Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
1<strong>2.</strong> Tādēļ vēlreiz teikts: Esi par to bez kādām raizēm! Rītu Mans sūtnis, pat upurēšanas laikā, kas<br />
notiek katrā Sabatā, tiks uzņemts pavisam teicami! Jo viņš templī ieies ar smaga zelta piedevām un tādā<br />
veidā no farizejiem tiks uzņemts ar draudzīgākām sejām un atvērtām rokām; pie tam tāpat uz priekšnieka<br />
vietu gaida jau desmit aspiranti, kuri par to piedāvā lielas summas. Un tā viņiem, bet sevišķi templiešiem,<br />
tava atkāpšanās nāks ļoti vēlama.<br />
13. Tūlīt pēc tam, zem zināmām ceremonijām, Sabats templī tiks lauzts un tad tūlīt tiks uzsākta Kapernaumas<br />
priekšnieka vietas pārdošana vairāksolīšanā; un caur atpakaļ atnākušo sūtni tu pat uzzināsi<br />
tava pēcteča vārdu.<br />
14. Redzi, tā tās lietas tagad stāv Dieva namā Jeruzalemē, kas te saucas arī “Dieva pilsēta”, bet tagad<br />
īstenībā ir Sātana pilsēta. Bet, tā kā visas lietas nu ir labi nokārtotas, tad dodamies pie miera, jo rīt<br />
mums dienai jāsākas agri!”<br />
49. Jairusa atkāpšanās. Kungs sinagogā.<br />
1. Pēc šiem Maniem vārdiem visi nu dodas pie miera; tikai Mani brāļi, māte Marija un Boruss vēl<br />
darbojas virtuvē, lai sagatavotu visu nepieciešamo Sabatam. Marijai palīdz arī Sāra un Lidija un ir ļoti<br />
čaklas. Kad viņiem viss ir kārtībā, arī viņi dodas pie miera un no rīta, kā parasti, Marija ir pirmā kājās<br />
un vēl ilgi pirms ausmas pamodina tos, kas viņai ir vajadzīgi, lai pēc jūdu parašas viss, kas mums cauru<br />
dienu ir vajadzīgs, ir kārtībā un gatavībā jau pirms Sabata iestāšanās. Arī Boruss ir ļoti darbīgs un kad<br />
mēs visi pieceļamies no guļas vietām, uz visiem galdiem jau ir uzklātas brokastis.<br />
<strong>2.</strong> Arā tiek dziedāti rīta psalmi un brīvā dabā uz daudzajiem galdiem uz tiem, kas tās noēdīs, gaida<br />
ļoti labi sagatavotas zivis, maize un vīns.<br />
3. Mēs tad nu dodamies brokastīs un pēc brokastīm es zināmajā lietā uz Jeruzalemi nosūtu sūtni.<br />
Jairuss ar lielām bažām gaida uz nosūtītā sūtņa atgriešanos, kurš, dabīgi, izpaliek tikai tik ilgi, cik tīri<br />
cilvēciskā veidā viņš ved sarunas ar farizejiem. Bet, tā kā sarunas tomēr ilga ap divi stundām, tad par<br />
lielu prieku Jairusam viņš atgriežas atpakaļ tikai pēc divām stundām un līdzās ziņojumam par atteikšanās<br />
raksta priecīgu saņemšanu Jairusam nodod arī slavas un pateicības adresi par viņa uzticami pārvaldīto<br />
amatu un vienlaicīgi tiek pavēstīts arī viņa pēcnācēja vārds ar lūgumu, ja tas būtu nepieciešams,<br />
vajadzības gadījumā viņam ar padomu un darbu palīdzēt.<br />
4. JAIRUSS tagad ir pavisam priecīgs un saka Man: “Kungs, no visas manas sirds dziļumiem es Tev<br />
pateicos par šo brīnumaino izglābšanu no amata, kur man pēc šādām Dievam pretīgākām dienesta attiecībām<br />
acīmredzami vajadzētu kļūt par Sātana laupījumu!”<br />
5. Es saku: “Nu, vai Es tev neteicu: ja ir runa par templiešu spožajiem, tur nu katrā dienas stundā<br />
Sabats var tikt lauzts upurēšanas vidū. Bet no tā tu viegli vari redzēt, cik daudz templis tur no Dieva un<br />
Viņa svētajiem likumiem!”<br />
6. Bet tagad ļaužu dēļ tomēr apmeklējam sinagogu un tur redzam, ko visu farizeji darīs un mācīs;<br />
bet ieņemam vietas pavisam aizmugurē, lai mēs no uzpūtīgajiem farizejiem un tautas vecākajiem tik<br />
ātri nevaram tikt pamanīti.<br />
7. JAIRUSS saka: “Bet es neiešu iekšā, jo mani pazīst katrs zēns; ja es būtu sinagogā, man vajadzētu<br />
ieņemt vietu priekšā priekšnieka presbiterijā, un caur to jūs tiktu nodoti.”<br />
8. ES saku: “Neļauj tev tik izaugt nevienam skumju matam! Jo ja Es kaut ko iesaku, kas lai te notiek,<br />
tad tu bez kādām tālākām raizēm vari pēc tā rīkoties un tev tomēr nenotiks nekas ļauns. Un tā visi dodamies<br />
ceļā!” Pēc tam mēs dodamies ceļā un drīz sasniedzam sinagogu.<br />
9. Kad mēs tajā ieejam, tad izrādās, ka tā ir ļoti tukša un presbitēriju piepilda tikai dienestu izpildošie<br />
farizeji. Pamazām nāk daži veci jūdi un ieņem vietas viņu solos, lai tajās īsti ar mīlestību izgulētu<br />
viņu priekšpusdienas miedziņu.<br />
10. Pēc pabeigtās upurēšanas un likumu, dažu profesionālu psalmu un Zālamana Augstās dziesmas<br />
trulas nomurmināšanas VIENS FARIZEJS uzkāpj runātāja krēslā un ļoti dedzīgā balsī sāk sprediķot<br />
sekojošu: “Mani mīļie mūsu tēvā Abramā, Izakā un Jēkabā! Mēs tagad dzīvojam ļoti nomāktā laikā,<br />
gandrīz līdzīgā tam, kad Noass būvēja šķirstu un beidzot pēc Jehovas pavēles kopā ar savu ģimeni tajā<br />
ieslēdzās. Mēs nu stāvam svētajā vietā, par kuru Daniels pravietoja — un kā tiem pagānu raganas Migeras<br />
saistītiem vergiem viņu brāļu mokās un sāpīgi gaidīt, līdz arī viņus liks verdošā bronzā, noskatāmies<br />
viņa pareģotās izpostīšanas šausmās un nevaram pakustēties ne pa labi, ne pa kreisi. Mēs te stāvam tik<br />
57