Views
2 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

42. Par

42. Par Jaunāko dienu (Pastaro dienu). 1. Bet nu arī vairāki jautāja, kad nāks “Jaunākā diena”. 2. Bet Es teicu, kad iepriekšējā ir pagājusi, tad pēc senākās vienmēr nāk kāda jaunāka; un tā kā Es nevienu nevaru pamodināt kādā jau pagājušā dienā, tad pavisam dabīgi tam vajag notikt kādā jaunākā dienā, jo kāda pagājusī, senākā diena tam nolūkam nav lietojama. Vai tad katra jauna diena, ko jūs piedzīvojat, nav kāda jaunāka diena? Jeb vai kāds it kā var paredzēt kādu vēl jaunāku, kā te ir tieši tā, kurā viņš dzīvo? Redziet, mēs tak visi šodien dzīvojam kādā noteikti iespējami jaunākā dienās! Jo vakarējā vairs nevar būt jaunākā un rītdiena vēl ilgi nav te. Bet no tā, cerams, ar rokām aptverams, ka beigās katram ir un vajag būt tikpat daudzām jaunākām dienām, cik daudzas viņš tās ir piedzīvojis! Es jums saku, ka jūs visi mirsiet jaunākā dienā un būs arī neiespējami no nāves uz dzīvību tikt pamodinātam kādā citā, kā kādā jaunākā dienā; un ja kādam cilvēkam vai visiem cilvēkiem tas jāpārdzīvo, tad tam arī ir neiespējami notikt kādā senā, pagājušā dienā, bet gan kādā turpmākā, tātad acīmredzami kādā jaunākā dienā! Kāda tam tiks nozīmēta, tas iepriekš nav noteikts ne no Manis, ne no kāda eņģeļa gara; jo tam nolūkam katra nākamā diena ir pavisam laba un ļoti lietojama. — Vai tagad jūs to saprotat?” 3. JAUTĀTĀJI nedaudz apmulsuši atkāpjas un saka: “Patiesi, tā lieta ir tik skaidra kā tīrākais gaiss un tomēr mūsu dumjība vēlējās jautāt!? Tas patiesi ir ar rokām aptverams! Ja mēs ļoti bieži runājam par senām dienām, tad vajag būt arī jaunai un jaunākai! Tā ir, ir, ir, ir — tas tomēr no mums bija ļoti dumji. Lai mūs paciestu, tam Viņa bezgalīgajai gudrībai patiesi vajadzīga bezgala liela pacietība!” 4. Nedaudz smiedamās, SĀRA saka: “Jā gan, Kungam ar mums visiem ir lielākā pacietība! Bet kas ir Jaunākā Diena un kad tā nāks, to es zināju jau šūpulī; un ja kāds jebkad man tālab jautāja, tad es vienmēr teicu: “Jaunākā diena nāks rīt! Vai tad jūs nopietnībā to nezinājāt?” 5. TIE, KAS JAUTĀJA, saka: “Jā, jā mēs patiesi bijām tik dumji to nezināt un mums vienmēr bija briesmīgas bailes no kādas tādas dienas, kurai reiz jānāk. Nu mēs par to, protams, esam skaidrībā; bet tagad mēs ļoti kaunamies, ka mums kas tāds, kas tak tik skaidri stāv katra acu un ausu priekšā, varēja palikt nepamanīts!” 6. ES saku: “Neuztraucieties par to; jo tas tomēr ir akmens, pret kuru nākotnē piedauzīsies vēl daudzi tūkstoš reiz tūkstoši un aklajiem ļaudīm par to daudz pareģos, rakstīs un sprediķos. 7. Bet nu skatāmies, kā mēs tiekam galā ar zvejošanu; jo kā jūs redzat, mēs jau stāvam jūras krastā un mūsu lietošanā te ir daudzas zvejas laivas. Netrūkst arī rīku un pārējo zvejošanai nepieciešamo piederumu; un tā mēs tūlīt varam ķerties pie lietas. Arī abiem jaunekļiem, ar kuriem Kirenijs vēl ļoti dedzīgi sarunājas, mums labi jāpakalpo! Tātad tūlīt liekam mūsu rokas pie darba!” 43. Kungs Jēzus ar savējiem zvejojot. 1. Bet nu visi sāka brīnīties, tā kā viņi nezināja, kā no Manām mājām atnākuši līdz šejienei. 2. Bet ES teicu: “Kā jūs spējat vēl brīnīties?! Vai jūs jau vairākkārt ko līdzīgu pie Manis neesat piedzīvojuši? Ka vecais Joza ar saviem bērniem brīnās, tas ir aptverams, bet pie jums, Maniem jau daudz pieredzējušiem mācekļiem, tas ir tieši neaptverami, ka jūs vēl varat brīnīties. Jo jums tomēr par daudz skaidri būtu jāsaprot, ka Man neviena lieta nav un nevar būt neiespējama. 3. Redziet, Es ne velti teicu: “Neaptverami”; jo katrs izbrīns par kādu Manis izvestu ārkārtēju darbu, kā priekšnoteikumu vēl prasa kādu mazu kaut kur dvēselē paslēpušos neticību. Cilvēks iepriekš apšauba kāda ārkārtēja darba vai parādības iespējamību, bet, ja par spīti viņa šaubām darbs tomēr tiek izvests, tad tā liecinieks, kas apšaubīja darba izdošanos, te stāv apmulsis un jautā: “Kā tad tas bija iespējams?” Bet ko viņš ar šādu jautājumu izsaka? Es jums saku: Neko citu kā: “Es šaubījos par izdošanās iespējamību, un tomēr tas ir izdevies! Tas ir dīvaini un neparasti!” 4. Ja tā brīnās kāds lajs, tad tas gan ir aptverams, bet kad vēl brīnās dziļi iesvaidītie, tad ar to viņi rāda, ka viņi vēl ļoti pieder pie tiem, kuri ar pilnām tiesībām tiek dēvēti par lajiem! Tādēļ turpmāk, sevišķi svešinieku priekšā, vairs nebrīnieties, ja Es veicu kādu ārkārtēju darbu, lai svešinieki arī jūs neuzskata par līdzīgi svešiem!” 5. MĀCEKĻI saka: “Kungs, Tu zini to, ka mēs Tevi pār visu mīlam un mēs ļoti labi zinām, kas Tu esi; bet, par spīti visam, mēs tomēr bieži nevaram citādi, ka lai par kādu jaunu brīnumu atkal no jauna nebrīnītos, jo Tavi acīmredzamākie brīnumdarbi pa lielākai daļai nāk tik negaidot, ka pie visas savaldī- 48

šanās un visas ticības te tomēr vajag stāvēt nedaudz samulsušam. — Redzi, pietiekami bieži arī ir redzēta uzlecam un norietam Saule; bet kur ir vai kur dzīvo tikai daļēji labāku sajūtu cilvēks, kas neapbrīnotu katru jaunu brīnišķu Saules lēktu!? Un redzi, Kungs, tā tas ir arī ar mums! Bet Tu esi bezgala vairāk, nekā neskaitāmi daudzi Saules lēktu un tādēļ esi nedaudz iecietīgs pret šādām mūsu kļūdām, kuras ar Tevi pār visu mīlošām sirdīm, pamatu pamatā Tevis spiesti, vienmēr no jauna darām. 6. Es saku: “Nu, nu, viss jau ir atkal labi; bet turpmāk svešinieku dēļ šo Manu padomu ievērojiet, lai viņi jūsos pazīst Manus patiesus mācekļus! — Bet nu ejam zvejot! Pie tam atkal notiks nelieli brīnumi; bet tad dariet tā, it kā tie nebūtu nekādi brīnumi! Svešiniekiem pašiem tie jāatrod un jānovērtē, vai tie ir pavisam parasti vai ārkārtēji notikumi!” 7. Pēc šīs nepieciešamās pamācības mācekļi steidzīgi sakāpj laivās, izstiepj tīklus un iemet tos ūdenī pēc zvejnieku mākslas un velk ar vienu vilcienu pēc otra; bet loms bija ļoti niecīgs. 8. Pēteris piezīmēja, ka diezgan spēcīgais rietumu vējš te zvejošanai ir neizdevīgs un dzen zivis jūras dibenā. 9. Kāds cits atkal piezīmē, ka pirms vakara nekas daudz netiks paveikts; saule, kuru neapēno neviens mākonītis, spīd pārāk stipri un tādēļ zivis steidzas dziļumā, jo tās nepanes spēcīgu gaismu. 10. Bet nu arī tie ABI JAUNEKĻI iekāpj divās laivās, izklāj lielu tīklu un to iemet tālu jūrā. 11. Te ANDREJS, kas arī bija meistars zvejošanā, runā: “Ja viņi caur viņu garīgo varu brīnumainā veidā zivis nedzen tīklā; te tālu vētrainā jūrā viņi var zvejot desmit gadus un viņi nedabūs krastā nevienu zivi!” 12. Bet abi jaunekļi strauji velk tīklu, ir ātri pie krasta un iznes karstā ap trīsdesmit labas zivis. 13. Te ANDREJS saka: “Tas gan nav nekāds brīnums, bet citādi no vējā viļņojošas jūras izvilkt trīsdesmit samus, tas ir ļoti daudz!” 14. Beidzot arī Es iekāpju kādā laivā, bet arī drosmīgā Sāra iekāpj laivā. Mēs izklājam diezgan lielu tīklu un ielaižam to ūdenī. Kad netālu no krasta mēs tīklu nedaudz pavilkām, tīkls jau bija pilns ar piecsimts taimiņiem, lašiem un samiem, tā ka abiem jaunekļiem vajadzēja steigties Sārai palīgā, jo citādi viņa tīklu nevarētu saturēt. Zivis tūlīt tika nogādātas sauszemē un tur daudzās mucās, kas te arī bija pietiekamā daudzumā. 15. Bet zvejnieki vilka vēl vienu lomu un, kad viņi tīklu izvilka krastā, viņi atkal tīklā atrada tikai nedaudzas un pavisam mazas zivtiņas. 16. PĒTERIS teica: “Šai dienai es nu gan esmu veicis pēdējo lomu. Tas nudien nav vērts, lai vecs, pieredzējis zvejnieks iekāptu laivā!” Pēc tam viņš mazās zivtiņas atkal gribēja iemest jūrā. 17. Bet ES viņam teicu: “Paturi to, ko tu esi saķēris, jo mazās zivis ļoti bieži ir labas zivis, un Man viņas ir mīļākas, nekā lielās, kurām nereti ir ļoti sīksta un grūti sagremojama gaļa. Bet ievēro šīs parādības atbilstību. 18. Bet kad tu iesi kā cilvēku zvejnieks, neļauj sevi sadusmot, ja Evaņģēlija tīklā tiek notvertas mazas zivtiņas; jo patiesi, Man viņas ir mīļākas, nekā lielās! Bet viss, kas te pasaules priekšā ir liels un vērtīgs, Manā priekšā zināmā mērā ir kas pretīgs! — bet nu pametam zvejošanu un dodamies atkal mājās! Šai dienai un rītdienai mēs esam apgādāti; pēcsabatas, ja tas būs vajadzīgs, tiks jau atkal apgādāts. 19. Nu izvilka visus tīklus un nesa krastā vēl daudzas visādas zivis un tās ielika mucās un ar ķerrām un nestuvēm nogādāja pie Manām mājām diezgan lielā zivju rezervuārā, kuru savā laikā Jāzeps pats bija ierīkojis. 44. Par Borusa personību. 1. Kad mēs apmēram kādu stundu pēc pusdienām atnācām no zvejas mājās, mūs jau atkal gaidīja labs pusdienas mielasts, kuru nu atkal bija licis pagatavot Boruss, kas tādēļ negāja kopā ar mums zvejot; jo tas bija viņa lielākais prieks, ļoti daudziem cilvēkiem sagatavot mielastu — un sevišķi labprāt viņš ar saviem pavāriem un pavārēm gatavoja ārā. Viņš, tāpat kā Kisjons, arī bija pietiekami bagāts, lai katru dienu paēdinātu, mazākais, sešus, septiņus tūkstošus cilvēku un dzirdītu ar labāko vīnu. Jo, pirmkārt, viņš bija kāda bagāta Atēnu grieķa, kuram bija lieli īpašumi Āzijā un kuram piederēja vairākas nelielas salas, dēls; otrkārt, viņš bija šī lielā un plašā īpašuma vienīgais mantinieks; un, treškārt, viņš bija visizveicīgākais ārsts visā jūdu zemē un caur savu mākslu, sevišķi no lieliem bagātniekiem, pelnīja lielas summas zelta un sudraba, kurpretī nabaga slimniekus viņš atkal ārstēja bez atlīdzības un sagādāja vi- 49

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC