Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

et nekad iemantot

et nekad iemantot glaimus! Bet es zinu, ka tu neglaimo man, bet gan tikai patiesībai, kas nenāk no manis, bet gan no Dieva, un tā es atkal varu turpināt.” 104. Septītā, astotā un devītā Zodiaka zīme. 1.(MATAELS): “Tad klausies! Pēc Vēža mēs lielajā Zodiakā ieraugām “Lauvu”. Kā tad šī mežonīgā bestija nonāk starp debesu zīmēm? Tieši tikpat dabīgi kā visas pārējās, kuras mēs līdz šim esam iepazinuši. 2. Pēc vēža medībām, kas turpinājās savas trīsdesmit dienas un dažkārt arī vienu vai divas dienas ilgāk, jo pie senajiem ēģiptiešiem ne Zivs mēnesis (februāris), bet Vēža mēnesis (jūnijs) bija noteikts kā izlīdzināšanas mēnesis, — iesākās kāda cita nelaime, kas senajiem iedzīvotājiem sagādāja daudz rūpju un bēdu. Šajā laikā lauvu mātītes parasti apbērnojās un izsalkušas visvairāk domāja par laupījumu un devās tālu un plaši pāri tuksnešiem, kalniem un ielejām apvidos, kur sajūt treknus ganāmpulkus. 3. Tā kā lauvu dzimtene īstenībā ir karstā Āfrika, arī Aizāzija jau bieži tika pārvaldīta no šiem dzīvnieku ķēniņiem, tad ir saprotams, ka viņām pavisam nebija grūti izlauzties līdz Vidusēģiptei un Dienvidēģiptei un tur starp mierīgi ganošiem ganāmpulkiem gūt laupījumu. Kā liels aukstums vilkus dzen cilvēku apdzīvotos apvidos, tāpat jūlija lielais karstums lauvas dzen nedaudz uz ziemeļiem vēsākos klajumos, kur viņiem var tikt kāds laupījums. 4. Bet šajā mēnesī Ēģiptē karstums ir vislielākais un nepanesamākais un tas lauvas bieži dzen pret ziemeļiem līdz Vidusjūrai, jo tur ir vēsāks nekā kvēlojošajos smilšu tuksnešu apvidos. Īsi, šī laika sākumā Ēģiptes iedzīvotājs vienmēr apciemo šie nepatīkamie viesi pret viņām vajag pavisam labi sagatavoties, lai viņas atturētu no ganāmpulkiem. Un, tā kā šajā laika saule tieši nostājas zem kāda zvaigznāja, kas ar savām zvaigznēm apmēram attēlo kādas saniknotas lauvas stāvu, tad senie iedzīvotāji šo zvaigznāju arī nodēvēja par Lauvu, un Ēģiptē arī šo laiku nosauca “lauva” (he o wa), he — dusmīgais vai dusmīgā pēcnācējs, pretstatā el — labais vai labā dēls, o Dieva saule, wa, arī wai — bēg; he o wai tātad nozīmē: ļaunais bēg no Saules. 5. Romieši viņu varonim Jūlijam Cēzaram par godu šo laiku nosauca viņa vārdā tikai pirms nedaudziem gadu desmitiem, jo viņš prata cīnīties tik viltīgi un drosmīgi kā lauva. — Te jums jau ir tā septītā debess vai Zodiaka aina, kas pie vēlākiem pēcnācējiem tāpat nonāca sava veida dievišķībā. 6. Bet lauvai mēs redzam sekojam jaunavu; šķiet, pēc iepriekšējiem tas tad tomēr nav pilnīgi piemērots nosaukums?! Ak jā, tas ir pilnīgi un īsti dabīgi piemērots. Ar lauvas laika pieveikšanu gada galvenās grūtības zināmā mērā bija beigušās un te nodevās lielākais līksmībai un rīkoja svētkus, kas galvenokārt kalpoja, lai krietnām un tikumīgi tīrām meitenēm dāvātu dāvanas un caur to viņas cīnītos par turpmāko tikumību; šajā laikā arī bija paradums svinēt kāzas. Par sievu varēja tikt ņemta tikai kā tīra atrasta jaunava, bet kāda, kas savu jaunavību nebija saglabājusi, tika no laulībās atstumta un ļoti labvēlīgā gadījumā varēja vairs kļūt tikai kāda vīra blakussieva, kuram jau bija viena vai vairākas īstas sievas. bet citādi atlika tikai nicināmais un zemais verdzības stāvoklis. Un tā šim laikam tieši arī bija kāda svarīga nozīme un tā kā šajā laikā virs Saules nostājās īsti glīts Zodiaka zvaigznājs, tad to nosauca par “jaunavu”. Bet tikai pirms nedaudz gadiem iedomīgie romieši šim laikam viņu ķeizaram Augustam par godu deva arī ķeizara vārdu. — Un tā kā tu, daiļā Helēna, nu arī zini, kā pēc lauvas nāca jaunava. — Bet nu tālāk! 7. Mēs nu redzējām, kā te starp Zodiaka zvaigznājiem nonāca arī kāda Jaunava; bet nu, kā mēs to redzēsim, priekšā nāk kāds priekšmets. Mēs ieraugām svaru kausu, kā to izmanto tirgotāji un aptiekāri savu augu un zāļu nosvēršanai. Kā tad šis svara noteikšanas instruments nonāca starp zvaigznēm? Es jums saku: pavisam viegli atkal tieši dabīgi, kā iepriekšējie. 8. Redzat, pēc jaunavības pārbaudes un kāzu laika, caur ko iepriekšējais laiks visvairāk bija raksturīgs, parasti nāca ražas labības — ar kuras audzēšanu bija nodarbojušies jau vecākie zemes iedzīvotāji, dabīgi, līdzās lopu audzināšanai — augļu, kā vīģu, dateļu, olīvu, granātābolu, apelsīnu un līdzīgu, pārbaudes laiks. 9. Katrai draudzei kā priekšnieks un visu darījumu kārtotājs bija savas vecākais un tāpat viens priesteris, kas nodarbojās tikai ar garīgām lietām un zināmās dienās mācīja ļaudis un pie svarīgām lietām pareģoja. Ka priesteru kasta drīz savairojās, tam tikko vajadzīgs tikt tuvāk pieminētam, kā arī, ka šī kasta tieši nenodevās rupjiem, materiāliem darbiem, izņemot ar katra veida iespējamajiem jauniem izmēģinājumiem un uzlabojumiem. 114

10. Priesteru kasta bija arī tā, kas pētīja zemes metālus, savāca tos un padarīja derīgus izmantošanai. Bet visām daudzajām tehniskajām lietām vajadzēja arī daudz palīgstrādnieku un labi apmaksātus darbu vadītājus, kuriem visiem nebija laika nodarboties ar lauksaimniecību un lopkopību, un tādēļ šādiem cilvēkiem vajadzēja tikt no draudzes uzturētiem. bet kā tam būtu jātiek nomērītam, lai katrs draudzes loceklis kādu savai ražai atbilstošu velti dotu priesterībai un tās palīgiem? 11. Noteica desmito tiesu un katram draudzes loceklim ražas desmito daļu vajadzēja nogādāt priesteru kastai. Bet kā desmito tiesu nomērīja? Pavisam vienkārši — ar svariem! Tam nolūkam bija lieli un mazi tāda veida svari, kā jau iepriekš tika pieminēti. Katrai draudzei piederēja vairāki tāda veida svari un draudzes pārstāvja acu priekšā visa raža tika precīzi nosvērta tādā veidā, ka abi kausi vienmēr tika piepildīti pilni, piepildītie kausi deviņas reizes tika iztukšoti draudzes locekļu kastēs, bet desmito reizi — priesterības kastēs. Virspriesteris vienlaicīgi bija arī visu ļaužu sargs vai gans ar apzīmējumu Vara on (“viņš sargā”) vai “viņš ir tas gans”). Vēlākos laikos faraoni kļuva īstenie zemes ķēniņi, zem kuru kundzības stāvēja arī priesterība. 12. Bet no šī vēsturiski patiesā attēlojuma mēs nu redzam, ka laika periods, kā pirmais pēc Jaunavas, galvenokārt bija noteikts ražas nosvēršanai dēļ desmitās tiesas nodošanas priesterībai, un tā kā tieši ap šo laiku saule vēlreiz nostājas zem jaunas zīmes, tad šo laiku Zodiakā nodēvēja “Svari”. Tas būs saprotams katram, kas tikai nedaudz ir iepazinies ar seno ēģiptiešu tikumiem un paražām. 13. Ir tikko vajadzīgs tuvāk pieminēt, ka ar laiku svariem piedēvēja visādas atbilstošas nozīmes. Tos izmantoja arī kā dievišķā un pasaulīgā taisnīguma simbolu, jā, pie kādām ļoti neattīstītām tautām tos pat pielūdza, kā šur un tur līdzīgā veidā indiāņi pielūdz arklu. No vienas puses cilvēku fantāzija un no otras puses priesteru un tautas skolotāju arvien pieaugošā peļņas kāre ar laiku dievībai pielīdzināja visu, kas tikai vienmēr likās kā cienīgs un visai cilvēcei noderīgs. 14. Tādā veidā mēs nu redzējām, kā lielajā zodiakā nonāca arī kāds cilvēcisks darbarīks un tādēļ skatāmies tālāk, kā lielajā Zodiakā nonāca ļoti neizskatīgais insekts Skorpions. 105. Triju pēdējo Zodiaka zīmju izskaidrojums. 1. (MATAELS): “Pēc Svaru laika perioda nāca, tā teikt, īsti laisks periods. ganāmpulki arvien vairāk un vairāk nodevās mieram, tas nozīmē, tie gan ganījās, bet vairs tik dūšīgi nelēkāja apkārt kā pavasarī; lauki bija atmatā, un tā arī cilvēkiem bija zināms atpūtas laiks. Viņi noteikti vēl vairāk būtu kalpojuši mīļajai dīkdienībai, ja debesu un Zemes Kungs tieši šajā laiskuma laikā viņus nebūtu nedaudz paskubinājis caur ļoti apgrūtinošiem insektiem, kuru dzimtene galvenokārt ir Ēģipte. 2. Tūlīt šī laika sākumā visur sāk parādīties skorpioni un līdz šī citādi laiskā laika vidum tā savairojas kā mušas kādā ēdamzālē. Bet, kā zināms, šo insektu astes dzēlieni ne tikai ir ļoti sāpīgi, bet gan arī ļoti bīstami. 3. Bet tā kā senajiem ēģiptiešiem pārāk drīz vajadzēja iepazīties ar šo dzīvnieciņu kaitīgumu, kā arī uzmācību, tad netrūka meklēti arī pretlīdzekļi, caur kuriem viņi vismaz daļēji varēja kļūt šo radījumu uzvarētāji. Tika izmēģināti visādi padzīšanas līdzekļi; bet tie visi kopā maz palīdzēja, līdz beidzot nonāca līdz kādam Nīlas krūmam, vārīja to un ar tā tvaikiem no šiem dzeloņainajiem parazītiem atbrīvoja, mazākais, istabas. Minēto krūmāju mizu arī samitrināja, izkaisīja to uz grīdas un lika gultās, caur to dzeloņainos insektus nelaida klāt un arī nonāvēja. 4. Pēc šī insektus padzenošā un nāvējošā līdzekļa nosauca arī pašus insektus, kuriem iepriekš, dabīgi, nebija nekāds nosaukums Scoro (miza), pi vai pe (dzer), on (viņš). 5. Caur šo vārdu, līdzīgi kā caur kādu recepti, pēcnācēju uzmanību vērsa uz to, ar kādu līdzekli šos mocītājus visiedarbīgāk sagaidīt. Vēl šodien mēs kā no Ēģiptes, tā Arālijas un Persijas dabūjam kādu pulveri, caur kuru bez niecīgākā kaitējuma cilvēku veselībai var padzīt ne tikai skorpionus, bet gandrīz visus citus ļoti apgrūtinošos insektus, un šis pulveris vēl ar dažām piedevām galvenokārt tiek izgatavots no pieminētām mizām. — Un tagad atkal pie mūsu galvenās lietas! 6. Šajā laiskuma laikā pie skorpionu pirmās parādīšanās saule lielajā aplī atkal nostājas zem kāda jauna zvaigznāja un to nosauca tā, kā apgrūtinošo insektu, kas tieši šajā laikā visvairāk savairojās un apgrūtināja lopus un cilvēkus. Vēl līdz šim laikam šai zīmei vismazāk parādīja kādu godināšanu, izņemot, ka zināmā mērā godāja kā senu vienmēr iedarbīgu recepti pret šiem apgrūtinošajiem insektiem. 7. Ar skorpiona izskaušanu laiskuma laiks gāja uz beigām un šajā laika periodā Ēģiptē bieži plosījās 115