Views
3 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

6. KirenijS saka:

6. KirenijS saka: “Kungs, tagad es tomēr ar tūkstoš zibeņiem gribētu likt uz Zemes sagraut visus tempļus. Abiem Taviem eņģeļiem tas tak maksātu tikai vienu acumirkli, un visi tempļu gulētu putekļos?!” 7. ES saku: “Draugs, tas notika, notiek un vēl notiks ļoti bieži, un cilvēki tomēr nebeigs celt tempļus! Tas Jeruzalemē tiks iznīcināts un no elku tempļiem nekas vairs nebūs redzams, bet nedaudzo vietā nāks daudzi tūkstoši, un cik ilgi uz Zemes dzīvos cilvēki, viņi arī cels lielus un mazus tempļus un tajos meklēs viņu svētību; bet tikai nedaudzi uzņemsies pūles viņu sirdīs Dievam uzcelt dzīvu templi, kurā vienīgi Viņš var tikt un Viņam jātiek cienīgi atzītam, godinātam un pielūgtam, jo vienīgi tas nosaka dvēseles mūžīgu dzīvību. 8. Cik ilgi cilvēki dzīvos pilīs un caur pilīm un piļu dēļ ļaus sevi godināt tiem, kuriem nekādas pilis nevar būt, līdzās pilīm cels arī tempļus kādam Dievam un tajos to godinās, ja ne patiesībā, tad tomēr pils un tempļa cēlāja goda paaugstināšanai. 9. Un notiks tā, ka cilvēki godu, kas viņiem jādod Dievam, ņems sev; bet tad arī viņu alga par viņu darbiem izsmeļoši pastāvēs tajā, ko viņi paši sev ņēmuši! Bet Viņpasaulē viņus nepazīs, un viņi tiks atstumti galējākā tumsībā, kur viņu algai jābūt vaimanāšanai un zobu griešanai, kas tur lielās tumsas dēļ ir mūžīgās ķildas un kari. Tādēļ pagaidām visu atstājam tā, kā tas ir, jo tikai viņpasaulē visi mezgli atradīs pilnīgu atraisīšanu. 73. Vakariņas pie Marijas. 1. Kad ES Kirenijam to biju darījis zināmu, mēs jau arī bijām sasnieguši mājas, kur mūs jau gaidīja krietnas vakariņas, kas, kā parasti, sastāvēja no maizes, vīna un daudz labi sagatavotām zivīm. Zēns uz zivīm bija sevišķi kārs un izrādīja prieku par labi klāto galdu. 2. Bet JAIRUSS viņam teica: “Mans mīļais brāļa dēl, tev nu nevajag tik kāri ēst, jo tava zināmā mērā jaunā māga tak vēl nevarētu būt spējīga panest tik lielu laicīgā ēdiena masu!” 3. ZĒNS saka: “Mīļais tēvoci, tādēļ esi tikai pavisam bez rūpēm! Kas mani pamodināja no nāves, manai māgai noteikti nebūtu devis tik lielu ēstgribu, ja māgai būtu kaitīgi iebaudīt nedaudz vairāk barības, nekā parasti kādā citā stāvoklī; jo tas cilvēkam nav nekāds joks, pusotru gadu būt mirušam un bez kādas barības! Kad tu to reiz pieredzētu pie sevis un tevī būtu mana jaunradītā māga, tad tu manu ēstgribu saprastu pavisam labi. Bet katrs cilvēks nevar būt manā stāvoklī, un tādēļ šajā lietā nu nesāc ar mani strīdēties. Pēc tā, kas mani ir pamodinājis, es nu zinu vislabāk, kā ar mani ir, un tādēļ tu neraizējies par to, ka tagad pāris zivis, maizes gabals un vīna kauss man tikai mazākā mērā būs kaitīgs! 4. JAIRUSS saka: “No manis tev no visas sirds viss ir atļauts; es ar tevi domāju tikai labu.” 5. Pēc šīs mazās sarunas starp Jairusu un viņa brāļa dēlu mēs nu visi sēdāmies pie galda un īsti priecīgi un līksmi baudījām vakara mielastu, pie kam tika daudz runāts par daudz ko, kas te ir noticis un kas Jeruzalemē par to tiek runāts. 6. Bet mācekļi apjautājās par zēnu un nezināja, ko par viņu jādomā. Drīz viņi jautāja zēnam, drīz Jairusam, drīz abiem jaunekļiem, kuri kopā ar mums sēdēja pie galda, kas tad būtu ar šo zēnu. Aiz tā vajadzēja slēpties kaut kam ārkārtējam; jo viņiem ir par daudz labi zināms, ka ar parastiem zēniem Kungs nekad nemēdz pārmērīgi nodarboties. Bet mācekļu jautājumi bija veltīgi, jo neviens viņiem nedeva apmierinošu atbildi. 7. Bet kad Marija manīja mācekļu nepacietību, te viņa viņiem teica: “Kas jums ir vajadzīgs, jums netiks noslēpts; bet acīmredzami jums tas nav vajadzīgs. Kādēļ jūs pēc tā pētāt? Dariet, ko Viņš jums saka, un nekad negribiet zināt vairāk, nekā to, ko Viņš jums kā nepieciešamu zināt atklāj, tad jūs dzīvosiet un darbosieties pēc Viņa gribas un būsiet droši jūsu mūžīgās algas. Bet viss, ko jūs gribat pret Viņa gribu, ir grēks pret Meistaru, kas ir jūsu Pestītājs miesīgi un garīgi. Ievērojiet šo mācību!” 8. Pēc šīs Mātes Marijas ļoti gudrās pamācības mācekļi atmeta viņu pētīšanu par zēnu un par viņu pārrunāja tikai savā starpā, un Pēteris, vērsdamies pie Mana mīļā Jāņa, viņam jautāja, ko viņš par šo zēnu domā. 9. Bet JĀNIS viņam teica: “Vai tad tu nedzirdēji Dievišķās mātes mīļos vārdus, ka tev vēl vienmēr var niezēt uzzināt to, ko Kungs noteikti ļoti gudru iemeslu dēļ pagaidām nav gribējis mums atklāt? Redzi, bet man pavisam nemaz; mēs zinām, ko mēs zinām, un tas ir pietiekami! Bet ja arī mēs gribētu zināt to, ko Kungs zina bezgala tālu pāri mūsu zināšanām, tad šāda vēlēšanās no mūsu puses noteikti 84

ūtu lielākā muļķība, un mēs visi drīzāk pelnītu visu ko citu — nekā būt Viņa mācekļiem!” 10. PĒTERIS saka: “Jā, jā, tev arī ir taisnība; bet zinātkāre arī ir liela manta, no Paša Kunga ielikta cilvēka sirdī, un ja cilvēkam šī ļoti cēlā dziņa nebūtu, tad viņš līdzinātos dzīvniekam, kuram, kā es domāju, viņa trulajā dvēselē nav ne pēdas no alkām pēc zināšanām. Mazākais, man šķiet, ka zināšanu alku tīri dievišķais jau atrodas tajā, ka tās līdzinās slāpēm sapnī, kuru apmierināšanai sapņojošā dvēsele nereti izdzer milzīgu trauku, pilnu ūdens un vīna, bet pie tam tomēr nepārtraukti paliek izslāpusi un nepārvarami tīko pēc vienmēr lielāka kvantuma slāpes dzesējoša dzēriena. Mūsu nesātīgā zinātkāre mums arī skaidri un gaiši saka, ka Dievā vajag būt gudrības neizmērojamai pilnībai, kuru neviens pētošs gars nekad neizpētīs. Un tātad, mīļie brāļi, es domāju, ka mana tagadējā zinātkāre nebūs nekāds grēks. 11. Redzi, man un daudziem maniem brāļiem iet tā, kā uz saldumiem kāriem bērniem, kuriem pēc visādiem saldumiem tik ilgi nav ēstgribas, kamēr viņi par tādiem saldumiem neko nezina un nedabū tos redzēt; bet piesēdini viņus pie ar visādiem saldiem ēdieniem klāta galda un aizliedz viņiem tos baudīt, un tu viņu acīs drīz redzēsi asaras un viņu mutē vēl vairāk siekalas. Bet, neskatoties uz to, tev tomēr ir taisnība; jo tāpat kā gudrs tēvs saviem bērniem, lai viņus vingrinātu ļoti svarīgā pašaizliegšanās tikumā, šad un tad arī liks priekšā kārumus, kurus viņiem aizliegts ēst, šķiet, tāpat arī mūsu Debesu Tēvs laiku pa laikam mums uz galda liek garīgus ēdienus, kurus baudīt mums tik ilgi jāatturas, līdz mēs esam kļuvuši spēcīgi kādā zināmā pašaizliegšanās pakāpē. Ja pēc Viņa kārtības mēs esam sasnieguši šo pakāpi, kuru Viņš mūsu dvēselēm nospraudis par mērķi, tad viņš dos baudīt ēdienu, pēc kura mēs tiecamies. Un tātad mēs šodien, un tik ilgi, cik Kungs to grib, apmierināmies ar to, ko mēs zinām un kas mums ir, un lai vienmēr notiek vienīgi Viņa svētā griba!” 12. ES saku: “Mans mīļais brāli Simon Jūda, tā ir pareizi un patiesi! Ne katras zināšanas un pieredze der gara pamodināšanai un dvēseles atdzīvināšanai. Jo redzi, stāv rakstīts: “Un Dievs runāja uz Ādamu: Ja tu ēdīsi no atzīšanas koka, tu mirsi!” Un tā tas ir! 13. Atziņā atrodas likums un tiesa; jo cik ilgi tev kāds likums nav dots vai nav tev pavēstīts, tik ilgi arī nav nekāda tiesa, kas soļo aiz likuma, tādēļ gribi zināt tikai to, ko Es tev atklāju zināt, un caur to tu tavai daļai zini mūžam pietiekami. Kad būs laiks, tev tiks atklāts viss. 74. Strīds starp Jūdu un Tomu. 1. Visi mācekļi, izņemot Jūdu, ar šo lēmumu apmierinās un slavē Manu laipnību un gudrību un Dieva varu, kas valda caur Mani; bet JŪDA pie sevis teica: “Uz farizejiem, kuri par dārgu naudu svešiniekiem ļauj skatīt Vissvētāko, Viņš iekarst līdz piķa lietum no debesīm; bet ja Viņš Savu svētumu rāda svešiniekiem un mūs, vietējos bērnus, izslēdz, tad tas ir pareizi un pilnīgi pēc dievišķās kārtības. Vai kāds no mums ko tādu jau ir piedzīvojis? Ja to dara Jeruzalemē, tad tas ir aplami pret debesīm un zemi; bet kad Viņš Pats dara gandrīz to pašu, tad tas ir pareizi un pilnīgi pēc Melkisedeka kārtības! Protams, pretī tur neko nevar darīt un uzsākt; bet dusmoties tad tomēr vajag!” 2. TOMS, kā māceklis, kas uz Jūdu Iskariotu vēl vienmēr noskatās bargi, saka: “Nu tev jau atkal kaut kas nav pareizi? Es jau ļoti brīnos, ka tu ar Kungu jau sen neesi sācis ķildu, tādēļ ka Viņš Sauli no Zemes licis tik tālu un tu savus podus tās noteikti ļoti karstajā tuvumā nevari apdedzināt lētāk, nekā ar parasto malkas uguni! 3. Skat, cik tas būtu labi, varēt lidot līdzīgi putniem, jā, man pat jau vairākas reizes kņudēja plecos un man likās, ka man vajadzētu doties kopā ar priecīgi promlidojošām dzērvēm. Es mēģināju lēkt un skriet, bet smagā miesa pavisam negribēja pacelties ne olekti virs zemes! 4. Bet tad es drīz atkal nomierinājos un pie sevis domāju: “Ja Dievs tā būtu gribējis, ka cilvēkiem jāvar lidot līdzīgi putniem, tad Viņš viņiem tikpat labi kā putniem būtu devis piemērotus spārnus; bet Dievs redzēja, ka šāda īpašība cilvēkam būtu vairāk kaitīga, nekā derīga, un tādēļ viņam labāk deva pāri labas un spēcīgas kājas, ar kurām viņš pavisam labi var sevi nest no vienas vietas uz otru. Līdzās divām spēcīgām kājām Viņš viņam deva arī ļoti labi izlietojamas rokas un prātu, kas sniedzas pāri visām zvaigznēm un ar kā palīdzību viņš noderīgo spārnu vietā var sev sagādāt tūkstoti citas ērtības, kas viņam acīmredzami var sagādāt vairāk izpriecas, kā putniem viņu spārni; jo tas vēl ir liels jautājums, vai putni viņu spārnus prot tā novērtēt, kā cilvēks viņa kājas un viņa prātu! 5. Redzi, cilvēks arī ūdenī tikai ļoti slikti tiek uz priekšu, jo viņam nav spuru un peldplēves starp viņa pirkstiem, bet viņa no Dieva dotais prāts viņam mācīja būvēt kuģus, ar kuru palīdzību viņš ūdenī 85

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC
VA 60/130-1/2”A VA 60/130-1/2” - MARCO PUMPS
Page 1 Page 2 LaimïLásasů) 11(5)@ 1 : 55561613 arr@ásasů> 2 u ...