4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

noteikti pastāvēja un kādai tai vajadzēja pastāvēt starp cilvēkiem, vienalga, kādas ādas krāsas viņi būtu!
12] Jo pirms pirmais cilvēku pāris spēra kājas uz žis zemes, tā mudžēja no visvisādiem plēsīgiem un
nikniem dzīvniekiem, kā mums to pavisam skaidri rādīja gudrais priekšnieks. Tātad, ja pēc priekšnieka
mācības pirmais cilvēku pāris visos dzīvības elementos būtu bijis tik vājš kā te nu ir tagadējie baltie
cilvēki, cik bieži viņi ūtu tikuši no mežonīgām bestijām saplosīti un aprīti?! Ja viņi dabīgiem spēkiem ar
šim bestijām būtu gribējuši uzsākt cīņu, tad viņiem vajadzētu būt tērptiem masīvākos dzelzs tērpos, apgādātiem
ar asākiem ieročiem un būt ārkārtīgi spēcīgiem milžiem, it kā līdzigiem tiem, kas pirms Shivinza
no gaisa piemeklēja Ēģipti, un pat tad viņiem būtu pietiekami, ko darīt, lai laimīgi izturētu cīņu ar
šiem milzīgiem nezvēriem.
13] Bet ja šie piemie zemes cilvēki visos savos dzīvības elementos līdzinājās mums, tad dabīgi viņiem
nevajadzēja nekādus ieročus un ar viņu dabas spēku bija visu dzīvnieku pasaules, stādu pasaules
un elementu pasaules kungi un reģenti!
14] Es domāju, tādēļ, ka mēs tādi esam, daži tavi mums sniegtie dzīvības vārdi mūsu dzīvībās dzītu
pavisam dziļas saknes! Un ja tu, ak Kungs, dodi mums kādus likumus vai noteikumus, tad mēs noteikti
pavisam stingri pēc tiem dzivosim; jo kādu reiz par labu un patiesu atzītu kārtību mēs protam turēt kā
varbūt tikai retais no baltajiem.
15] Tā kā nu mums ir tā ārkārtīgākā laime — kas pat taviem lielākiem eņģeļiem vajag būt visu brīnumu
brīnumam, — būt pie Tevis, ak Kungs, Tu visas gara un dabas pasaules Radītāj, tad caur manu
muti, vienu sirdi un visā pilnīgi vienu izpratni pie visa tā brīnumainā, ko šeit īsā laikā redzējām, mēs
lūdzam Tevi, ka Tu vēlētos ar mums runāt dažus vārdus!”
210. Kunga cilvēka tapšanas mērķis. Mori kā patiesas cilvēces liecinieki
1] ES saku: “Ne tikai dažus, bet gan Es jums nu sniegšu ļoti daudz vārdus. Es jums nedošu nekādus
jaunus likumus, bet gan nostiprināšu senos, kurus jau pirms jūsu esamības pirmsākuma ar neizdzēšamu
rakstu Es Pats jums esmu iegravējis jūsu sirdīs.
2] Es īstenībā un galvenokārt esmu nācis šajā pasaulē, lai pilnīgi izvirtušo un no visas Manas sākotnējās
kārtības izgājušo cilvēi caur Mācibu, piemēriem un darbiem atkal atvetu atpakaļ tajā pirmstāvoklī,
kādā atradās pirmie cilvēki kā patiesi visas radības kungi.
3] Šiem cilvēkiem ar gaišo ādas krāsu tālab ļoti vajadzīga Mana Mācība un Mani darbi, lai viņi pazīst,
kas ir Tas, kas viņus māca un ko viņš grib. Bet jūs vēl atrodieties tajā brīniškīgā pirmstāvoklī. Jūsu
dzīvības skola iesākās ar pareiziem līdzekļiem īstā vietā. Tur jūs cilvēku vispirms uzsākat izglītot kā cilvēku,
kur viņam vispirms un pirmām kārtām vajaga būt izglītotam, un nākamībā te jābūt arī baltajiem,
jo Es nu viņiem rādu ceļu uz to.
4] Bet būs vajadzīgs vēl daudz pūļu, darba un laika līdz baltie nonāks līdz tai vietai, kur jūs nu stāvat.
Viņi ir tie nomaldījušies, aplamie un slimie un tādēļ viņiem ir vajadzīgs ārsts, kas viņus var dziedināt.
5] Es būtu varējis nākt arī pie jums, tā kā jūs esat nesalīdzināmi labāki nekā baltie; bet jums Mana
atnākšana vēl nekad nebija vajadzīga. bet Man nu vajadzēja jūs šeit kā Manas pirmkārtības lieciniekus
un caur Manu gribu liku jūs tā vadīt un beigās pat spiedu nākt šeit, ka šiem baltajiem jāredz, kas ir un
kam jābūt cilvēkam savā nesamaitātā pirmstāvoklī.
6] Bet tādēļ jūs šo cilvēku priekša nu dosiet dažus jūsu vēl pavisam īstās pirmcilvēces paraugus, jo
jūsu daudzo aklo un vēl ļoti aplamo brāļu pamācībai! Starp viņiem jau ir daži, kas ir ļoti tuvu pilnībai,
bet kā cilvēks neviens no viņiem nav tik tuvu kā kāds niecīgākais no jums! Vai Man par prieku jūs gribat
to darīt?”
7] KUBTATUVISARS saka: “Ak Kungs, kura mīlestība, laipnība un žēlastība jau tagad piepilda arī
to telpu, kurā reiz pēc aizritējušām mūžibām jaunas radības dziļākā aizgrābtībā cildinās Tavu vissvētāko
vārdu, ko mēs ar lielāko padevību Tavai svētākai gribai tūlīt nevēlētos darīt? Visu, visu! Ak Kungs, tikai
pavēli mums!”
8] ES saku: “Nu tātad vispirms rādiet savu pirmcilvēku godību pār ūdens elementu un staigājiet pa
tā virsmu kā pa sausu, cietu zemi un rādiet savu lielo izveicību arī uz mitro lauku!”
9] Vadonis tūlīt pasauca savus aogles melnos, skaitā pie 60 biedrus un Man jautāja, vai ar viņiem
esot pietiekami. Es to apstiprināju un tie abu dzimumu sešdesmit devās pie jūras un staigāja pa tās virsmu
kā iepriekš pa sauso zemi. Beigās viņi izpildīja dažas slīdošas kustības un ar tādu ātrumu šāvās ap-
227