Views
5 months ago

4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

tos aplūkojam ar

tos aplūkojam ar pārāk niecīgu uzmanību!” 117. Dvēseļu substanču kamols 1] Pēc tam MATHAELS teica: “Oho, kas par milzīgi lielu kamolu te lido šurp nu pilsētas apvidus?! Tās nāk tuvāk un tuvāk. Skat, skat, kā tajā juku jukām viļņojas un čūskveidīgi vijas! Kas tad tie visi ir par stāviem! Es labi atšķiramus pamanu visāda veida un sugas vēršus, govis, teļus, baložus, visādus citus putnus, mušas, vaboles, ēzeļus, arī dažus kamieļus, kaķus, suņus, pāris lauvas, zivis, čūskas, ķirzakas, sienāžus, salmus, visādus kokus, daudz labības gaudu, tārpus, augļus, pat visādus darba rīkus un tad vēl daudz visa kā, ko es nemaz nepazīstu! Ko tas nozīmē? Vai tām it kā jābūt dvēselēm, kas visas it kā iešūtas vienā lielā caurspīdīgā maisā un tajā juku jukām šaudās kā čaganas pelavas viesuļvētrā?! 2] ES saku: “Tās ir zemāka veida dvēseles vai, respektīvi, gari kā viena kādu laiku vēl kopā esoša bēdu brāļu kompānija, kas tikai tad šķirsies, kad redzamā barības maisā tie būs kļuvuši nobriedušāki. 3] Viss, kas kaut kur uz pasaules tikai vienmēr pastāv, ir dvēseļu substance. Ja caur kaut ko tā savā materiālajā saliedētībā tiek izpostīta un caur to dvēseliski brīva, tad pēc izpostīšanas atkal saķeras kopā iepriekš izpostīta formā un tā kādu laiku vēl turpina pastāvēt. Ja šī forma ir kļuvusi vairāk inteliģenta, tad tā seno formu pamazām sāk pamest un pāriet kādā dzīvības spējīgākā. 4] Šis kamols ir uzņemšanas trauks visam, kas vien tikai ugunī un caur uguni tika iznīcināts. To visu tu nu šajā kamolā atrodi kā dvēseles substanci ar nedaudz inteliģences. Tas, ka tās šajā maisā parādās kā kopā vienā sprostā un savstarpēji sajauktas, pie tā ir vainīgas bailes. 5] Ja, piemēram, kādā zemes punktā ļoti tuvu ir sagaidāma liela pamatelementu revolūcija, kas dabīgi izceļas no kādas dabas garu vai dvēseļu kustības, tad arī visas dzīvnieku dvēseles pārņem lielas bailes. Tad visas dzīvnieku sugas savstarpēji sāk nākt pretī ļoti draudzīgi un veido pavisam saticīgu sabiedrību. Odzes nerūpējas par savu indi, arī ne čūskas, plēsīgi dzīvnieki vairs neķer miermīlīgas avis un lapsenes savus dzeloņus kā kareivis zobenu ir ielikušas makstī. Īsi, tad viss maina savu dabu; pat stādu pasaule ļauj savām galvām skumji nokarāties un neviens stāds ātrāk nepaceļ savas nevainīgās galvas līdz nelaime ir garām. 6] Bet viss, kas pie šādiem apstākļiem laicīgi tika iznīcināts — izņemot cilvēkus — pēc iznīcināšanas vēl turpinošās bailēs apvienojas kā dvēseļu substances. Ja tad kāds kustīgs dvēseļu kamols it kā kādu gadsimtu tā ir lidinājies apkārt, tad sākotnēji dažādveidīgi dvēseļu elementi savstarpēji vairāk pievelkas, pamazām sāk apvienoties un tad tā veido vienu vai arī vairākas pavisam spēcīgas dabas cilvēku dvēseles. 7] Šis mūsu priekšā lidojošais kamols sevī ietver visu, kas caur ugunsgrēku Cēzārija Fīlipā ir ticis iznīcināts. Šī kamola pilnīgai attīstībai gan būs vajadzīgs vairāk nekā simts gadu, bet tad arī vairāk kā simts dabas cilvēku dvēseles salauzīs vieglo apvalku un tad atkal apmēram pēc simts gadiem izies mūsu miesas ceļu. 8] Pie ugunsgrēkiem pie vulkānu izvirdumiem un pie lieliem plūdiem tūlīt izveidojas tādi kamoli. Kur pie tam ir maz dzīvniecisku elementu, pārvēršanas turpinās ilgāk; bet kur to starpā ir sajaukti dzīvnieciski elementi kā šeit, tas parasti velkas īsāku laiku. 9] No kamola, kurā neatrodas neviens dzīvnieks kā sekām tomēr nav jāattīstās tieši dabas cilvēku dvēselēm; no tā var izcelties arī dabas dzīvnieku dvēseles vai pat tikai atkal cēlākas stādu dvēseles; pēdējas parasti attīstās no trūdu tvaikiem vai no visāda veida tā saucamiem vulkāniskiem garaiņiem un dūmu masām. 10] Īsi, kur pie tvaikiem var tikt uzrādīts, ka tie cēlušies vai nu no rupji dzīvnieciskas un tikpat rupjas stādu matērijas satrūdēšanas jeb vai cēlušies vienīgi no tīri minerāliskiem rūgšanas procesiem, tur attīstās tikai visādas stādu dvēseles un rupjākas daļas apvienojas ar saknēm un nedaudz cēlākas daļas ar lapām un viscēlākās pie ziedu apaugļošanas izdevības ar kādu no dīgļa izlauzušos un darbīgu kļuvušu stāda dvēseli un tā viedo sēklas grauda un tā dīgļa svētības bagātu pavairošanos. 11] Tāda veida stādu dvēseļu rupjākās specifikas paliek sēžam matērijā stumbru un koka šķiedru substancē, cēlākās nāk maigākā lapotnē, vēl cēlākas nosaka pašu augli, kas tajā norisinās un seko, un viscēlākās tad jau apvienojas kādā sevī inteliģenta dīgļa dzīvībā, kas tad jau ir spējīga vai nu pašai sevi no jauna atmodināt līdzīgā dzīvībā, lai no jauna sāktu seno darbību, vai, kāda dzīvnieka vai cilvēka apēsta, tūlīt pāriet dzīvnieka vai pat cilvēka dvēselē. 120

12] Tādēļ cilvēks arī visvairāk ēd tikai stāda augli, lai stāda dīgļa dvēsele tūlīt var apvienoties ar viņa dvēseli, bet grauda un augļa rupjākās daļas tikai ar asinīm un miesu un ar skrimšļiem un kauliem, kas viss pēc atkrišanas kā vēl pārāk netīrs tad caur stādu valsti šad un tad vairākas reizes atkal attīrās, līdz kļūst pilnīgi nobriedušas kāda dīgļa garam un uzņemšanai kāda jauna dzīvnieka vai pat cilvēka dvēselē. — Nu jūs aptuveni zināt, kā šis kamols izcēlās, tā turpmāko gaitu un to, kas tad ir tā beigu mērķis, un tā jūs varat aplūkot tālāk un redzēt, vai atkal neatgadīsies kāda jauna parādība. 13] Bet tas, ko jūs šeit nu skatāt, ir tās Jēkaba pasludinātās kāpnes, caur kurām viņš Debesis un zemi saskatīja vienā savienojumā un dzīvības un Dieva domu spēku redzēja paceļamies augšup un nolaižamies lejup Jēkabs to ainu gan labi redzēja, bet ne viņš, ne līdz šim kāds pēc cits pēc viņa līdz šai stundai to nav sapratuši. Nu Es to esmu atklājis jūsu priekšā; bet tam nolūkam arī jums visiem caur šo gaismas lodi vajadzēja tikt pārceltie sava veida miegā, lai skatītu atklātās Jēkaba kāpnes un caur Maniem vārdiem beidzot tās ari saprast, lai jūs zinātu, ka te sasaistīts kopā debešķīgais un laicīgais, un pa tām pašām kāpnēm viens vienmēr pāriet otrā. — Skaties, t. i., nu ar jūsu gara, vai daudz vairāk dvēseles redzi, uz jūru un sakiet Man, ko jūs tur redzat. 118. Skābekļa būtība 1] CINKA uzreiz saka: “Kungs, uz ūdens virsmas es redzu šurp un turp šaudāmies neskaitāmas ugunīgas čūskas; dažas arī iegrimst ūdenī, tomēr caur ūdens masu to kustības ātrums netiek aizkavēts. Es redzu līdz jūras dibenam; jūras dzelmē ir milzīgs daudzums visāda veida nezvēru, arī neskaitāmi daudz zivju, un visas tvarsta pēc šīm ugunīgām čūskām. Bet ja kāda zivs vai kāds cits nezvērs vairākas šādas uguns čūskas sevī ir norijis, tad tie kļūst kustīgāki un dzīvāki, un no šīm ūdens būtnēm zib īsta saldkaisle. 2] Nu es šīs ūdens čūskas, tikai daudz mazākas un mazāk mirdzošas, redzu lidināmies apkārt arī gaisā. Virs ūdens reģionā tās ir visblīvāk. Putni, kas uz nakti mēdz uzjautrināties virs ūdens spoguļa, šķiet tās pārāk nemīlam, bet zivis no ūdens lec tām pretim. Bet uz ūdens šaudošās mirdz visspožāk un tām arī ir bultas ātras kustības! Kas, ak, Kungs, tas nu ir? Kā mums tas jāsaprot?” 3] ES saku: “Tas, ko jūs nu redzat, ir tā īstenā dzīvības barības viela. Tas ir gaisa sāls un jūras sāls. Nākotnē dabas gudrie šo elementu nosauks par skābekli. Redzēt viņi to gan neredzēs, bet gan ievēros un noteiks tā saturu un tā lielāku vai mazāku esamību vai arī tā pilnīgu prombūtni. 4] Ūdenim kā galvenajam dzīvības elementam stādiem, dzīvniekiem un cilvēkiem šo skābekli sevī vajaga ietvert visvairāk, un it īpaši lielajām pasaules jūrām. Ja ūdens ar šo vielu vienmēr nebūtu bagātīgākā mērā piepildīts, dzīvnieki ūdenī pavisam nevarētu dzīvot. 5] Šī viela sākotnēji ir īstena dzīvības substance un atbilst domām, pirms vēl tās tiek savilktas kopā par idejām. Bet, ja šo dvēselisko dzīvības vielu jūs reiz atradīsit saspiestu kādā pietiekamā daudzumā, tad drīz parādīsies kāda forma, vai nu atdzīvināta, t. i., maiga un kustīga, vai arī pavisam sastingusi kā akmens vai miris malkas gabals. Paskatieties tikai sevišķi vērīgi pret krastu un jūs vietām atklāsit kādu ar punktētu līniju apzīmētu sevišķi spēcīgu gaismu, kas ceļas caur dzīvības vielu sablīvēšanos. 6] Jūs nu varat redzēt, kā mūsu ūdens čūskas šur un tur simtiem tūkstošu skitā savelkas kopā kādā pikā. Šāda nejauši izveidota pika tad īsu laiku mirdz ārkārtīgi spēcīgi. Šī lielākā mirdzēšana ir šo dzīvības uguns čūsku liela skaita kopā saķeršanās moments; bet no saķeršanās tad arī zem kādas formas ir gatava ideja. 7] Ja forma reiz ir kārtība, tad iestājas miers, un sevišķa mirdzēšana ir beigusies, bet par to jau top kāda esamība. Tā paradās vai nu kristāla formā vai sēklas grauda vai pat jau kā pabeigta ūdens dzīvnieciņa vai, mazākais, ūdens stādiņa formā — šī iemesla dēļ jūs līdzekļos un seklākos krasta apvidus ar miesas acīm ļoti bieži redzat vienmēr visbagātāk apaugušus ar visādiem ūdens stādiem Un kur šādas stādu vietas sastopamas ļoti bieži, tur arī netrūkst visādu lielāku un mazāku ūdens dzīvnieku. 8] Jūs nu gan jautājat, kas te šos dzīvības garus, no kuriem viens izskatās līdzīgi otram, veido par kādu vai nu sastingušu vai dzīvība kustīgu formu? Uz šo jautājumu jums vislabāk atbildēs Mans Rafaels. — Nāc, Rafael, un rādi viņiem to praktiski!” 119. Rafaels rāda organisko būtņu radīšanu 121

Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Volume 4 No. 1: January 1975 - Craig Sams
Piezīmju grāmatas
Profesiju aprakstu katalogs - lielais
2014 RCS-REGN-PAGE-1 TO 4
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 N mi FJH Muzikas Kumìsijas ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 _H „am _____ __.„ Page 3 Page 4 Page 5 Page 6 ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 FOOD FACILITIES r, F7 F8 F9 F10 F1 ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Valuair Plus Modelos Codlgo ...
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Page 1 Page 2 Two-Piece' Dress No. 2423 5|ZEs :4, |s. lß (Shown at ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 Page 6 JAMES NOBLE ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 varsshiadaua Aufl-Pusii Bruswiiu ...
Page 1 Page 2 NON SLIP MATS Page 3 Page 4 Page 5 Page 6 ...
Page 1 Page 2 4 Q V Ö Q Q 25. April bis 09.Mai 2006 14 Tage all ...
Page 1 Page 2 x @mms îsâs amm mn œ Page 3 Page 4 )5ml )ml ŕ ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Pilates Studio Granit ltııeııiııtl Fiet ...
Page 1 Page 2 Page 3 Cüm kluku '. C LIEU Page 4 Page 5 Page 6 ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Page 1 J 4 .un H. Nm m. l __..._ T m . un Mm mw m wurm Hm Emu C ...
Pictures part 4 - KNX
4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...