Views
7 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

vienīgi garā ar Dievu;

vienīgi garā ar Dievu; mēs drīkstam tikai runāt, bet līdz Saules rietam nedrīkstam rakstīt. Bet pēc Saules rieta mēs tev to petīciju jau nododam rakstiski.” 10. Kirenijs jautā: “Vai Mozus jums deva likumu par kāda jauna Mēneša sabata ievērošanu?” 11. Priekšnieks saka: “Mozus tieši nē, bet viņa sekotāji, arī caur kuru mutēm Dieva Gars vairākkārt ir runājis kā caur Mozus svētīto muti.” 12. Kirenijs saka: “Par to es gan vēlētos ļoti šaubīties! Jo no tīri moziskiem likumiem un rīkojumiem bieži rokām aptverami saskatāms dievišķais Gars; bet kas te attiecas uz jūs Jaunmēness svinēšanu, te nav saskatāms nekas cits kā rupjākā māņticība un vesela kuģa krava pilna lielākās cilvēciskās muļķības. Kas ir jauns Mēness? Jūs to nezināt, bet mēs to zinām un tādēļ par jūsu jauna mēness svinēšanu mums vajag pilnā kaklā smieties! Un mūsu gudrie, kas daudz ko aptver, brīnās par to, ka tā kas tomēr ir iespējams, ka Grieķijas, Romas, Ēģiptes tuvākā apkaimē var būt tādas āmurgalvas, kas pat nezina kas vispār ir Mēness un kas ir jauns Mēness! — Sakāt man tomēr, kāds priekšstats jums ir par Mēnesi?” 139. Par Zemes un Mēness būtību. 1. Kirenijs saka: “Tad klausāties! Mēness ir apmēram piecdesmit reizes mazāks pasaules ķermenis kā te ir mūsu Zeme un vienmēr pavada Zemi tās lielajā ceļā ap Sauli. Kamēr Zeme lielo ceļu paveic 365 dienās, Mēness Zemi ir apriņķojis gandrīz 30 reizes. 2. Pie šīs apriņķošanas Mēnesim nepārtraukti vajag ieņemt dažādus stāvokļus. Tā ka Mēness ir tikpat tumšs ķermenis kā mūsu Zeme, tad arī tas tāpat kā mūsu Zeme tiek no lielās Saules apgaismots. Ja Zeme stāv tuvu starp Sauli un Mēnesi, tad mēs Mēnesi redzam pilnīgi apgaismotu un tas tad ir pilns Mēness; bet ja pēc tam, apmēram 14 dienās, savas ātrās kustības dēļ, Mēness stāv tuvu starp Sauli un Zemi, caur to mēs no tā apgaismotās virsmas ieraugām tikai ļoti nedaudz, tad tas ir jauns Mēness. 3. Bet ja Mēness nostājas tieši starp Sauli un Zemi, kā tas bija vakar, tad tas aizklāj Sauli un tās gaisma aizkavē izlauzties uz kādu zināmu mūsu Zemes daļu, tas ir uz to daļu no kurienes caur Mēnesi līdz Saulei stiepjas pavisam taisna līnija, un te tad pavisam dabīgi rodas Saules aptumšošanās; bet tā Zemes daļa, kas precīzi neatrodas augšā minētā taisnā līnijā, šādu aptumšošanos neredzēs, bet it īpaši jau tā, kas atrodas mūsu zemeslodes pretējā puslodē. Šī daļa no tāda aptumsuma jau pavisam neko neieraudzīs. Jo šī Zeme, kuru mēs apdzīvojam tikpat labi ir lode kā Saule un Mēness un tikai caur to rada dienu un nakti, ko divdesmit četru stundu laikā tā apgriežas ap savu asi, un šajā laikā tā visas tās sauszemes un jūras no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam pabīda zem Saules un liek tās apgaismot un apsildīt. 4. Tā ir no gudriem vīriem labi aprēķināta un skaidri saprotama patiesība, par ko laji, protams, neko nezin, tādēļ, ka tādai izpratnei viņiem trūkst nepieciešamās izglītības un līdzās tādiem skolotājiem kādi esat jūs, arī vajag trūkt, jo kas pašam nav, to arī nevar dot kādam citam. Un ja arī jums šīs zināšanas būtu, jūs tās nevienam lajam nedotu tādēļ, ka laju dumjība jums atnes vairāk peļņas kā pārliecinošākā gudrība! Es jums nu skaidri esmu parādījis, kas ir jauns Mēness un tagad arī jūs man rādāt, kas pie jums ir jauns Mēness!” 5. Priekšnieks saka: “To ko tu, augstais Kungs un pavēlniek mums nu teici, ka slepeniem ceļiem mums gan arī ticis zināms un kas attiecas uz mani, arī ļoti esmu par to; bet turpretī aplūko Mozus Radīšanas vēsturi un tajā nav ne pēdas no visiem tiem atklājumiem, kurus tu nu man esi atklājis un kas man jau kopš divdesmit gadiem nebija nezināms. 6. Bet dabīgi tautas priekšā, kā Mozus mācības galvenie zinātāji un sludinātāji vajadzības spiesti mēs sēžam uz Mozus un Ārona krēsla. Ko citu mēs te varam darīt kā labāku pārliecību pavisam klusi augstākais paturēt sev, bet tautai tomēr sludināt to ko mēs esam pārņēmuši no Mozus!? 7. Kādam no mums, lai kādā sakarā, būtu tikai jāpamēģina šodien tautai sludināt kādu citu mācību nevis Mozus, un es tev apgalvoju, ka viņš tiktu nomētāts ar akmeņiem! 8. Protams, daži saka, ka tam ko teicis Mozus pamatā esot pavisam cita jēga un tas izsaka pavisam ko citu, ko ļauj saskatīt miruši burti. Kas attiecas uz mani, es to arī ļoti labprāt atzīstu, bet kā bez zaudējuma tas būtu izskaidrojams tautas masām, kuras ne vispirms mēs, bet gan mūsu priekšteči ir padarījuši bezgala dumjus? Pirmkārt, garīgā jēga ir tik dziļi noslēpta, ka beigās pats to nevar pietiekami skaidri noprast un otrkārt jautājums, kā kādai tumši dumjai, ļoti māņticīgai tautai, kurai visi augstāko zināšanu elementi ir svešāki kā Ziemeļpols, var pavēstīt kaut ko, par ko, pavisam atklāti atzīstot, pats sev vēl nekad nevajadzēja iekarot kādu pavisam skaidru priekšstatu. 146

9. Tādēļ te tomēr visprātīgākā mērā nav darāms nekas cits, kā tautu atstāt pie senās ticības un kā senas mācības un likumu pārstāvim mazākais tautas acu priekšā, pašam mācību un likumus stingri ievērot; bet ja esi viens, bez dumjiem lieciniekiem, tad pie sevis dari un tici tam, ko atzīstu kā pastāvīgi patiesu. Ja dara citādi, tad tu šajā skaistajā zemē pārāk drīz piedzīvosi briesmīgāko sacelšanos! — Nu tu atkal vari runāt un vari man aizrādīt, ja es savā runā varbūt esmu pateicis ko aplamu.” 140. Kāda sūtņa ziņojums par sacelšanos Cezarijā. 1. Pārsteigts par priekšnieka gudrību Kirenijs Mataelam saka: “Draugs, ar viņu kopā nav labi ēst ķiršus. Jo tad visus kārtus saņem paša sejā! Ar kādām visādām zināšanām viņš slepenībā ir piebāzts un cik lieliski viņš prot attaisnot savu pašreizējo stāvokli! Nē, tā, kas vel nav piedzīvots! Beigās uz viņu pat nevar palikt dusmīgs! — Bet nu mazākais tiem no pilsētas vajag būt klāt un būs redzams ko visu viņi nu cels gaismā.” 2. Mataels smiedamies saka: “Es tev saku, pavisam neko, jo šie rūdītie ir pārāk ieziesti ar visādām ziedēm un lai izkļūtu sveikā, atrod visādus caurumus! Īsi, lai šiem cilvēkiem kādā āķīgā veidā tiktu klāt tam vajadzīgs vairāk kā tīri cilvēcisks spēks un cilvēciskas zināšanas! Grieķus un romiešus es vienā dienā simtiem uzdrīkstētos izdziedināt no viņu dumjības, jo tas ko es viņiem darīšu zināmu, viņiem būs kas jauns un viņi to pieņems pat ar pateicīgākām alkām. Bet šiem cilvēkiem nav nekas, ko viņiem varētu pavēstīt kā ko jaunu; visbiežāk viņi ir iesvaidīti visās zinātnēs un savu lietu prot aizstāvēt tik viltīgā veidā, ka pret to ļoti grūti kaut ko iebilst. 3. Tādēļ es domāju, ka Kungs ir nedaudz atkāpies, tādēļ ka Viņš jau iepriekš saprata, ka ar šiem fanātiķiem nav labi darboties, un runāt un es arī domāju, ka apsūdzētāji un liecinieki no pilsētas ar viņiem panāks tikpat maz kā mēs.” 4. Ķierenijs saka: “Nu, pašreiz tomēr ir ļoti ievērības cienīga tiesas sēde, kāda otrreiz zem citiem apstākļiem uz visas zemes varbūt varētu nenotikt! Kaut tikai ātrāk parādītos pārvaldnieks!” 5. Aizelsies nāk kāds sūtnis un nepiegriežot vērību Kirenijam visai sabiedrībai saka: “Draugi, steidzīgi laižaties lapās, jo ir izcēlies briesmīgs dumpis! Visi meklē aizbēgušos nelietīgos senjūdus un romieši un grieķi apkauj visus, kas tikai pa pusei izskatās pēc jūda! Es esmu nabaga grieķis, tikai šodien nabadzības spiests savai kailajai miesai uzmetu jūdu svārkus un ar to tik tikko esmu izsprucis no nāves.” 6. Kirenijs saka: “Puisi, es esmu valsts virspārvaldnieks! Paskaidro sīkāk! Kā un kāpēc nemieri ir izcēlušies!” 7. Nedaudz apmulsis par negaidīto valsts virspārvaldnieka klātbūtni, sūtnis saka: “Augstais un visspēcīgais kungs, kungs! Lieta pavisam vienkārši ir šāda: Kad vakar Saule vai kāda cita gaismas parādība vakaru apgaismoja gandrīz normāli un pēc tam pie firmamenta pēkšņi pazuda — kāda gan ļoti reta bet tādēļ ne kāda jauna parādība uz šīs lielās un plašās zemes — tad jūdu priesteri, kas aiz cilvēciskas pieredzes un cilvēcisku zināšanu pamatiem to noteikti saprata tikpat labi kā kāds no mums, tā vietā lai viņu ticības ļaudīm pateiktu tīru patiesību, aklai māņticīgai tautai no viņu mistiskām praviešu grāmatām sāka sludināt par kādas milzīgas Dieva tiesas iestāšanos. Caur to starp dumjajiem jūdiem sākās šaušalīga gaudošana, lai viņu priesteri kā iedomātie Dieva draugi un kalpotāji, pret katru prasītu upuri pie Dieva panāk, ka Viņš žēlīgi atsauc Savu soda tiesu.” 8. Kad viltīgie jūdi pārāk skaidri un patiesi manīja uz viņu dzirnavām tik varenus ūdeņus, viņi priesteriskā soģu patosa atbildēja: “Ja jūs neizbēgamo, Dieva bargāko pasaules tiesu no sevis gribat novērst, tad jums un mums vajag atnest visu zeltu, sudrabu, dārgakmeņus un pērles, kas jums pieder, tāpat jūsu pienīgākās govis un treknākos teļus, lai tad mēs cienīgā veidā varam to upurēt Dievam!” 9. Tikko nelietīgie priesteri to izteica, ka jau nāca prasīto upuru pilnīga lietus gāze! To redzēja mūsu, tāpat ne uz galvas kritušie priesteri un meklēja, vai caur tik laimīgu metienu nevarētu arī savus ļaudis noskaņot uz tik bagātīgiem upuriem. arī viņi no senās dievu mācības kaut ko atrada, kas viņiem labi pakalpotu. Viņi labajam Apalonam lika iemīlēties kādā jaunā Dafnē un viņu diezgan neķītri apciemot. To tūlīt pamanīja viņa ienaidnieks Plutons un pa to laiku nočiepa Sauli un Apolons un viņa jaunā skaistule nu atradās briesmīgā ķezā. Katrs romietis un grieķis ļoti labi varētu saprast, ka no tā vajadzēja izcelties visbriesmīgākam dievu karam. Ja ar lūgšanām un upuriem vērstos pie varenā Zeva, varbūt viņš šo bīstamo lietu vēl varētu nokārtot. Šī izdoma arī mūsu prieteriem atnesa īsti daudz labuma, bet ne tuvu tik, cik no savām aitām ieguva jūdu prieteri. 147