastāvoklī ēdām priekšā liktos ēdienus un, mēreni baudot vīnu, kļuvām jautrāki. Es sēdēju starp Kireniju un mīļo Jaru. Kirenijs sēdēja pie Manas kreisās un Jara — pie labās rokas. Līdzās Jarai sēdēja viņas Rafaels un viņam pretī vecais Markus. Bet viņam uzkrita, kā Rafaels ēda; jo vai nu Rafaels lika pie mutes kādu zivi vai gabalu maizes, vai kādu augli vai vīna kausu, tad mutes priekšā viss pazuda un Markus neredzēja jaunekli ne kādu ēdienu sakošļājam, ne norijam. 14. JOSE, Kirenija audžudēls, kas sēdēja viņam līdzās, pamanīja vecā Markus kluso pārsteigumu un teica: “Vecais karavīr Marku! Kas tev pie skolotāja tik ļoti patīk, ka tu pavisam nevari no viņa novērst acis?” 15. VECAIS runā: “Jā, tu mana kunga un pavēlnieka augstais dēls, tā ir pavisam ārkārtēja parādība! Šis jauneklis liek ēdienu un dzērienu pie mutes, muti nekad neatver un neko nesakošļā un nenorij; bet viņa mutes priekšā ēdiens pazūd! Kā tas var būt? Kā tas notiek? Tas jau atkal ir viens brīnums! Kas man no tā jāmācās?” 195. Matērija un gars. 1. JOSE saka: “No tā tev jāmācās, ka debesīs nevar ieiet nekas materiāls, tātad, ka šis eņģelis katru materiālu ēdienu vispirms atraisa garīgā un no tā tad uzņem tikai tīri garīgo. Jauneklis ir tīrākā gara cilvēks no debesīm un tātad mazākā apveidā arī attēlo debesis; bet ēdiens attēlo mūs, pasaules cilvēkus, kas mēs tagad vēl esam aprakti mūsu matērijā. Tā nu gan arī ir, ka šie ēdieni tikuši pavisam labi sagatavoti uz šī lielā Meistara, uguns pavarda meistara, kas mums to ir mācījis un tagad miesīgi vēl atrodas starp mums, — bet mēs tomēr ar šiem mūsu ķermeņiem nevaram ieiet Debesu Valstībā. 2. Bet kad mēs no Dieva tiksim aicināti atstāt šo pasauli, tad iepriekš kāds Dieva eņģelis ar mums darīs tāpat, kā šīs eņģelis nu dara ar ēdienu, t.i., viņš vienā acumirklī no matērijas atbrīvos visu garam piederīgo, matērija tiks nodota pilnīgai izkausēšanai, bet dvēsele un tās dzīvais gars, tāpat kā viss, kas matērijā piederīgs dvēselei, apvienoti pilnīgākā cilvēkā, pēc mūžīgas, nemaingas Dieva gribas, pāries tīrajā gara pasaulē! Redzi, tas ir tas, ko tu vari mācīties un kas tev jāmācās no šī varenā debesu eņģeļa tev šķietami dīvainās ēšanas. 3. Pavisam pārsteigts par Joses gudrību, MARKUS saka: “Es jau iepriekš reiz manīju, ka tu esi zēns, kura gudrība tālu pārsniedz tavu vecumu, bet par tik gudru es tevi nekad nebūtu turējis! Tu man esi devis ļoti svarīgu mācību, par ko es tev vienmēr būšu ārkārtīgi pateicīgs. Bet zini, jo vairāk cilvēks zina, jo viņa zināšanas alkas kļūst lielākas, un tā man arī gribētos zināt ko vairāk par tavu mācību un tieši, kā tāda matērijas atraisīšana tiek veikta!” 4. JOSE saka: “Draugs, tas gan nav labi, ja cilvēks zina pārāk daudz; bet to gan tu vari iegaumēt! Redzi, matērija īstenībā nav nekas cits, kā caur visvarenā Dieva gribu fiksētas garīgais. bet tāds eņģelis nav nekas cits, kā Dieva visvarenās gribas personificēta izteiksme; viņš nevar gribēt neko citu, kā vienīgi tikai to, ko grib Dievs. 5. Tātad, ja Dieva kaut kur kādu matēriju grib atraisīt, tad tā no visvarenās dieva gribas kādā cilvēka stāvā tiek satverta, sasaistītā sodība tiek atcelta un kā matērija acumirklī pazūd no esamības, pāriet pirmgarīgā elementā un tad atbilstoši paliek tas, kas tā sākotnēji bija, tikai cēlāka un pilnīgāka. 6. Iepriekš neskaitāmi atsevišķi spēki tiek apvienoti par vienu lielu, pilnīgi indivīdu, un tas pēc Dieva gribas mūžam kļūst pilnīgs cilvēka gars! — Vai tu to saprati?” 7. MARKUS saka: “Jā gan, es to esmu sapratis, bet nu es tev vairs neko nejautāju; jo tava gudrība manam dabas prātam ir par daudz reibinoši liela! bet ko es vēlētos dzirdēt, tas būtu: Dzirdēt tevi runājam ar tikpat gudro meitenīti Jaru! Tai vajadzētu būt patiesi garīgai baudai, kādu labāku jebkad tikko varētu iedomāties debesīs!” 8. JOSE saka: “Redzi, tas no tevis gan ir veltīgi! — Te tu redzi divus kausus, pilnus vīna! Vai tas gan būtu gudri, ja vienu pilnu gribētu pārliet otrā pilnā? vai pie šāda darba cēlais vīns par neko un atkal neko netiktu nolaistīts uz grīdas? Kam tā kas tad būtu labi? Ko es zinu, to noteikti zina arī meitenīte, un tā ne es no viņas, ne viņa no manis neko nevarētu iemācīties! Tādēļ šādas pērles mēs sev gan ietaupī- 226

sim. Labāk runā tu ar brīnišķo Dieva bērnu! Tu un tava sieva un tavas meitas un tavi dēli spēs no viņas ļoti daudz ko iemācīties; jo līdz šim uz šīs zemes no dieva vēl nekad nav nozīmēta kāda jaunava, kas tik daudz uzzinājusi, kā tieši šī meitenīte. Viņas zina neizsakāmi daudz, ko, izņemot Dievu, uz visas lielās Zemes nezina neviens cilvēks. — Vai tu to saproti?” 196. Jara atraisa Jozes Gordija mezglu. 1. Es Jozem saku: “Bet mans mīļais Jose, no kurienes tad tu zini, ka Mana mīļā Jara atrodas tik lielā gudrībā un viņai ir tādas zināšanas par lietām, kādas, izņemot Mani, nav nevienam?” 2. JOSE saka: “Kungs, kā es to varētu nezināt un kā tu man par to jautā, kur Tu tak biji tas, kas man to lika manā sirdī un no tās arī uz manas mēles, kas man jāatzīst un kas man jārunā!” 3. ES saku: “Pavisam labi, Mans mīļais Jose; tā kā tu to zini, tad arī par to dod mums pietiekamu paskaidrojumu, kādēļ es tev tā ko jautāju — jo man jau tāpat zināmas tavas sirds domas pat tās dziļākos dziļumos un tām jābūt zināmām jau sen, pirms tu tās domāji!” 4. Te JOSE apmulst un meklē pariezu atbildi; bet tā negrib rasties. Pēc kāda laika viņš diezgan nedroši saka: “Kungs, manas izpratnes vēl pārāk lielā aprobežotībā man nav atrodama nekāda saprātīga atbilde — mazākais, ne no manis! Tev vajadzēja man autāt tikai pro forma, kā te par kaut ko skolotājs jautā savam skolniekam, par ko viņš kā skolotājs noteikti zināja jau sen iepriekš, nekā viņa skolnieks. Bet Tu pārāk skaidri un gaiši zini ne tikai visu, ko zinu es, bet tu zini arī visu cilvēku un eņģeļu slepenākās domas — un Tu man jautā! Redzi, tieši tajā man ir neatšķetināms Gordija mezgls! Bet tā kā es vēl ne tuvu neesmu kāds Aleksandrs, tad es to nespēju atraisīt!” 5. Es saku: “Saki Man, kādēļ no Ziharas pie tevis atnākušais jauneklis šad un tad tev ko jautā tā, it kā viņš to pavisam nezinātu, kur viņš tak noteikti to zina pārāk labi?! Jā, viņš pat ļaujas no tevis pamācīties, un dara, it kā viņš būtu tavs māceklis!” 6. JOSE saka: “Kungs, tieši tādēļ es par viņu vienmēr žēlojos, ka viņš pie savas noteikti lielās gudrības vienmēr grib mācīties tikai no manis, un ja es viņam par to jautāju, tad viņš vienmēr saka: “Jā, redzi, es tieši gribēju tev par to jautāt!” Bet es jautāju un Tev jau šorīt jautāju, kas tas ir par mācīšanas veidu. Jaras tēvs par šādu mācīšanas metodi pirmīt izteica īsti gudrus uzskatus, kurus es varētu pielietot arī pie Tava man uzstādītā jautājuma; bet es viņa uzskatiem tomēr pilnīgi nepiekrītu un tādēļ uz tavu pavisam gordiski formulēto jautājumu tos nevaru izmantot pilnvērtīgi izskaidrojošai atbildei! 7. Pie visādās zināšanās labi izglītotiem mācekļiem šāds mācīšanas veids gan būs labākais pasaulē, jo caur to vēl vienmēr aprobežotie mācekļi tiek ļoti dabīgi ievirzīti, lai paši domā, jūt un atrod; bet ja mēs šādu mācīšanas metodi pielietojam pie tāda mācekļa, totāli trūkst visi zinātnes elementi, tad te es tomēr vēlētos redzēt, kad un kā pie šādas mācīšanas metodes mācekļi dabīgā ceļā bez brīnumainas palīdzības iemācīsies alfabētu un beigās lasīšanu un rakstīšanu! 8. Tādēļ Ebaba citādi labie uzskati nav derīgi un te es tos arī nevaru pielietot. Tādēļ es Tev, ak kungs, pavisam bez aplinkiem saku, ka uz tavu gordisko jautājumu tev nespēju atbildēt. Tādēļ tu mums visiem parādīsi žēlastību, ja uz tavu jautājumu pats atbildēsi!” 9. Es saku: “Kā tad būtu, ja šo jautājumu mums vēlētos apgaismot mūsu mīļā Jara?” 10. Nedaudz aizskarts, JOSE saka: “Galu galā, ja viņa to spēj, viņa to var darīt! Protams, ja Tu, ak Kungs, viņai atbildi iedosi sirdī, tad viņai noteikti būs ļoti viegli atbildēt!” 11. ES saku: “Tieši šoreiz es to nedarīšu, un viņai pašai vajadzēs dot atbildi!” 12. JOSE saka: “Nu, te varbūt viņai varētu neiet daudz labāk, kā man!” 13. Ar draudzīgu seju ES saku: “Nu, redzēsim! Tādēļ saki mums, tu mīļā Jara, kādēļ Es mīļajam Josem jautāju ko tādu, ko Es noteikti jau sen zināju!” 14. Nedaudz apmulsusi, JARA saka: “Kungs, ja es drīkstu runāt un zināmā mērā man tas jādara, tad tu mīļajam Josem šo, kā viņš saka, gordisko, jautājumu esi devis, lai viņai jau augstprātīgajai dvēselei būtu iemesls kļūt nedaudz pazemīgākai. Jo iepriekš viņš domāja, ka viņam ar mani tādēļ nav vajadzīgs runāt, ka viņš zina visu, ko zinu es, un tādēļ mēs abi viens ar otru varam nerunāt! Šādu sarunu viņš dēvēja par viena pilna kausa pārliešanu kādā otrā pilnā kausā. Bet pie tam mīļais Jose aizmirst, ka Tu gara dāvanas pat starp eņģeļiem esi izdalījis atšķirīgi un ka caur to pat kāds pilnīgākais gars var vēl ļoti daudz mācīties no kāda cita vēl pilnīgāka gara. 15. Bet es domāju, ja Tu, ak Kungs, tā jautā, tad tu to nejautā cita iemesla dēļ, kā, lai kādu nedaudz 227

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf