Views
5 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

7. Mataels slepeni

7. Mataels slepeni piezīmē: “Tagad tu viņus esi sagrābis īstajā vietā! Tagad viņi tūlīt sāks mainīt savu viedokli un savus vārdus!” 8. Uz to priekšnieks atbild: “Vai tad arī līdz tavām ausīm ir nonākušas tā ļoti bēdīgi slavenā pūšļotāja, kuram namdara cirvis ir kļuvis par smagu un kas savu iztiku mīļāk meklē saldā dīkdienībā nekā solīdā darbā, krāpšanās? Redzi mūs, kā likumīgus priesterus, kā mēs no taviem vārdiem un sejas izteiksmes secinām, tu pa katru cenu gribi nu tiesāt, bet kāds galeras vergs, kāds ļaužu musinātājs, kuram ar dažu Rīta zemju burvestību palīdzību no tevis zināmā mērā ir brīva pase, var darīt ko grib un viņa vārdam tavā priekšā varētu būt daudz lielāks svars nekā mūsējam par kura patiesību tomēr skaļi runā prāts, labāks saprāts un likumīgā kārtībā esošu cilvēku jūtas; es pazīstu to cietumnieku, kuru tu domā, bet ar to jau arī tev visu esmu pateicis!” 9. Kirenijs, par šo piezīmi redzami uzbudināts, saka: “Pavisam labi, jūs nu man par kādu vīru esat izteikuši savas domas, kā savam zaudējumam nekad nevarētu pateikt labāk! Bet šoreiz jūs man mazākais tiktāl esat pateikuši patiesību, ka savas sirdis jūs man parādījāt tieši tādas kādas tās ir. Es pārāk labi pazīstu to jūsu galeras vergu un ziņu kas Viņš ir; bet nu arī jūs es pilnīgi pazīstu un zinu kas esat jūs! Ka es katram tūlīt nepieņemu kā tīru monētu, līdz es viņu neesmu sīki pārbaudījis, par to es tieši pie jums parādu nenoliedzamāko pierādījumu. 10. Šeit jūsu priekšā stāv tagadējais Pontus ķēniņš. Vēl vakarrīt viņš manā priekšā stāvēja kā sasaistīts noziedznieks un viegli būtu varējis tikt nolādēts pie krusta. Bet es viņu sīki pārbaudīju un atradu viņu pilnīgi nevainīgu un kā kādu ļoti gudru vīru vinu padarīju par to kas viņš nu ir! 11. Es esmu stingrāks kā katrs cits tiesnesis, bet pret katru esmu taisnīgs. Ja nepieciešamā pārbaudījuma laikā kāds ir cietis pārestību, un es viņu atrodu nevainīgu, tad es, cik tikai tas ir manos spēkos, viņa pārciestās ciešanas protu pārvērst priekā un laimē, par ko šis jaunais ķēniņš jums var kalpot kā pierādījums. 12. Bet stingrāk kā kādu citu es esmu pārbaudījis šo Nācarieti un atradis, ka Viņš ir tik pilnīgs cilvēks, kāds pirms viņa uz šīs zemes nekad nav staigājis. Tādēļ viņš arī ir pilns un caurstrāvots patiesa Dieva Gara un viņā arī darbojas un runā tikai bezgalīgs, nekad neizmērojams spēks un visvarenība. Tātad Nācarieti es esmu iepazinis un tagad kvēloju augstākā cieņā un mīlestībā uz viņu, kaut gan vārda tiešajā nozīmē viņš ir senjūds. 13. Ak, arī mēs romieši protam cienīt jūdismu, ja tas ir tāds kādam tam jābūt pēc Mozus un visiem praviešiem; pilns gara, spēka, mīlestības, patiesības un gudrības; bet jūdisms, kā tas no jums nu tiek piekopts, mums garu un patiesību mīlošiem romiešiem ir svētās vietas pilnīgākās nopostīšanas šausmas, kā jūsu pravietis Daniels jums to ir pareģojis! Tagad jums ir mana liecība par to no jums tik ļoti nicināto Nācarieti.- Ko jūs man nu varat iebilst?” 144. Farizeji spriež par savu priekšnieku un Jēzu. 1. te visi rūdītie priesteri izplēš acis un viens pavisam klusu piezīmē, teikdams: “Nu, te mūsu attapīgajam priekšniekam atkal reiz paveicies! Kāds kamieļgalva. Tagad mēs varam lūkot kā mēs no šīs peļķes varēsim piecelties. Vai tas kamielis no priekšnieka varenā pavēlnieka priekšā nevarēja nācarieti ļoti slavēt? Tad tai visai lietai nu būtu pavisam cits izskats! Tam kamielim tikpat labi kā kādam no mums tomēr jau no Kirenija degungala vajadzēja redzēt, ka viņš pār kaklu un galvu ir pārņemts ar brīnumdarītāju nācarieti un viņš tomēr nozākā valsts virspavēlnieka mīluli, it kā viņš patiesi Būtu Dievs zina cik stipri pārliecināts par viņa nekrietnībām, bet tomēr nekad nav viņu redzējis, ar viņu runājis un pārbaudījis! Ak, šo lopu no priekšnieka mēs pavisam vairs nevaram izmantot! Viņš tiks atcelts! Jo ja viņš vēl kādu laiku runā, tad vēl šodien mēs visi nonākam pie krusta. Te ar valsts virspavēlnieku nav ko jokot!” 2. Pēc šīs piezīmes citi slepeni viņam saka: “Eji un valsts virspavēlniekam lūdz vārdu; bet tas ēzelis no priekšnieka vairs nedrīkst runāt ne vārda! Varbūt mēs vēl tiekam sveikā cauri! Un ja tu mūs šeit no šīs cilpas atbrīvo, tev jākļūst mūsu priekšniekam! ” 3. Uzrunātais saka: “Labi, es gribu mēģināt, — arī bez tā ka gribēšu kļūt priekšnieks!” 4. Pēc tam viņš iznāk no bara, pienāk pie Kirenija un lūdz viņam, lai arī viņš drīkstētu runāt. 5. Kirenijs saka: “Es no priekšnieka puses vēl gaidu kādu otru spriedumu par Nācarieti.” 6. Uzrunātais, arī farizejs, kas meklē sev līdzīgus, saka: “Augstais pavēlniek, viņš jau ir galā, viņa gudrība ir cietusi avāriju un tādēļ viņš klusē kā kamielis tuksnesī. Viņš ir rupji kļūdījies un sapinies tīklā 152

un vairs nezin ka viņam jāatbrīvojas. Labais nācarietis jādomā viņam ir iecirtis pliķi un pēc tam viņam mute ir ciet. 7. Augstais pavēlniek, pie tava asā prāta tev jau sen vajag būt pārliecinātam, ka šis mūsu priekšnieks ir liels lops. Ja es vai kāds cits no mums būtu drīkstējis runāt, tad process jau sen būt galā. Tādēļ tu, augstais pavēlniek, vairs neklausies viņā, bet gan ļauj man runāt!” 8. Kirenijs saka: “Labi, runātu! Mēs redzēsim, ko tu celsi gaismā!” 9. Uzrunātais runā tālāk: “Augstais pavēlniek, kas attiecas uz apsūdzību, ka mēs būtu īstais ugunsgrēka iemesls, tad to ko tev teica priekšnieks var pieņemt ka tas tā ir, kaut gan man tev atklāti vajag atzīt, ka neskatoties uz kutelīgo stāvokli mēs tomēr pavisam neesam tik sniega balti un nevainīgi kā mūsu priekšnieks mēģināja balts nomazgāties; jo totāla upuru prasīšana bija viņa pavēle. Bet vai nepieciešamās kārtības un miera atjaunošanai tas tieši bija nepieciešams visiem nabaga ticības brāļiem noplēst visu izņemot kreklus, ja viņi to tūlīt brīvprātīgi nedeva, tas nu ir pavisam cits jautājums. Tā arī ar ļaudīm reiz atņemto upuru atpakaļ atdošana ir pavisam grūti atbildams jautājums! Pret ievērojamiem augļiem viņiem gan var būt būtu aizdevuši naudu un arī lietas; bet ar atpakaļatdošanu, ko priekšnieks izskaidro kā pašu par sevi saprotamu, gan varētu būt ļoti tāls ceļš! Kad mums vajadzēja dzirdēt mūsu kamieli no priekšnieka tik ļoti neprātīgi par to pļāpājam, mūs visus pārņēma sašutums. Tomēr mēs neko nevarējam iebilst, jo augstā sabatā var un drīkst runāt vienīgi priekšnieks. Bet par tādu dumjāko aizstāvēšanos, caur kuru mēs visi pavisam viegli varējām nonākt pie krusta, sātanam mūsu priekšnieku jāparauj arī kādā sabatā. 10. Es nu runāju pavisam atklāti: kā man un visiem citiem ap sirdi. Ja mūsu kamieļgudrajam priekšniekam ir kāda sevišķa patika uz tādu paaugstināšanu, tad viņam pie savas dumjās personas tikai jāļauj tam notikt pie krusta. Tādēļ mēs par viņu pavisam nenoslīgsim asarās; bet mēs tādu sevišķi romisku pagodināšanu pagaidām nemeklējam. 11. Bet kas attiecas uz to, tikai no tevis, augstais pavēlniek, mums zināmu darīto nācarieti, tad Jehovas dēļ, aiz pavisam dabīgiem iemesliem, mums te neiespējami ne pro ne contra, ko pateikt, jo mēs tikai no tālienes esam dzirdējuši dažu ko čukstam. Kāds skanēja ļoti slavinoši, kamēr cits, jādomā cēlies no viņa ienaidniekiem, skanēja, protams, ļoti dēkaini, kaut gan ne tieši slikti. Tā viņam patiesi nomiruši atkal pilnīgi jāatsauc atpakaļ dzīvībā! Nu, mēs to neredzējām, bet tikai dzirdējām par to runājam. Bet ja padomā, ko tas nozīmē kādu patiesi mirušu atsaukt atpakaļ dzīvībā, tad, es ticu, tomēr ir ļoti piedodams, ja aiz labi aptveramiem iemesliem par to šaubas! Bet ar to es negribu nolielt iespējamību, bet gan tikai lielās grūtības un ka tam ir nepieciešams vairāk kā pat kāda izglītotākā un pilnīgākā cilvēka fiziskie un garīgie dzīvības spēki. 12. Par pravieti Eliju gan saka, ka viņš reiz ar miesu apklājis un atdzīvinājis kaudzi mirušo kaulus. Bet mēs tur nebijām klāt. arī tā no mutes uz muti ir tikai leģenda un nevienā grāmatā tas nav rakstīts, pat ne rakstu apokristiskas daļās. Tādēļ domājošam cilvēkam grūti tam noticēt! 13. Par naudu esejieši gan arī atmodina mirušos un to parasti par lielu naudu; bet aiz tā ir jau iedziļinājušies un zina kas tur ir. 14. Bet tā ka tu pats par nācarieti nu devi tik labvēlīgu liecību un to kā ļoti izglītots un visādām pieredzēm bagāts vīrs, kas tūkstots citu gudro priekšā pelna visu ticību, tad es un arī visi šie mani labākie kolēģi nevaram citādi, kā pret nācarieti izturēties taisnīgi. 15. Tā ir mana atbilde uz tavu jautājumu, augstais pavēlniek! Tas ir tīrs vīrs un tas viss ir tā, kā es tev nu uzticami esmu pateicis. Izņemot priekšnieku viņi visi tev par to liecinieki, bet tu, augstais pavēlniek, apžēlo mūs!” 16. Kirenijs saka: “Es ar tavu liecību acīm redzami esmu apmierinātāks kā artava priekšnieka, kas gribēja būt ļoti viltīga lapsa un cik ilgi tikai iespējams izvairīties no mana tīkla. Bet tā ka es tīklu paplašināju, tad viņš tomēr tajā sapinās un nu te stāv kā ļauns melis. Tomēr patiesa nožēla un pilnīgi uzticama atzīšanās visu var atkal vērst pa labu; jo viņš pieder pie tiem cilvēkiem, kuri ir visādu melu un krāpšanas slepeni draugi, bet viņu stāvokļa dēļ cilvēku priekšā tomēr vēlas būt augsti un cienījami, godājami. Sev viņi vēlas kāda pravieša autoritāti, bet rīkoties grib kā laupītāji un klejotāji skiti! 17. Tādēļ patiesa nožēla un pilnīga dzīves veida izmaiņa un atklāta atzīšanās patiesa aizstāvja priekšā visu vēl var vērst pa labi, jo es šeit neesmu atceļojis lai manā varā stāvošiem lai kāda veida no noziedzniekiem turētu nepielūdzami stingrāko tiesu, bet gan viņiem tikai palīdzētu tikt uz pareizā dzīves ceļa. Bet par manām ļoti cilvēciski draudzīgām pūlēm jūs nedrīkstat man zem kājām likt akmeņus! Bet kā 153