Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

tādēļ nonāvēta. 9.

tādēļ nonāvēta. 9. Zālamanam tak ir ticis atļauts un pat piekodināts, tērpties tādā greznībā, kādā pirms viņa nekad nebija tērpies neviens ķēniņš un nekad vairs netērpsies: Cik ilgi viņu pie tā nesaistīja tukšs, dumjš prieks, bet gan pareizs, gudrībā pamatots, prieks viņa dvēselei un viņa garam bija pacilājošs. Bet kad vēlāk lielā spožuma dēļ viņš kļuva iedomīgs un viņu savā varā sagrāba augstprātība, te viņš arī tūlīt visā pagrima Dieva un visu labāko cilvēku priekšā un krita visos krāšņās pasaules grēkos un viņa darbi un rīcība labāko cilvēku priekšā kļuva par nelgas jokiem un par patiesu pretīgumu Dieva vaiga priekšā. 10. Es tev un arī visiem citiem saku, ka kādam cilvēkam pat ir labi un derīgi, ka viņš, kā pie dvēseles un gara nobriedis kļuvušais, jau uz šīs zemes atdarina Debesu krāšņumu un pareizā veidā ielīksmo savu dabu, jo ir slavējamāk celt, nekā iznīcināt. Bet tā ko būtu jādara tikai pie dvēseles un gara nobriedušiem cilvēkiem, lai nenobriedušie saskata, ko visu kāds nobriedis spēj radīt. 11. Bet kas sev ceļ pili sava goda un slavas dēļ un beigās savā greznībā mīl pats sevi, tas izdara lielu grēku pret sava paša dvēseli un pret dievišķo garu viņš un samaitā sevi un visus savus pēcnācējus, kas tad jau kopš dzimšanas sevi tur par kaut ko daudz labāku, nekā citi cilvēki. 12. Bet ja caur piļu greznumu piļu apdzīvotāju sirdis kļūst sagandētas un pie tam viņi kļūst pilni augstprātības un nicināšanas pret tādiem cilvēkiem, kas nevar dzīvot pilīs, tad atkal ir labāk pilis tūlīt pārvērst gruvešu kaudzēs. 13. Tāpat arī tas pavisam nav pret Dieva kārtību, uzcelt sev pilsētu, kurā cilvēki mierā un saderībā var dzīvot kā viena ģimene vienā mājā un veikt un darboties visās lietās vieglāk, savstarpēji viens otru atbalstīt, nekā, ja viņi viens no otra dzīvotu stundu tālu. Bet ja tad kādā pilsētā ieviešas augstprātība, lukss, greznības kāre, skaudība, naids, vajāšana un pat slepkavība, plītēšana, izvirtība un laiskums, tad tāda pilsēta lai tikai tūlīt atkal pārvēršas par gruvešu un trūdu kaudzi, citādi tā kļūst stādu vieta visādiem ļaunumiem, kas ar laiku caur un caur saindētu zemi, līdzīgi kā pirms plūdiem Hanoka (Hanoch) un pēc grēku plūdiem Babilonija un lielā pilsēta Niniva! Cik lielas kādreiz bija šīs pilsētas, un tagad to vietā stāv nedaudzas, pavisam nožēlojamas būdas! Bet kur reiz atradās Hanoka, tur tagad ir jūra, tāpat kā senās Sodomas un Gomoras un to desmit mazāko pilsētu vietā, kas atradās divu lielo apkārtnē un no kurām katra bija lielāka, nekā šodien Jeruzaleme, kas arī vairs nav tik pilnīgi liela, cik liela tā bija Dāvida laikā. 14. Bet kas notika ar tām pilsētām, tad notiks arī ar Jeruzalemi un šeit ir daži, kas redzēs un līdzbaudīs izpostīšanas šausmas! Jo, kā teikts, ir labāk, nevienu šādu pilsētu un jo vairāk dzīves dvēseles, nekā kāda pilsēta, kurā cilvēku dvēseles uz laikiem un mūžību tiek pilnīgi pazudinātas! 15. Tātad tev, mīļais Kirenij, var būt viss, ko tikai lielisku un brīnumaini skaistu nes zeme tās plašumos un Dievu slavēdams un cildinādams vari par to tīksmināties. Bet lai tava sirds nekad tam nepieķeras; jo pašai par sevi visai pasaules greznībai un tev reiz vajag zust, kad tu laicīgo apmainīsi ar mūžīgo. Jo visa matērija pamatā nav nekas cits, kā vienīgi tas, ko tev kādā iepriekšējā runā esmu skaidri izskaidrojis. — Saki, vai tu ar to esi mierā un vai visu to tā labi esi sapratis, kā Dieva un visas pasaules priekšā tam vajag tikt saprastam? 15. Pa pareizu ceļu uz cilvēku pilnības mērķi 1. KIRENIJS saka: “Jā, te jau es atkal reiz par visām reizēm esmu pilnīgā skaidrībā. Kā katram zāles stiebram ir noteikts likums, zem kura un pēc kura tas var attīstīties, tā arī ir tikai viens visai cilvēku būtībai piemītošs — psihomorālisks liekums, zem kura cilvēks pats no sevis var sasniegt savu nesaistīti brīvāko pilnīgu patstāvību, jeb aizvien ir tikai viens un nemainīgi vienmēr tas pats ceļš, pa kuru var sasniegt patieso un mūžīgo mērķi; pa katru citu no neskaitāmi daudzajiem brīvajiem ceļiem, pa kuriem cilvēki morāliski gan arī var staigāt, vienīgi patieso un no Dieva noteikto mērķi neiespējami jebkad sasniegt. 2. Bet vispār, ka no tevis, ak Kungs, mums rādītais ceļš ir vienīgi pareizais un patiesais, to es arī nu saprotu tik skaidri un gaiši, cik skaidra gaišākā pusdienas laikā mirdz Saule. Es arī saprotu, ka katrs cilvēks, vai augsts vai zems, ja tikai viņam tam ir nopietna griba, pavisam droši var staigāt pa pareizo ceļu, bet es arī saprotu, ka neviens cilvēks pats no sevis patiesības pilnībā un visās dzīvības attiecībās šo ceļu nekad nevarētu atrast. Tā kam vajag tikt tieši no Dieva Gara parādītam! 3. Bet kaut gan ceļš ir tik ļoti skaidri iezīmēts, tad pēc maniem uzskatiem pa to tomēr reti tiks stai- 16

gāts; jo pasaules pārāk materiālie iekārtojumi šim vienīgi pareizam ceļam uzlikuši kādu pārāk stipru šķērsli un daudzi, kas pa šo ceļu staigās, pie tā piedauzīsies un pusceļā atgriezīsies, sevišķi, ja viņi īsā laikā pie sevis kādus viņu pūļu brīnumainu panākumus, kas pie cilvēkiem, kas iepriekš ar ārējo pasauli jau bija spēcīgi sasaistīti, tieši neies tik ātri, kā pirmā acumirklī domā. 4. Caur Tavu sevišķo žēlastību es ceru svēto, lielo mērķi gan sasniegt; bet es esmu tikai vien un lielā romiešu valsts nu skaita daudzus miljonus. Bet kā un kad tie visi, kas tak tikpat labi kā mēs ir cilvēki, nonāks uz šī ceļa?! 5. JAUNAIS FARIZEJS uz to saka: “Augstais pavēlniek! Tās tieši bija arī manas domas! Mēs nu pavisam mierīgi un priecīgi varam iet pa visas svētības ceļu; bet kā tie daudzie miljoni, kuriem nav izdevība smelt no avota un par katrām šaubām parunāt ar lielo dzīvības Meistaru?” 6. Es saku: Arī par to ir gādāts! Jo pēc Manis debesu vārti vienmēr paliek atvērti, un tas, par ko mēs šeit runājam, pēc vairāk nekā tūkstoš gadiem vārdu pa vārdam tiks sadzirdēts un pierakstīts; it kā viss tas notiktu to acu priekšā, kas gandrīz divtūkstoš gadus pēc mums staigās pa Zemi; un kur katram turpmākam būs kādas šaubas, viņš no debesīm par to varēs prasīt skaidrāko padomu. Jo turpmāk pat katram vajadzēs tikt no dieva pamācītam un kas no Dieva netiks pamācīts, tas netiks Patiesības gaismas pilnākā valstībā. 16. Par Jēzus paaugstināšanu 1. (KUNGS): “Bet Es jums saku, ka tomēr vienmēr būs grūti palikt vienīgi pie tīrākās patiesības; jo pasaules prāts, kas dažādās vietās arī sasniegs lielu asumu, nesapratīs, ka pēc Gara Es varu būt tieši tas, kas uz Sinaja zem zibens un pērkona Mozum devu likumus un viņam nodiktēju tās picas grāmatas, un kas ar savu gudrību, varu un spēku uztur un vada visu bezgalību! tas pat vairākiem no jums, kur jūs tak esat pilnīgi liecinieki visam tam, un ir noticis arī citās vietās, un vēl nav pilnīgi skaidrs, ka Es esmu pilnīgi viens ar Tēvu Debesīs. Ko uz to reiz teiks lieli pasaules gudrie, kad šāda liecība no tūkstoš mutēm sasniegs viņu ausis? 2. Tādēļ arī tiks pasludināts tikai vientiesīgajiem un ne pasaules prātniekiem; jo kas pasaules priekšā ir liels, Dieva priekšā ir pretīgs. 3. Vienkāršam, nemākslotam cilvēkam, kam te vēl ir iespējami tīra sirds, acīmredzami ir arī brīvāka dvēsele un dvēselē brīvāks gars, un tādēļ ātri un viegli aptvers to, kas ir gara, bet pasaules gudrais, kura dvēsele ir aprobežota ar tīri materiālām attiecībām un par kādu dievišķu garu viņš vairs nav ne jausmas, protams, nesapratīs un neaptvers to, ko jūs pa lielākai daļai nu jau viegli saprotat un aptverat diezgan pareizā dziļumā. Bet tomēr arī jūs vēl daudz ko neaptverat; bet pēc Manas paaugstināšanas jūs to pilnīgi sapratīsiet. 4. Te KIRENIJS tūlīt jautā: “Par kādu paaugstināšanu tad tu domā? vai Tu uz Zemes tiksi paaugstināts un kronēts par visu ķēniņu Ķēniņu?” 5. ES saku: “Jā gan, bet ne par pasaules ķēniņu un ne ar zelta kroni! Vai tad man nebūtu vara, Sev ņemt kādu zemes karaļvalsti, kas vēl tālu sniegtos pār visas šīs Zemes malām? Kas gan man varētu tam likt ceļā šķēršļus? 6. Vai visu lietu esamība nav mana Tēva, Kas ir Manī, kā Es esmu Viņā, rokās un tāpat visu cilvēku dzīvība? Cik daudzus elpas vilcienus tu varētu izdarīt bez Mana Gara gribas, kas vienīgā visu atdzīvina un uztur? 7. Ko Noasa laikā cilvēkiem līdzēja visa viņu vara un visa viņu karamāksla? Redzi, Mans Gars pār visiem ķēniņiem un visām tautām lika nākt ūdens plūdiem un viņi visi tika aprakti. 8. Ko varenajam faraonam līdzēja viss viņa lielais karapulks? Mans Gars izreliešiem lika sausiem doties caur Sarkano jūru noslīcināt viņus vajājošos faraona karapulkus! 9. Ja Es tātad vēlētos būt šīs zemes ķēniņš, kāda vara gan varētu mani pie tam kavēt!? 10. Bet tas lai ir tālu no manis un no visiem tiem, kas patiesi grib būt Mani sekotāji. Mani sagaida pavisam cita paaugstināšana un kronēšana, par kuru tu tikai tad uzzināsi tuvāk, kad tā iesāksies. Bet dažus mājienus Es jau tev tāpat devu tūlīt šīs mūsu sēdes sākumā, ja tu atceries, tālāko tu gan pats varēsi iedomāties! 11. KIRENIJS saka: “Bet Kungs, es nu pavisam droši zinu, kas Tu esi un ko visu tu spēj bet tādēļ vēl vienmēr tā īsti no pamatiem nepatveru, kādēļ pie visas tavas varenības tomēr zināmā mērā bēdz no 17

  • Page 1 and 2: Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr
  • Page 3 and 4: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G
  • Page 5 and 6: 5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan
  • Page 7 and 8: viņiem lielākoties arī izdodas.
  • Page 9 and 10: Gars, arī pavisam citādi vajag ap
  • Page 11 and 12: a, vajag darīt labu tam, kas viņa
  • Page 13 and 14: 12. Kur pie šādām rūpēm dvēse
  • Page 15: teikti labprātīgi varētu visai p
  • Page 19 and 20: parast vajag būt dvēselei noderī
  • Page 21 and 22: kā kausēts medus, piens un medus
  • Page 23 and 24: zem sava jumta patiesi jau dabūjis
  • Page 25 and 26: sagūstīti un ievest tumšā alā
  • Page 27 and 28: tas ar cilvēku un labo velnu, kād
  • Page 29 and 30: kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik
  • Page 31 and 32: traukti cīnījies un turpmāk mū
  • Page 33 and 34: dara laimīgus! Jā, cilvēciskais
  • Page 35 and 36: tas ir pretrunā ar Manu Mācību!
  • Page 37 and 38: et diemžēl arī par lielākās va
  • Page 39 and 40: vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti
  • Page 41 and 42: un tempļa uzdevumā viņiem pret R
  • Page 43 and 44: izpratne? Pie tam mēs kā nākamie
  • Page 45 and 46: tikām pēkšņi aizturēti un apci
  • Page 47 and 48: tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS
  • Page 49 and 50: viņiem vairs neraizēsies. Un tā
  • Page 51 and 52: pie mums un bijāt īstenais iemesl
  • Page 53 and 54: ojāejas malas. Bet to redz tikai t
  • Page 55 and 56: 13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī
  • Page 57 and 58: ir visas viņa slepenās zināšana
  • Page 59 and 60: 21. Kur tu visos rakstos jebkad esi
  • Page 61 and 62: jau ir mīļāk, personīgi viņu p
  • Page 63 and 64: īnumus mēs esam redzējuši ar pa
  • Page 65 and 66: lielo laipnību atstrādāt, ja tik
  • Page 67 and 68:

    pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t

  • Page 69 and 70:

    pagatavot papildinājumu; Dievs tas

  • Page 71 and 72:

    ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j

  • Page 73 and 74:

    tam vairākus gadu simtus tāda die

  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216:

    jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa

  • Page 217 and 218:

    kas tas ir. 13. Kāds patiesības d

  • Page 219 and 220:

    18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot

  • Page 221 and 222:

    aiz tīri pārspīlētas piesardzī

  • Page 223 and 224:

    Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi

  • Page 225 and 226:

    ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s

  • Page 227 and 228:

    samelotam labumam. Neīsts pravieti

  • Page 229 and 230:

    206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr

  • Page 231 and 232:

    pavisam dīvaina lieta, bet tieši

  • Page 233 and 234:

    kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se

  • Page 235 and 236:

    dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam

  • Page 237 and 238:

    a. Tava to desmit Mozus baušļu ap

  • Page 239 and 240:

    ana teltī bija izperinājuši vis

  • Page 241 and 242:

    kādā mākslā vai zinātnē iegū

  • Page 243 and 244:

    saki to, un es arī ar to būšu ap

  • Page 245 and 246:

    tad šajā ziņā tu tas patiesi ne

  • Page 247 and 248:

    kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va

  • Page 249 and 250:

    stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m

  • Page 251 and 252:

    jūs slepenībā līksmosit! Jo jū

  • Page 253 and 254:

    pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k

  • Page 255 and 256:

    tības no debesīm. 3. Un es tad ar

  • Page 257 and 258:

    un tavus biedrus ir pavisam no jaun

  • Page 259 and 260:

    8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga

  • Page 261 and 262:

    ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz

  • Page 263 and 264:

    un kurli! Jautājums: Vai tāds tē

  • Page 265 and 266:

    mēr pilnvērtīgos noteikumus zem

  • Page 267 and 268:

    aiz dzīvākās mīlestības dziņa

  • Page 269 and 270:

    posts un trūkums. Tikai caur sting

  • Page 271 and 272:

    12. Jūs uz Venēras redzējāt vis

  • Page 273 and 274:

    48. Mataela runa par likumu un mīl

  • Page 275 and 276:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr