Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

3. Dod

3. Dod tik man daudz zelta un sudraba un arī es būšu brīnumdaris, varbūt ne tāda veida kā tas burvju jauneklis, — bet es veikšu pārsteidzoša veida brīnumus!” 4. Stahars saka: “Draugs, tu esi neprātīgs, ja tu te tā runā un pat neproti atšķirt kādu īstu brīnumu no neīsta brīnuma! Kās te iebilstams un pamatoti liekams pretī, to visu es esmu licis lietā. Bet ar visiem maniem iebildumiem esmu uz apkaunojošāko izgāzies, kad tas jauneklis sāka man stāstīt manas slepenākās domas! Tikai no tā es atzinu manus senos, rupjākos maldus un tādēļ nu nāku pie jums, lai jums pavēstītuto, ko es esmu redzējis un ko es esmu dzirdējis! 5. Tas jauneklis nekļūdīgi ir Dieva eņģelis un viņš liecināja, ka apsolītais Mesija jau ir pasaulē un aklos padara redzīgus un kurlos dzirdīgus un ka pat ir iespējams, ka mēs Viņu šeit vēl redzēsim un sarunāsimies. 6. Es nu visam ticu un arī jūs visi ticēsiet! Jo es noteikti neesmu kāds, kas kaut ko viegli pieņem un tie; man par kaut ko vispirms vajag būt no pamatiem visos sīkumos pārliecinātam, līdz es to pieņemu. Bet ja man reiz ir pārliecība, tad tā stāv stingra kā granīta klints un neviens man to vairs nevar atņemt! 7. Bet tā ka pie manis tā lieta reiz ir tāda, tad arī jūs jau bez kādām tālākām pārdomām varat man ticēt! Jo jūs visi kopā pret to lietu nespējat izteikt vēl lielākas šaubas kā es to esmu izdarījis; bet visi mani iebildumi tika pieķerti melos! Un tā ka to Mesijas lietu beigās es sāku tikpat labi saprast, kā es saprotu no 1 un 1 = ir 2, tad jau arī jūs varat man pilnīgi ticēt!” 8. Kolēģi saka: “Viss ir pareizi; bet runa nu ir tikai par to, kas mums tev jātiek!” 9. Stahars saka: “Vai tad jūs esat kurli? Vai tad es jums neteicu ka tas jauneklis visā patiesībā ir Dieva eņģelis, ka pasaulē ir Mesija un ka drīz mēs paši Viņu redzēsim un dzirdēsim?! Tam nu nekam citam jums ir jātic!” 10. Kolēģi saka: “Pavisam labi! Ja tu tam tici un par šo lietu esi pat matemātiski pārliecināts, tad mēs par to nevaram šaubīties; bet pie tādas jaunas un nekad nebijušas parādības vienmēr arī vajag ņemt vērā ka bieži visātrāk noslīgst vislabākie peldētāji, drosmīgākie kalnā kāpēji nokrīt no kalna un tā dēvētie stingri ticīgie beigās ātrāk sāk šaubīties nekā tie, kas kaut ko nesaprotamu tik viegli ātri neaptver un tūlīt neapliecina rokas resnuma ticību. 11. Kā mums zināms, tu gan nekad neesi bijis viegli pārliecināms un tādēļ mēs tavus vārdus arī pieņemam kā patiesus, bet apdomīga piesardzība nekad nekaitē! Jo mēs no rakstiem zinām, ka daudzi brīnumaini pravieši savas dzīves beigās ir kļuvuši par pavisam vienkāršiem vājiem cilvēkiem! Tikai rezultāts rāda kāda gara bērns tāds pravietis bija. Tātad arī šeit tas ir ļoti ņemams vērā.” 12. Stahars saka: “To visu es šeit ņemu uz savu atbildību. Es gan zinu, ka templī mēs ar to nedrīkstam ierasties, bet mēs arī pratīsim pret templi aizsargāties! Ārēji — bet tikai nedaudz saprātīgākā veidā — mēs paliekam tas, kas mēs bijām, un maksājam tam pienācīgus meslus; bet savā iekšienē nu vajag kļūt pavisam citādiem, un ar laiku mēs arī tautu iesvaidīsim kaut kā labākā. 13. Ja nu jūs visi nu domājat un ticat kā es, tad visi dodamies tur, kur atrodas valsts virspārvaldnieks un eņģelis, tur mums jātiek dotai lielākai gaismai!” 14. Kolēģi piekrīt un dodas pie Kirenija, un kad viņi tur nonāk Stahars saka: “Te nu mēs stāvam tavā rīcībā, ko tu gribi, to tad arī mēs gribam darīt un būt, un neviens nekad mūs vairs nenoskaņos pret tevi! Bet lai mīļais, Dieva visuvarenais sūtnis arī šos manus brāļus vēl vairāk nostiprina ticībā visam tam, kam sākumā es pats grūti ticēju.” 15. Kirenijs saka: “Redzi nu, ka mēs romieši pavisam neesam tik cietsirdīgi tiesneši kā jūs ilgi domājat, bet mēs gribam stingru taisnīgumu un pilnīgu patiesību! Kuru tas apmierina, tas ir mūsu draugs, saņem romiešu pilsoņa tiesības un izņemot Romas tiesa, neviena tiesa nekad nedrīkst viņu notiesāt. 16. Tātad pirmais ko es jums parādu kā labdarību ir, ka es katram no jums izdalu romiešu tiesība! Kopā ar priekšnieku jūs visi esat skaitā piecdesmit; jums ar to tūlīt jātiek apkalpotiem! Ja jums tās reiz ir, tad jau būs redzams, kas viss vēl priekšā jums būs darāms!” 17. Pēc tam Kirenijs saviem kalpotājiem pavēlēja atgādāt piecdesmit labus pergamenta ruļļus. Kalpotāji gāja pie Kirenija ceļojuma saiņiem un drīz atnesa prasītos ruļļus. Kad tie atradās uz galda, Stahars Kirenijam jautāja: “Augstais kungs, te mums tomēr vispirms vajadzēs tev darīt zināmus mūsu vārdus?” 18. Kirenijs norādīdams un eņģeli saka: “Redzat, tas ir mans ātrrakstītājs, kas jau sen zina, kas viņam darāms un zina arī jūsu vārdus. Viņš vēstules uzrakstīs jūsu acu priekšā!” Pēc tam Kirenijs lūdz Rafaelu lai viņš vēlētos to darīt. 19. Te Rafaels ātri pie galda, kur gulēja tie piecdesmit ruļļi, cik labi tas gāja tos uz galda izklāja, tad 166

paņēma melnu rakstāmo zīmuli, tad ar to zibens ātrumā pārvilka virs visiem ruļļiem un tad Kirenijam teica: “Draugs, te tev ir prasītās vēstules romiešu, grieķu un jūdu valodās, attiecīgi tās nu izdali!” 20. Kad Kirenijs nu vēstules sāka izdalīt, visus piecdesmit sāka pārņemt šausmas. Jo šis brīnums tiem piecdesmit tomēr bija par daudz liels un varens, un drebēdami visi sāka saprast, ka viņi nu atrodas Dieva tuvumā. Viņi Kirenijam pateicās par tādu dubultžēlastību, bet neviens neiedrošinājās runāt un par kaut ko jautāt. 155. Hebrama runa par “Jauno gaismu” no mūžības. 1. bet to redzēja arī tie klātesošie trīsdesmit jaunie farizeji, starp viņiem Hebrams un Risa un ļoti priecājās, ka Kirenijam izdevies pārliecināt arī tos piecdesmit stūrgalvīgos. 2. Hebrams nu pienāk pie priekšnieka Stahara un saka: “Redzi, mēs trīsdesmit tāpat kā jūs esam no tempļa šeit sūtīti lai pagānus iemantotu templim; rūgta nodarbošanās! Pagāni tempļa jūdiem kādi viņi tagad ir, izglītībā visur ir 200 gadus priekšā; tagad neredzīgos mums ir jāpadara aklus un jāliek zem tempļa nolādētā ūdens? 3. Tas neiet un arī citādi neiet! To mums teica mūsu saprātīgās sirdis un tādēļ mēs visi esam kļuvuši romieši un mūsu liecība pret templi daudziem cilvēkiem dos lielu gaismu. Bet šeit mēs vēl esam ieguvuši lielu svētu liecību, kas dod lielāku gaismu, ka 1000 Saules kopā, un tā ir gaisma no mūžības kas jau pirms visu pasauļu radīšanas apgaismoja eņģeļus, kas tur bija dzīvības lielas no mūžīgās liesmas Dievā, kas saucas mīlestība. 4. Šeit mēs atrodamies šo visas gaismas Pirmgaismu, šo mūžīgo mīlestību; un arī jūs pa lielākai daļai to esat atraduši un jūs to atradīsiet vēl daudz vairāk. 5. Bet mums tas sagādā ļoti lielu prieku, ka arī jūs šeit esat atraduši to, ko mēs esam atraduši. Protams, tas gan jums maksāja jums piederošo ārējo, labo eksistenci un jūsu mantu ir aprijis uguns, kas vēl tagad laiza. Kopā ar mums jūs esat zaudējuši visu! Bet tā jau reiz pār visām reizēm ir Dieva griba: ja mēs patiesi gribam tuvoties Dievam un savās sirdīs nesam nopietnu vēlēšanos un gribu, pilnīgi visā būt no Dieva apgādātiem, Mums cilvēkiem tad vispirms aiz spēcīgas paļāvības uz visuvareno Tēvu, vajag visai pasaulei pilnīgi pagriezt muguru un visu kas mums uz pasaules bija mīļš un dārgs, līdz pēdējam atomam pazaudēt, tikai tad Dievs Kungs un Tēvs ir gatavs mūs, no pasaules atstātos un izstumtos, pieņemt par Saviem bērniem un pilnīgi par viņiem gādāt un tad mēs esam apgādāti visai mūžībai. 6. Bet ja mēs no Dieva reiz esam apgādāti, tad arī tā īsti saprotam, cik slikti bijām apgādāti no pasaules! 7. Ko tad cilvēkam līdz visi zemes dārgumi, kurus viņš nevar paņemt līdz, kad viņam uz mūžību vajag no šīs zemes šķirties? Vai viņš tos varēs paņemt līdz? Bet Dieva dārgumus, kurus viņš dvēselei un garam garīgi sagādājis, tos mēs arī ņemam līdz lielajā viņsaulē un tie mums būs viss visā: Ēdiens, dzēriens, mājvieta un apģērbs un pilnīga mūžīga dzīvība pilna skaidrības, pilna augstākās svētlaimes! 8. Tādēļ lai jums nav žēl visa tā, ko no vakardienas līdz šai stundai esat zaudējuši; jo tas Kungs par jums jau ir rūpējies pirms jūs vēl Viņu tā esat atzinuši kā tagad. Lai jūsu mīlestība uz Viņu labprāt Viņam to upurē; jo garā Viņš jums tūkstotskārt atlīdzinās to, ko matērijā jūs esat pazaudējuši.” 9. Stahars saka: “Visu šo manu kolēģu un draugu vārdā es tev pateicos par šo ļoti teicamo iepriecinājumu! Redzi tur uz galda to lielo tīra sudraba gabalu! Ar to mūsu zaudējumi jau daļēji būtu atlīdzināti, bet nu jau man un mums visiem šī atlīdzība ir ļoti mazsvarīga. Jo tie, kas mēs bijām, mēs nekad vairs nebūsim, tā ka gudrajam valsts virspārvaldniekam, kā es pieņemu ar mums visiem būs pavisam citi nodomi. Tik daudz par mums gan noteikti tiks gādāts, ka mēs nemirsim badā un savu miesu nepieciešami varēsim ietērpt; par visu citu, lai mēs vairs neraizējamies! arī šo divi simti pfundu amago sudraba gabalu mēs šeit atstāsim saimniekam Markusam, daļēji kā samaksu par ēdieniem un dzērieniem, kurus viņš deva un vēl dos. 10. Tikai vienu mēs vēl vēlētos uzzināt, un tas ir: vai jau pasaulē esošais sen apsolītais Mesija gan kat kur uzturas šīs vietas tuvumā! Viņu redzēt, un varbūt pat no Viņa dzirdēt kādu vārdu, mums būtu visu ieguvumu ieguvums! 11. Starp mums runājot: Mēs mazliet uz kādu domājam par kuru mēs jau sen dzirdējusi daudz neticama, bet kas tagad, kad mēs esam redzējuši eņģeļa darbus, mums vairs neliekas kas neticams! 12. Nu, šis Cilvēks, īstenībā Pats Dievs mums šķiet tas cilvēks vārdā Jēzus, par kuru tautā no vietas 167