Views
5 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

tiem spēkiem; bet Tu,

tiem spēkiem; bet Tu, ak Kungs, nepārbaudi mani pāri tiem! 4. ES saku: “Mans jūgs ir maigs un Mana nasta ir viegla; bet šad un tad kādas nelielas grūtības tev mūžam nenesīs nekādu zaudējumu, bet gan tikai lielu labumu dvēselei un garam. 5. Īstā laikā tavs vīrs Mataels tev gan darīs zināmu, kādas nastas viņam bija jānes, lai no sevis izdabūtu ārā visu, kas saucas pasaule, lai šādā spēkā viņa sirds var pacelties augšup. To, kas viņam ir, nekāda pasaules vara un nekāda mūžība nevar viņam vairs atņemt; bet ko tu sevī šeit esi uzņēmusi tikai no ārienes, tas vēl ļoti līdzinās tikai nesen zemē iesētai sēklai, un tai vajag vēl daudz ko pārciest, līdz tā kļūst par patiesu, svētītu, nobriedušu augli. 6. Tādēļ tikai nebaidies no daudzveidīgām dzīves nastām, kas šīs laicīgās dzīves ceļā tevi šur un tur sagaidīs; jo Es tev tās sūtīšu tavas dvēseles un gara spēcinājumam. 7. Tādēļ, ja šad un tad pār tevi kas nāks, tad atceries, ka tas esmu Es, kas tev liek saņemt šo spēcinājumu! Jo, jo vairāk Es kādu cilvēku mīlu, jo vairāk viņš no manis arī tiek pārbaudīts. Jo katram jākļūst pilnīgam, līdzīgi Man, bet tam nolūkam tiek prasīta pašaizliedzība, pacietība, lēnprātība un pilnīga padevība Manai gribai. 8. Bet kas tad staigās pilnīgi Manā gribā, tas savā garā arī kļūs tikpat pilnīgā kā ES pats esmu pilnīgs, jo caur to šāds gars kļūst pilnīgi viens ar mani. — Saki nu man, vai tu to visu gan pilnīgi labi un skaidri saprati?” 9. HELĒNA saka: “Ak jā, ciktāl kādam mirstīgam cilvēkam savā laicīgā dziļā aprobežotībā ir iespējams saprast Dieva Vārdus!” 10. ES saku: “Nu tad labi, un pēc padarītā darba mēs nu nedaudz atpūtīsimies! Kas nedaudz grib gulēt, tas lai guļ; bet kas kopā ar mani grib palikt nomodā un lūgt, tas lai paliek nomodā un lūdz!” 11. Uz to DAUDZI saka: “Kungs, mēs gribam palikt nomodā kopā ar tevi un lūgt!” 12. Es saku: “Tad dariet, kā jūs griba. bet uz rītdienu labi jāsagatavojas, jo tā būs karsta diena. — (Vērsdamies pie Kirenija): Rīt šeit atnāks arī tavs brālis Kornēlijs un kapteinis Fausts, lai redzētu, kas šajā apvidū varēja atgadīties; jo viņi nenojauš, ka tu te esi un vēl mazāk, it kā Es šeit uzturos. bet tomēr vajag gādāt par to, lai viņi kopā ar viņu pavadoņiem šeit atrod pajumti. Tā kā uguns pilsētu ļauni piemeklēs, šoreiz pilsētā nebūs atrodama neviena mājvieta; jo pie šīs tempļu un sinagogu nodegšanas kopā ar tempļiem un sinagogām ļoti cietīs arī dažas citas celtnes un pilsoņu mājas. Tādēļ ļoti jākoncentrējas un nepieciešams uz to vispusīgi labi sagatavoties. Bet kam nāk miegs, tas lai guļ; bet Man vajag palikt nomodā un lūgt!” 13. Ar šiem vārdiem Es sabiedrību atstāju un gāju savu ceļu uz kalna, lai būtu viens un ar visu savu būtību dziļāk apvienotos ar mana mūžīgā Tēva garu. XXX (trūkstošais tiks pievienots) X. Robi un Bozi saka: “Jā, par to nav ne runa! Arī mūs tas ārkārtīgi aplaimo; bet tas pavisam neatceļ to, ka šajā lietā sevi sajūt pilnīgi svešu! Dievs ir un paliek Dievs un mēs varam domāt un just ka tikai vienmēr gribam, mēs šo bezdibeni nekad neaizpildīsim.” 128. Michas dzīvi gudrā notiekošā uztvere. 1. Micha saka: “Pavisam arī nav nepieciešams! esat priecīgi, ka mēs esam tie, kas mēs esam un ka mums mūsu priekšā beidzot reiz visā bezgalīgākā visu aptverošā iedarbībā ir tas, par ko senie tēvi veltīgi tiecās iegūt kādu stingru priekšstatu, bet nekad arī tie neieguva! 2. Apskatat Mozu un visus praviešus, ņemat klāt vēl Ēģiptes un Grieķu zemes gudros, savelkat kopā viņu garīgi milzīgi mistiskos jēdzienus par Dieva būtību, un jums vēl nav ne smilšu grauda lielumus, kas mums šeit mūsu priekšā visā pilnībā fiziski ir rokām aptverams! 3. Mozus, lielākais pravietis, Zinaja kalnā gribēja redzēt Dievu, bet no uguns piesātinātiem mākoņiem, ar tādu pērkona balsi, ka nodrebēja zemeslode, saņēma atbildi: Neviens nevar Dievu redzēt un dzīvot! Bet mēs nu skatam to pašu Dievu, runājam ar Viņu esam priecīgi Viņa gudrības un visvarenības liecinieki un pie tam dzīvojam pavisam labi un pavisam patīkami. Ja labajam Mozum uz kalna dažreiz kļuva nedaudz baisi, sevišķi kad ap viņu nepārtraukti rotaļājās tūkstots reiz tūkstots visvareni rīboši zibeņi, tad tas gan ir aptverams, bet ja mēs šeit ļoti labā un vismierīgākā Dieva klātbūtnē runājam par 132

kādām sevišķām šausmām, tas mēs pilnīgi esam vērti skarbākā izsmiekla! 4. Vai mūsu senie tēvi nesapņoja par kādu svētu Tēvu debesīs, bet tomēr nekad par Viņu nevarēja iegūt kādu priekšstatu!? Mums un mūsu priekšā, uz šīs zemes, kas ir kļuvusi visu debesu debesis, visā acīmredzamā patiesībā ir tas pats Tēvs, un mēs jūtamies šausmīgi! 5. Ir jau pareizi, ka šeit vajag justies neierasti un citādi nekā kādam bērnam mājās pie viņa tukšām rotaļlietām; bet par to mēs arī atrodamies pavisam kuriozā dzīvības skolā! Ja kāds bērns nonāk skolā pirmo reizi, arī viņš noteikti nejutīsies tik mājīgi kā savu vecāku mājās pie savām rotaļlietām. Bet kad viņš reiz apmeklē skolu gadu pēc gada, tad arī viņš jutīsies tāpat kā savu vecāku mājās pie rotaļlietām. 6. Bet ka Viņš, mūsu Dievs, Meistars, Kungs un Tēvs ar Savu visuvareno gribu tomēr visā bezgalībā no lielākā līdz mazākam visu iedarbīgi caurstrāvo un visām Savām bezgalīgi un neskaitāmi daudzām radībām no lielākās līdz mazākai kā zināms ir vienādi skaidri klātesošs, tas brāli uz mums pavisam neattiecas un tālāk ne vairāk, kā tas ko mēs zinām un saprotam tā ir un tā vajag būt, citādi visām lietām acumirklī vajadzētu zaudēt savu objektīvo esamību. 7. Esam tikai pacietīgi! Šodien mēs reiz zinām tik daudz, rīt acīmredzami zināsim atkal vairāk un vienā gadā mēs jau varētu zināt daudz vairāk kā tagad tieši mūsu garīgās attīstības sākumā, bet kurā mēs tomēr jau tagad stāvam daudz augstāk, kā pirms mums stāvēja Mozus un visi lielie slavenie pravieši, kas savās vissvētākās vīzijās garīgi ir tikko nojautuši un pēc tam ļoti mistiskiem vārdiem un zīmēm pierakstījuši to, ko mēs tagad bez kādas mistikas varam rokām satvert. To tā īsti dzīvi tikai pārdomājam un mēs tūlīt jutīsimies daudz mazāk neierasti kā Zauls reiz jutās starp praviešiem!” 8. Pārējie saka: “Jā, jā, tev ir pilnīga taisnība un mēs visi jau orientējamies daudz labāk! Ko tomēr visu spēj panākt cilvēka saprātīgs vārds!” 9. Zahrs, kas līdz šim vēl vienmēr bija klusējis, bet citādi savā dabā vienmēr bija līksms, saka: “Jāsmejas, kādas muļķības bieži savāc kopā gudrākie vīri! Micha, vājākais starp mums, dienas gaismā tomēr ir cēlis visgudrākos uzskatus! Bet kā te kādam tikai mazākā mērā varētu šeit likties savādi un Baisi? Tieši pretēji! Mēs tikai tagad esam pilnīgi īstajā vietā! Mēs esam pie Dieva,mūsu mūžīgā Radītāja un Tēva. No turienes mēs esam izgājuši un cik tāl iespējams turp esam atgriezušies; ko mēs te runājam par jušanos savādi? Tieši šeit mēs esam tā īsti mājās! Nē, kādi brāļiem Robi un Bozi tomēr ir dīvaini uzskati! — Ko tu Matael saki uz to?” 129. Mataels dod izskaidrojumu par ievērības cienīgiem notikumiem. 1. Mataels saka: “Tev ir taisnība, bet arī viņiem abiem. Tā lieta te ir ļoti individuāla! Tu un Micha pēc savām dvēselēm esat no kādas gaismas zvaigznes; bet viņi abi ir šīs zemes bērni, bet ar vienādām tiesībām uz tā Kunga mīlestību un žēlastību kā jūs! Bet jūsu dvēseles jau kopš pirmsākuma tīri garīgam bija tuvāk kā Robi un Bozi dvēseles un tādēļ pavisam nav jābrīnās, ja viņas šeit atrazdamies tādas vistīrākā garīguma tuvumā, jūtas svešāk un baisāk kā mēs, kas jau kopš pirmsākuma stāvējām tuvāk Garam nekā tie divi. Pamazam viņi jau sāks justies omulīgāk un jau tagad jūtas daudz mājīgāk; bet viena diena nevar dot to ko dod gads. Pēc gada viņi runās un jutīsies pavisam citādi kā tagad un viņu gars vairāk un vairāk kļūs viens ar viņu dvēselēm.- Vai tu tādu gudrību saproti?” 2. Zahrs saka: “Ak, nu es to saprotu pavisam labi, jo arī mana dvēsele caur lielām ciešanām, kuras mēs pārcietām, ir kļuvusi gaiša un nu es viegli visu saprotu. Tikai tā meitenīte ar viņas Stāvzvaigžņu apceļošanu man vēl ir optima forma (labākā formā) tā īsti neiet galvā, kaut gan es tam bērnam ticu un zināmā mērā viņai vajag ticēt. Bet kā, tā ir cita lieta. 3. Nu, bet mēs tagad zināmā mērā esam visaugstākās, dievišķās darbības centrā; kādēļ tādā visaugstākā Dieva tuvumā nevar notikt lietas, kas citādi neparādās visā bezgalībā?!” 4. Mataels saka: “Pie tava vienmēr priecīgā garastāvokļa tu tomēr bieži celi gaismā tādas lietas, kas kādam pasaka vairāk kā vesels zālamanisks templis pilns vistīrākām gudrībām! arī mūsu Micha no sevis pirmīt teica pavisam derīgu runu un par to mēs visi varam viņam būt īsti pateicīgi. Un arī tu, brāli Zahr, tādā veidā attēloji šīs meitenītes ceļojumu uz dažādām Stāvzvaigznēm iespējamību, kas es par tā iespējamību nu pavisam vairs nevaru šaubīties. Tas patiesi ir klasiski pareizi, — mums tikai vajag padomāt, kur mēs nu īstenībā esam un iespējamība visam vispār zināma ir mūsu acu, ausu, roku un kāju priekšā! 5. Bet piezīmē, kuru izteica viens no jums, ka dievišķa Gara bezgalīgi varu vieglāk stādīties priekšā kādā arī miesīgi lielā cilvēkā nekā Kunga vīrieša dzimuma drīzāk nelielā stāvā, tīri jutekliskai uztverei 133