Views
2 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

un pie tam maz vai nemaz

un pie tam maz vai nemaz negriež vērību viņu dvēseles izglītībai un beigās katru mācību uzskata par kāda izsalkuša gudrā iedomām; bet viņiem tomēr ir valoda, caur ko viņiem daudz ko var darīt zināmu, par ko, pie visa viņu juteklīguma, beigās viņi tomēr sāk nedaudz padomāt, — kas viņu dvēselēm jau vienmēr ir kāds ieguvums. 9. Bet pie cilvēkiem, par kuriem vēl īsti nezina, vai viņiem ir kāda valoda, arī nav iespējams panākt šādas pārdomas. Bet, ja jau tā, kādā veidā tad gan būtu iespējams viņus modināt dvēseles dziļākām garīgām prasībām? 10. Tādēļ es domāju, ka vispirms cilvēkus, mazākais, miesīgi būtu labi jāapgādā, un tad tomēr būtu vieglāk, cilvēku dvēseles vienmēr vairāk un vairāk modināt viņu patiesām garīgām dzīvības prasībām. Cilvēkiem vajadzētu tikt apgādātiem mazākais ar nepieciešamāko! Jo, kā jau teikts, kādam fiziski pārāk nabadzīgam cilvēkam nevar būt nekādas prasības pēc kā garīga! Izsalkušai māgai ir grūti sprediķot, pirms tā nav baudījusi ēdienu un dzērienu! Tas ir mans neautoriatīvais uzskats. Tev, ak Kungs un meistar, gan visā ir taisnība, jo tu vienīgais pilnīgi pazīsti savus darbus; Bet es ticu, ka arī man nav pilnīgi netaisnība; jo arī par manu pieņēmumu runā visu laiku un tautu pieredze.” 212. Nabadzība kā skolotāja. 1. ES saku: “Patiesi un labi, un Es tev pavisam nevaru teikt, ka tu esi runājis arī tikai vienu nepareizu vārdu. Bet liec tu uz kāda pasaules ķermeņa, ka visi cilvēki bez kāda viņu sevišķa darba un citas darbības viņu miesām būtu pilnīgi pietiekami apgādāti un atzītu, ka tādā veida viņi varētu dzīvot bez rūpēm, — un īsā laikā tavā priekšā visur ir tavas eiropiskās ziemeļu tautas! 2. Bet tavas Eiropas ziemeļu tautas reiz bija Āzijā, kā cilvēku dzimuma šūpulī; tāpat un vēl labāk ar visu apgādātas, kā tagad tavi romieši, un baudīja audzināšanu tieši no Debesīm; un starp viņiem bija gudrie, kādus, izņemot mani, Zeme nav nesusi! Bet kādas bija tā sekas? Viņi pavisam omulīgi ēda un dzēra, dienu no dienas kļuva slinkāki un no paaudzes uz paaudzi iekrita tagadējā stāvoklī; bet tagad šādā viņu nabadzīgā stāvoklī viņiem ar sviedriem vaigā vajag sev sagādāt viņu trūcīgo iztiku viņu miesām un pie tam tomēr nav gluži bez gudriem un skolotājiem. 3. Un redzi, viņu nabadzība pamazām viņus tāpat liks uz tādas izglītības pakāpes, kas visās attiecībās tālu pārspēs tagadējo Romu! 4. Tādēļ nebūtu labi, cilvēku nostādīt tā, ka viņš miesā būtu pilnīgi apgādāts; jo tad viņš beigās kļūtu tik slinks, ka tad viņš arī ne par ko nerūpētos;. Un šāda tieksme pēc slinka bezrūpju miera, atkal ir kāda paša par sevi miruša ķermeņa īpašība. Dvēsele viņas formālo konsistenci pa lielākai daļai no miesas apgādā tikai pie pareizas darbības. Miesas bezrūpīgajā mierā arī dvēsele līdz dusētu, tā kā sākotnēji arī viņā pārsvarā ir tieksme uz bezdarbību. 5. Bet caur miesas sāpīgām vajadzībām dvēsele vispirms tiek pamodināta viņas letarģijas; jo viņa jūt, ka miesas pilnīga neapgādātība viņai kopā ar miesu beigās nestu nāvi. Tādēļ miesas postā laiž darbā visus līdzekļus un, cik labi vien var, vispirms gādā par miesu. Bet, tā kā nu viņai ir lielas bailes no nāves, tad līdzās darbībai priekš savas miesas viņa drīz sāk nodoties savas īstenās dzīvības pētīšanai un no savas pamodinātās mīlestības uz dzīvi drīz atrod, ka viņa kā dvēsele tā kā vēl turpina dzīvot, kaut arī miesa tiek likta nāvē. 6. No tā tad beigās attīstās sava veida ticības cilvēciskās dvēseles nemirstībai. Šī ticība tad kļūst arvien vairāk dzīva un cilvēkam nepieciešama. 7. Bet domājoši cilvēki, kādi visur ir, tad drīz vairs nav mierā vienīgi ar ticību un pētī dziļāk. Izmēģina savus spēkus un, kur šie spēki tālāk vairs nesniedzas, ar spēcīgākiem un zināmā veidā rokām aptveramākiem līdzekļiem cenšas to pierādīt kā pilnīgi patiesu. 8. Tauta tādus pētītājus tad parasti tur par no kāda augstāka gara apaugļotiem un vadītiem pareģiem, kas sarunas ceļā ar gariem saņem dziļākas ziņas par dvēseles dzīvi pēc nāves. 9. Šādi priesteri tad no tautas parasti tiek paaugstināti par priesteriem un viņi, labi redzēdami, ka ir tautai nepieciešami vajadzīgi, beigās šādu pa lielākai daļai pilnīgu tautas uzticēšanos bieži ;ļaunprātīgi izmanto. Paši pie tās meklē savu laicīgo labumu un beigās nav nekas cits, kā tikai akli aklo vadītāji. Bet pie tā vēl vienmēr ir kaut kas labs, proti, ka pie tam tauta vēl vienmēr paliek, lai arī cik vājā, savienībā ar debesīm. 10. Ar laiku, kad aklā ticība arī pie priesteriem kļūst vienmēr vājāka un vājāka, tautā atkal rodas 242

jauni pētītāji, kas veco pārbauda un nekad pilnīgi neatmet, labo no tā apvieno ar viņu jauno pētījumu rezultātā tiek un beigās ceļ dienas gaismā pavisam jaunu mācību, kas vairs neapmierinās ar aklu ticību, bet gan tikai ar pilnīgi pārliecību, pamatotu uz faktiem, kas var tikt izstādīti novērtēšanai katru acu priekšā. 12. ja tad līdzās šādam atradumam, kas panākts vienīgi caur vienmēr pieaugošu cilvēces darbību, beidzot kā varena brīnumaina gaisma no debesīm pie cilvēkiem vēl nāk kāda ārkārtēja vēsts, tad kā tauta, tā atsevišķs cilvēks ir glābts un garā kā no jauna atkal atdzimis; un redzi, tas viss nekad neiziet no miesīgas bezrūpju apgādātības, bet gan no cilvēku posta un rūpēm. 13. Es tev saku: Postā pat dzīvnieks kļūst atjautīgs, nerunājot par cilvēku. 14. Ja caur postu cilvēks tā īsti tiek spiests domāt, tad zeme zem viņa kājām drīz sāk zaļot! Bet, ja viņš ir apgādāts, tad viņš, līdzīgi dzīvniekam slaistās un neko nedomā un nedara. 15. Redzi, man zemei vajadzētu dot tika simts vienu pēc otra sekojošus ļoti auglīgus gadus, un visa cilvēce no slinkuma sāktu smirdēt kā mēris. Bet, tā kā Es uz Zemes labi auglīgus gadus vienmēr lieku nomainīt ar neauglīgiem, tad cilvēcei vienmēr vajag būt darbīgai. Auglīgajā gadā, lai nenomirtu badā, jau iepriekš vajag rūpēties par sekojošo iespējami neauglīgo gadu. Un tā, mazākais, no vienas puses cilvēce vienmēr paliek kādā darbībā; turpretī citādi cilvēce pārāk drīz pārietu pilnīgākā letarģijā. — Vai tu arī to saproti?” 213. Pārticības sekas. 1. KirenijS saka: “Kungs, Tu patiesi esi cilvēces Meistars un tagad arī dzīvākā patiesas dzīvības skola, un nu es esmu pilnīgā skaidrībās, kas esmu es un kas ir visa cilvēce. Tikai tas viens man vēl nav īsti skaidrs, kādēļ kādai tautai, kas miesīgi tomēr būtu nedaudz labāk apgādāti, nekā vergi, beidzot vajadzētu pāriet pilnīgā letarģijā! Es par to labprāt gribētu dzirdēt no Tavas mutes, ak Kungs un Meistar, vēl kādu paskaidrojošu vārdiņu!” 2. ES saku: Ak, draugs, jautā Zemes tautu vēsturei; aplūko seno, labi apgādāto Ēģipti, aplūko Bābeli un Ninivu, aplūko Sodomu un Gomoru, aplūko izraēliešu tautu tuksnesī, kuru Es pilnus 40 gadus apgādāju ar mannu no Debesīm! Un tā apskati vēl daudzas nobriedušās tautas, un tu pārāk drīz atradīsi, kur visas šīs tautas ir novedusi miesīga pārticība! 3. Redzi, piemēram, kāda labi apgādāta sieviete beigās vairs nedarīs nekā citā, kā visu dienu rotāsies un greznosies. beigās viņa pat tam kļūst par slinku un liek citiem sevi mazgāt, uzpost un greznot. bet arī tas nekad neturpinās pārāk ilgi; beigās šāda gļēvi izlutināta sieviete pat kļūst par slinku likt sevi apkalpot un tādā veidā kļūst pilnīgi cūka, ja ne pat pilnīgi slinks dzīvnieks, kādi dzīvnieki ir Indijā un Vidusāfrikā. Jautājums: kas ar tādu sievieti pēc tam it kā vēl uzsākams? Kādu garīgu izglītību viņa vēl ir spējīga? Es tev saku: viņa vairs neder pat par netikli. Tā tas bija arī Sodoma un Gomorā. Īstenībā tādēļ tauta sāka sevi apmierināt nedabīgā veidā! — vai tu to saproti? 4. “Patiesi,” saka KirenijS, “tik devīgs ar spožāko gudrību, cik man zināms, Tu diezin vai vēl kādreiz esi bijis! Man vajag atklāti atzīties, ka šoreiz Tu man esi pateicis vairāk, nekā citas reizes, kurās man bija tā laime Tevi dzirdēt. Viss, ko tu mums esi darījis zināmu par tapšanas pamatiem un cilvēces esamību, visās tajās attiecībās ir skaidrs un saules gaišs, — tikai kaut kas man tomēr pietrūkst; ja es arī to vēl zinu, tad es patiesi esmu apgādāts uz mūžību. Vai man jautājums jāuzstāda, jeb Tu to jau atkal lasi manā sirdī?” 5. ES saku: Pārējo dēļ šoreiz jautā tikai, lai arī viņi tūlīt no sākuma pilnīgi pamana, par ko ir runa!” 6. KirenijS saka: Nu, tad uzklausi mani žēlīgi!” 214. Pretrunas radīšanas vēsturē. 1. (KirenijS): “Manā nu jau diezgan ilgajā Zemes mūžā es bieži un vienmēr veltīgi esmu pārdomājis, kā tad pavisam īstenībā ir, un saku, dabīgi, patiesi šīs Zemes pirmie cilvēki sasniedza kādas augstas gara būtnes izpratni un viņu pašu garīgi dvēseliskās daļas izpratni. Es par to esmu lasījis ēģiptiešu grāmatās grieķu rakstos un jūsu pašu Mozus grāmatā. man reiz nonāca rokās arī kāds indiešu darbs, kuru es kādam vīram Romā, kas bija indietis, liku lasīt priekšā un pārtulkot; bet es visur atradu zināmas mistiskas līdzības, no kurām neviens gudrs cilvēks nevarēja kļūt vēl gudrāks, un tātad arī es jo mazāk, jo manā 243

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC