Views
6 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

76. Par pazemību un

76. Par pazemību un pašaizliedzību. 1. JŪDA sauc pēc Manis un jautā: “Kungs, vai tas tā ir, kā Toms nu teica?” 2. ES saku: “Jā, tā tas ir, kurš no jums brāļu priekšā sevi visvairāk pazemina, tas Dieva Valstībā ir pirmais; bet kurš iedomājas sevi par labāku, tas Dieva Valstībā sevi nosēdina atpakaļ uz kāda pēdējā pakāpiena. 3. Ja kāds no jums sevī vēl jūt ko augstāku un labāku, te viņš vēl nav brīvs no visu iznīcinošas, alkatīgas elles un vēl ilgi nav piemērots Dieva Valstībai; jo tāds cilvēks nav brīva gara! 4. Bet ja kāds cilvēks sevi tur zemāku par visiem saviem brāļiem un tātad ir gatavs pēc saviem spēkiem visiem kalpot, tad Dieva Valstībā viņš ir pirmais, un visi citi pavisam labi var vadīties pēc viņa. Patiesi dievišķi liela gara ir tikai tas, kas spēj sevi pazemināt zem visām cilvēciskām radībām.” 5. JŪDA saka: “Tad te tikai cilvēks, kas visvairāk prot sevi pazemināt, var būt pirmais Dieva Valstībā?! Jo ja viņš pēc savām spējām cenšas visiem pakalpot, tad vispirms citiem tak acīmredzami vajag viņam atļaut sev pakalpot, lai caur to viņam palīdzētu Debess prioritātē! — Bet kas tad, ja citi viņa pakalpojumus vai nu pavisam negribētu pieņemt, jeb, tiekdamies pēc Debesu prioritātes, paši piedāvātu savus pakalpojumus? Kas tad Dieva Valstībā būs pirmais?” 6. ES saku: “Visi, kas to cenšas darīt aiz krietnas sirds! Bet cilvēki, kas zināmā mērā aiz savtības brāļa pakalpojumus tādēļ nepieņem, lai viņam atņemtu izdevību varēt kļūt pirmajam Dieva Valstībā, bez kā jebkad tiecas pēc šādas prioritātes, tie tomēr būs pēdējie un viņš būs pirmais, jo viņš visiem brāļiem gribēja pakalpot aiz patiesas mīlestības un patiesas pazemības! 7. Ak, pavisam citādi būtu, ja kāds uz šīs pasaules tikai kādreizējas Debesu prioritātes dēļ gribētu būt niecīgākais un visu kalps! Ak, arī tas būs viens no pēdējiem Debesu Valstībā! Viņpasaulē viss tiek nosvērts smalkākiem svariem un mērīts ar precīzāko mēru. Kur vien parādīsies kas savtīgs, svari nebūs izšķiroši un Debesu mēru neapmierinās! Tādēļ tevī vajag būt pilnīgai patiesībai bez kādām slepenām domām. Citādi tu Dieva Valstībā nevari ieiet. Dieva un visas Viņa radības priekšā jūs var un padarīs tīrus tikai tīrākā patiesība bez kāda viltus un apslēptas krāpšanas. — Vai tu to saproti?” 8. JŪDA ISKARIOTS saka: “Jā, to es gan saprotu, bet vienlaicīgi arī atzīstu, ka to ir neiespējami panākt; jo cilvēkam ir neiespējami atmest visu patmīlību! Viņam tak vajag ēst un dzert un meklēt mājvietu un apģērbu, un tas tad arī notiek aiz kāda niecīga veida patmīlības! Ņem mīļu sievu un grib to vienīgi sev, un bēdas tam, kas uzdrošinātos tiekties pēc sava tuvākā sievas! Bet tā tak it kā arī būs sava veida patmīlība!? 9. Ja man ir labi apstrādāta zeme un nāk ražas laiks, vai es nu aiz pilnīgas pašnicināšanas un pilnīga patmīlības trūkuma iešu pie saviem kaimiņiem un teikšu: “Mani draugi, ejiet un novāciet ražu, kas ir izaugusi manā laukā; jo es, kā niecīgākais starp jums, kā visu jūsu kalps bez kādas vērtības jūsu priekšā, esmu strādājis tikai jums!” Es domāju, te šādai augsti uzstādītai pašaizliedzībai un pašnecieņai tomēr būtu jāuzliek kādas robežas, bez kā pat būtu neiespējams cilvēkiem sludināt Tavu Mācību, jo caur to acīmredzami norādītu, ka savus brāļus turētu par dumjākiem un aklākiem, nekā pats sevi! Jo garā turēt sevi izcilāku par saviem brāļiem, te tak tomēr arī būtu klāt nedaudz no augstprātības! Bet ja tā, te aplūkojam cilvēci simts gadus, un mēs tos līdzīgi vēršiem redzēsim pļavā ēdam zāli un no kādas sarunvalodas vairs nebūs atrodamas ne pēdas un tikpat maz kādas mājas vai pat pilsētas! Tātad, cik tālu drīkst aizliet cilvēka patmīlība?” 77. Trīs mīlestības veidu mēraukla. 1. Es saku: “Pavisam labi, ES tev gribu dot mēru, pēc kura tev un visiem citiem jāzina, kā jābūt ar patmīlību, kā ar mīlestību uz tuvāko un kā ar mīlestību uz Dievu. 2. Ņem skaitli 666, kas labās un sliktās attiecībās apzīmē vai nu pilnīgu cilvēku, vai pilnīgu velnu! 3. Mīlestību cilvēkā dali tieši 666 daļās; no tām Dievam dod 600, tuvākajam 60 un sev pašam 6! Bet ja tu gribi kļūt pilnīgs velns, tad Dievam dod 6, tuvākajam 60 un sev pašam 600! 4. Redzi, godīgi kalpotāji, kalpi un kalpones ir tie, kas apstrādā viņu kungu laukus. Pēc taviem uzskatiem viņiem tad arī jāņem raža, ja tā ir radusies caur viņu čaklumu un pūlēm; bet viņi to nogādā Kunga šķūņos un viņiem ir liels prieks par to, ka viņi saviem kungiem var teikt: “Kungs, visi tavi šķūņi ir pilni un puse vēl ir uz lauka! Kas mums te jādara?” Un viņu prieks kļūst lielāks, ja viņu kungs viņiem 88

saka: “Es slavēju jūsu lielo un nesavtīgo čaklumu un dedzību; ejiet un atvediet šeit namdarus, lai viņi īsā laikā uzceļ man pieliekamo un es lauku svētību uzglabāju tiem gadiem, kas varbūt varētu būt mazāk svētīti visādiem augļiem, kā te bija šis!” Redzi, kalpotājiem nepieder nekas, viņiem nav neviena šķūņa un neviena pieliekamā, un tomēr viņi par mazu algu strādā, it kā tie būtu viņu šķūņi un pieliekamie; jo viņi zina, ka, ja visi Kunga pieliekamie ir pilni, viņiem nav jācieš nekāds trūkums. 5. Un redzi, krietna kalpotāja darbībā atrodas patiesa cilvēka visas attiecības pret sevi, pret tuvāko un pret Dievu. Patiess kalpotājs par sevi rūpējas seškārt, par saviem līdzkalpotājiem, lai viņi viņam vēl labu, sešdesmitkārt, un par savu dienesta kungu seššimtkārt, un caur to, bez kā to zina, par sevi tomēr rūpējas 666-kārt; jo viņa līdzkalpotāji, savam biedram, pie kura viņi mana maz savtības, vairāk vēlēs labu un dienesta kungs viņu drīz liks pāri visiem. Bet kalps, kas rūpējas tikai par savu maisu, kuram darbs labprāt ir pēdējais un kurš savas rokas liek tikai pie vieglāka darba, to viņa biedri uzlūkos griezām acīm un viņa dienesta kungs labi manīs, ka savtīgais kalpotājs ir slinks kalps. Tādēļ viņš viņu nekad necels pāri saviem kalpotājiem, bet gan viņam samazinās algu un pie galda nosēdinās zemākā vietā. Un ja šis savtīgais, slinkais kalps nelabosies, tad viņš no dienesta aizies ar sliktu liecību un tā diezin vai jebkad atkal dabūs darbu. Bet ja viņam vēl ir viens vienīgs draugs, pret kuru viņš ir parādījis nesavtību, tad tas viņu var uzņemt savā mājvietā, par ko kungs viņu nepels. — Vai tu to saproti? 6. Katrā cilvēkā ir un vajag būt zināmai pakāpei patmīlības, citādi viņš nevarētu dzīvot, — bet, kā teikts, tikai iespējami niecīgākā mērā. Viena pakāpe virs tā jau atceļ tīri cilvēciskas attiecības, un tā dievišķās kārtības svaros tā lieta ir uz mata nosvērta! — Tagad tev robežlīnija ir parādīta un mēs gribam redzēt, kā tu to faktiski ievērosi!” 7. JŪDA saka: “Lai varētu redzēt, vai ar patmīlību ir trāpījis pareizu mēru, tam vajadzīga dziļāka gudrība. Kā īsredzīgais cilvēks var to novērtēt?” 8. ES saku: “Ar krietnāko gribu viņš dara to, ko viņš var darīt; iztrūkstošais jau tiks nolikts no Dieva. Bet neviens cilvēks gan nedrīkst par sevi rūpēties mazāk kā sesto daļu. Vismazāk pret tava veida cilvēkiem.” 9. Te Jūda apklust un pārdomādams aiziet no galda, lai sagatavotu nakts guļu jau vēlajai naktij. 10. Bet tikai tagad pie Manis pienāk zēns JOZUS un saka: “Bet šī cilvēka dumjība mani tomēr pār mēru sadusmoja! Viņš ir māceklis un vēl tik dumjš, kā kāda nakts pūce gaišā dienā. Es tūlīt sapratu visu, ko Tu, ak Kungs, viņam teici; bet viņš nesaprata neko, pie kam vienmēr jautāja un cēla visādus iebildumus, un beigu beigās aizgāja tik dumjš, it kā Tu, ak Kungs, viņam nebūtu teicis ne vārdiņa! Ja jautā bērns, tad tas ir piedodams; bet ja viens vecs cilvēks, kas no otras puses tomēr atkal grib būt gudrāks, nekā viņa līdzcilvēki, arī vēl jautā, — un to redzami ne ar labu prātu, bet ļaunā nolūkā, — tad tomēr vajag dusmoties! Es vēl trīsreiz gribu mirt, ja šis cilvēks uz šīs pasaules jebkad labosies!” 11. Es saku: “Mans mīļais Jozu, atstāj to; jo pie jaunas debess un pie jaunas Zemes uzcelšanas mums vajag visādus palīgstrādniekus, un te arī tieši Jūda ir viens, kuru varam izlietot! — Bet nu saki tu man, ko tu teiksi saviem laicīgajiem vecākiem, kad tu ar viņiem atkal sastapsies! Kā tu runāsi?” 78. Jozus viltīgais plāns. 1. JOZUS, priecīgi smiedamies, saka: “Kungs, es domāju, ka šī lieta būs izdarāma pavisam vienkārši. Tēvoča Jairusa pavadīts, es ienāku manu, noteikti vēl sērojošo vecāku mājā. Kad viņi manī ieraudzīs zēnu, kas tik ļoti līdzīgs viņu Jozum kā viena acs otrai, viņi būs pavisam pārsteigti; tad Jairuss var teikt, ka es esmu atradenis un pat nesu no mirušā vārdu, un mani vecāki nekavējoties uzņems mani bērna vietā un mīlēs vairāk, nekā viņu Jozu. Caur visādiem izteicieniem viņi tad pamazām var tikt ievadīti pilnā patiesībā un tad beigās viņiem tomēr vajadzēs ticēt, ka es esmu viņu īstais dēls Jozus. Bet laikā, kuru Tu, ak Kungs, vari noteikt, viņi tad arī var tikt vesti pilnīgākā patiesībā. — Vai tā, Kungs, ir pareizi?” 2. ES saku: “Mans mīļais Jozu, tā lieta pavisam nav slikti izdomāta, bet pie tam tomēr parādās viens apstāklis un, proti, tas, ka te tomēr notiek acīmredzami meli un katri meli ir no ļauna un atkal rada ļaunu. Redzi, atradenis tu tomēr neesi; kā tu pēc tam tavu vecāku un Dieva priekšā “atradeni” attaisnosi?” 3. JOZUS saka: “Kungs, ja Tu smaidi, tad tā noteikti ir laba zīme, un es tavā priekšā jau esmu attaisnots tā, kā reiz Jēkabs ar savām aitas ādā ievīstītām rokām sava aklā tēva Izaka priekšā! Redzi, Kungs, te tak tomēr vairāk bija meli, nekā pie manis, ja es manu vecāku priekšā tieku vests kā atradenis, un tomēr Dieva priekšā Jēkaba kā pirmdzimtā svētība tika pieņemta kā taisnīga! Bet ja toreiz Dievs kādu vēl 89

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf