2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

pieredzes! Tādēļ no šīm muļķa galvām un Sātana ļauniem kalpiem man nekas nav jāmācās. Jo es redzēju
un mācījos Dieva patiesību un tādēļ es kā tāda, kas esmu atgriezusies atpakaļ no tās puses, varu apliecināt,
ka tas, ko māca Jēzus, Kungs kopš mūžības, ir mūžīga patiesība un ka tas viss, ko māca šie melnie
skolotāji, ir pilnīgākie meli un tāpēc tajos nav neviens patiess ķeksītis! — Es esmu runājusi.”
21. Kirenijs un templieši.
1. KirenijS saka: “Vai jūs no nāves atkal atdzimušās dzirdējāt liecību pret jums, kas jūs apvaino smagāk,
nekā visas laupīšanas un slepkavības! Kas tad man uz šo ļoti patieso apsūdzību ar jums jādara?
Piesist krustā būtu daudz par maz! Veselu dienu līdz kauliem jūs šaustīt un tikai tad likt jums nocirst
galvas, arī vēl būtu daudz par maigi! Bet es jau zinu, ko es darīšu, un jūs ar mani varēsiet būt pavisam
apmierināti!” — Pēc šīs Kirenija uzrunas visi kļūst līķa bāli un sāk pavisam izmisīgi vaimanāt un lūgt.
2. Bet slepenībā Kirenijs Man jautā, vai līdzās spriedumam, pēc kura Es viņiem par visu notikušo
uzliku mūžīgu klusēšanu, viņam ļaunprātīgajiem nopietnībā jāpiespriež sods.
3. ES saku: “Aizstāj spriedumu tikai ar nopietnu piedraudējumu, ka pie pirmā pārkāpuma viņiem
jātiek sodītiem bez kādas tālākas žēlastības! Pēc tam atlaid viņus!”
4. KirenijS iznāk priekšā, pavēl klusēt un tad saka: “Uzklausiet tagad mani, jūs ļaunie nelieši! Jums
visiem šeit jāpateicas vīram, kuru jūs svētās patiesības dēļ, kas izgāja no Viņa mutes, gribējāt nomētāt
ar akmeņiem, ka es jūs neaizdzenu tuksnesī un nenolieku uz klints, kurai visapkārt ir bezdibeņi, un tur
nelieku jums izdurt acis! Bet ja kāds, no visa tā, kas te noticis, ārpus skolas iedrošinātos izpļāpāt tikai
zilbi, vienalga, mutiski vai rakstiski, vai caur žestiem vai grimasēm, tam nepielūdzami tiks izpildīts visstingrākais
sods!
5. Tā es arī neatstāšu nesodītu, ja es uzzināšu, ka caur nelikumīgām izspiešanām jūs mocītu tautu
un jūsu apkaunojošo, savtīgo likumu dēļ vēlētos vajāt dievišķo patiesību! Māciet tautai pazīt Dievu un
tā likumus un pēc tiem rīkoties, tad jūs būsiet tikpat cienījami, kā ir šis dievišķais Vīrs Jēzus, kas nepavisam
nesludina kādu jaunu, bet gan tikai pirmsenu Dieva Mācību no jums dziļākā naktī nogrimušiem
cilvēkiem, ko Viņš jo vieglāk un patiesāk var darīt tādēļ, ka Viņš — ko jūs neaptverat, bet ko es kā no
jums izsludināts kā pagāns, saprotu pavisam viegli, — Garā Pats ir Tas, Kas pirms it kā tūkstoš gadiem
pēc jūsu mācības uz Sinaja kalna Mozum deva jums likumus! Tādēļ sargieties šo Svēto vajāt; jo šāda vajāšana
jums maksātu divkāršu dzīvību, te miesīgu un viņpasaulē garīgu! — Vai jūs mani sapratāt?”
6. VISI MINĒTIE saka: “Jā, augstais kungs, un mēs gribam darīt visu, ko tu no mums prasīji! Bet tu
zini, ka mēs, cilvēki, neesam nekādi dievi un mums ir visādas vājības; ja tad tomēr iespējamā kārtā kāds
kaut kā un kaut kur nogrēkotos, tad, pats kā cilvēks, arī mūs sauc pie atbildības un sodi tikai cilvēciski!”
7. KirenijS saka: “Grieķu tirgotāji un sīktirgotāji gan ļaujas ar sevi tirgoties — bet romietis nekad!
To labi atcerieties un pēc tā rīkojieties, tad jums nebūs vajadzīga nekāda iecietība; jo cilvēki kļūst stipri
tikai caur stingriem un nepielūdzamiem likumiem un kļūst kārtības varoņi un vienprātīgi visos likumīgos
centienos!
8. Ja karavīram nebūtu nepielūdzami stingrākie likumi, tad viņš būtu gļēvulis un, ja viņam nebūtu
jāvajā, jācīnās un jāuzvar ienaidnieks, ienaidniekam būtu viegli viņu uzvarēt — un ar nepieciešamo
tēvzemes aizsardzību būtu slikti. Bet ja dzelzs likums uz dzīvību un nāvi karavīram raksta priekšā katru
soli un darbību, kas viņam ienaidnieka priekšā jādara, tad viņš noteikti to dara! Jo, ja viņš to nedarītu,
tad viņa alga būtu nāve; bet, ja viņš dara, kas viņam ir pavēlēts, tad nav zināms, vai caur ienaidnieku
viņu sagaida nāve, un viņš no kaujas var iziet kā uzvarētājs un kronēts varonis!
9. Tas tad ir Romas stingrākais noteikums: “Stingrs likums arī cilvēkus dara stingrus un kārtīgus.”
Tādēļ arī mēs neļaujam ar sevi tirgoties un katrs cilvēks stāv likuma priekšā bez kādas kārtas atšķirības!
Jūs nu zināt manus uzskatus par likumiem. Dariet pēc tiem, tad jūs likumā esat brīvi; bet, ja jūs to nedarāt,
tad tādēļ, ka tas ir likums, tas jūs tiesās bez kādas žēlastības.
10. Visa zeme un viss, kas ir tajā un uz tās, pastāv tikai caur dievišķas gribas mūžīgu nelokāmību. Ja
Dievs tikai mazākā mērā ļautu ar Sevi tirgoties, kā tad nākamā acumirklī izskatītos ar Zemi un ar mums
visiem? Te viss sairtu!
11. Tāpat izietu kādas valsts ļaužu sabiedrībai, ja tur izļodzītos tikai viens likums, tad arī pārējie
zaudētu savu spēku un pastāvību un lielā valsts celtne par daudz drīz kļūtu par ruīnām! Tātad paliek pie
mana jums izteiktā piedraudējuma!”
27