Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

6. Es saku: “Tas lai

6. Es saku: “Tas lai tevi neskar! Bet beigās ar visu, kas lai cik tīrs nāk no augšas, vienalga, garīgs vai materiāls, ir līdzīgi. Kā tas tikai pieskaras zemei, te tas arī jau kļūst netīrs un negodīgs. 7. Paskaties uz lietus pilienu! Neviens dimants nevarētu būt dzidrāks kā kāds lietus piliens, bet līdz tas pieskaras zemei, ar tā dzidrumu jau ir beigas. 8. Uzkāp kalnā, un tu nevarēsi vien pietiekami brīnīties par gaisa tīrību, bet paskaties lejā ielejā, un tu gaisa tīrībā starp augstieni un ieleju atradīsi lielu starpību. 9. Cik tīras no mākoņiem krīt sniega pārslas! Aplūko iepriekš tik mirdzoši balto sniegu pēc diviem mēnešiem, un tu to jau atradīsi ievērojami netīrāku. 10. Sajūti vēju, kad tas no augstienes pūš lejā ielejā, cik ļoti tas caur apgrūtinošiem putekļiem tūlīt zaudē savu svaigumu; un pat saule un Mēness un zvaigznes daudz zaudē no mirdzuma, kad tie tuvojas horizontam; jā, pat pusdienas Saules gaismas stari caur Zemes tvaikiem bieži pārāk viegli apmācas, tā ka beigās par spīti tās gaišākai gaismai to vairs nevar tiktāl redzēt, ka ar noteiktību varētu teikt: redzi, tā stāv šeit vai tur! 11. Un tā tas ir arī ar visām garīgām veltēm no debesīm; savā pirmsākumā tās var būt lai cik tīras, bet caur pasaules netīrām interesēm ar laiku tās tomēr tiek saduļķotas, kā viss, ko Es tev tikko esmu rādījis. 12. Un tā klāsies arī šai Manai vistīrākai Mācībai, un neviens ķeksītis nepaliks sīkumaini nekritizēts un neapgrauzts. 13. Templis, kuru Es nu uzceļu, tāpat tiks sagrauts, kā ne pārāk tālā laikā romieši sagraus Jeruzalemes templi, ka neviens akmens nepaliks uz akmens. 14. Bet šo Manu templi Es atkal uzcelšu, bet to akmens templi Jeruzalemē nekad! Bet nerūpējies par to, jo Es zinu visu un kādēļ tam tā vajag notikt! 15. Jo redzi, neviens cilvēks dienā nepievērš vērību gaismai un vasarā siltumam; bet kad tad nāk nakts, tad gaisma kļūst vērtīga un tikai aukstā ziemā mācās cienīt siltumu. 16. Tāpat tas ir arī ar garīgo gaismu un garīgo siltumu. Kas staigā brīvībā, tas brīvību tikko ievēro; bet kad viņš sasaistīts smok cietumā, ak, tikai tad viņš zina, kāds liels dārgums ir brīvība! 17. Un redzi nu, Mana vismīļā Helēna, tādēļ tad arī tiks pielaista visa tīrā saduļķošanās, lai tikai lielākos sirdēstos cilvēks mācās pazīt tīras gaismas vērtību. 18. Ja tad dziļā naktī atkal parādās tīra gaisma, tad visu, kas te elpo un dzīvo, drīz vilinās gaisma, kā cilvēku cietsirdības ziemā drīz visi sāks apmesties ap kādu siltu sirdi, tāpat kā līdzīgi ziemas aukstumā pārsalušos nabagus vilinās kāda kamīna atklāta uguns. 19. Bet to Es saku tikai tev un vēl nedaudziem citiem. Bet katrs to lai patur pats pie sevis un neaiznes tālāk; jo tajā Mana Mācība nepastāv! Es tev to, mīļotā Helēna, teicu tikai tevis pašas nomierināšanai, bet uz kādu trešo tam jāattiecas maz vai nemaz. par visu nepieciešamo ārējo no manis jau tiks gādāts un katram cilvēkam pietiek ar to, ka viņš rūpējas tikai par savas paša sirds tīrību. Ja tā ir kārtībā, te kā pats no sevis nāks labākā kārtībā jau arī viss pārējais. — Vai tu, Mana Helēna, arī to jau esi pavisam labi un krietni sapratusi?” 20. HELĒNA saka: “Ak jā, Kungs! Diemžēl to iepriekš uzzināt, tas tieši nav nekas ielīksmojošs, bet visam tomēr atkal ir savs labs un ļoti gudrs iemesls, un Tu noteikti vienmēr rūpējies tikai par cilvēku garīgo labumu, un tādēļ jau visam vajag notikt tā, kā Tu, ak Kungs, savā laipnībā man to nu esi pavēstījis! Visos laikos, kā arī visā mūžībā lai notiek Tava griba. 21. Pēc šiem vārdiem Helēna nonāca pilnīgā mīlestības transā un Manu roku paturēja stingri piespiestu pie savām krūtīm, kas Manai Jarai gandrīz sāka nedaudz sāpēt, jo savas sarunas laikā ar Helēnu Es viņai neko nebiju teicis. bet, kad Es viņu draudzīgi uzlūkoju, sāpes tūlīt norima. 114. Par atmošanos garā izskaidrojums. 1. Bet pēc kāda laika caur Manu draudzīgo skatu nomierinātā JARA saka: “Ak Kungs, Tu mana vienīgā mīlestība! Vai es nedaudz vīzdegunīgi ar manu acīmredzamo greizsirdību šīs brīnišķīgās Helēnas dēļ it kā tomēr neesmu tevi nedaudz aizvainojusi? Un ja tā bija, tad piedod to man, Tu mana vienīgā mīlestība!” 2. Es saku: “Esi mierīga, mana meita! Pat ļauns cilvēks nevar tikt aizvainots caur mīlestību, kā tad tas iespējams Man! Ja tu Mani mīlētu mazāk, tad tu nebaidītos, ka mana mīlestība uz tevi varētu kļūt vājāka, ja es arī Helēnu satveru ar visu mīlestību. Bet tā kā tu Mani patiesi mīli pār visu, tad tev uz dažiem 124

acumirkļiem uzmācās šādas bailes. bet tās tev radās tikai tā iemesla dēļ, ka no savas dvēseles acīm uz dažiem acumirkļiem pazaudēji to, kas Es īstenībā esmu. bet tā kā nu tavā dvēselē atkal ir kļuvis pavisam gaišs, un nu labi zini, kas Es esmu, tad Helēna tevi vairs nemulsina. 3. Aplūko Sauli pie debesjuma, kā tā apgaismo lauku puķes! Saki, vai tas nekādas puķes nebūtu muļķīgi, ja tā tādēļ sadusmotos uz Sauli, ka tā arī viņas kaimiņienei ļauj saņemt līdzīgi daudz gaismas? 4. Aplūko lielās zvaigznes, no kurām dažas tev bija atļauts apskatīt tuvumā un to dabā! Redzi, tās visas un vēl bezgala daudzas citas, kuras neviena miesīga cilvēka acis nekad neskatīs, pastāv un dzīvo no manas mīlestības. Bet ja Mana mīlestība no mūžības uz mūžību pietiek šīm bezgala daudzajām pensionārēm, kā tu, mana mīļā Jara, jebkad vari baidīties, ka tev vai Helēnai varētu nepietikt manas mīlestības! Vai nu tu saproti tavu pāris acumirkļu ilgo baiļu veltīgumu, it kā mana mīlestība pret tevi varētu kļūt mazāka?” 5. JARA saka: “Jā, Kungs, Tu mana mīlestība, Tu mana dzīvība! No šī brīža es mīļajai Helēnai gribu būt patiesa draudzene un gribu piesavināties daudzus no viņas tikumiem. Ak, ja arī manas vecākās masas domātu tā kā Helēna, kāds tas man būtu prieks! Bet viņas ir noskaņotas pasaulīgi un pa garīgām lietām ar viņām nav daudz runājams; te vecā Markusa meitas ir daudz pieejamākas nekā manas māsas! Ja te tikai būtu kāds līdzeklis, manas māsas padarīt garīgākas!” 6. ES saku: “Ak, atstāj to, un kad tu nonāksi mājās, tu savas māsas arī jau atradīsi garīgajam pieejamākas nekā viņas bija agrāk. Pie tam tev līdzās paliek tavs Rafaels un ar viņa palīdzību tu savas māsas un brāļus jau arī vēl ievedīsi labākā kārtībā. 7. Vispār pie pasaulīgi noskaņotiem cilvēkiem tas tieši neiet tik ātri, kā to stādās priekšā. Tam bieži piederas daudz laika un pacietības, lai kādu dvēseli attīrītu no viņas netīrumiem. 8. Bet pirms nav notikusi pilnīga attīrīšana, ar pirmgarīgumu nekas daudz nav panākams, jo ar to nodarbināt prātu nozīmē celt māju uz smiltīm. 9. Te to lietu vajag satvert sirdij, bet, ja tā vēl ir pilna matērijas, tad tīri garīgais tajā nevar atrast nekādu atbalsta punktu. Tādēļ pie tavām māsām arī tev pirmām kārtām vajag skatīties uz to, ka viņu sirdis kļūst pilnīgi brīvas no visa tā, kas ir materiāls, tad tev būs viegls darbs pie tavām māsām, par kurām tu nu ļoti raizējies; bet es slavēju tavas rūpes un saku tev, ka tās nebūs ilgstošas. — Vai tu, mana vismīļā Jara, arī to nu esi pavisam skaidri un labi sapratusi?” 10. JARA saka: “Ak jā, ciktāl četrpadsmit gadus meitene kaut ko garīgu var aptvert! Aiz tevis man nu teiktā gan vēl var slēpties bezgalīgi dziļumi, kuri manai dabai vēl ir neizdibināmi, bet kas zemes dzīves acumirklim ļaujas būt aptverams, ticu, ka to es esmu labi sapratusi un Tu, ak Kungs, manas sirds prātam noteikti neļausi palikt kaunā. Bet mūsu mīļā Helēna nu ir cieši aizmigusi, un tātad es ar viņu nevarēšu daudz runāt!” 11. Es saku: “Tas nav svarīgi, jo ap mums vēl ir pietiekami daudz cilvēku, ar kuriem mēs pavisam labi varam aprunāties, ja jau mums pavisam noteikti vajag ar kādu runāt! Bet drīz kaut kas notiks, kas atkal pilnīgi aizņems visu mūsu uzmanību un tad atkal atliks maz laika tukšām sarunām!” 12. JARA ātri jautā: “Ak Kungs, kas tad notiks?” 13. ES saku: “Redzi, iepriekš tev tas pavisam nav jāzina, tu to vēl vienmēr uzzināsi pietiekami agri!” 14. Iepretī Man kopā ar Mataelu uz kāda sola sēdošais ORURANS nu tūlīt Man jautā: “Kungs, vai mums visiem draud kādas šķietamas briesmas?” 15. ES saku: “Mums gan diezin vai, bet citiem cilvēkiem, kas nav pie Manis uz šī pakalna! Vērsiet savas acis uz Cēzariju Fīlipu un drīz atklāsiet, no kurienes pūtīs vējš.” 115. Dabas notikumu sekas Cēzarijā Filipā. 1. Cēzarieši bija lielās balēs, gaidot briesmīgas lietas, kurām, pēc viņu domām, bija jānāk pār Zemi. Jūdi gaidīja Daniela tiesu un pagāni — dievu karu, un vienkāršā tauta sadumpojās, pie kam atteicās tālāk klausīt saviem priekšniekiem un pat sāka graut visu, kas tikai nāca priekšā; īsi, pēc pāris stundām pilsētā izcēlās lielākā anarhija, bet pie kā pa lielākai daļai bija vainojami dumjie priesteri. 2. Jo daži starp viņiem bija apmācīti ēģiptiešu zinātnēs un pieredzē un pārāk neuztraucās par šķietamās saules pēkšņo izzušanu, jo no senām ēģiptiešu teikām bija dzirdējuši, ka šādas parādības jau notikušas vairākas reizes bez kādiem tālākiem kaitējumiem Zemei un daži jūdu farizeji atkal domāja, ka esot augšāmcēlies kāds otrs Jozua un kāda svarīga darba dēļ saulei atkal pavēlēja mirdzēt ilgāk kā 125