4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

gums! Skeptiķis par to tik ļoti izbīstas, ka viņa parasti pavisam karmīnsarkanās lūpas kļūst bālas un viņš
sāk pilnīgi drebēt.
17] Arī PĀRĒJIE par šo parādību rāda ārkārtīgi apmulsušas sejas un kliedz: “bet Dieva gribas varas
dēļ! Kas tas ir, kā tas var būt?! Tu, daiļākais, tak ne visīsāko acumirkli neesi attālinājies no šīs vietas! Kā
tas bija iespējams?”
18] EŅĢELIS saka: “Pie Dieva viss ir iespējams un no tā jūs varat secināt, ka Dievs tas Kugs, ja arī
Viņš kā cilvēks līdzīgi kādam citam cilvēkam, ir šeit klātesošs, ar Savu bezgalīgās gribas spēku tomēr
vada, valda un uztur visu bezgalību, un ka Viņa visuredzoso acu priekšā mūžam nekur nekas nevar būt
paslēpts, lai Viņš to precīzi nezinātu!
19] Ka mūžīgā Dievība ir uz šīs zemes un ir pieņēmusi miesu un Pati personīgi ir kļuvusi Cilvēks,
uz to Viņu pirmām kārtām pamudināja Viņa lielā mīlestība uz jums, šīs Zemes cilvēkiem, un caur to
arī cilvēkiem no neskaitāmām citu pasauļu zemēm, lai uz visiem mūžīgiem laikiem visā mīlestība ir
sajūtams, saskatāms un runājošs Dievs un Tēvs!” Jo viņš kā dievs ir varenākā un tīrākā mīlestība, bet
tādēļ arī neviens cilvēks un neviens eņģelis nevar Dievam tuvoties citādi kā vienīgi mīlestībā un caur
mīlestību.
20] Ja jūs gribat nākt pie Viņa, tad pirmām kārtām jums vajaga Viņu pār visu mīlēt un vienam otru
kā patiesiem brāļiem un sirsnīgām māsām; bez tādas mīlestības patiesa tuvošanās Viņam ir tikpat kā
neiespējama!
21] Bet nu, pabaidījusies zaķu pastala, noliec savu dārgumu uz galda un aplūko, vai tas ir tas īstais!”
201. Moris un Oubratouvisars viņu dāvanas nodod Kirenijam
1] Te no pirmām bailēm nedaudz attapies, moris noliecās un diezgan lielo zelta gabalu nolika uz
galda; un daudzi iegāja klāt un aplūkoja šo vērtīgo dārgumu. Arī mūsu Jūda Iskariots nevarēja apvaldīt
savu ziņkārību, uzlūkoja dārgumu un slepenībā ļoti nožēloja, ka ne viņš ir tā īpašnieks.
2] Kad dārgums bija ticis pietiekami apskatīts un apbrīnots, tad moris eņģelim jautāja, kam gan viņš
šo zelta gabalu vislabāk drīkstētu uzdāvināt, jo viņš tomēr to vairs nevēlētos nest tālo ceļu līdz mājām.
3] Un EŅĢELIS viņam Kireniju un teica: “Redzi, tur Kungam pie labās rokas sēž Romas zemes
valdnieka vietnieks! Viņš valda pār Āziju un lielu daļu Āfrikas; viņa padotībā ir visa Ēģipte tātad arī
Memfisas priekšnieks! Dod viņam šo dārgumu! Arī tu, Oubratouvisar, darītu labāk, ja šo akmeni pasniegtu
šim valdnieka vietniekam nekā priekšniekam Memfisā,kurš tāda veida dārgumus ciena maz vai
nemaz! — Vispār tas ir tikai mans padoms un tu vari darīt, kā tev tīk!”
4] VADONIS saka: “tas gudrais padoms man jau ir pavēle, ko es izpildītu arī par dzīvības cenu, jo tu
man vari ieteikt tikai gudrāko un labāko!”
5] Tad abi pieceļas — skeptiķis ar savu zelta gabalu un vadonis ar savu lielo dimantu, un abi dodas
pie Kirenija.
6] kad viņi tur nonāk, VADONIS saka: “Es iepriekš nezināju, kas tu esi! Es arī neapvaicājos par
kādu citu, kā vienīgi par Kungu. Tā kā es domāju: “Te tikai viens var būt tas Kungs un Pavēlnieks, un
visi pārējie ir viņa kalpi un kalpotāji! Bet tikai tagad tas žilbinoši gudrais brīnumjauneklis man pavēstīja,
ka, laicīgi ņemot, arī tu esi liels kungs un pavēlnieks, un tā pēc daiļākā brīnumjaunekļa gudrā padoma
kopā ar šo biedru brīvi nolēmām mūsu šeit tik brīnumaini atgādātos dārgumus dot tavai lietošanai,
bet par ko tu mums tomēr vēlētos dot dažu nepieciešamākos derīgākos sadzīves priekšmetus, lai ar tiem
arī mēs savās mājās varam iekārtot maizes ražošanu, kas te ir tik ļoti laba un garda.
7] Mūsu cērtamie un asie instrumenti ir slikti un ātri kļūst neasi, jo tie ar lielām pūlēm ir izgatavoti
no koka un dzīvnieku kauliem. Bet Memfisā mēs iepazinām visādus asus darba rīkus, kurus pat akmens
tik viegli nepadara neasus, — un tāda veida darba rīkus mēs gan varētu labāk izmantot kā mūsu dzelteni
mirdzošo metālu, kas ir mīksts un neizmantojams! — Tādēļ labvēlīgi pieņem šīs abas dāvanas!
8] KIRENIJS saka: “labi, draugi, es no jums šīs abas ārkārtīgi vērtīgās dāvanas pieņemu, bet ne sev,
bet nabadzīgai kļuvušai galiliešu tautai, kam Romai jau ir ievērojami nenokārtoti nodokļi! Ar šīm abām
dāvanām Romai par to zemi katram gadījumam uz priekšu ir samaksāti nodokļi par desmit vienam pēc
otra sekojošiem gadiem. Un šajā laikā zeme var atspirgt.
9] Kad jūs atkal atgriezīsieties dzimtenē, es rūpēšos, ka pareizā daudzumā jums tiek doti visādi vajadzīgākie
un derīgākie darba rīki un instrumenti un, ja jūs brīvprātīgi gribat doties zem Romas aizsar-
217