Views
1 week ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

straujas dabas dvēseli

straujas dabas dvēseli vestu pazemīgā pašizziņā! Un ciktāl ar savu aprobežoto izpratni es savā sirdī saskatu, tad Tu tieši šī iemelsa dēļ mīļajam Josem esi uzstādījis tādu gordisku jautājumu. 16. Viņš gan pirmīt, nedaudz runādams pats sev pretī, Markum izteica piezīmi, ka caur tavu žēlastību es esmu uzzinājusi vairāk, nekā uz visas plašās Zemes līdz šim uzzinājis kāds cits cilvēks; un tomēr viņš sevi tur par kādu tikpat pilnu kausu! Bet ja viņš man piedēvē šādas ārkārtējas zināšanas, tad es nopietnībā nepatveru, kādēļ viņš ar mani negribēja ielaisties nekādās sarunās. Bet es no savas puses tomēr domāju, ka, neskatoties uz maniem noteikti nedzirdētiem piedzīvojumiem, tomēr varu no viņa kaut ko mācīties un savu kausu pavisam neturu par tik pilnu, ka tajā no viņa kausa manā kausā nemaz vairs neatrastos vieta. 17. Un kā es tagad pamanīju (te Jara nedaudz pavīpsnāja), tad šķiet, ka arī viņa kauss vēl nav tik pārmēru pilns, ka viņa it kā pārpilnajā kausā vairs neatrastos vieta ne pilienam no mana vīna! 18. Bet vispār es ar to ne niecīgākā mērā pavisam negribu izteikt kādu piezīmi par Joses nedaudz par augstu pacēlušos pašapziņu, bet gan tādēļ, ka tiku uzaicināta runāt, tad es runāju, kā man bija ap sirdi; ticu, ka tādēļ neesmu pārāk nogrēkojusies! Bet ja es esmu nogrēkojusies, tad ar visiem spēkiem es to atkal gribu vērst par labu.” 19. ES saku: “Nē, nē, pavisam nē; tava uzticamā sirds ir atvērta manā priekšā, un tu manam mīļajam Josem pat esi izdarījusi lielu pakalpojumu; jo no tevis pavisam bērnišķi gudri skartajā punktā viņš patiesi arī bija nedaudz vājš, un šī vājība ar laiku būtu spējusi viņu novest kādos nelielos maldos. Bet tagad viņš ir izdziedināts arī šajā sfērā un gan viņš ļoti labprāt ar tevi sarunāsies par ko priecīgāku; jo viņam piemīt labs izteiksmes veids. 197. Par laicīgo cilvēku zināšanu aprobežotību. 1. ES (vērsdamies pie Joses): “Ko tu saki uz šo mīļās Jaras pareizo un izdevušos atbildi?” 2. JOSE saka: “Ak, visas dzīvības Kungs, šī cēlākā meitenīte noteikti jau sen vairs nav nekāda laicīga meitenīte; viņa, brīnišķā Jara, ir personificēta pirmā lieluma debesu gaisma, pret kuru es tikko esmu mazākā zvaigznīte! Caur tavu žēlastību es gan arī esmu pieredzējis tik daudz, kā līdz šim maz mirstīgo, — jo tas nav nekāds joks, kā man liekas, gandrīz divus gadus pavadīt garu pasaulē un ar satrunējušu miesu kapā un beidzot caur Tavu žēlastību un caur tavu brīnumaināko līdzcietību ar pilnu apziņu atkal atgriezties atpakaļ uz šīs Zemes; bet tomēr es nu skaļi atzīstu, ka es sevi tikko jūtu par cienīgu, šai meitenei būt vājš un netalantīgs skolnieks. Ja viņa grib man parādīt to mīlestību, daudzās lietās mani tikai nedaudz pamācīt, tad es to visu labprāt pieņemšu ar lielāko pateicību pasaulē. 3. JARA saka: “Jā, mans mīļais Jose, tu esi ķēniņa dēls un es jūda meita, kas ir tikai viesnīcnieks Geneceretē, — tātad, laicīgi ņemot, tas jau būtu ļoti iedomīgi un pārdroši, tev tuvoties; bet ja tu tomēr gribi nolaisties no taviem augstumiem pie manis, nabaga meitenes, tad tev manā nabadzīgajā būdā jāatrod izplestas rokas un atvērtas durvis!” — Jose ir pārsteigts par šo daudz izteicošo uzrunu un tikko zina, kas viņam meitenei jāatbild. 4. bet KirenijS Josem saka: “Redzi, mans Jose, ar to ir gribēts teikt, ka: Tev jāpārsēžas pie Jaras un ar viņu jārunā. Ej un dari to; jo es pats būtu ļoti ziņkārīgs dzirdēt, par ko jūs viens ar otru sarunāsieties!” 5. JOSE saka: “Ak, par to, ka man pie viņas jāsēž, no tā labā un mīļā Jara savā runā neko nedeva manīt, bet gan par to, ka, ja es kā ķēniņa dēls varētu nokāpt no saviem augstumiem, man ar viņu jārunā. Protams, šķiet, ka Jara mani tomēr vēl pilnīgi nepazīst, jo, pirmkārt, es pavisam neesmu nekāds ķēniņa dēls un otrkārt, ka zināma iedzimta augstprātība manai dabai ir vēl daudz tālāk, nekā debesis no šīs zemes. Es esmu vienīgi par patiesību! Kas ir zem tās, to es dziļi nicinu; bet kas stāv virs tā, kā sevī Dieva noslēpums, to es pielūdzu un neprasu pēc tā skaidrības, kas nepiederas šīs zemes tārpiem un putekļiem! 6. Dieva pilnībā ir bezgalīgākā patiesība; bet mūsos no tās mājo tikko saules puteklīša lielums! Viss, ko mēs zinām, ir tikai nepilnīgas zināšanas, un ceļu no Alfas līdz betai, nemaz nerunājot līdz omegai, mēs nekad neatradīsim. Pie debesīm mirdz miljardiem spīdekļu! Kas tos pazīst? Mēs nepazīstam pat tos divus lielos, nemaz nerunājot par neskaitāmi daudziem maziem! bet Dieva gudrība tur visur tā mājo, kā acu gaisma acī! 7. Bet ko Dievs mums grib atklāt, to mēs zinām un pazīstam; bet pāri par to cilvēka dvēseli valda kāda gan svēta, bet tomēr bezgalīga nakts. Un cilvēkam nekad nav jāuzdrošinās gribēt apgaismot šīs bezgalīgās nakts svēto tumsu; jo šī nakts viņu aprītu kā jūras akmentiņu, ko kāds pārgalvīgs zēns tajā 228

iemestu. 8. Mēs, cilvēki, esam trauki, kuriem pagaidām dots tikai kāds noteikts mērs. ja tas ir pilns, tad to vairs nevar padarīt pilnāku; bet ja cilvēkam reiz tiks dots lielāks mērs, tad tajā varēs ielikt ļoti daudz, un tomēr tas tik viegli neies pāri, kā tas ir tagad. 9. Cilvēkiem uz šīs zemes gan ir atšķirīga lieluma mēri; bet mans acīmredzami pieder pie mazākajiem. Mīļā Jara ar to acīmredzami ir apveltīta bagātīgāk, nekā es, un tādēļ es ar viņu nevaru uzstāties kā līdzvērtīgs; bet ja viņa grib man piešķirt kaut ko no savas pārpilnības, tad es to vienmēr pieņemšu ar pateicību. Bet nosēsties pie viņas es tomēr nevaru; jo, pirmkārt, viņa ir gudrāka par mani, un, otrkārt, man tas gan neklātos!?” 198. Kas ir patiesība? 1. Beidzot ES atkal reiz saku Josem: “Klausies tu, Mans mīļais Jose! Tu nu esi runājis ļoti gudri un tajā ir daudz laba un patiesa; bet pie tam man tevi tomēr uz daudz ko jādara uzmanīgu! Tādēļ nu labi ievēro; jo redzi, ar kādu gudru, kāds esi tu, Es jau arī varu izteikties nedaudz dziļāk! 2. Tu teici: “Es esmu vienīgi par patiesību; kas stāv zem tās, to es nicinu, bet kas kā dieva noslēpums ir virs tās, to es pielūdzu un neprasu pēc tā skaidrības, kas nepiederas šīs zemes tārpiem un putekļiem! Dievs ir visas gudrības pilnība, bet mūsos, cilvēkos, no tā mājos tikai saules puteklīša lielums!” 3. Jā, tas ir pavisam labi, tīri un pēc taisnības būt tikai par patiesību; bet šo principu taisnā līnijā šķērso varens jautājums un tādā veidā ar tavu citādi pavisam slavējamo uzskatu veido pilnīgu krustu! Ja tu vai kāds cits tavā vietā var atbildēt uz jautājumu, kuru Es tev došu, tad Mani pleci ir kļuvuši brīvi no krusta. 4. Tādēļ saki Man: Kas ir patiesība, vienīgi par kuru tu stāvi? Vai tā ir kāda patiesība, kuru Tu redzi? Redzi, tas viss no šodienas līdz rītam vēl ir miglas ainas, un tas, kas šodien vēl ir pilnīga patiesība, rīt jau vairs ne tuvu var nebūt patiesība! Redzi tur jau sen norietējušās Saules pēdējā mijkrēslī lidinās mākonītis zivtiņas veidā! Saki man, cik ilgi šī mākonīša tagadējais izskats paliks patiesība? Redzi, nākamais acumirklis mākonīša tagadējo izskatu apvainos par meliem! 5. Ja Es tev nolieku priekšā trīs bumbierus, tad tu saki, ka tā esot patiesība, ka tavā priekšā atrodas trīs bumbieri; bet es tev saku, ka katrā no trim bumbieriem sevī ir vairākas sēkliņas, no kurām turpmāk var rasties neskaitāmi daudzi koki, kas beigās parādīs neskaitāmus pavisam līdzīgus bumbierus! Tātad, vai tavā priekšā patiesi ir tikai trīs bumbieri, kas sevī jau veido kādu noslēgtu nemitīgu lielumu, jeb vai tie ir trīs tikai šķietami lielumi, aiz kuriem, līdzīgi karavīriem Trojas koka zirga vēderā, vēl apslēpti neskaitāmi līdzīgi un arī pavisam citādi lielumi? 6. Kur sākas patiesība un kur tā beidzas? Vai cilvēks, kāds viņš ir, tādējādi ir patiesība? Aplūko kādu bērnu un beidzot aplūko kādu sirmgalvi! Aplūko kādu cilvēku rokām celtu pilsētu! Vai tā ir pilnīga patiesība? Redzi, šodien tā vēl stāv un rītu jau var tikt iznīcināta! 7. Redzi, vienīgi tam, kas sevī caur un caur ir patiesība, viss arī ir patiesība; bet tam, kas sevī tas nav, nepieciešami arī viss cits ir tikai tas, kas pagaidām ir viņš pats. 8. Bet kāda patiesība, kas ir patiesība tikai īslaicīgi, jau tādēļ nav nekāda pilnīga patiesība, ka tajā nemājo nekāda patstāvība; bet pilnīgai patiesībai nemainīgi pilnā mērā uz mūžību vajag būt tam, kas tā ir katrā atsevišķā acumirklī. — Kas tātad ir īstena, pilnīga patiesība?” 199. Visas gudrības noslēpuma pamats. 1. Jose iepleš lielas acis, domā šurp un turp un nezina, kādu atbildi viņam Man uz to jādod. 2. Bet KirenijS saka: “Kungs, bet tas arī ir jautājums, pie kura visiem gudriem un filozofiem būtu jānolauž zobi līdz pēdējai saknei! Atļauj Tu, mans dievišķais draugs, — pēc Taviem man vienmēr svētajiem vārdiem tad viss, ko mēs uztveram ar saviem jutekļiem, nav nekāda pilnīga patiesība, bet gan pa pusei meli?! Šis tavs jautājums patiesi mani pašu padarīja nedaudz bēdīgu. Šoreiz tev patiesi jau vajadzēs būt tik laipnam un Pašam atbildēt uz Tavu jautājumu; jo uz visas zemes neviens gudrais tev neatrisinās šo mīklu. 3. Es saku: “Par to esi pilnīgi bez raizēm! Šeit pie šī galda sēž daži, kas bez manas sevišķas palīdzības noteikti būtu spējīgi dod tev par to pietiekamu atbildi kā atminējumu manam jautājumam Josem; jo 229

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC