You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
vēku pilnīgā dvēsele nebūtu nonākusi pie ļoti smaga, cieta un gaudena miesas ķermeņa, kas nu slimo ar<br />
daudzām kaitām un vainām.<br />
7. Bet nepaklausīšana pozitīvajam likumam pirmos cilvēkus nepieciešami noveda uz tāla apkārtceļa,<br />
pa kuru cilvēks nu mērķi sasniedz daudz grūtāk un daudz vēlāk.<br />
8. Tu, protams, domā un pie sevis saki: “Ak, ko tad viens mazs likums, tikai morālisks likums, vai<br />
tas tiek ievērots vai nē, var tik ļoti būtiski ietekmēt visu cilvēka dabu? Bez dumjās baudas Ādams noteikti<br />
būtu palicis tikpat miesīgs Ādams, kāds viņš ir palicis caur ābola baudīšanu, un miesā viņam reiz<br />
noteikti tikpat labi vajadzētu mirt, kā nu vēl visiem cilvēkiem.<br />
9. No vienas puses, tev gan ir taisnība, bet no otras puses nē. Ābola, kas ir veselīgs un sārts auglis,<br />
baudīšana noteikti nav nāvi nesoša; jo citādi nu visiem cilvēkiem, kas ēd ābolus, drīz pēc tam vajadzētu<br />
mirt. Tādēļ pats ābols ir mazsvarīgs vai nesvarīgs, bet ja tā baudīšana uz kādu nenoteiktu laiku tiek<br />
aizliegta, un tas tikai dvēseles lielākas konsolidēšanas dēļ, bet dvēsele, viņas brīvo gribu apzinoša, likumu<br />
neievēro un pārkāpj, tad viņa savā būtībā zināmā mērā izdara pārrāvumu, un tas tad līdzinās kādai<br />
atklātai brūcei, kuru ir grūti jebkad pilnīgi sadziedēt, jo, ja brūce arī aizdzīst, caur rētu daudzi asinsvadi<br />
tā tiek sašaurināti, ka turpmāk dvēseles dzīvības sulas caur tiem nevar labi cirkulēt, un tādēļ rētas vietā<br />
vienmēr izsauc nepatīkamu sāpīgu spiedienu.<br />
10. bet caur to tad dvēsele tiek novirzīta no tā, lai galvenokārt rūpētos tikai par gara brīvu zelšanu<br />
sevī un lielāko daļu savas darbības pielieto tam, lai rēta atkal izzūd, — uz redzat, šī rēta saucas “Pasaule”.<br />
11. Dvēsele gan nepārtraukti grib no šīs rētas atbrīvoties; jo dvēsele sāp rūpju sajūtā, respektīvi, pasaules<br />
rūpēs. bet, jo vairāk dvēsele te nopūlas, jo rēta kļūst sajūtamāka un jo jūtamāka tā kļūst, jo vairāk<br />
tā rada rūpes; un beigās dvēselei vairs neatliek nekas cits, kā nodarboties vienīgi ar šīs senās rētas dziedināšanu,<br />
t.i., atbrīvot sevi no rūpēm, beigās pati gandrīz pilnīgi pāriet šajā rētā un maz vairs rūpējas<br />
par viņas garu. — Un redzat, tas tad arī ir tā saucamais “Iedzimtais Grēks”!<br />
225. Iedzimtības vara.<br />
1. (KUNGS): “Bet kā kas tāds gan var iedzimt?” — jautās. Ak, ļoti viegli, sevišķi dvēseles organiskā<br />
veidojumā. bet, ko viņa reiz ir pieņēmusi, tas viņā var palikt tūkstošiem gadu, ja caur garu viņa atkal netiek<br />
vesta pilnīgā kartībā. Aplūkojiet kādas tautas tipu! Ja Es jums šodien nolieku priekšā tās cilts pirmtēvu,<br />
tad jūs visi drīz atzīsiet, ka uz visiem viņa pēcnācējiem ir pārgājusi ievērojama līdzība. ja ciltstēvs<br />
bija maigs un labs vīrs, un tāpat arī viņa sieva, tad beigās ar nedaudz izņēmumiem visa tauta būs vairāk<br />
laba un maiga, nekā kāda tauta, kurai bija dusmīgs, lepns un varaskārs ciltstēvs.<br />
<strong>2.</strong> ja kādas cilts pirmtēva viegls, izdzēšams rakstura vilciens fiziski un morāliski ļoti viegli ieraugāms<br />
vēl pēc pāris gadu tūkstošiem visos viņa pēcnācējos, cik daudz vairāk pirmā zemes cilvēka rakstura vilciens<br />
visos viņa pēcnācējos, pie kam viņa dvēsele sākumā bija daudz jūtīgāka un tātad nepieciešami<br />
daudz vieglāk aizvainojama, nekā vēlākās dvēseles, kurām tēva dzīvības pazīmes tika iespiestas sēklas<br />
straumē tūlīt pēc dzemdināšanas un pēc tam pa dabīgu ceļu vairs nevarēja tikt izdzēstas un pilnīgi izdeldētas.<br />
Diemžēl šādas rētas dvēseli ļoti izkropļo un Dievs vienmēr pielietoja visu, lai kāda dvēselei<br />
varētu būt iespējams šādu ļaunu rētu no sevis uz visiem laikiem iznīcināt; bet no augšas līdz šim tā lieta<br />
sevišķi negribēja izdoties un tādēļ Es Pats nu nācu uz šo Zemi, lai šādu ļaunu, neglītu rētu iznīdētu.<br />
3. Un Es to arī iznīdēšu; bet tas notiks caur tām daudzām brūcēm, kas tiks sistas Manā miesā. Bet to<br />
jūs vēl nevarat aptvert; bet, kad tas pienāks, tad jūs arī to aptversiet, un svētais visas mīlestības gars jūs<br />
par to vedīs visā patiesībā.<br />
4. bet jūs Mozū arī esat lasījuši, ka viņš tur runā par Jehovas lāstu pār Zemi, un ka tas tur skan:<br />
“Turpmāk tev savu maizi būs sagādāt valga sviedros”, un tad tūlīt pēc lāsta pār Zemi teikts: “Tu nesīsi<br />
ērkšķus un dadžus!”.<br />
5. redziet, ja pēc ārēja teksta jūs to vēlaties saprast materiāli, tad jums arī būtu pilnīgas tiesības, t.i.,<br />
ja tā lieta nopietnībā būtu materiāla, Dievu apvainot negudrā rīcībā! bet, tā kā šis izteiciens ņemams<br />
un saprotams tikai dvēseliski un īstenībā garīgi, tad šāds apvainojums pats no sevis atkrīt, un cilvēkam<br />
vienmēr pašam vajag sev piedēvēt vainu, ja pie viņa būtnes kaut kas pasliktinās, tāpat kā viņam arī jāatzīst<br />
sava vaina, ka dažkārt kādā zemē raža ir sliktāka, nekā pēc noteikuma tai vajadzētu būt; jo pie laika<br />
apstākļiem ne viss atkarīgs no Dieva gribas, bet gan arī no cilvēkiem.<br />
6. ja kāda dvēsele reiz sevi ir pilnīgi apzinājusies un, izmantojot saprātu, nonāk, tiktāl, ka viņa sevī<br />
253
Change language