Views
8 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

nes Viņu ieraudzīsim

nes Viņu ieraudzīsim nākam pie mums!” 7. Tad abas ātri steidzas pret rietumiem uz meža pusi un drīz tajā pazūd. 8. Arurans, kas arī bija nomodā, noskatās abām pakaļ un kad viņas vairs nebija saredzamas, teica: “Beigās viņas apmaldīsies? Kalnājs no šejienes novirzīdamies pret dienvidiem, kā šķiet diezgan spēcīgi kļūst stāvāks? Lielā dedzībā viņas aizskries prom un Meistars var šeit atnākt no kādas citas puses, un viņas Viņu meklēs un beigās tomēr neatradīs!” 9. Rafaels saka: “Raizējies par ko citu! Viņas abas tikpat maz apmaldīsies, kā es apmaldītos vai varētu apmaldīties. Kur aiz mīlestības sirds ir tādā visspēcīgākā gaismā, tur lai kāda apmaldīšanās ir pilnīgi neiespējama! Protams, viņas dziļi ieies mežā, bet Meistaru viņas atradīs!” 10. Ar to Arurans nomierinās, vēlreiz vērš savu skatu uz vēl spēcīgi degošo un ļoti stipri dūmojošo pilsētu un ar savām tālu redzošām, asām acīm atklāj, ka uz visām pusēm no pilsētas sāk virzīties cilvēku pūļi. arī pret mūsu kalnu viņš ierauga nākam veselu procesiju un saka: “Nu, lai viņiem klājas labi!- Ja viņi visi pievienojas mums, no kurienes tik daudziem šeit atgādās tik daudz maizes? Viņi pilnīgi un tīri apēdīs veco Markusu kopā ar viņa mājokli!” 11. Rafaels saka: “Ari tu raizējies par ko citu! Visai zemei un visai radībai katrā acumirklī arī ļoti daudz no visa kā vajag un Pats Kungs tomēr labi paēdina visu lielo zemi un visas uz tās esošās būtnes! Bet kas ir zeme pret Sauli, kas ir vairāk kā desmit reiz simtstūkstots reiz lielāka nekā šī zeme un vienmēr izlieto neizmērojami daudz barības tās varenās gaismas uzturēšanai un uz tās plašajiem gaismas klajumiem neskaitāmo radību uzturēšanai un Kungs rūpējas par to, tāpat kā par tevi cēlais draugs! 12. Bet padomā tikai par mūžam nekad neizmērojamo Visuma telpu, pilnu vēl daudz lielākām Saulēm un Zemēm kāda ir šī Zeme un to apgaismojošā Saule! No viena un tā paša Kunga viss vienmēr vienādi tiek uz bagātīgāko apgādāts ar visu, kas noderīgs to eksistencei. Nekur nekāda trūkuma, bet gan visur vislielākā pārpilnība. Bet ja tā, un neiespējami citādi, kā tu pēc tam vari raizēties no kurienes tik daudziem, kas ir ceļā uz šejieni, ņems maizi?” 13. Arurans saka: “Jā, jā, tev nu jau ir taisnība! es neesmu nekāds gudrais, bet gan cilvēks un bieži uz acumirkli aizmirstu kur es atrodos, bet nu jau atkal esmu pilnīgi kārtībā!” 14. Hebrams, kas no saviem trīsdesmit biedriem arī ir palicis nomodā, pienāk klāt un saka: “Bet šodien, kā stingrā sabatā būs liels apjukums! Ja šis ugunsgrēks būtu izcēlies kādā darbdienā, tad šos ugunsgrēkā visu zaudējušos, kas nāks pie mums ar vārdiem un darbiem varētu atbalstīt; bet šodien tas pat lielajam Meistaram būs grūts uzdevums!” 15. Rafaels saka: “ arī tu raizējies par ko citu! Vai tu jau reiz esi redzējis, ka Saule svin sabatu, vai Mēnesi vai zvaigznes, vai vējš, lietus, stādu attīstība un līdzīgi vēl daudz kas? Bet kādēļ šī radība nesvin nekādu sabatu! Tādēļ ka Kunga nepārtraukti visdarbīgākā griba nekādu sabatu, kuras Kungs Viņš ir, nekad nesvin! 16. Kā tu no Dieva vari sagaidīt kādu Viņu apgrūtinošu likumu, kuru Dievs pavēlēja tieši cilvēkiem tikai viņu svētībai tik ilgi, cik tas Viņam šķiet ieteicams?! 17. Bet ja Dievs kontrolē sabatu un tā svētīšanu, ko tu ar tavu muļķīgo sabatu gribi sasniegt? Vai tu arī man nevēlies uzspiest sabatu? Vai arī man, caur kādu nederīgu, bezmērķīgu un bezjēdzīgu slaistīšanos itkā jāsvin sabats? Ak, pagaidi, tieši šodien, kā kādā sabatā, es jums sadošu vēju, ka jūs mēnesi ilgi neko neapjautīsiet!” 18. Hebrans saka: “Ak, tu pārdabiskais draugs, nevajag man ņemt ļaunā manu jautājumu! Vienmēr tikai atceries, ka mēs esam cilvēki un pat pie mūsu iespējami labākās gribas pie ārkārtējiem apstākļiem tomēr vēl vienmēr kā cūka peļķē iekrītam senierastajā? Bet tu, ak, varenais Dieva kalps un eņģeli, turpmāk mūs visus pasargā no tā; jo mēs visi esam tikai vāji un ļoti nepilnīgi cilvēki!” 19. Rafaels saka: “Ej pie saviem brāļiem un nomierini viņus, jo viņi visi kavējās tajās pat dumjajās sabata raizēs, ar kurām tu te esi atnācis. Rādi viņiem viņu rūpju lielo muļķību. Viņi nu pamazām mostas.”- Hebrams iet un ar labiem panākumiem dara ko Rafaels viņam bija pavēlējis. 20. Kad tas ir kārtībā, pamostas Ebals no Nācaretes un tūlīt Aruranam jautā pēc savas Jaras; bet tas viņu informē par visu kas te ir noticis un ka Jara kopā ar Helenu ir aizgājušas mežā meklēt Kungu. 21. Ebals saka: “Ai, ai, to viņām nevajadzētu darīt! Iespējams, ka mežs jau būs pilns ar visādiem viesiem no Cezārijas! Cik viegli abām var kas atgadīties, kas viņām varētu būt ļoti nepatīkami!” 22. Rafaels saka: “Ari tu raizējies par ko citu! Viņas abas jau sen ir īstā vietā un drīz atkal būs šeit. Saulei pilnīgi uzlecot nāk Kungs un viņas abas nebūs tālu no Viņa.” 136

23. Arurans saka: “Cik ilgi mums vēl ir līdz pilnīgam Saules lēktam?” 24. Rafaels saka: “Vēl ap nepilnu pusstundu!” 132. Grūtības priesteru uzvešanai uz pareiza ceļa. 1. Ar to visi apmierinās un uz šī pakalna, kas caur nelielu sedlieni ir šķirta no tālāk uz dienvidiem stiepjošā augstākā kalnāja, atkal viss ir mierīgi. Bet lejā pie jūras jau sākas liela rosība, jo pie vecā Markusa no pilsētas jau ir ieradušās vairākas sabiedrības un tur dabīgi ļoti spilgtās krāsās žēlojas par savu postu un bez vainas pārciesto nelaimi. 2. Markusa virtuvē jau darbojas ļoti aktīvi un abi dēli kopā ar Markusu sagatavo vairākus lauku pavārdus, lai tik daudziem viesiem sagatavotu ievērojami daudz ēdiena. 3. Daži no Cēzarijas atnākušie dodas uz kalna, jo jau no tālienes uz tā ir ieraudzījuši cilvēkus. Bet kad viņi ierauga romiešus, te viņi tūlīt atkal griežas atpakaļ, jo viņi domā, ka tie te stāv stingrā sardzē, lai bēgļus satvertu un atkal sūtītu viņus atpakaļ dzēst vēl degošo pilsētu, kas fanātiskajiem jūdiem šajā sabatā būtu it sevišķi nelaikā. Jo Cēzarijā dzīvoja daži fanātiski jūdi, kuri gan tieši nebija farizeji, ļoti stingri ievēroja Mozus likumus. Un tas bija Jauna Mēness sabats, kas vienmēr tika ievērots stingrāk kā kāds parasts. Tādēļ viņi, kā Jauna Mēness sabatā, ar pelniem uz apcirptām galvām un saplēstām drānām uz iepriekšējā kļūmīga vakara iestāšanos bija daudz stingrāk sagatavojušies kā parasti. Tātad šiem ļoti stingrajiem sabatistiem tas būtu bijis ļoti fatāli, ja viņi no romiešiem būtu tikuši sūtīti atpakaļ ugunsgrēka dzēšanai; tāpēc ieraugot romiešus, kaut gan viņi vēl snauda, viņi ilgi neuzkavējās un kā saka, tūlīt atkal atvadījās. 4. Rafaels pavīpsnāja un Mataelam teica: “Pamanīji, visus tos stingros sabatiešus? Ieraugot romiešus viņi ātri laidās lapās! Bet priecājies, viņi vēl šodien mums sagādās daudz rūpju!” 5. Mataels saka: “Draugs, ar mīlestību, gudrību un pacietību un sevišķi ar Kunga palīdzību viss jau būs izdarāms! Man viņus ir žēl. Tie nabagi akli sirdī, kaili prātā.- viņi iestrēguši viņu muļķībā līdzīgi sarūsējušai naglai baļķī. Nu, varbūt mēs viņus visus izpestam?” 6. Rafaels saka: “Draugs, cik ilgi cilvēks ir tikai dumjš, tad tā lieta ir vieglāka; bet ja ciešā savienībā kopā ar dumjību stājas augstprātība, varaskāre un baudkāre, tad ar labošanu iet grūti un visgrūtāk pie augsti stāvošo priesteru kārtu! 7. Ņem kādu cilvēka amatu tu gribi, pa, piemēram, kāda karavadoņa vai kāda augsta ķeizariska kalpotāja! Cik ilgi viņš stāv savā amatā, viņam arī būs tiesības uz viņam pienākošo godu un cieņu un tā viņam arī tiek izrādīta. Bet ar laiku viņš var kļūt dienesta nespējīgs un viņš aiziet pensijā un faktiski viņš vairs nav nekas un arī vairs nerūpējas par savu iepriekšējo apgrūtinošo dienestu! Bet augstais priesteris savu nimbu patur līdz kapam un pēc viņa nāves dzīvie priesteri viņu godā un paaugstināšanas dēļ liek viņam celt tempļveidīgas kapenes un parāda viņam dievišķu godināšanu. Tātad priesterība augsto amatu prot saglabāt uz ilgiem laikiem un sargāt kā neaizskaramu. 8. Nu ej pie tāda nelabojama priestera, pie kura tu ļoti labi vari manīt cik ļoti viņš ir iegrimis negodīgumā un melos un tu ar viņu neko nepanāks. Savu augsto godu viņš tur tālu pāri kāda ķeizara godam tādēļ ka viņš sevi iedomājas kā Dieva aizstājēju uz zemes, tādēļ savu augsto amatu nemaina ne pret vienu pasaulē. 9. Ja tu itkā ar daudz zelta un sudraba gribi viņa augsto stāvokli nopirkt, tad viņš tev teiks: Zelts un sudrabs man jau tāpat ir, bet mans augstais amats ir daudz vairāk vērts kā visi pasaules dārgumi, jo es esmu Dieva ierēdnis un nevis kāda pasaules firsta ierēdnis un mans amats paliek mūžīgi! Pēc tādas atbildes tev tavās rokās vairs nav nekādi groži un beigās tev vēl vajag dejot pēc tāda nelabojama augsta priestera stabules! Tādēļ es te domāju, ka ar šiem nocietinātajiem jūdiem nekas daudz nebūs panākams! Vispār tavas domas ir pilnīgi Dieva uzslavas cienīgas. Bet Dievam tam Kungam ir ļoti daudz kas iespējams, kas mums eņģeļiem un jums cilvēkiem bieži šķiet kā neiespējams.” 10. Mataels saka: “Es tev pateicos par šiem vārdiem, bet nu uzlec Saule un mums sirdīs vajag būt gataviem uz Kunga atnākšanu!” 11. Rafaels saka: “Tev ir pilnīga taisnība, jo Kungs ir patiesa visu Sauļu Saule! Ja tā uzaust cilvēka sirdī, tad tajā ir visu dienu diena. — Ja tu labi ieskaties, avi tu Viņu jau neredzi nākam no meža?” 12. Mataels saka: “Saule gan jau ir virs horizonta, bet ne no Kunga, ne no tām abām, kas aizsteidzās Viņam pretī, nekas nav pamanāms. To lietu pavisam precīzi ņemot pēc tevis teiktā, man šķiet, ka tu 137