Views
3 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

Fausts Man to apsola, un

Fausts Man to apsola, un Es apsolu viņam to darīt. 12. Bet Man līdzās tūlīt bija redzami divi ļoti daiļi JAUNEKĻI, tērpti spoži zilos tērpos ar ielocēm. Viņi Manā priekšā līdz zemei paklanījās un teica: “Kungs, Tavi kalpotāji dziļākā godbijībā gaida Tavas svētākās pavēles!” 13. Un ES viņiem saku: “Ejiet, atvediet Lidiju, lai viņa ir pie mums!” 14. Abi pazūd, un KirenijS, pavisam izbrīnījies, Man jautā: “Draugs, kas bija šie abi tik neparasti skaistie un cēlie jaunekļi? Pie debesīm, tik brīnišķus stāvus manas acis vēl nekad nav redzējušas!” 15. ES saku: “Redzi, katram kungam ir savi kalpi, un, ja viņš viņus sauc, viņiem vajag būt klāt un viņam kalpot. Tā kā arī Es esmu Kungs, tad arī Man ir kalpotāji, kuri Manas pavēles pavēsta visai bezgalībai. Tev viņi, protams, nav saskatāmi, bet Man gan; un kur tu neko nemani, tur tomēr neskaitāmi leģioni vienmēr gaida manu mājienu. Un pie tam šādi Mani kalpotāji, — lai arī cik maiga izskata — tomēr ir pietiekami stipri, lai šo zemi, ja Es viņiem to pavēlētu, iznīcinātu vienā acumirklī! — Bet nu skatieties, tur viņi abi kopā ar Lidiju jau nāk atpakaļ!” 16. Nu gandrīz visus pie Mana galda pārņem izbailes, un KirenijS saka: “Kā tas ir iespējams? Tie abi varēja būt tikko piecsimts soļu attālumā no šejienes — no Kapernaumas līdz šejienei ir gandrīz divas stundas ceļa — un tagad tie abi jau ir atkal te! Ak, tas tomēr ir pāri visam, ko kāds nabaga cilvēks uz šīs Zemes jebkad var piedzīvot!” 17. Kad Lidija, pārsteigtā Fausta ļoti maigi sagaidīta, tiek pievesta pie mūsu galda, tad KirenijS viņai tūlīt jautā: “Bet daiļā Lidija, kā tu tik ātri no Kapernaumas atnāci šeit?! Vai tu jau it kā biji ceļā?” 18. LIDIJA saka: “Vai tu neredzi abus Kunga eņģeļus? Viņi mani atnesa šeit ātrāk, nekā bultas ātrumā. Es ceļā neredzēju ne zemi, ne debesis, bet gan tur un šeit bija tikai viens acumirklis, un es esmu šeit. Bet jautā abiem eņģeļiem, viņi par to tev pateiks vairāk, nekā es!” 38. Par Kunga cilvēcisko un dievišķo. 1. Kirenijs nu tūdaļ vēršas pie ABIEM EŅĢEĻIEM un viņiem jautā, kā viņiem tomēr tā kas bija iespējams. Bet viņi vislielākajā godbijībā ar viņu debešķīgi skaistajām rokām norāda uz Mani un ļoti tīrā un labskanīgā balsī saka: “Viņa griba ir mūsu esamība, mūsu spēks un mūsu ātrums! Paši no sevis mēs nespējam neko; bet ja Viņš grib, te mēs Viņa gribu uzņemam sevī un tad caur to spējam visu. Bet mūsu skaistums, kas nu žilbina tavas acis, ir mūsu mīlestība uz Viņu, un šī mīlestība atkal nav nekas cits kā viņa griba mūsos! Bet ja jūs gribat būt līdzīgi mums, tad savās sirdīs uzņemiet viņa dzīvo Vārdu un brīvprātīgi dariet pēc tā, tad caur to arī jūsos, līdzīgi kā mums, būs šāds Viņa Vārda visuvarenais spēks un stiprums; un ja tad Viņš sauks jūs darboties Viņa gribā, tad arī jums būs iespējamas visas lietas, un jūs varēsiet darīt vairāk nekā mēs; jo jūs esat cēlušies tikai no Viņa mīlestības, kamēr mēs tikai vairāk no Viņa gudrības. — Tagad tu zini, kā mums tas, kas tevi pārsteidz, ir ļoti viegli iespējams. Turpmāk rīkojies pilnīgi pēc Viņa vārdiem, tad arī tev būs iespējamas ļoti brīnumainas lietas!” 2. KirenijS iepleš acis un saka: “Tātad man tomēr ir taisnība, ja es Jēzu turēju par vienīgo Dievu un visas pasaules Radītāju?!” 3. EŅĢEĻI saka: “Te tev ir pilnīga taisnība, bet tikai par to pārāk skaļi nerunā! Un ja tu pie Viņa ieraugi ko cilvēcisku, tad nedusmojies; jo viss cilvēciskais nebūtu nekas cilvēcisks, ja tas iepriekš kopš mūžības nebūtu bijis dievišķīgs. Bet ja tādēļ Viņš laiku pa laikam kustas tev zināmā un pierastā veidā, tad tomēr Viņš nekustas nekādā Sevis necienīgās veidā; jo katrs veids, katra doma, pirms tā caur Viņa gribu sāka veidot un noteikt kādu ārpus Viņa pastāvošu, brīvu gribu, iepriekš bija Viņš. Bezgalībā nav nevienas lietas un nevienas būtnes, kas nebūtu izcēlusies no Viņa. Šī zeme un viss, kas tajā un uz tās dzīvo, nav nekas cits, kā Viņa mūžam vienādi saturētā doma, kas caur Viņa Vārdu kļuva par patiesību. Ja tagad Viņš, kas viņam būtu ļoti viegli iespējams, Savā dabā šīs reālās domas un gribu atmestu, tad tajā pašā acumirklī arī vairs nebūtu nekādas zemes un viss, ko tā satur un nes, būtu tās iznīcinošais liktenis. 4. Bet Kunga griba nav kā kāda cilvēka griba, kas pietiekami slikti šodien grib tā un rītu citādi. Kunga griba mūžam ir viena un tā pati un nekas nevar locīt tās kopš mūžības šeit noteikto kārtību; bet šīs kārtības robežās tomēr valda lielāka brīvība un Kungs var darīt, ko Viņš grib, līdzīgi, kā arī katrs eņģelis un cilvēks. Bet ka tas tā ir, to tu vari saredzēt pie tava paša būtības un pie tūkstoš citām parādībām. 5. Savas būtības personīgajās robežās tu vari darīt, ko tu gribi; tajās tevi nevar kavēt nekas cits, kā vienīgi tava griba. Bet būtības personīgā robeža nepielaiž nekādas izmaiņas, jo tā atrodas zem stingras 44

dievišķās kārtības. 6. Tādējādi tu gan ļoti ievērojami vari izmainīt zemes ārējo, tu vari likt norakt kalnus, straumei vari nozīmēt jaunu ceļu, tu vari nosusināt ezerus un likt izrakt gultni jauniem ezeriem; pār jūru uzcelt tiltu un caur čaklumu un pūlēm tuksnesi pārvērst par svētītu un auglīgu zemi, īsi, uz zemes tu vari realizēt neskaitāmas izmaiņas, bet tu ne par matu dienu nevari padarīt garāku un nakti ne pa matu īsāku un nevari pavēlēt vējiem un vētrām. 7. Tev vajag panest ziemu un pieciest vasaras tveici, un pie visas tavas gribas tu visai radībai nevari dot nekādu citu izskatu un īpašības. No jēra tu nekad nevarēsi izaudzināt lauvu un no lauvas mūžam jēru; un redzi, tā atkal ir stingra Dieva kārtība, kuras robežās tev gan ir dota liela rīcības brīvība, kamēr tu ne par matu nespēj pildīt īsteno Dieva kārtību. 8. Bet te tavā priekšā ir Tas, kas tādu kārtību kopš mūžības noteicis, un vienīgais, ja Viņš to grib, atkal var izbeigt. Bet tā kā tu šādā stingrākā Dieva kārtībā, kas vispirms nosaka tavu, un visa tā, kas tevi ietver, esamību, savās domās, gribā un rīcībā esi brīvs, tā Kungs jo vairāk ir brīvs un var darīt, ko Viņš grib. 9. Bet tādēļ mēs tev vēlreiz sakām: Nedusmojies tādēļ, ka jūsu priekšā Kungs kustas cilvēciskā veidā, jo katrs veids ir Viņa Paša darbs.” 39. Par eņģeļu ietekmi uz cilvēkiem. 1. Kad KirenijS no abiem eņģeļiem dzirdēja šo mācību, tad tā viņam kļuva par pilnīgu noteiktību, un viņš pie sevis vairs neminēja, ka Es noteikti esmu kāda augstāka būtne, bet gan viņš pie sevis teica: “Jā, Viņš ir tas!” Tad viņš godbijības pilns pienāca pie Manis un Man teica: “Kungs, nu man viss ir skaidrs. Tu tas esi! 2. Mana sirds man to gan jau sen teica; bet te vienmēr atkal parādījās Tavs cilvēciskais veids un kustība, un tas drīz šeit, drīz tur manu ticību padarīja šaubīgu. Bet tagad no manas sirds ir pazudušas visas slepenās pārdomas un nu var notikt kas notikdams, es manā ticībā palikšu stingrs kā klints. Ak, cik es tagad esmu bezgala laimīgs, ka pat manas miesīgās acis redz to, kas mani ir radījis un kas mani nu uztur un var mūžīgi saglabāt un saglabās!” 3. ES saku: “Mans mīļais draugs, kas tev tagad ir, tam tev arī jāpaliek uz mūžību! Bet pagaidām to paturi sev un tikai ļoti nedaudziem taviem uzticamiem draugiem; ja tu par to tagad atklāti runātu, tad tu manai lietai un caur to cilvēkiem vairāk kaitētu, nekā darītu labu! Bet pie tam paturi vērā arī to, ka tu nedusmojies, ja tu šur un tur pie Manis pamani kaut ko cilvēcisku; jo pirms bija visi cilvēki un eņģeļi, Es kopš mūžības gan biju pirmais cilvēks un tādēļ man arī noteikti ir tiesības, starp Manis radītiem cilvēkiem arī turpmāk būt cilvēkam!” 4. KirenijS saka: “Dari, ko tu gribi, un Tu man tomēr mūžam vienādi paliec tas, kas bez kādām šaubām tu nu man esi! Bet šos abus eņģeļus es vēlētos paturēt pie sevis līdz manas laicīgās dzīves beigām! Viņi ir tik ļoti skaisti, laipni un gudri!” 5. ES saku: “Tas nevar notikt; jo viņu personīgo redzamo klātbūtni tu nevarētu panest, un tavai dvēselei viņi nedotu nekā laba. Bet neredzami tavai laicīgai dabai, viņiem turpmāk jāpaliek taviem sargiem, kādi viņi bija jau kopš tavas dzimšanas. Bet tagad, kur šodien viņi visu dienu staigā saskatāmi, tu ar viņiem vari vēl daudz uzturēt satiksmi. 6. Bet ja arī tu viņus neredzi, tu vari ar viņiem runāt un vari viņiem visu ko jautāt, un viņi atbildi liks tavā sirdī un tu to sirdī vienmēr dzirdēsi kā skaidri izteiktas domas. Un tas ir labāk, nekā ārēja saruna! Es tev saku: Vārds, ko tev kāds eņģelis ir licis tavā sirdī, tavai dvēselei ir svētīgāks, nekā tūkstoš vārdi, kurus ausis dzird no ārienes! Jo ko tu dzirdi sirdī, tas jau ir tavs īpašums; bet ko tu dzirdi no ārienes, to tev vajag piesavināties tikai caur darbību pēc dzirdētā vārda. 7. Jo ja tev vārds ir sirdī un tomēr laiku pa laikam pēc savas ārējās būtības tu nogrēkojies, tad tava sirds tam nepiekrīt un tūlīt spiež tevi grēku atzīt un to nožēlot, un caur to tu gan vairs neesi nekāds grēcinieks; bet ja vārds tev nav sirdī, bet gan tikai caur ausīm novests smadzenēs, un tu grēko, tad tukšā sirds grēko līdz un nespiež tevi grēku ne atzīt, ne nožēlot, un grēks paliek tevī un tu esi vainīgs Dieva un cilvēku priekšā! 8. Un tā, draugs, kamēr tu vēl esi miesā, tev ir svētīgāk tavus garīgos sargus neredzēt; bet kad tu reiz atstāsi savu miesu, tad tu, pats kā gars, viņus jau tāpat uz mūžību redzēsi un sataustīsi, — ne tikai šos 45

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC