Views
7 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

4. Bet kad tas viss

4. Bet kad tas viss būs, tas pēc Zemes gadu skaita nekad nevar tikt noteikts. Un ja arī es tev skaitli darītu zināmu, tad tev to nebūtu iespējams aptvert. Un ja arī es tev skaitli teiktu ar to, paies tūkstotis reiz tūkstotis ilga laiku gaita, no tūkstotis uz tūkstotis gadiem, cik daudz te ir smiltis jūrās un cik daudz te ir zāle visās zemēs un visos zemes kalnos un cik te ir pilienu jūrās, visos ezeros un straumēs, upēs dīķos un avotos, tad tu to visu tomēr nevarētu saskaitīt un noteikt pēdējo galīgas atbrīvošanas laiku. 5. Tādēļ pacieties ar to: Pirmām kārtām tiecies pēc Dieva Valstības un pēc tās patiesa taisnīguma, tad tu pēc tavas miesas nāves no Manis tiksi atmodināts mūžīgai dzīvībai un tīru garu valstī tūkstotis Zemes gadu paies kā viena diena! 6. Draugs, un Manā Garīgā valstībā, pilnā augstākās svētlaimes, tas, kas tev šķiet bezgalīgs, būs sagaidāms drīz un pavisam viegli! Tagad ne tu, nekāds no Maniem mācekļiem nevar tikt ievests visā debesu gudrībā — bet tad, kad tu pēc nedaudz gadiem tiksi kristīts ar Svēto garu no Dieva! Bet šis gars tevi un visus citus vedīs visā Debesu gudrībā. Tikai tad tu to visu, kam tev tagad vēl būt tumšam un neskaidram, redzēsi gaišākā gaismā! — Bet šo tev tagad pavēstīto stingri paturi sevī un nevienam neko neliec manīt, jo tam vēl ilgi vajag tikt turētam slepenībā!” 7. Kad KirenijS to dzirdēja, viņš pavisam apmulsa un pēc kāda sevišķu pārdomu laika teica: “Tas, ko es nu manā sirdī uzticami un skaidri dzirdēju kā labu runas plūsmu, bez šaubām, bija Tavi vārdi! Bet vai nobeiguma brīdinājuma jātiek tik stingri turētam? Ļoti uzticamiem, krietniem un godīgi domājošiem un ticīgiem cilvēkiem tomēr drīkstētu, ka tikai dažs kas no tā pa daļai tiek pieminēts!? Jo tā kas nevienam cilvēkam tomēr nevarētu kaitēt!” 8. ES skaļi saku: “Jā, draugs, cilvēkam, ja viņš, kā tu, to saņem iekšējā ceļā, tas, protams, nekaitē, citādi Es tev to nebūtu pavēstījis; bet ja daudzi cilvēki tā ko saņemtu no ārienes, tad tas viņiem ļoti kaitētu. Kā un kādēļ, to tev Mani eņģeļi atklāja pavisam pietiekami un tā šo tēmu atstājam mierā; jo mums kārtojamas vēl daudzas citas ļoti svarīgas lietas, kuras pagaidām ir daudz nepieciešamākas, nekā šie tavi jautājumi, kuru atbildēm pilnīgu briedumu vajag sasniegt tikai mūžībā.” 64. Par dabas garu būtību, dzīvību un darbu. 1. Ar šo lēmumu Kirenijs nu ir apmierināts, bet toties pieceļas Kisjons un lūdz Mani, vai arī viņš drīkstētu Man uzstādīt vienu jautājumu par kādu no Manis dotu rīkojumu. 2. ES saku: “Runā, draugu un ienaidnieku draugs!” 3. KISJONS runā: “Redzi, kad mēs no grotas manos kalnos nesām pēdējo atlikumu, tad tu norīkoji pareizā daudzumā ņemt līdz maizi un vīnu, tā kā mēs tur sastapsim daudz izsalkušu un izslāpušu! Tādēļ es tūlīt lielā daudzumā liku ņemt līdz maizi un vīnu un pie tam pie grotas un grotā gaidīju, vai tur kāds nāktu, kam būtu vajadzīgs maize un vīns. Bet redzi, Kungs, nebija sastopams neviens, kam līdzpaņemto varētu izsniegt. 4. Bet kad mēs no grotas bijām izgājuši un tu caur Tavu varu Arhielam liki to uz mūžīgiem laikiem aizkraut, tad mēs bijām bez maizes un vīna un neviens no nesējiem nezināja man teikt, kas viņiem maizi un vīnu būtu paņēmis. Grotā, kā arī ārpus tās brīnumu pilnākajos momentos es to patiesi nemanīju, bet dienu pēc tam, kad Tu atstāji Kisu, visi mani mājinieki, dabīgi, nerunāja ne par ko citu, kā tikai par Tevi, sevišķi par brīnumainākajiem atgadījumiem un — kādi jau cilvēki ir, te tika atstāstīti, mazākais, vēlreiz tik daudz darbu, cik tu, kā man zināms, esi veicis! Daudzi līdzīgi atstāstīja darbus, kurus stāstītāji esot redzējuši Tevi veicam. Es stāstītājiem aizrādīju un tos izskaidroju kā viņu sakarsētās fantāzijas atradumus, kas tad beigās nav nekas cits, kā tīrākie meli, bet stāstījums par līdzpaņemtās maizes un vīna pazušanu pilna nopietnībā samulsināja mani pašu. Jo es patiesi nevarēju atcerēties, kas tur ar līdzpaņemto maizi un vīnu bija noticis, tā kā mēs no tā neko nebijām baudījuši.” 5. ES saku: “Es gan zināju, ka tas tevi atsūtīs pie Manis; bet tajā patiesi nav nekas tik sevišķi liels, kā tu to sev stādies priekšā. Tā kā tu tomēr jau esi atnācis, lai arī par to tiktu skaidrībā, tad Man vajag tev to lietu apgaismot; nu tātad klausies: 4. Redzi, kalnos, tāpat kā gaisā, kā arī zemē, ugunī un ūdenī ir zināmi dabas gari, kuri vēl nav izgājuši miesas ceļu, jo tam viņiem vēl nav tikusi dota izdevība, kurā viņi pie cilvēciska radīšanas akta būtu varējuši atrast ieeju miesā, lai caur mātes klēpi pasaulē piedzimtu miesā. Milzums šādu vēl nepiedzimušu dvēseļu atrodamas visos elementos. 7. Bet kalnos darbojošies dabas gari no gaisa nu ir pieņēmuši vairāk konsistences (pastāvīguma — 74

izd.). Viņiem nav nekādas sevišķas vajadzības tikt iedzemdinātiem miesā un tad piedzimt no kādas sievas. Viņiem pie nedaudz, dažreiz diezgan spēcīgas inteliģences ir labāk cik iespējams, ilgi palikt brīvā, nesaistītā stāvoklī. Viņiem pat ir taisnīguma sajūta un bailes no Dieva Gara, par kuru viņiem dažreiz ir diezgan gaišas zināšanas, t.i., vienmēr tikai dažiem no viņiem, kuri jau ir kļuvuši veci. Jaunie šajā sabiedrībā uzņemtie gari parasti vēl ir ļoti tumši un dažkārt arī ļauni un varētu izdarīt daudz ļauna, ja no vecākajiem netiktu apvaldīti. Viņu galvenais darbs ir kalnos veidot un kārtot visādus materiālus un likt tiem augt kalnu plaisās un ejās. 8. Šādi gari pa laikam ņem barību arī no dabas un, proti, tikai no stādu valsts. To viņi kalnu valstībā dara pie grūta darba pie klinšu pārveidošanas, pie lielu kalnu daļu atdalīšanas, pie iekšēju ar ūdeni pilnu dobumu izsmelšanas un pie līdzīgiem darbiem, kuros šie gari bieži tiek iesaistīti, lai viņi kā bieži pārāk nomocīti zaudē mīlestību pret kalniem un tiecas tikt iedzemdināti miesā, jo it īpaši no šī laika neviens gars, kas nav ticis izgājis miesas ceļu, nevar sasniegt pilnīgi brīvu, dzīvu svētlaimi. 9. Šiem gariem, mans mīļais Kisjon, un tieši tiem, kuru apstrādā tavus kalnus, nicināmās grotas aizkraušana bija smags darbs, un viņiem vispirms vajadzēja tikt spēcinātiem ar maizi un vīnu! Un redzi, viņi ir tie, kurus Es domāju, kad teicu: “Mēs lielā daudzumā sastapsim izsalkušus un izslāpušus, kuriem būs vajadzīgs kāds spēcinājums!” Tas arī bez pārpalikuma ir apēsts un tad pēc Manu eņģeļu pavēles ļoti smagais darbs arī tika paveikts. Tajā nu pastāv pilnīgi gaiša atbilde uz tavu jautājumu. — Vai tu to esi labi sapratis?” 65. Teiksmas par kalnu gariem. Par burvestībām. 1. KISJONS saka: “Jā, Kungs, es to pilnīgi sapratu un jo vairāk tādēļ, ka no maniem ļaudīm, kuri manās klanu šahtās rok visādas rūdas, man šādas lietas jau bija stāstītas, ka viņiem dažkārt paņemta maize un vīns un viņi nezina, kurš no viņiem ar šādu zādzību vēlējies pajokot! Kad izsalkušie kalnu strādnieki tad patiesi dusmojās, viņi nereti izdzirda skaļus smieklus un daži no viņiem savā priekšā arī redzēja lēkājam cilvēku stāvus mazu bērnu lielumā, un proti, pēc krāsas zilus, sārtus, zaļus, dzeltenus un arī pavisam melnus. 2. Tā arī mans vecākais kalnracis man nesen atstāstīja, ka viens zils vīriņš viņam ieteicis turpmāk maizi un vīnu nēsāt sev līdz ādas somā, tad izsalkušie kalnu gari tos nevarētu iegūt. Un tāpat kalnu šahtās nevienam nebūtu skaļi jārunā, pavisam nebūtu jāsvilpo vai pat jābaidās; jo to visu kalnu amatnieki nevarot panest un tādēļ visiem tiem, kuri šo pavēli nevēlas ievērot, darītu ļaunu! Tāpat kalnu dziļumos nevienam nebūtu jāsmejas; jo kalnu amatnieki arī smieklus nevarot panest. Ja mani ļaudis kalnu amatniekiem dažkārt gribētu atstāt maizi un vīnu, tad par to kalnu amatnieki būtu palīdzīgi pie visādu metālu atrašanas. 3. Šādas teiksmas es parasti turēju par pasakām, jo es pats kaut ko līdzīgu nekad nevarēju piedzīvot, kaut gan es manu kalnu šahtas apmeklēju diezgan bieži; bet tagad, pēc šī tava laipnā izskaidrojuma, man viss ir uz mata skaidrs! Tikai to vienīgo, mazākais, vēl šajā acumirklī nevaru aptvert: Kā tad kalnu amatnieki, kas tak īstenībā ir gari, var apēst dabīgu barību. Kā tad šīs diezgan baisās būtnes ēd un dzer?” 4. ES saku: “Apmēram tādā veidā, kā uguns apēd lietas, kuras tas satver! Dod tajā kādu pilienu vīna vai maizes drupatu, un tu redzēsi abus ātri pazūdam! Un redzi, apmēram tādā veidā gari vai kalnu amatnieki apēd dabīgo barību. Viņi materiālo ātri izšķīdina un materiālajā sastopamās garīgās substances daļas, tās uzņemdami viņu dvēseliskajā būtībā, pārvērš par savām — un tas vienā acumirklī! — Tagad tu zini arī to, tālāk tev par to vairs nav jāraizējas.” 5. KISJONS saka: “Es pateicos Tev par šo pavēstījumu; jo tas nu ielīksmo visu manu dabu un es vēl skaidrāk izprotu, ka viss, kas te mani no visām pusēm aptver, nav nekas cits, kā tikai dzīvība.” 6. ES saku: “Pavisam labi, Mans mīļotais draugs! Bet Es tev lūdzu tikai to, lai tu, tāpat kā katrs, kas to uzzināja, to lietu vēlētos paturēt pie sevis. Tā kas ne katram ir tieši par svētību, ja viņš to zinātu, jo visi ēģiptiešu un persiešu burvji nereti stāv savienībā ar gariem un gnomiem un ar viņu palīdzību izved visā0das burvestības. Bet visas šādas burvestības ir negantība Dieva priekšā, un, kas tās pielieto, tam patiesi būs grūti jebkad ieiet Dieva Valstībā! Jo šādi burvji augšā minētajiem gariem noslēdz ieeju miesā, un kad tie mirst, viņi kļūst tādu nenobriedušu dvēseļu gūstekņi un ir ļoti grūti viņus no tā atbrīvot, jo no nenobriedušajām, kailajām dabas dvēselēm viņi sevī uzņem primitīvo. Es jums saku: Lai nolādēts ir 75

Piezīmju grāmatas
Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...