Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
un viens Kungs un Tēvs. Vienīgi Viņam ir tiesības pavēlēt kā man, tā jums; bet mums, kas visi esam no<br />
Viņa radīti, nekas viens otram nav jāpavēl, bet gan aiz mīlestības vienmēr laipni savstarpēji jāpakalpo,<br />
ja kādam no mums vai vienam vai otram eņģelim vai cilvēkam vajadzīgs vienalga, kāds pakalpojums.<br />
5. Bet es arī to neturu par pilnīgu, kas, kaut arī lai cik labprātīgi, steidzas palīgā savam palīdzību lūdzošam<br />
brālim, kuram vajadzīga kāda palīdzība; jo te tiks palīdzēts tikai tam, kuram ir izdevība, drosme<br />
un spēks savam, lai kādā ziņā pārtikušajam brālim izsacīt savu postu un viņam izlūgties atbilstošu<br />
palīdzību. Bet kas tad palīdz tam, kuram nav izdevības un drosmes izlūgties palīdzību no sava pārtikušā<br />
brāļa? Bet ja jau izlūgtu palīdzību es pavisam nevaru saukt par labu, cik daudz mazāk tad tikai kādu<br />
pavēlētu!<br />
6. Tādēļ Tā klātbūtnē, kas ir Kungs pār dzīvību un nāvi, es jums šeit saku: “Ja jūs redzēsiet, ka man<br />
ir vajadzīga kāda palīdzība, tad palīdziet man bez kā es jums to lūgtu vai pavēlētu, it kā es būtu kāds<br />
kungs! Un ja es zinātu, ka arī jums varu ko palīdzēt, es darīšu to pašu; citādi man no jums nav vajadzīga<br />
nekāda palīdzība un nekāds pakalpojums, bet vismazāk kāds pavēlēts, kas ir sliktāks, kā nekāds!<br />
7. Bet kādam lai kādā ziņā pārtikušajam būtu čakli jāapskatās visapkārt starp saviem trūcīgajiem<br />
brāļiem, vai kādam gan drīz vienā vai otrā ziņā nav vajadzīga kāda palīdzība. Un ja viņš kādu ir atradis,<br />
tad viņam tam palīdzība jāpiedāvā! Pēc manām domām, tad viņš noteikti būs patīkams Dievam tam<br />
Tēvam, kas mūžam nepārtraukti tā rīkojas, un attaisnos Svētā Tēva līdzību, pēc kā viņš ir radīts; bet kas<br />
savam tuvākam palīdz tikai tad, kad tas viņam ir lūdzis palīdzību, ak, cik tālu tāds palīdzētājs vēl ir attālinājies<br />
no Dieva līdzības un cik tālu tad tas, kas palīdzības sniegšanu liek sev pavēlēt!<br />
8. Redziet, jūs mani mīļie draugi, ja jūsu gudrība nesniegtos tālāk, kā tikai tiktāl, lai cilvēkiem liktu<br />
priekšā, ka viņiem jums jāpavēl, ja tiem vajadzīga jūsu palīdzība, tad es kā zēns neeju ar jums mainīties;<br />
bet ja jūs tikai gribējāt mani pārbaudīt, tad es ticu, ka jūsu priekšā savu pārbaudījumu, mazākais,<br />
neesmu slikti izturējis. Un ja jums no manas mutes varbūt būtu bijis kas jādzird, kas jūs varbūt nedaudz<br />
aizskāra, tad jums vajag ņemt vērā, ka savu muti neesmu atvēris, lai jūs pamācītu, bet gan patiesības<br />
dēļ, jo jūs savu priekšlikumu man izteicāt nepatiesībai atbilstošu. Bet kā pilnīgiem Debesu gariem jums<br />
tak manā iekšienē tomēr būtu jāredz un jāatzīst, ka es uz jūsu priekšlikumu droši nākšu pretī ar šādu<br />
atbildi, un tad jūs savam priekšlikumam, par kuru es jums nepavisam nevaru patiekties, noteikti būtu<br />
devuši citu izskatu.”<br />
9. ABI JAUNEKĻI pazemīgi nedaudz atkāpjas un saka: “Patiesi, šajā zēnā neviens eņģelis nebūtu<br />
meklējis tādu augstu, tīri dievišķu gudrību!”<br />
10. ES saku: “Jā, Mani mīļie, Dieva acs redz ļoti asi — tātad arī cilvēka tīrākā sirds, kas te ir kā Dieva<br />
acu ābols — arī pilnīgākajos eņģeļos atklāj traipus, bet es tam atļāvu notikt nevis jūsu dēļ, bet gan viesu<br />
dēļ, ka no kāda pamodināta zēna mutes viņiem būtu jāuzzina, cik daudz viņiem vēl trūkst no Dieva<br />
līdzības. Bet vispār zēns jau kopš dzimšanas bija ārkārtīgi modra gara un lai neviens nedomā, ka pie šīs<br />
izdevības Es viņam būtu vārdus licis sirdī un beidzot mutē. Tie izauguši uz viņa paša zemes; tādēļ savā<br />
laikā viņš Man būs krietns darba rīks!”<br />
80. Kirenijs pieņem Jozu.<br />
1. KirenijS saka: “Kungs, es gribu šo zēnu ņemt pie sevis un, ja viņš gribētu pie manis nākt, es vēlos<br />
viņu ne tikai likt līdzās maniem bērniem, bet gan visā pāri tiem. Patiesi, es to sev pierēķinātu par lielāko<br />
laimi, ja es šo mīļo zēnu, kas jau tāpat ir vairāk eņģelis, kā cilvēks, varētu saukt par savu. Viņam pie<br />
saviem kādreizējiem vecākiem jau tāpat būs grūts stāvoklis un ir jautājums, vai viņi viņu vēl pieņems.<br />
Bet es visu zinu un ar laiku varu tā izkārtot, ka viņa, kā man zināms, ļoti templiski noskaņotie vecāki,<br />
savu Jozu pavisam labi pazīs. Ja viņi grib viņu pieņemt, tad tas viņiem arī tiks atļauts, tomēr ar noteikumu,<br />
ka viņš paliek manā mājā un, kur esmu es, ir ar mani, — drīz Āzijā, drīz Eiropā un drīz Āfrikā; jo<br />
man viņa gudrība ir pāri visam!”<br />
<strong>2.</strong> ES saku: “Nokārto to ar Jairusu un zēnu! Es ar visu esmu mierā, jo zēns, mans mīļais Jozus, visur<br />
paliks Man uzticīgs!”<br />
3. ZĒNS saka: “Tēvs, Tu tak par to nešaubīsies? Tikai Tev pašam vajadzētu likt man sirdī kādus citus<br />
uzskatus! Bet Tu to mūžam nedarīsi, un tā es arī mūžam palikšu Tev uzticīgs. Bet ja es varētu izvēlēties<br />
manu turpmāko esamību uz šīs Zemes, vismīļāk es paliktu tieši pie Tevis, mīlestības, dzīvības un visas<br />
gudrības pirmavota. Bet tā ir tikai manas sirds īstena, iekšēja vēlēšanās; bet vispār es jau protu arī pa-<br />
91