Views
8 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

ņiem visu iespējamo

ņiem visu iespējamo apkopšanu un tādēļ no viņiem tika cildināts kā lielākais zemes labdaris. 2. Pie tam viņš bija neprecējies, viņam nebija ne sievas, ne bērnu, un tomēr viņam bija liels prieks nabaga jaunus vīriešus savienot ar tikpat jaunām un veselīgām meitenēm un svētīt ar vārdiem un pietiekamu pūru. Un tā viņš arī tagad bija visspožākā garastāvoklī, jo slepenībā viņš domāja, ko ļoti skaisto un maigo Sāru Es nopietnībā apprecēšu. 3. Kad mēs labā omā sēdējām pie galdiem, ēdām un dzērām, te viņš pienāca un pavisam slepeni Man jautāja, vai te tomēr, it kā no tā kaut kas iznāktu?! 4. Es viņam atbildēju: “Mīļais draugs un brāli! Tava ļoti labā un cēlā sirds Man ir par daudz labi zināma. Es par daudz labi zinu, ka savā dvēselē tu tikai tad esi pār kaklu un galvu laimīgs, ja tu esi darījis laimīgus citus. Un jebkad, tikko es domāju vēl par sevi, un tā kā tu starp Mani un Sāru pamanīji patiesi ievērības cienīgu mīlestību un arī dzirdēji, ka mēs šodien priekšpusdienā runājām par līgavu un sievu, tad tu slepenībā nonāci uz priecīgām domām par ļoti tuvu stāvošām laulības saitēm starp Mani un skaisto Sāru. Bet Es tev saku: “Te tu nedaudz maldies! Jo redzi, cik daudz sievas uz zemes dzīvo, dzīvoja un vēl dzīvos, viņas visas, ja viņas ved tīru dzīves ceļu, vairāk vai mazāk ir Manas līgavas un tikpat labi Manas sievas; bet tāda, lai cik sirsnīga savienība ar Mani viņām nekad netraucē kļūt par krietnu vīru sievām, — un tādas pavisam nepieciešami līdzīgas attiecības nu tikko ir starp Mani un vismīļo Sāru. Bet tādēļ viņa pavisam labi var kļūt tava sieva, bet garā tomēr tagad kā uz mūžību būt Mana patiesā sieva! 5. Bet nu Es domāju tā: Tā kā tu jau daudziem krietniem vīriem, lai arī cik nabadzīgi viņi bija, esi palīdzējis tikt pie labām un krietnām sievām, ko jaunie, dedzīgie vīri, kā vēl arvien pie jaunatnes, turēja par lielāko laimi, tad arī Es gribu tev aplīdzēt tikt pie šādas laimes! Redzi, tieši šai debešķīgi skaistajai Sārai jākļūst tavai sievai! Pēc viņas pirmās atmodināšanas tu Mani aizstāvēji un kad viņa otro reizi gulēja uz nāves gultas un Es viņu prieks tevis pamodināju otro reizi, Es viņu jau toreiz nolēmu tev par pelnītu algu. Tā, kā viņa izskatās tagad, tā viņa izskatīsies viņas septiņdesmitajā gadā; šis bērns uz šīs zemes nenovecos! Aplūko abus eņģeļus, ar kuriem nu sarunājas Kirenijs, vai viņi ir tik skaisti, kā šī meitene! Saki Man atklāti, vai tu šo vismīļo Sāru tomēr jau vairākas reizes neesi ļoti nozīmīgi uzlūkojis, un vai pie tam tava sirds neko nav sajutusi!” 6. BORUSS, nedaudz apmulsis, saka: “Kungs, Tavā priekša; to noslēpt būtu vislielākā neiespējamība! Tādēļ es mīļāk Tev pavisam atklāti saku: “Sāra ir vienīgā būtne uz Zemes, kuru es tomēr labāk iegūtu pats, nekā palīdzētu to iegūt kādam citam! Es gan jau arī esmu stipri pāri trīsdesmit gadiem un viņa tikko var skaitīt sešpadsmito pavasari. Bet mana sirds, šķiet, tikko sasniegusi viņas skaisto vecumu. Ja viņa iespējamā kārtā tomēr kļūtu mana sieva, es viņu mīlētu tūkstoškārt vairāk, nekā paša dzīvību.” 7. SĀRA slepeni ļoti uzmanīgi klausās šajā sarunā un kad Es viņu pēc tam uzskatīju un jautāju, kā viņai šī saruna starp Mani un izskatīgo Borusu patika, viņa, nedaudz nosarkusi, nolaida acis un pēc kāda laika teica: “Bet Tev tomēr visu vajag pamanīt! Es laipno Borusu tikai vienu vienīgu reizi atklāti uzlūkoju, jo viņš ir tik patīkams un ļoti izpalīdzīgs cilvēks!” 8. Vairāk jokojošā tonī ES saku: “Bet ja es nemaldos, savā sirdī tu viņu jau esi uzlūkojusi vairākas reizes?!” 9. Vēl vairāk seju aizsegdama, SĀRA saka: “Bet, Kungs, Tu jau sāc kļūt nedaudz nelabs! Bet tomēr visu vajag zināt!?” 10. ES saku: “Sāra, ja nonāktu līdz tam un viņš īsti sirsnīgi lūgtu tavu skaisto roku, vai tu viņam to atteiktu?” 11. Par šādu jautājumu pavisam patīkami apmulsusi, SĀRA saka: “Ja es to nedarītu, kā tad es varētu kļūt par Tavu sievu? Mīlēt es tak varu tikai tevi, kaut gan Tavā priekšā man arī vajag atklāti atzīt, ka es labo Borusu ļoti augstu cienu un vērtēju; jo pēc Tevis viņš man šķiet labākais cilvēks visā jūdu zemē, kaut gan pēc dzimuma viņš ir grieķis un tikai kopš neilga laika ir kļuvis jūds, tikai caur zināšanām, bet ne caur apgraizīšanu.” 12. ES saku: “Nu jā, tā lieta jau būtu nokārtojama! Tikai nedaudz padomā un aplūko te mums iepretī esošo Lidiju, kura arī garīgi vienmēr ir Mana sieva, bet pēc miesas tomēr pieder krietnajam Faustam! Bet tas mūsu attiecībām ne mazākā mērā netraucē, jo kā pirms, tā pēc tam tu paliec Mana līgava un tātad Mana debesu sieva!” 13. Pēc kāda laika SĀRA saka: “Jā, arī man būtu patīkami labajam Borusam sniegt savu roku, tad es tomēr nezinu, ko uz to saka mani laicīgie vecāki! Man tak arī viņiem vajag jautāt! Es gan jau tādēļ gribētu labo Borusu, ka Tu to labprāt redzētu; bet tēvam un mātei tomēr arī būtu jājautā!” 50

14. ES saku: “Nu jā, viņiem jau ir ticis jautāts un viņi pilnīgi Man piekrīt; bet Es tevi uz to pavisam nespiežu. Tev paliek tava pavisam brīvā griba!” 15. Vēl vienmēr samulsusi, SĀRA saka: “Kungs, — jā, es to labi zinu, — bet, — es, — jā, — jā — bet — es vēlos, bet tomēr nē!” 16. ES saku: “Ko tu nevēlies?” 17. SĀRA saka: “Ai, ai, bet nu Tu mani jau milzīgi mulsini! Ak, kaut es citādi tik mīļo Borusu tomēr nebūtu uzlūkojusi!” 18. ES saku: “Jā, bet tu Man tomēr tagad neteici, kas tas īstenībā ir, ko tu nevēlies! Tātad, mīļā Sāra, drosmīgi pasaki, kas ir tas, ko tu īstenībā pavisam nevēlies!” 19. SĀRA saka: “Bet Kungs, kā Tu spēj man vēl jautāt? Vai Tu jau tāpat nezini, kas ir tas, ko es nevēlos! Ļauj man likt Tev minēt, un caur vieglu galvas mājienu es Tev ļaušu zināt, kas tas ir, ko es nevēlos!” 20. Es saku: “Nu tad, ja tu to gribi, tad Es gribu atminēt, kas ir tas, ko tu nevēlies. Un tātad klausies: Tu noteikti nevēlies, ka labais Boruss it kā aiz sirdēstiem saslimtu tādēļ, ka tu viņam nesniegtu savu skaisto roku!?” 21. SĀRA pieceļas un ar roku uzsit Man uz pleca un pro forma maigi dusmīga saka: “Ak, vai tad tas nozīmē minēt, ja tūlīt — !” 22. ES saku: “Nu, nāc klajā ar patiesību!” 23. SĀRA saka: “Nu jā, Tu teici “ar patiesību”; bet arī tas ir patiesi, ka tas nenozīmē “minēt”, ja tūlīt nāk klajā ar patiesību!” 24. ES saku: “Nu redzi, Es jau zināju, ka tev pret Manu mīļo draugu Borusu ir vairāk jūtu, nekā tu to ārēji gribēji izrādīt. Bet tas viss jau ir pareizi! Meitenei līdz pēdējam acumirklim tikai ļoti nedaudz jāļauj manīt, ka savā sirdī viņa pret kādu vīru jūt sevišķas simpātijas; tikai tad, kad jau ir runa par pilnīgu nopietnību, viņai vīram, kas viņu grib ņemt par sievu, jāatver viņas sirds, — citādi viņa pirms laika viņu savaldzina un ja tad iespējamā kārtā rodas kādi šķēršļi, tad viņa viņa sirdi padara skumju un viņa dabu nemierīgu! Un tas viss tad ir liels ļaunums.” 25. SĀRA saka: “Kungs, bet to visu es tak neesmu darījusi!?” 26. ES saku: “Bet ja no Manas puses viņš, piemēram, jau būtu tavs vīrs, ko tad?” 29. Slepenībā priecīgi pārsteigta, SĀRA saka: “Nu jā, kā tad? Nu jā, tad — tad — nu jā, tad man, protams, vajadzētu viņam savu sirdi pilnīgi atklāt!” 30. Es Borusam saku: “Redzi, cik viņa ir neaprakstāmi mīļa! Ņem viņu, mīli un kop kā maigāko stādu; jo Es tev viņu dodu no debesīm kā labi nopelnītu algu. Ejiet pie vecākiem, lai viņi jūs svētī, un tad nāciet pie Manis, lai es jūs vēlreiz svētīju!” 31. Aiz prieka tikko varēdams parunāt, Boruss Man pateicas, un SĀRA pavisam kautri pieceļas no viņas sēdekļa un priecīgi satrauktā balsī Man saka: “Kungs, es to labprāt daru tikai tādēļ, ka Tu to gribi; ja tā būtu Tava griba, es pret savu sirdi tomēr būtu cīnījusies, — bet tā arī es Tev pateicos par labāko vīru visā jūdu zemē!” 32. Pēc šiem vārdiem abi pieiet pie vecākiem, lūdz viņu svētību, un kad ar prieku tā viņiem tiek piešķirta, tad viņi tūlīt atkal atgriežas atpakaļ pie Manis; un Es tūlīt arī viņus svētu visām debesīm spēkā esošai laulībai, par ko tad abi aizkustinātām sirdīm Man pateicas. 33. Tātad šeit ir noslēgtas negaidītas laulības, kuras uz visas zemes varētu būt atrastas par laimīgākajām. Un no tā izriet, ka katrs to, ko Man nes par upuri, nezaudē, bet gan saņem pilnu augstākās svētības, un to vienmēr laikā, kad viņš to vismazāk nojauš. Boruss bija Sārā ļoti iemīlējies un par viņu būtu atdevis visas pasaules bagātības, ja tās no viņa tiktu prasītas; jo viņas apbrīnojamais skaistums, sevišķi pēc viņas otrās pamodināšanas, Borusam bija kaut kas tāds, ko viņš nevarētu aprakstīt, — un tomēr viņš viņu Man pilnīgi upurēja un ar visu, kas bija viņa rīcībā, gribēja svinēt Manas iedomātās kāzas. Tāpat arī Sāra pret Borusu juta Loti daudz, bet arī viņa viņu pilnīgi upurēja Man un pavisam nešaubīgi gribēja piederēt vienīgi Man. Bet te Es pēkšņi pārmainīju apstākļus un abiem devu to, ko viņi patiesi no visas sirds deva Man. — Kas tā rīkojas, kā šie abi, tiem arī Es darīšu kā šiem abiem. 34. Tas pamācībai katram, kas to dzirdēs vai pats lasīs; jo pa šo ceļu no Manis var sasniegt visu. Kas Man upurē visu, bet pie tam tomēr daudz patur sev, tam atkal tiks atdots tikai tas, ko viņš ir upurējis. — Un nu atkal pie lietas! 51

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf