Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

Pēc apģērba viņš

Pēc apģērba viņš acīmredzot ir galilietis! Vai tu par šo vīru nevari man ko pastāstīt? Ak dievi, jo vairāk es šo vīru vēroju, jo vairāk es viņā pilnīgi iemīlos! es savai sievai un meitām neņemu ļaunā, ka viņas no viņa gandrīz vairs nevar novērst ne acis! Te es lieku ķīlā savu dzīvību, ka šis vīrs ir labs, cēls un gudrs cilvēks. Bet kas, kas viņš ir! Kungs dod man tam atbildi un tad mēs tūlīt sākam tos galvenos neliešus apstrādāt! Ak, viņi mums nekādā gadījumā vairs neizspruks, tikai mēs nedrīkstam ņemt vērā viņu šaubīgos apgalvojumus!” 2. Kirenijs saka: “Dārgais Herme, kas attoecas uz to vīru, tad pagaidām es tev saku tik daudz, ka te starp mums cilvēkiem Viņš stāv tikpat kā Dievs! Pagaidām viņš gan ir tikai dziednieks no Nācaretesbet kāds Dziednieks! Līdzīgi šī zeme vēl nav nesusi! Visu tālāko tu jau uzzināsi vēlāk! — Bet tagad ķeramies pie mūsu darba un turpmāk uz mani vairs nesaki, Kungs, kungs!”, bet gan “Draugs un brāli!”” 3. Herme saka: “Pavisam labi, es protu cienīt katru pavēli un par šo lielākā cieņā un mīlestībā uz tevi, es vēlētos aiz pateicības mirt! Bet augstais draugs, iepriekš man vēl saki, kas tad ir tas ļoti skaistais jauneklis dziednieka tuvumā! Vai viņš varbūt ir viņa dēls un meitenīte viņa meita?” 4. Kirenijs saka: “Jā, jā, un tu draugs jau esi spriedis pareizi; bet tagad pie mūsu darba!” 5. Pēc šiem vārdiem Kirenijs farizeju priekšniekam atkal liek pienākt tuvāk un jautā viņam vai viņš sūtni pazīstot. 6. Priekšnieks saka: “Kas nepazīst slaveno dziedinātāju un cītara spēlētāju? Mēs jau bieži esam priecājušies par viņa dziesmām! Tikai žēl ka viņš nav pievēršams mūsu tēvu reliģijai; patiesi, viņš pārspētu mūsu lielo Dāvidu! Viņš ir ārkārtīgi godīgs, krietns un sirsnīgs cilvēks; tikai viņš nav mums labvēlīgs. Bet mēs to viņam labprāt piedodam, jo tomēr nevaram prasīt, ka viņam savā garā jāaptver un jāpieņem mūsu bieži šķietami nehumānos statūtus!” 7. Kirenijs saka: “Bet šis Herme ir jūsu spēcīgākais apsūdzētājs un jau otro reizi man vaļsirdīgi apstiprinājis to, ko pirms tam par jums teica uzticības cienīgākais liecinieks! Caur to jūs manā priekšā stāvat kā ļoti neģēlīgi un zemiski noziedznieki; bet pie tam jums vēl ir neģēlīgākā pārdrošība man lūgt zaudējumu atlīdzību par to, ka caur jūsu pašu ļauno mantkārību jūs esat kļuvuši par nekrietnākiem un slīpētākiem slepkavības degļiem! — Ko jūs uz to sakāt?” 8. Pavisam mierīgi priekšnieks saka: “Kungs, kas attiecas uz Herme, tad tādēļ mēs uz viņu nemaz nedusmojamies, jo mēs to jau sen zinām, ka cilvēks, kuram kādā lietā nav tikai nedaudz pietiekamas zināšanas nevar spriest citādi, kā tā lieta liekas kādam aprobežotam saprātam. Kas jebkad varētu dusmoties uz kādu cilvēku, kas nokrīt no jumta un caur to nosit zem jumta sēdošu cilvēku?! ja labais dziedātājs Herme nu grib būt mūsu ienaidnieks, tad lai viņš tas ir; bet mēs tomēr nekad nekļūsim viņa ienaidnieki! Viss ko viņš par mums teica, pamatā arī ir pilnīgi pareizi. Bet Eiropā pie Sicīlijas jūrā ir kāda bīstama vieta, kuru dēvē par Szyilla un Charydis; kas laimīgi apbrauc Szyillu, tad to aprij Charybda! Bet mēs šonakt morāliski arī atradāmies pie Szyilla un Charybdā nu mēs tev jautājam, kas tad mums īstenībā bija jādara, kas jums romiešiem būtu bijis pilnīgi pareizi?” 9. Kirenijs saka: “Bet ja jūs labi zinājāt kas bija ar vakardienas parādību, kādēļ jūs savas ticības bērniem neizskaidrojat lietas patiesos apstākļus, caur ko visu sirdis acīmredzami būtu tikušas nomierinātas?! Kādēļ jūs ļaudīm melojat un caur to likāt pamatu lielākam apjukumam un satraukumam un pašreizējam dumpim pret jums?! Kādēļ jūs no ļaudīm izspiedāt nedzirdētākos un vistirāniskākos upurus, kur jūs tak zinājāt, kas parādība bija un ka tā sevī neslēpa ne pēdas no Dieva pareģojuma?!” 10. Priekšnieks saka: “Es nupat tev stāstīju par jūsu Szylla un Charybdu; vienīgi šķiet ka tu to lietu neesi aptvēris! Redzi, kad vakar kā Jozua laikā Saule neparasti ilgi apgaismoja vakaru, tad daudziem mūsu godājamās ticības biedriem tas uzkrita. Viņi nāca sinagogā pie manis, prasīja man paskaidrojumus un arī man pavēstīja, ka visi jūdi par to esot ļoti satraukti. Pie pirmā apciemojuma, es viņus mierināju un cik labi tas gāja, šo parādību viņiem izskaidroju, ka tagad, kad tuvojas laiks, kad diena un nakts vienāda garuma, tā kas ir pavisam dabīgi. Viņi gāja, bet nespēja ļaudis nomierināt; jo viņiem šķita, ka pret austrumiem redzot zvaigznes krītam no debesīm un tūlīt norādīja uz Daniela pareģojumu. Vienlaicīgi ļaudis piedraudēja, ja tā kas no viņiem tiktu slēpts! Bet pēc kāda laika Saule vai gaismas parādība pēkšņi pazuda un kļuva izmisīgi tumšs. Bet nu arī bija cauri ar visiem mēģinājumiem nomierināt! Nu te vajadzēja būt pasaules galam; viens vārds pret to no mūsu puses mums acumirklī būtu atnesis nāvi! 11. Redzi tā bija Szylla! Pie tādiem apstākļiem mēs nu bijām spiesti pilnīgi sprediķot Danielu un pēc stāvokļa redzamās bīstamības arī prasīt lielākos grēka nožēlošanas upurus un caur to ļaužu sirdīs saglabāt cerību uz Dieva lēnprātību! Bet mēs labi sapratām, ka šajā skaidrajā rītā mēs nokļūsim Charydā! Bet 150

kad jāizvēlas no diviem ļaunumiem, labāk izvēlēties pirmo nu šķietami mazāko, nekā otro, kurai tūlīt vajag mūs pazudināt. Mēs patiesi tā rīkojamies pēc izrietošiem ne no mums izsauktiem apstākļiem, tādēļ ka bija neiespējami rīkoties citādi. Kā tu kā taisnīgs romietis par to vari gribēt mūs sodīt? Izskaidro to mums!” 12. Kirenijs saka: “Jā, jā tā lieta ir ņemama vērā; bet jautājums ko jūs būtu darījuši ar saņemtiem totāliem upuriem! Jo pasaules gals, par kā novēršamu jūs prasījāt un ņēmāt upurus, kā jūs redzat šodien nav pienācis! Vai jūs tos jebkad nabaga ļaudīm būtu atdevuši atpakaļ?” 13. Priekšnieks saka: “Augstais pavēlniek! Tas gan ir dīvains un ļoti lieks jautājums! Tas tak pats par sevi saprotams, tomēr ļaužu akluma dēļ tam vajadzētu notikt gudri un apdomīgi. Bet tagad šo jautājumu uzstādi ugunij, kas aprija visus upurus un visus mūsu krājumus, ko tā darīs! 14. Mūsu caur apstākļiem un nepieciešamību Daniela pareģojuma sprediķa dēļ, kā sekām pavisam nevajadzēja būt mūsu māju un sinagogu nodedzināšana, kas aiz sena naida tika izdarīts no taviem gudrajiem ticības brāļiem. Tādēļ mēs nācām lūgt ne tikai sev, bet arī mūsu tautai, jo bez mūsu vainas esam kļuvuši par ubagiem.- Kā tu, tā vietā lai mums palīdzētu, par to nu vari gribēt mūs tiesāt un pat sodīt?! Apsver visus lietas apstākļus, iemeslus un faktus, un tev vajadzētu būt sistam ar septiņkārtīgu tumsu, ja tu šeit mums gribētu piedēvēt kādu vainu!” 143. Farizeja priekšnieka spriedums par Dziednieku. 1. Kirenijs saka: “Tas ir tālu no manis; bet kas man visvairāk rūp un kam vajag būt vissvarīgākam ir, ka es tikai vēlētos jūs labot un padarīt par īstiem cilvēkiem! Caur ārējiem, labi pārdomātiem gudriem vārdiem jūs gan labi varat apslēpt jūsu iekšieni, un šeit jo vieglāk tādēļ ka apstākļi zināmās attiecībās ir izvērsušies jums par labu un neviens no mums ar pierādāmu noteiktību nevar apgalvot ko jūs, ja piemēram ugunsgrēks nebūtu sekojis, būtu darījuši ar reiz iegūtajiem upuriem. Bet nu es jums saku ko citu un jautāju, vai to ko jūs man apgalvojāt, jūs ar tīrāko un mierīgāko sirdsapziņu gan apgalvotu arī kādam visu zinošam pravietim Elijam vai kādam Dieva eņģelim, kas jūs pamatīgi pārbaudītu?” 2. Patiesi, pie mana ķeizariskā goda vārda, kas ir patiess un varens, es jums saku: Šeit manā sabiedrībā ir daži gudrie, ne no manas, bet gan jūsu ticības, kuriem cilvēku slepenākās domas ir tik gaišas un skaidras kā visatklāti izdarīts darbs! Ja viņi jūs pārbaudītu, vai jūs gan viņiem atbildētu ar tik vieglu sirdsapziņu kā man, kur jūs labi zināt, ka man gan netrūkst prāts un attapība, bet tomēr neesmu viszinošs?! Es šos cilvēkus esmu asi pārbaudījis un atradis, ka ar viņiem pavisam nav ko jokot! Caur viņiem es jūs arī likšu pārbaudīt. Ja tā lieta ir tāda kā jūs man to esat stāstījuši, tad jums tiks piešķirts viss un vēl daudz vairāk kā jūs esat lūguši; bet ja minētie gudrie par jums apgalvo ko citu, tad lielā ķeizara brālis un nu uz troņa sēdošā valdnieka tēvocis gan ļoti labi zinās ko viņš darīs!” 3. Priekšnieks saka: “Bet caur ko tu mums vari apliecināt, ka tevis minētie gudrie ir mūsu draugi un nevis mūsu ienaidnieki un vai iepretī mums viņi savu gudrību neizmantos ļaunprātīgi? Jo mēs reiz esam farizeji un kā tādi Galilejā esam ienīsti, tā ka mēs stingri turamies pie statūtiem un sprediķojam tikai Mozu un praviešus, kamēr nu jau gandrīz visa Galileja slepenībā sevi atzīst par ēģiptiešu — grieķu filozofu piekritājiem. Ja nu tavi gudrie ir galilieši, tad viņu gudrība viņiem neļaus runāt mums par labu, tādēļ mēs jau iepriekš protestējam pret visiem galiliešiem, mums naidīgiem gudriem! 4. Pie tam stāv arī rakstīts, ka no Galilejas nekad nevar celties kāds pravietis, jo tieši galilieši, kā jūdu ķeceri ir pārāk tālu novērsušies no senās moziskās gudrības! Bet ja gudrie ir no Jūdejas, tad mēs arī gribam viņus uzklausīt!” 5. Kirenijs saka: “Gudrajiem, kurus es pieminēju, manā ticībā un manā sirdī ir tāda vieta, ka katrs vārds no viņu mutēm man nāk tikpat labi kā tīri no debesīm, kaut gan es tieši neskatos uz to, ka kaut kam, kam ir jābūt patiesībai, tādēļ jānāk tieši no debesīm, jo katra patiesība tikpat labi paliek patiesība uz zemes kā uz gaismas spārniem no visām debesīm! Jo vienam bumbierim un vēl vienam bumbierim ir jābūt diviem bumbieriem tikpat labi kā debesīs tā uz zemes, — ja nē, tad debesis ir meli! 6. Starp citu vēl viens jautājums jums. Jūs tikko pieminējāt galiliešu gudros un no tā es secinu, ka jums tam varbūt ir vēl kāds cits iemesls kā tieši grieķu filozofija! Jo Nācaretē esot cēlies kāds vīrs, kas brīnumainākā veidā veic lielas lietas, māca cilvēkiem kādu jaunu Mācību it kā no debesīm un tās īstumu apstiprina caur nekad nedzirdētiem brīnumiem! — Sakāt man, vai jūs par šo cilvēku vēl neko neesat dzirdējuši un ko jūs par viņu domājat!” 151